Tumsonība ar lielo burtu


Hornbills photo by Outback
Nometnes inspekcija

Vienmēr esmu bijusi pret pārmērīgu un nekādi nepamatojamu lielo sākumburtu lietošanu, tāpēc šis man šķiet pašsaprotami:
«Ja nosaukums sākas ar numuru vai datumu, kas atveidots ar cipariem, tad numurs vai datums uzskatāms par nosaukuma pirmo vārdu, piemēram, ielu nosaukumi 4. līnija, 11. novembra krastmala, 13. janvāra iela, 2. garā līnija.»
     Tāpēc gaidāmo svētku nosaukuma pareizs pieraksts ir šāds.
Vispārējie latviešu XXVI dziesmu un XVI deju svētki
     Un ne tā, kā rakstīts svētku mājaslapā. Un ne ar visiem lielajiem burtiem, kā tikpat nemākulīgi rakstīts svētku logotipā.
     Arī IV pasaules latviešu zinātnieku (!) kongresa nosaukums ir pierakstīts nepareizi.
     Jūtos diezgan vientulīgi.

3 : 3 dienaskārtības labā


Jackal photo by Outback
Kalahari sauciens
Vēl piemērs, ka nevajag vienmēr censties atkratīties no visa, kas ir arī krieviem. Vajag skatīties plašāk.
     Valodnieks Jānis Kušķis savulaik ir ieteicis nelietot vārdu savienojumu dienas kārtība ar šādu pamatojumu: «Jāņa Endzelīna rediģētajā Veltas Rūķes grāmatiņā «Valodas un rakstības jautājumi» teikts: «Latviskāk nekā dienas kārtība (Tagesordnung, порядок дня) skan darba kārta vai darba gaita; kārtība var būt kārtīga cilvēka īpašība, jo atvasinājumi ar -ība apzīmē pastāvīgu, aktīvu īpašību, turpretī kārtas jēdziens ietver noteiktu secību.»»
     Līdztekus darba kārtai un darba gaitai viņš piedāvā lietot arī vārdu savienojumu apspriežamie jautājumi, bet ne ar pušplēstu vārdiņu neieminas, ka pietiek izveidot salikteni dienaskārtība un viss nostājas savās vietās, proti, to var izmantot gan par sinonīmu iepriekšminētajiem (‘(sanāksmē, sēdē) apspriežamie jautājumi noteiktā secībā; darba gaita’), kas var atslogot pašlaik pārslogoto svešvārdu programma, gan nozīmē ‘aktualitāte’, kur to nav iespējams aizstāt ar Jāņa Kušķa ieteiktajiem vārdu savienojumiem.
     Līdzīgu domu grāmatā «Atbilsmes» pauž tulkotājs Pēteris Ūdris: «Nav nopietni vairīties no vārdkopas dienas kārtība (un salikteņa dienaskārtība) tādēļ, ka kaut kas līdzīgs ir arī krieviem — ne jau ar Maskavijas ukazu ir cēlies 

fr. ordre du jour, de. Tagesordnung, et. päevakord un lt. dienotvarkė
     Valodnieks Aldis Lauzis tviterī raksta: «Manuprāt, AGENDA (kā attiecīgā brīža aktualitātes) vislabāk ir latviskot ar DIENASKĀRTĪBA.»; «Tviterī plaši lietotā DIENASKĀRTĪBA ir sens un vajadzīgs vārds. MLVV to ignorē nepelnīti.»