Koncepts un koncepcija

Lai gan Tezaurs.lv pie internacionālisma koncepcija nozīmēm ir pievienota arī viena internacionālismam koncepts atbilstoša definīcija, tomēr šīs vārdnīcas sastādītāji skaidri parāda, ka lietvārdu koncepts un koncepcija nozīmes latviešu valodā var un vajag nošķirt. Koncepts parasti apzīmē ideju, ieceri vai jēdzienu. Savukārt vārdu koncepcija biežāk lieto, lai apzīmētu veselu uzskatu sistēmu, teorētisko pamatojumu vai plašāku rīcības plānu. Piemēram, māksliniekam var būt lakonisks instalācijas koncepts, bet izstādei kopumā var būt izvērsta, strukturēta koncepcija. Koncepts var būt koncepcijas sastāvdaļa, bet koncepciju nevar reducēt uz vienu konceptu.

     Tādējādi ne katram mūsdienu angļu valodas concept atbilst latviešu koncepts.
     The concept of sustainable mobility is central to the strategy. — Stratēģijas pamatā ir ilgtspējīgas mobilitātes koncepcija.
     Šeit ir runa par strukturētu pieeju — tātad koncepciju.
     The concept of freedom varies across cultures. — Brīvības izpratne dažādās kultūrās atšķiras.
     I don't understand the concept of lotteries. — Es nesaprotu loteriju jēgu.
     The concept is simple. — Doma ir vienkārša.
     The concept of justice. — Taisnīguma jēdziens.

Vai lietvārds kolektīvs ir padomju okupācijas palieka

Nē, nav.

     Latviešu valodā ir iesakņojušies vairāki internacionālismi — piemēram, kolekcija, kolektors, kolokvijs, kolēģis —, kuri cēlušies no latīņu valodas un sākas ar latīņu priedēkli com- (no cum ‘kopā ar’), kam pirms saknes sākuma l- asimilējas beigu -m, veidojot dubultu l (com- + l- → col-l-), kas diemžēl latviešu valodā vairs neatspoguļojas. Laikam kolhozu trauma latviešiem ir tik dziļa, ka viens no šādiem internacionālismiem, proti, kolektīvs, tiek akli skausts. Tas tiek pamatots ar apgalvojumiem, ka kolektīvs ir īpašības vārds, nevis lietvārds un ka pirms padomju okupācijas lietvārds kolektīvs rakstu valodā gandrīz neesot bijis sastopams. Nekas no tā nav taisnība.
     Īpašības vārds kolektīvs ir substantivizējies vairākās valodās, tostarp vācu (ein Kollektiv), franču (un collectif) un angļu (a collective) valodā. Arī latviešu valodā tas ir substantivizējies krietni pirms 1940. gada.

     1933. gadā izdotajā Latviešu konversācijas vārdnīcas 67. burtnīcā ir divi šķirkļi kollektīvs — atsevišķi īpašības vārdam un lietvārdam.
     Turklāt kollektīvs meklēšanas rezultāti Gramatas.lndb.lv liecina, ka šis vārds tika samērā plaši lietots un nebūt netika uzskatīts par sociālistu īpašumu.

     Tiesa, kollektīvs atradumu vidū ir arī īpašības vārds, tomēr netrūkst pašdarbības (jā, arī tas nav padomijas izgudrojums), strādnieku, direkcijas, mākslinieciskā un kurpnieku darbnīcas kollektīva, kollektīva radītas sistēmas, kollektīva locekļu, pienākumu skolas kollektīvā vai dzīvē, kollektīva jeb draudzes, «salasīties lielākos vai mazākos kollektīvos», pretnostatījumu «persona vai kollektīvs», «kollektīvs, bet ne indivīds», «atsevišķi strādnieki, bet ne viss kollektīvs», «īpatņa un kopības (kollektīva) dzīvē», «fiziska persona, vai arī kollektīvs».
     Lietvārda kolektīvs nozīmi ‘personu kopums, ko vieno kopīga darbība, mērķis vai institucionāla piederība’ tieši neizsaka neviens no vārdiem grupa, kopa, komanda, personāls, darbinieki, ar kuriem tas parasti tiek aizstāts tulkojumos. Faktiski sabiedrība valodas politizācijai upurē precīzu terminu. Pret to ir iebilduši Ojārs Bušs 2016. gadā izdotajā 11. rakstu krājumā «Valodas prakse: vērojumi un ieteikumi»: «kolektīvs (..) šis vārds gan lietojams arī mūsdienās, taču aprakstāmā laika valodai raksturīgs attiecīgo vārdlietojumu pārdaudzums», kā arī Dite Liepa 2018. gada 3. jūlija publikācijā laikrakstā «LA»: «Tāpēc vien, ka kolhozs ir sovetisms jeb padomisms — padomju laiku un reāliju raksturojošs jēdziens, par tādu nav uzskatāms pats vārds kolektīvs.»
     Rodas iespaids, ka vienīgā valoda, kuru latvieši patiešām prot, ir krievu valoda, kas tad arī tiek izmantota par latviešu valodas mēru. Ja mēs būtu pārliecināti par savas valodas pašvērtību, mēs no tās nemestu ārā okupantu apsūkātus, bet vajadzīgus vārdus.

Wording

Tulkojošajās vārdnīcās dotās wording atbilsmes ir formulējums un (dokumenta u. tml.) redakcija. Kā redzams, latviešu valodā tikai ar aizguvumiem ir vispārināti izteikta angļu valodas pamatleksikā ietilpstošajā wording ietvertā jēga, ka attiecīgais teksts ir juridiski vai tehniski precīzs un saistošs. Tā ka te ir iemesls entuziastiem parakņāties savās un latviešu kopīgajās garamantās un nākt klajā ar kādu jaunu, latvisku un pilnīgāku wording atbilsmi.
     Kad wording ir jātulko reālā tekstā, piemēram, Please read the wording carefully = Lūdzu, uzmanīgi izlasiet formulējumu, kļūst skaidrs, ka šāds tulkojums ir tukši vārdi bez satura — šķiet, ka arī pats tulkotājs nezina, vai ar formulējumu (un pat ja tā vietā būtu vārds dokuments) ir domāts šis vai kāds cits teksts. Būsim godīgi — katra šajā stāstiņā minētā wording atbilsme ietver tikai daļu no wording nozīmes, kas ir: precīzs formulējums, juridiskas vai tehniskas saistības, stils un tonis, praktiskas interpretācijas sekas.
     Tā rodas atskārsme, ka wording konkrētā atbilsme latviešu valodā lielā mērā ir atkarīga no konteksta. Angliski pietiek ar wording, bet latviski ir skaidri jānosauc attiecīgais dokuments, kura nosaukumā jau ir ietverts tā pareizības, obligātuma un stila aspekts, piemēram, apdrošināšanā tie parasti ir apdrošināšanas noteikumi, bet tehniskajos dokumentos tā var būt visa lietošanas pamācība, brīdinājumi vai garantijas nosacījumi, mācību materiālos — eksāmena uzdevums un tamlīdzīgi.
     Piemēru jomas nav izvēlētas nejauši — visbiežāk wording ir sastopams juridiskajos, tirgvedības un reklāmas, tehniskās dokumentācijas, žurnālistikas, kā arī mācību materiālu un akadēmiskajos tekstos, kur wording vispārīgās atbilsmes latviešu valodā atšķiras atkarībā no tā, vai ir runa par teksta saturu vai veidu, kā tas ir izteikts.

formulējums
Latviešu valodā formulēt nozīmē ‘izteikt’, tāpēc formulējums ir pārāk vispārīgs vārds, lai pretendētu uz kaut kādu terminoloģisku noteiktības papildnozīmi — kā redzams piemēros, to piešķir vārdi līgums, saistošs, eksāmena jautājums. Taču vispārīgos tekstos iederas brīnišķīgi.
     The wording of the contract is binding. — Līguma formulējums ir saistošs.
     The wording of the exam question was confusing. — Eksāmena jautājuma formulējums bija mulsinošs.
     Latviešu terminoloģijas vietnēs ir iekļuvuši tikai trīs vārdu savienojumi ar wording: pre-printed wording — iespiests formulējums, trick wording — pārprotams formulējums un new wording — jaunā redakcija.
     Pirmajā gadījumā redzams, ka terminologi nav tikuši galā nevis ar wording, bet gan ar pre-printed: juridiskajos tekstos pre-printed wording bieži ir lietots nevis fiziskas drukāšanas nozīmē, bet lai norādītu uz iepriekš sagatavotu, standartizētu tekstu, tāpēc latviski dabiskākas atbilsmes ir standarta teksts vai standarta formulējums.

redakcija
Tradicionāls tulkojums juridiskos vai tehniskos tekstos, kur ir svarīga satura precizitāte, kas laika gaitā var mainīties.
     We need to revise the wording of the contract. — Mums ir jāpārstrādā līguma pašreizējā redakcija.
     The wording of the law was amended in 2025. — Likuma redakcija tika grozīta 2025. gadā.

teksts
Parasti izmanto tad, kad kaut kas vienkārši ir izteikts ar vārdiem.
     We need to reconsider the wording of the notice. — Mums ir jāpārskata paziņojuma teksts.
     The wording of the ad must be attractive. — Reklāmas tekstam ir jābūt pievilcīgam.

izteiksmes veids, stils
Šāds tulkojums uzsver veidu, kā informācija tiek izteikta, toni vai formu.
     The wording of the article was provocative. — Raksta izteiksmes veids bija izaicinošs.
     The wording should be formal and polite. — Izteiksmes veidam ir jābūt formālam un pieklājīgam.

vārdu izvēle
Šāds tulkojums pievērš uzmanību konkrētiem vārdiem, kuri ir izvēlēti, lai panāktu noteiktu toni vai nozīmi.
     To avoid misunderstandings, careful wording is crucial. — Lai izvairītos no pārpratumiem, uzmanīga vārdu izvēle ir noteicošā.
     The wording in the apology letter showed more anger than regret. — Vārdu izvēle atvainošanās vēstulē drīzāk liecināja par dusmām, nevis nožēlu.

Kā redzams, wording tulkošana nav kāda pareizā vārda atrašana, bet gan apzināta izvēle, lai, ņemot vērā kontekstu, precīzi nosauktu, kas tieši ar vārdiem tiek darīts, pateikts vai juridiski nostiprināts.

Confidential, confidentiality

Tulkojošās vārdnīcas šiem vārdiem parasti piedāvā diezgan šauru atbilsmi: confidential — ‘konfidenciāls, slepens’, confidentiality — ‘konfidencialitāte’. Tikai atsevišķu vārdkopu tulkojumos Termini.gov.lv atklājas citas šo vārdu nozīmes, kā arī tendence izmantot svešvārda latviskās atbilsmes. Tālākie piemēri ir gan no turienes, gan no manas tulkošanas prakses.

diskrēts, nepublisks
Confidential account name dažkārt ir nevis ‘konfidenciāls konta nosaukums’, bet gan ‘diskrēts konta nosaukums’, proti, tāds, kas neatklāj konta īpašnieka identitāti, vai arī citā kontekstā tas var būt ‘ierobežoti redzams nosaukums’ (piemēram, redzams tikai lietotājam vai administratoram). Tāpat confidential counselling var nozīmēt ‘anonīmu konsultēšanu’ vai ‘diskrētu konsultēšanu’, kur uzsvars likts uz klienta privātuma ievērošanu, nevis informācijas slepenību, taču citkārt šīs vārdkopas robeža ar confidential relationship var būt izplūdusi un tā var nozīmēt ‘uz uzticēšanos balstītu konsultēšanu’. Savukārt confidential address (piemēram, vardarbības upuriem paredzēts pastkastītes pakalpojums) tulkojams ar ‘slēpta adrese’ vai ‘nepubliska adrese’ — adrese, kas nav pieejama plašākai sabiedrībai.

neizpaužams
Confidentiality clause tiesību aktos un līgumos ir ‘neizpaušanas noteikums’ vai ‘informācijas neizpaušanas atruna’. Termini.gov.lv confidential data atbilsmēm ‘konfidenciāli dati’ un ‘konfidenciālie dati’ līdzās ir arī variants ‘neizpaužami dati’, bet confidentiality of data atbilsmes ir ‘datu neizpaužamība’ un ‘datu konfidencialitāte’. Savukārt access to confidential data vienīgā atbilsme turpat ir ‘pieeja neizpaužamiem datiem’ (pareizi būtu piekļuve), disclosure of confidential information — ‘neizpaužamu ziņu izpaušana’, principle of confidential treatment of information — ‘informācijas neizpaušanas princips’ un physical and logical protection of confidential data — ‘neizpaužamu datu fiziska un loģiska aizsardzība’ (tā kā tas ir termins, lai apzīmētu noteiktu jēdzienu kā tipu (sastatījumā ar citiem noteiktiem jēdzieniem vai pretstatījumā tiem), pareizi būtu lietot noteiktās galotnes — fiziskā un loģiskā aizsardzība).

noslēpums
Termini.gov.lv medical confidentiality atbilsmes ir ‘ārsta noslēpums’ un ‘medicīniskā konfidencialitāte’, bet commercial confidentiality vienīgā atbilsme ir ‘komercnoslēpums’, confidentiality of correspondence — ‘korespondences noslēpums’ (pareizi būtu sarakstes noslēpums), confidentiality of deposits — ‘noguldījumu noslēpums’, commercial and industrial confidentiality — ‘uzņēmējdarbības un rūpniecisks noslēpums’ (pareizi būtu uzņēmējdarbības un ražošanas noslēpums vai rūpnieciskais noslēpums ar noteikto galotni iepriekš minēto terminu darināšanas apsvērumu dēļ). Maintain confidentiality — lai gan tiesību aktos bieži ir sastopama vārdkopa ‘ievērot konfidencialitāti’, tikpat bieži ir sastopamas arī nozīmes ‘glabāt noslēpumā’ vai ‘turēt noslēpumā’.

uzticēšanās
Confidential relationship ir ‘uz uzticēšanos balstītas attiecības’ (piemēram, starp ārstu un pacientu vai advokātu un klientu). Šeit ir uzsvars nevis uz noslēpumu glabāšanu, bet gan uz uzticēšanās principu. Termini.gov.lv confidential transaction atbilsme ir ‘uzticības operācija’, taču pareizi būtu uz uzticēšanos balstīts darījums, jo šeit ir runa par finansiālu vai juridisku darījumu, kas notiek starp pusēm, kuras savstarpēji uzticas, nevis par tehnisku darbību.

Kā redzams, confidential aptver plašu nozīmju loku, sākot no noslēpumu glabāšanas līdz diskrētai rīcībai un uzticēšanās pilnām attiecībām. Tik plašu, ka man jau gribējās pievienot tēmturi «tulkotāja viltusdraugi».

Partner

«Google» skaidrojošā vārdnīca lietvārdam partner dod divas nozīmes: 1) either of a pair of people engaged together in the same activity; 2) either member of a married couple or of an established unmarried couple. Taču reālajā angļu valodā, no kuras tulkoju, tik šauri uz šo vārdu neviens neskatās — partneris ne vienmēr ir cilvēks. Tas atspoguļojas arī Kembridžas vārdnīcā, kur lietvārda partner pirmā nozīme ir definēta ‘a person or organization you are closely involved with in some way’.

     Līdzīgi arī latviešu valodā lietvārdam partneris pirmā nozīme ir ‘cilvēks, kas ko dara (piemēram, dejo, spēlē) pārī ar citu, kopā ar citiem; viens no cilvēkiem, kurus saista kopīga darbība, pasākums’, bet otrā — ‘tas (piemēram, valsts, uzņēmums, persona), ar kuru ir savstarpējas, piemēram, līguma, darījuma, attiecības’.
     Tādējādi, tulkojot latviski delivery partner, technology partner, payment partner, insurance partner, logistics partner un līdzīgas vārdkopas, neviļus rodas sajūta, ka ar vārdu partneris ir par maz — ka tas neļauj uzreiz saprast, ka ir runa par organizāciju, nevis personu. Beigu beigās par visvienkāršāko risinājumu esmu atzinusi samērā reti izmantoto salikteni partneruzņēmums ar variācijām partnerorganizācija, partnerpakalpojums, partnerplatforma un līdzīgām, ja tās iederas kontekstā, lai gan Termini.gov.lv saliktenis partneruzņēmums ir minēts nevis pie partner tulkojumiem, bet gan pie jēdzienu associate un partnership enterprise atbilsmēm.

Vai meklētājroboti mūs nesapratīs?

Jūs jau aptuveni varat iedomāties, cik motivējoši ir saņemt no potenciālā klienta paziņojumu: «Mēs nosaukumus pēdiņās neliekam.» Tā vien gribas atbildēt: «Bet mēs liekam.» Taču es strādāju nevis tāpēc, lai latviešu vidū popularizētu latviešu valodas pareizrakstību, bet gan tāpēc, ka man vajag naudu. Šoreiz iepriekšminētais paziņojums bija papildināts: «Priekšroku dodam vārdam automašīna, nevis automobilis.» Nu un kāpēc? Vai jūs esat tik neprofesionāli, ka nezināt: meklēšanas nolūkiem meklētājprogrammā pilnīgi pietiek ar vārdu automašīna, kas tiešām joprojām ir populārākais vaicājums, SEO virsrakstos un citos metadatu laukos? Tas nav obligāti jāievieš visā saturā vai ražojumu nosaukumos. Es domāju, ka laika gaitā vispār būtu iespējams nomainīt arī latviešu vaicāšanas paradumus, ja autoražotāji lokalizētajās vietnēs izmantotu precīzāku terminoloģiju.

     Vispirms definīcijas.
automašīna — ar iekšdedzes dzinēju darbināms sauszemes transportlīdzeklis (kustībai pa bezsliežu ceļiem)
automašīnists — automātiska vilcienu vadīšanas sistēma, kas daļēji vai pilnīgi veic lokomotīves vadītāja funkcijas

automobilis — bezsliežu pašgājējs sauszemes transportlīdzeklis, kas pārvietojas, izmantojot tajā uzstādīto enerģijas avotu

elektromašīna — mašīna, kuras darbības pamatā ir elektromagnētiskā indukcija
spēkrati — sauszemes bezsliežu rati ar spēkiekārtu vilces spēka radīšanai (piemēram, automobilis, traktors, motocikls)
transportlīdzeklis — iekārta, ierīce, mašīna u. tml. (kā) pārvietošanai

     Tagad — kas vainas automašīnai? Šā salikteņa otrā daļa mašīna (no latīņu machina — ierīce) ir vispārīgs tehnisks jēdziens un var apzīmēt jebkuru mehānisku ierīci, sākot no šujmašīnas līdz pļaujmašīnai. Elektriskos automobiļus sauc par elektromobiļiem, nevis elektromašīnām — ar šo vārdu apzīmē elektromotorus. Automobili vada automobilists, nevis automašīnists, kas nemaz nav cilvēks, bet gan lokomotīves automāts. ISO un CEN standartos, kā arī Eiropas un Latvijas transporta normatīvajos dokumentos (piemēram, Ceļu satiksmes noteikumos, CSDD klasifikācijā) tiek lietots termins automobilis, nekādu automašīnu tur nav.
     Nu un, kā zināms, mums ir arī savs ietilpīgs termins spēkrati, ar ko lieliski var aizstāt tekstos par automobiļiem bieži izmantoto, bet vēl plašāko transportlīdzekli, kas var attiekties arī uz pārvietošanās līdzekļiem pa gaisu vai ūdeni. Piemēram, Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijā darbojas Spēkratu terminoloģijas apakškomisija, Latvijas nacionālajā terminoloģijas portālā attiecīgā terminu kolekcija saucas «Spēkratu teorijas termini», kā arī dažādos Eiropas Savienības institūciju tulkojumos tas tiek konsekventi lietots par vehicle atbilsmi.
     Ir izveidojusies paradoksāla situācija — termini mums ir, bet mēs vairāmies tos lietot ārpus normatīvā konteksta, lai gan neviens mums neliedz arī reklāmās un vietnēs izteikties precīzi un kodolīgi.

Kalkēt vai kalkot

Kad rakstīju iepriekšējo stāstiņu, vajadzēja izvēlēties, kā rakstīt — kalkēt vai kalkot. Lielākajā daļā valodnieku tematisko publikāciju ir rakstīts kalkēt, bet vietnē Termini.gov.lv ir ievietots jau 1963. gadā apstiprināts valodniecības termins kalkot. Jaunās latviešu valodas gramatikas grāmatas autori cenšas apliecināt, ka «valodnieki nav viendabīga masa» (© Aldis Lauzis), un šajā grāmatā ir gan kalkēt, gan kalkot, lai gan no profesionālu korektoru viedokļa konsekvences neievērošana publikācijā ir rupjāka kļūda nekā gramatikas nezināšana. Savukārt Latviešu valodas ekspertu komisija uzskata, ka izskaņai nav nozīmes — 2016. gadā tā ir ieteikusi paralēlformu čipēt/čipot lietošanu.

     Tomēr tai pašā jaunajā gramatikas grāmatā ir rakstīts, ka gluži vienalga tas tomēr nav. Tur teikts, ka visos latviešu rakstu valodas attīstības posmos aktīvākais darbības vārdu darināšanas līdzeklis ir piedēklis -ē- un ir raksturīgi, ka daudzi atvasinājumi ar -ē- ir transliterēti vai kalkēti darbības vārdi. Savukārt paragrāfā par darbības vārdu darināšanu ar piedēkli -o- nekādi svešvārdi nav pieminēti.

«Kad atnāks latviešiem tie laiki?»

Kad Periodika.lndb.lv ārēs tekalēju pakaļ izlejamajam alum, uzdūros vienam otram interesantam rakstam. Piemēram, 2009. gadā Baiba Kangere sūrojas, ka Mākslīgā intelekta laboratorijas vadītājs viņu uzaicinājis konsultēt turienes valodnieces par morfoloģiju, bet izrādījies, ka smalkās jaunlaiku speciālistes neprot latīņu valodu, tāpēc saprašanās nav izveidojusies. Tālāk pārpublicēju Jāņa Priedkalna atklāto vēstuli toreizējai izglītības un zinātnes ministrei Baibai Rivžai. 2006. gadā šī vēstule dažādās redakcijās ir publicēta vairākos izdevumos. No vienas puses, protams, ir apnikusi nebeidzamā pasūtīšanas un pasūtināšanas zelēšana vai cita līdzīga matu skaldīšana, no otras puses, nopietni jautājumi, kaut vai par to pašu latīņu valodas atveidi, vispār netiek cilāti.

Atklāta vēstule Latvijas Republikas izglītības un zinātnes ministrei prof. Baibai Rivžai par Valsts valodas polītikas programmas projektu 2006.–2010. gadam
Ļoti cienījamā ministres kundze!
     Ievērojot, ka minētās programmas mērķis cita starpā ir nodrošināt latviešu valodas labu lingvistisko kvalitāti, atļaujos piedāvāt valodnieku apspriešanai un analizei tālāk minētos ierosinājumus. Tie lielākoties saistās ar pēdējos gadu desmitos ieviesušos tendenci neprecīzu, paslinku izrunu atspoguļot vārda rakstībā. Neprecīza izruna ir sastopama daudzu tautu valodās, bet tā parasti nepāriet vārda rakstībā. Piemēram, franču valodā izrunā ievērojami mazāk burtu, nekā uzrakstīts, bet tas nenozīmē, ka franči savu valodu maina, izsvītrojot neizrunātos burtus. To darot, būtu sabojāta vārda struktūrālā loģika un līdz nepazīšanai noslēpta vārda izcelsme. Vārda uzbūvi un izcelsmi vienmēr mēģināja rakstībā parādīt starptautiski ievērojamais latviešu valodnieks Jānis Endzelīns, tā nepiesavinot latviešu valodai vārdus, kas īstenībā ir latīņu, seno grieķu vai citas izcelsmes.
Ierosinājumi
     • Atjaunot dubultos līdzskaņus vārdos, kuŗos priedēklis izsaka sevišķu nozīmi, piemēram, pretstatu, papildina līdzību vai izsaka sadarbību. Šādu vārdu piemēri: immatrikulācija, illūzija, kommentārs, kollēga, kolledža, kollokvijs, immigrācija, korrektūra, korrupcija, irrēgulārs.
     • Izsvērt lēkājošo gaŗumzīmju piemērotību latviešu valodai, jo tas vairāk atbilst krievu nekā latviešu valodas izrunas ritmam un tika ieviests padomju okupācijas gados; tā dēvētajā Endzelīna pareizrakstībā gaŗumzīmes dažādos vārda atvasinājumos nemainās, piemēram, demokrats/demokratizēt, teātris/teātrāls, grafisks/fotografs (grāfs ir grāfistes pirmā persona), mūza/mūzika/mūzejs.
     • Mīkstināto h (t. i., ch) un r (t. i., ŗ) un o gaŗumzīmes (t. i., ō) atjaunošana. Piemēri: medicīnas terminoloģijā h un ch atšķirības neievērošana rada chaosu vārda nozīmes izprašanā, piemēram, holo- un cholo- ir gluži atšķirīgi jēdzieni; par ŗ — arājs aŗ ar spīļarklu; par ō — oktōbris.
     • Vai latviešiem ir jāpiedēvē nespēja izrunāt dažādus burtu kopojumus, piemēram, eu vārdos Europa, euro, neuroloģija? Vairākumā Eiropas valodu šajos vārdos lieto dubultpatskani eu, jo vārda sakne nāk no eu, kas senā grieķu valodā nozīmē ‘īsts’, ‘labs’, ‘patiess’.
     • Neatrisināts ir jautājums par latīņu / seno grieķu saliktā patskaņa æ transskripciju latviešu valodā; senāk lietojām ai, šodien e, bet mēs varētu arī atgriezties pie pavisam senā æ, ar ko varētu apzīmēt arī latviešu plato e un daudzos angļu vārdos a, ko izrunā līdzīgi kā latviešu plato e. Piemēri: paidagoģija/pedagoģija/pædagoģija; Mišigæna.
     • Lai atvieglotu Eiropas Savienības valodu īpašvārdu transskripciju latviešu valodā, mēs varētu mūsu pašreizējo alfabētu papildināt ar dažiem burtiem, piemēram, ü, ö, ñ, ø, arī ar angļu mīkstināto t (t. i., th).
     • Bieži lietoti vārdi, piemēram, operātīvi, perspektīvi, technika (ir metode, nevis darbarīks), ir jālieto saskaņā ar vārda izcelsmes nozīmi klasiskajās valodās; kvalitāte var būt gan laba, gan slikta (lat qualitas, qualis = kāds vai kāda līmeņa saturs), līdzīgi kā kvantitāte var apzīmēt gan lielu, gan mazu skaitu (lat quantitas, quantus = cik daudz).
     • Latviešu un latīņu valodas sajaukums šodien lietots arī akadēmisko gradu apzīmējumos, piemēram, nepareizā habil. novietojumā: latviešu ‘habilitēts veterinārmedicīnas doktors’ latīņu apzīmējumā ir Dr. med. vet. habil. Secība no vispārējā uz specifisko apzīmējumu latviešu valodā ir pretēja latīņu valodas kārtībai. Šīs kārtības nepazīšana ārzemju zinātniekos rada izbrīnu.
     • Par loģiku. Vēlreiz izsvērt: 21 vīrs vai vīri? Un vai ir nepieciešams dubultnoliegums, lai izteiktu vienkāršu noliegumu (piemēram, man nekā nevajaga)?
     • Beidzot, cik ilgi vēl dzersim izlejamo alu, kad ievērosim, ka lūgt un ielūgt ir atšķirīgi vārdi, ka pasūtīt un pasūtināt ir dažādas darbības, ka vārds territorija ir atvasinājums no latīņu terra? Un ka daudz glītāks Melngalvju nama apzīmējums angļu valodā nekā šodien lietotais (‘Blackheads’ House apzīmē patoloģisku iekaisumu) varētu būt Saint Mauritius Guild!
Patiesā cieņā
Jānis Priedkalns,
Latviešu valodas immatrikulācijas programmas vadītājs Austrālijas izglītības iestādēs 1975–1995, Latviešu akadēmisko mācībspēku un zinātnieku apvienības (LAMZA) prezidents

Vai, kā latviešvalodu mīl mans prāts!

Jau esmu rakstījusi, ka visdziļāko grūtsirdību uzdzen nevis kurš katrs latviešu analfabēts, bet gan analfabēti latviešu valodas kopšanas pulciņos. Cik nu šajā afišā ir teksta, bet kļūdu ka biezs.

     1. Latviešu valodā pieņemtajā skaitliskajā datuma pierakstā gan datumu, gan mēnesi raksta ar diviem cipariem. Ja tas ir viencipara skaitlis, liek priekšā nulli.
     2. Senākos laikos varētu iztikt bez gadskaitļa: skaidrs, ka ir domāts tuvākais nākamais 7. oktobris. Tomēr, kā zināms, internets neko neaizmirst, tāpēc laikam mūsdienās gadskaitlis kļūst obligāts.
     3. Vertikālajai līnijai | parastos latviešu tekstos līdz šim, šķiet, nav bijis nekādu funkciju. Pat neatradu, ka tai būtu piešķirts nosaukums kā citām pieturzīmēm. Piemēram, lietuviešu Vikipēdijā | sauc par vertikālo domuzīmi, bet latviešu Vikipēdijā vispār nav raksta par to. Mans glītrakstīšanas dievs Roberts Bringhērsts ļauj angļvalodīgajiem to saukt arī par cēsūru (lat. caesūra no caedere — atšķelt), tomēr parasti ar šo vārdu saprot ritmisku pauzi vārsmā, nevis rakstzīmes nosaukumu, un šo literatūrzinātnē pazīstamo cēsūru Enciklopēdija.lv iesaka apzīmēt ar divām cēsūrām (rakstzīmēm), taču ir doti piemēri ar vienu cēsūru arī. Turklāt jau pirms kara latvieši ir aizstājuši s ar z un pēc kara pazaudējuši garumzīmi uz e — pašreizējais pieraksts ir cezūra. Viena (pēdējā) garā patskaņa paturēšana latviešu atveidojumā atbilst Ābrama Feldhūna latīņu īpašvārdu atveides norādījumiem, taču s viņš iesaka vienmēr atveidot ar s neatkarīgi no patskaņu klātbūtnes. (Es saprotu, kāpēc mums ir grūti bez starpniekvalodu ietekmes atveidot japāņu un ķīniešu vārdus, bet kāpēc mēs to nodarām latīņu valodai — nesaprotu.) Matemātiskās loģikas operācijās | nosaukums ir Šefera svītra. Izskatās, ka tikai līdz ar vietņu izstrādes paplašināšanos mēs esam pieņēmuši | par tekstu atdalītāju, kad vienā rindā ir jāsaraksta vairāki patstāvīgi teksti, kur komats vai citas pieturzīmes būtu maldinošas. Nē, datums no pulksteņlaika šādi nav jānorobežo, datums un pulksteņlaiks ir saistīti, tie ir tikai pareizi jāpieraksta.
     4. Jau tūkstošiem reižu esmu centusies iedzelt visādiem daiļamatniekiem, ka tikai ar lielajiem burtiem raksta vienīgi pirmsskolas vecuma bērni. Nu un vēl tādi jefiņi, kas nezina, kuri vārdi ir rakstāmi ar lielo sākumburtu un kuri nav, tāpēc drošības pēc visu raksta ar lielajiem burtiem.
     5. Saīsinājums g. bez atstarpes priekšā ir ne vien nepareizs, bet arī pilnīgi neiederīgs pašā galvenajā afišas tekstā — priekšlasījuma nosaukumā.
     6. Liekvārdība: Jaunā derība ir grāmata, neko citu par Jauno derību latviešu valodā nesauc, tāpēc tas nav papildus jāpiemin.
     7. Diez cik pirmo pirmdienu ir katrā mēnesī?!
     8. Nepamatots izsaukuma zīmes lietojums.
     Līdz ar to man sanāk aptuveni šādi.

2024. gada 7. oktobrī pulksten 18

Rīgas latviešu biedrības Kluba zālē

rakstnieka Aināra Zelča priekšlasījums

1685. gada Jaunā derība burtu pa burtam

Rīgas latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopas sēdes notiek katra mēneša pirmās pirmdienas vakarā. Laipni aicinām ikvienu izteikties par latviešu valodas jautājumiem.

Ieeja par ziedojumu

«X»

Visa tvītojošā pasaule ir spiesta ņemt vērā Īlona Maska apsēstību ar burtu X. Kad uzrakstīju vienkārši iksā, kāds latviešvalodmīlis piesējās, ka esot jāraksta ikserī. Nē, censoni, stingri ņemot, nav pamata burtam X pievienot tieši izskaņu (ko jaunā gramatikas grāmata liek saukt par fināli) -eris. Jaunā gramatikas grāmata gan nepasaka, kam šo fināli pievienot, bet angļu valodā piedēkli -er parasti pievieno darbības vārdiem, lai mums, latviešiem, būtu jauki svešvārdi darītāju — gan personu, gan ierīču — apzīmēšanai, piemēram, mikseris, blenderis utt. Kad angļu valodā šis piedēklis tiek pievienots lietvārdam, piemēram, astronomer, latviski ir pievienota uzreiz galotne. Savukārt vecajā gramatikas grāmatā norādīts, ka ar izskaņu -eris veido personu nosaukumus ar profesijas nozīmi, piemēram, bokseris, šoferis, tā ka ikseris labākajā gadījumā ir attiecīgās platformas lietotājs.

     Faktiski simboliskajam nosaukumam «X» ir jāpievieno uzreiz galotne, taču arī man nebija taisnība, jo galotne -s jau ir aizņemta, lai varētu locīt burta x nosaukumu. Tā kā «X» ir sabiedriskais mēdeklis, gluži dabiski šķiet izvēlēties nākamo vīriešu dzimtes galotni -is un locīt pēc rauša parauga: iksis, ikša, iksim, iksi, iksī.
     Lai gan šajā rakstā ir aplūkoti divi ar «X» saistīti vārdi — iksis (pati platforma) un ikseris (tās lietotājs) — un tiem varētu pievienot citus atvasinājumus, piemēram, ‘rakstīt iksī’ — iksēt, man šķiet, ja stihiski neizveidosies, tad speciāli nav jēgas veidot tādu glītu latviešu vārdu sistēmu, kādu LZA Terminoloģijas komisijas Informācijas tehnoloģijas, telekomunikācijas un elektronikas apakškomisija bija izveidojusi tviterim, jo no viena burta sastāvošs simboliskais nosaukums tomēr liecina par nožēlojamu iztēles trūkumu, kam nevajadzētu izdabāt. Ne velti daudzi joprojām izmanto ar tviteri saistīto terminoloģiju.

Akcelerācija un akcelerātōrs

Droši vien vietnes Tezaurs.lv ietekmē, kur ir savākts pilnīgi viss — gan dzīvs, gan nedzīvs —, viens otrs pareizas latviešu valodas lietošanas padomdevējs mēģina iestāstīt, ka svešvārdam akcelerācija ir kaut kāda baigi sarežģīta nozīme, bet akselerators vispār ir no citas operas. Bet tā, protams, nav taisnība.

     Akcelerācija (lat. accelerātiō) — paātrināšanās; kustības maiņa.
     Tas ir šķirklis Latviešu konversācijas vārdnīcas 1. burtnīcā, kas izdota 1927. gadā. Aiz tā seko šķirkļi akcents (lat. accentus), akceptilācija (lat. acceptilātiō), akceptēt (lat. acceptāre), akcesorisks (lat. accēdere, klāt nākt), akcesija (lat. accēssiō), akcidence (lat. accidens), akcidences (lat. accidentia), akcidentālijas (lat. accidentālia) — īsi sakot, latviešu valodā šie vārdi ir aizgūti no latīņu valodas. Tas pats attiecas uz akceleratoru, kura pamatā ir lat. accelerāre (‘paātrināt’), proti, tas ir un paliek latīņu valodas cilmes vārds, lai kādas būtu starpniekvalodas. Tāpēc nepārsteidz, ka Latviešu literārās valodas vārdnīcas 1. sējumā, kas izdots 1972. gadā, kad latviešu valodnieki acīmredzot vēl prata latīņu valodu, ir šķirkļi akcelerācija un akcelerators, un viss.
     Lai svešvārds akcelerācija kļūtu par specifisku terminu kādā nozarē, ir jāveido vārdkopa, piemēram, fiziskā akcelerācija. Viena pati akcelerācija nekādi nevar nosaukt tieši «paātrinājumu kāda organisma attīstībā».
     Vietnē Periodika.lv apkopotajās publikācijās akcelerators parādās 1925. gadā un izzūd no tām 1986. gadā. Savukārt akselerators turpat parādās arī tai pašā 1925. gadā un turpinās, turpinās… Abi mēdz parādīties nepareizā vārdkopā akceleratora pedālis (pamina) (tas nav pedālis akceleratoram — pats pedālis arī ir akcelerators, ja bez pedāļa pieminēšanas nevar iztikt, tad vēlams akcelerēšanas pedālis). Lai svešvārds akcelerators no jebkāda paātrinātāja pārvērstos par specifisku terminu kādā nozarē, ir jāveido vārdkopa, piemēram, automobiļa (spēkratu) akcelerators.
     Attiecībā uz akceleratoru ir vairāk pamata pastrīdēties nevis par to, vai rakstīt šo vārdu ar c vai s, bet gan par to, vai rakstīt to ar garo vai īso a: akcelerators vai akcelerātors. Es piekrītu Egīlam Skudram, kas raksta, ka «Samākslota šķiet arī viscaur īsu patskaņu rakstība pirms izskaņas -tōrs, piemēram, akumulators, amortizators un visi līdzīgie. Divzilbīgos un trīszilbīgos vārdos pirms izskaņas
-tōrs vaļējās zilbēs (slēgtas zilbes svešvārdos vienmēr ir īsas) tiešām figurē īsi patskaņi, piemēram, datōrs, retōrs, mótōrs, ktitōrs, debitōrs, ekvatōrs, kónditōrs, senatōrs u. c. Taču četr- un vairākzilbīgos vārdos vaļējās zilbes pirms -tōrs tiek izrunātas gari, piemēram, detónātōrs, inkvizītōrs, eksekūtōrs, akumulātōrs, eksperimentātōrs, raciónalizātōrs u. c., bet repróduktōrs, jo zilbe -duk- ir slēgta.»
     Par ō es nemaz nesākšu — skaidrs, ka vajag, lai gan pašreizējā pareizrakstība neatzīst arī to.

Drāma trijos cēlienos «Kas ir Vuluna»

Prologs

Ir tāds Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisijas lēmums, kur rakstīts: «Komisija ar balsu vairākumu nolēma ieteikt šādus tējas veidu nosaukumus: 1) no ķīniešu valodas: Oolong – Vulunas tēja (..).» Izvilku no komisijas pamatojumu, kā tā ir nonākusi pie šāda lēmuma:
     «1) «melnā drakona» tējas nosaukums latviski atveidojams atbilstoši tā izrunai ķīniešu valodā, proti, [vulun];
     2) saskaņā ar aptaujāto ķīniešu valodas speciālistu ieteikumiem nosaukums latviešu valodā atveidojams sieviešu dzimtes formā Vulunas tēja;
     3) sieviešu dzimtes formas izvēli pamato fakts, ka šā dzēriena veida nosaukums ir tēja (nevis čajs), tādēļ nav ieteicams tējas šķirnes nosaukums vīriešu dzimtes formā (piemēram, uluns, kā tas reizēm lietots interneta tekstos). Arī vairums kafijas šķirņu nosaukumu latviešu valodā ir sieviešu dzimtes formā (moka, arābika, robusta u. tml.).
     Šāda veida vārdkopnosaukumiem zināmā mērā piemīt īpašvārda funkcija, atšķirībā no līdzīga sastāva salikteņnosaukumiem (Vulunas tēja : vuluntēja). Šā tējas nosaukuma (kuru var arī tulkot kā Drakona tēju / drakontēju) rakstībā ir vērojama līdzība, piemēram, ar Rūķīšu tēju (rūķīštēju) vai Ziemas tēju (ziemastēju). Arī dažu citu pārtikas produktu nosaukumi veidoti kā vārdkopas ar īpašvārda funkciju, piemēram, Svētku cepumi vai Vasaļu desa.»
     Manuprāt, iemesls, kāpēc šī komisija ir saveidojusi tik daudz dzīvotnespējīgu nosaukumu, ka ļaudis apšauba arī tās veikuma saprātīgo daļu un labprāt piedēvē tai visādus humoristiskus jaunvārdus, ir ļoti dīvaina vārddarināšanas principu piemērošana.

I cēliens. Transkripcija
Jā, «nosaukums latviski atveidojams atbilstoši tā izrunai ķīniešu valodā», tikai [vulun] nav izruna ķīniski, bet gan tas, kas sanāk, ja divas no trim tējas veida [wūlóngchá] ķīnzīmēm katru atsevišķi atveido atbilstoši piņjiņa tabulas latviskajai versijai, kura «ataino iespējamās iniciāļu un fināļu kombinācijas, bet neaptver toņus, kas ir tikpat svarīgi pareizai izrunai ķīniešu valodā». Man nav ķīnzīmju fontu, tāpēc izmantoju tējas veida nosaukuma pierakstu piņjiņā [wūlóngchá]. Kā redzams, pati piņjiņa sistēma toņus ietver, un, piemēram, šeit tos var paklausīties.
     Ne visur, kur raksta ar ķīnzīmēm, romanizēšanai izmanto piņjiņa sistēmu, tāpēc [wūlóngchá] angliski mēdz transkribēt gan ar wulong tea, gan ar oolong tea — otrais variants cenšas ņemt vērā nosaukuma izrunu saskaņā ar piņjiņu. Es domāju, ka tas arī ir vienīgais pareizais veids, kā piešķirt nosaukumu citā valodā, proti, kopumā, nevis pa zilbēm izvērtējot nosaukuma izrunu oriģinālvalodā. Plašajās interneta ārēs var paklausīties [wūlóngchá] izrunu — nekas cits bez ūlongčā nesaklausīsies. Tiesa, g nav dzirdams, bet, no otras puses, kā jūs izrunājat [ɒ] un [ŋ] angļu vārdos strong, song, wrong utt., vai varbūt īpašvārda Longailenda transkripcija latviski jūs neapmierina, lai gan arī tā ir pieņemta norma: «Angļu skaņu [ŋ] un skaņu kopu [ŋg] atveido ar ng un [ŋk] — ar nk, balstoties uz ortogrāfisko formu.» Interesanti, ka skaņai [ŋ], ko angliski transkribē ar ng, latviski pliks n atbilst tikai piņjiņa tabulā un ķīniešu personvārdu atveides noteikumos, bet visas citvalodu kongas un sarongas, Singapūra, Bangkoka (kur, starp citu, vispār neietilpst ne zilbe no pilsētas nosaukuma oriģinālvalodā), Tonga utt. dzīvo cepuri kuldamas.

II cēliens. Gramatizācija
Savādi, ka jaunā svešvārda dzimti ir noteikuši aptaujātie ķīniešu valodas speciālisti. Jeļenas Staburovas grāmatā «Ķīniešu personvārdu atveide latviešu valodā» ir teikts: «Vienzilbes un vairākzilbju īpašvārdi, kas piņjiņ transkripcijā beidzas ar līdzskani (iespējamās fināles: -an, -ang, -en, -eng, -in, -ing, -ong,
-un), iekļaujami 1. vai 4. deklinācijā, atbilstoši dzimtei nominatīvā pievienojot galotni -s vai -a: pilsēta Zigong – Dziguna, kalns Taishan – Taišaņs, uzvārds Bing – Bins vai Bina utt.» Kā redzams, dzimte tiek piešķirta atbilstoši entitātes dzimtei latviešu valodā. Nu tad kādā dzimtē ir tas pūķis, kam nomenklatūras vārdu mēs pievienojam tulkotu — tēja? Sanāk no angļu starpniekvalodas atveidotā ūlonga tēja (oolong tea), kas minēta 2004. gadā izdotajā Preses lasītāja svešvārdu vārdnīcā. Man šķiet, ka neviens neiedomātos rakstīt, piemēram, deviņvīrspēkas tēja vai deviņvīrspēka tikai tāpēc, ka lietvārds tēja ir sieviešu dzimtē. Problēma ar sazēlušajiem vīriešu dzimtes uluniem un pueriem ir tieši nomenklatūras vārda tēja nepievienošana, jo bez tā abiem iepriekš minētajiem vārdiem ir pavisam cita nozīme.

III cēliens. Īpašvārdiskums
Šie man šķiet visčaganākie vārdu salāti visā komisijas lēmuma pamatojumā. Pieeja interesanta, bet nav tā, ka nosaukumi bez kādas jēgas no vārdkopām kļūst par salikteņiem un otrādi. Salikteņu un vārdkopu savstarpējās attiecības ir izsmeļoši aprakstījusi Valentīna Skujiņa grāmatā «Latviešu terminoloģijas izstrādes principi», kur cita starpā norādīts, ka salikteņa vai vārdkopas veidošana ir viena no vārda nozīmju diferencēšanas iespējām.
     Aplūkotajā gadījumā ir runa par veselu tējas veidu (nevis konkrētu preci vai zīmolu) līdztekus, piemēram, baltajai un melnajai tējai. Baltā tēja nav balta, un melnā tēja ne vienmēr ir melna, kā arī ne visas tējas, kas ir melnas, pieder pie melnās tējas veida — arī šie ir simboliski nosaukumi, taču neviena tējas veida nosaukums līdz šim netika rakstīts ar lielo burtu. Nevaru iedomāties iemeslu, kāpēc no šī principa būtu jāatkāpjas.
     Vēl Valentīna Skujiņa norāda, ka «Termina funkcijā īpašvārds ar nozīmes pārnesumu parasti kļūst par sugasvārdu», proti, arī pueras tēja tajā pašā lēmumā bez šaubīšanās bija jāraksta ar mazo burtu.

Epilogs
Bez vārdiem.

Millenniāļi

Valsts valodas centra Latviešu literārās valodas konsultāciju apkopojumā ir sniegta arī nelāga atbilde uz jautājumu «Kā latviešu valodā atveidojams termins «millennials»?»: «Valsts valodas centrs šo terminu iesaka atveidot kā «tūkstošgades paaudze».» Pirmkārt, man riebjas, ka ir rakstīts «atveidot kā», nevis «atveidot ar». Otrkārt, var lauzt šķēpus par to, vai sazēlušie paaudžu apzīmējumi vispār ir atzīstami par terminiem, bet nu pieņemsim, ka ir. (Termins ir ‘vārds vai vārdu savienojums, kas apzīmē noteiktu jēdzienu (piemēram, kādā zinātnes, tehnikas, mākslas nozarē) un kam ir specializēta nozīme, lietošanas joma’.) Treškārt, domāju, ka vajadzēja vien palikt pie vecā, labā svešvārda millenniāļi, kas darināts saskaņā ar latīņu īpašvārdu atveides noteikumiem. Latviešu konversācijas vārdnīcā ir iekļauti termini millenārijs un millennijs — gadu tūkstotis, baznīcas valodā: tūkstošgadu miera valsts.

     Kā grāmatā «Atbilsmes» ir norādījis Pēteris Ūdris, angļu valodā plaši sastopamos latīnismus ir pieņemts tulkot. Latviešu atbilsmes angļu millenary ir ‘n 1) gadu tūkstotis; 2) tūkstošā gadadiena; II a tūkstošgadu-’ un millennium — ‘1) gadu tūkstotis; 2) pārn. zelta laikmets’. Savukārt saliktenis tūkstošgade nozīmē ‘tūkstoš gadu ilgs laikposms’, tāpēc vārdkoptermins tūkstošgades paaudze aizved ļoti tālu no termina millennial nozīmes ‘a person born between the early 1980s and the late 1990s’, kas ir tikai pārdesmit gadu, un jūs jau zināt, ko es domāju par ģenitīvu pārdaudzumu vārdkopterminos. Tomēr, ja negribas atsieties no tulkošanas, tad būtu jābūt tūkstošgažu mijas paaudze, kas tomēr ir tik gari un aprakstoši, ka galīgi vairs nešķiet termins.
     Gribēju no gramatikas grāmatām iekopēt kaut ko prātīgu par izskaņu -ālis, bet tas neizdevās, jo šādā formā tā tajās nav aplūkota. Vienīgais sagūglējamais piemērs bija paskaidrojums par īpašības vārdu termināls un lietvārdu terminālis.

Lipeklis, augu līme un glutēns

Esmu daudz kritizējusi vietnē Valodaskonsultacijas.lv sniegtos padomus, kā pareizi lietot latviešu valodu, bet diemžēl arī Valsts valodas centra Latviešu literārās valodas konsultāciju apkopojumā kļūdainu atbilžu netrūkst. Piemēram, kāds ir pavaicājis, kā rakstīt pārtikas produktu marķējumā — lipeklis vai glutēns, un publiski saņēmis atbildi, ka «terminu «lipeklis» lieto, runājot par lipekļa daudzumu graudos un attiecinot to uz graudu kvalitāti, savukārt terminu «glutēns» izmanto attiecībā uz olbaltumvielu, kas sastopama graudzālēs un var izraisīt alerģisku reakciju.» Viltīgi, vai ne, — it kā ar vārdiem lipeklis un glutēns neapzīmētu vienu un to pašu ūdenī nešķīstošu olbaltumvielu grupu, kas atrodama graudzāļu dzimtas graudaugos, galvenokārt kviešos un miežos, bet mazākā daudzumā arī rudzos, auzās un to produktos.

     1924. gadā Jēkaba Dravnieka izdotajā pirmajā Angļu–latvju vārdnīcā vārdam gluten ir tikai viena atbilsme — chem. lipeklis. Arī 1995. gadā izdotajā Angļu–latviešu vārdnīcā vārdam gluten ir tikai viena atbilsme — augu līme, kam laika gaitā atkal ir pievienota nozīme lipeklis, bet gluten-free atbilsme turpat ir bezglutēna. Tezaurs.lv un Termini.gov.lv lipekļa un glutēna nozīmi nenošķir — abos resursos šie vārdi ir sinonīmi. Arī periodikā atradu glutēnu izmantotu par lipekļa sinonīmu jau 1896. gada 24. janvāra «Zemkopja» rakstā par lopkopību. Tāpat XX gadsimta sākuma periodikā glutēns ir pieminēts tieši attiecībā uz graudu kvalitāti — tātad tajā nozīmē, kādā konsultanti tagad iesaka izmantot vārdu lipeklis. Tā ka nekāds pamatojums neatradās, kāpēc svešvārds glutēns vispār bija jāievieš.

     Vārdnīcās ir uzrādītas arī citas lietvārda lipeklis nozīmes, kurās varbūt nevajadzētu steigties to lietot, lai terminam būtu viena nozīme, it sevišķi tāpēc, ka visām citām nozīmēm ir atbilstoši citi vārdi. ‘Piezīmju papīrs, kura vienas puses neliela daļa klāta ar lipīgu vielu’ («Post-it» note, sticky note) ir līmlapiņa, ‘lente, kurai vienā pusē ir smalki plastmasas āķīši un kuru pārī ar līdzīgi izstrādātu lenti ar cilpiņām izmanto detaļu sastiprināšanai’ («Velcro», hook and loop fastener) ir līplente jeb līpslēdzējs, ‘lipīga papīra lente mušu ķeršanai’ ir mušpapīrs.

Mākslīgais saprāts

Lai gan termins artificial intelligence oficiāli ir pārtulkots latviski ar mākslīgais intelekts, pagūglēju un konstatēju, ka jēdzienu mākslīgais saprāts izmanto samērā bieži. Es domāju, ka vispār ir jāpāriet uz vārdkopu mākslīgais saprāts, lai mēs vienmēr paturētu prātā, ka tam pagaidām nav gandrīz nevienas saprāta jeb intelekta (no latīņu intellectus ‘saprašana, saprāts’) pazīmes, un tāpēc nopietnāk koncentrētos uz sasniedzamajiem rezultātiem, ka latviski abi vārdi ir definēti samērā līdzīgi un ka tādēļ svešvārds vārdkopterminā nav nepieciešams.

     «Google», kas lielā mērā pats ir mākslīgais saprāts, mākslīgo saprātu definē šādi: «artificial intelligence — the theory and development of computer systems able to perform tasks that normally require human intelligence, such as visual perception, speech recognition, decision-making, and translation between languages».
     Latviski intelekta un saprāta definīcija pēc būtības neatšķiras.
     intelekts — spēja atspoguļot un izzināt priekšmetu un parādību īpašības, savstarpējās attieksmes; spēja, izmantojot izziņas rezultātus, darboties jaunā situācijā
     saprāts — spēja izzināt sakarus starp priekšmetiem, parādībām u. tml., spriest par tiem un atbilstoši izturēties; arī prāts
     Šīs definīcijas ir ņemtas no Tezaurs.lv, kur ir arī interesanta mākslīgā intelekta definīcija.
     mākslīgais intelekts — datorzinātnes nozare, kas pētī tādu uzdevumu risināšanas metožu izstrādāšanu, kam nav efektīvu atrisināšanas algoritmu

     Turpinot apcerēt, cik patiesībā nepilnīgi un tāli no cilvēka saprāta ir visi jaunie tā dēvētā mākslīgā intelekta rīki, ievēroju, ka Tezaurs.lv ir samērā daudz salikteņu ar robot-, piemēram, robotroka, robotsuns, robotzivs, robotkājas, robotputns, robotspāre, robotžurka, robotmedūza, robotlocekļi, robotprusaks, robotrāpulis, robotkukainis, robotdzīvnieks. Varbūt ir vērts padomāt arī par vārdkopas robotiskais intelekts un salikteņa robotprāts izmantošanu.

Var neapsaukāties, bet problēma paliek

Okavango delta

Sākumā domāju, ka lietvārds homofobija (lat. homo — ‘cilvēks’, gr. φόβος — ‘bailes, nepatika’ (kā zināms, ir vairāki fobiju apzīmējumi ar latīņu pirmo daļu)) ir modīgs sinonīms lietvārdam mizantropija, taču internets mani apgaismoja, ka patiesībā jēdzienu homophobia (ang. homo — slengā ‘homoseksuālis’ (kas savukārt cēlies no gr. ὁμός — ‘tāds pats, vienāds, līdzīgs’ un lat. sexus — ‘dzimums’), gr. φόβος — ‘bailes, nepatika’) 60. gadu beigās–70. gadu sākumā ir ieviesis amerikāņu psihologs Džordžs Veinbergs, lai apzīmētu naidīgumu pret homoseksualitāti. Kaut gan šis jaunvārds bieži tiek dēvēts par terminu, daudzi jau ir norādījuši, ka tas ir pārāk nezinātniski veidots, lai pretendētu uz vietu zinātnē. 

     Arī latviešu valodniekiem jau pasen ir bijis jāatbild uz jautājumu «Cik korekti ir lietot vārdus homofobija un homofobs? Vārdu homofobija var saprast kā bailes no līdzīgā/tāda paša un bailes no cilvēkiem, tātad no etimoloģijas viedokļa šis vārds ir aplams!»

«Mūsdienu grieķi (ar mūsdienu saprotot apmēram divus gadu tūkstošus) šos vārdus izrunā omofils, omofobs, jo raksta bez dvesmas skaņas (h) un to arī neizrunā. Ja mēs rīkotos atbilstoši jaungrieķu izrunas variantam, nebūtu jucekļa ar latīņu cilvēku — homo. 
     Vai piedāvāsim pēkšņi latviešiem teikt omoseksuālis, omofobija?»

     Nē, nē, nē, nekādā ziņā, saka latviešu valodnieki.

«[Homofobija] nav vienīgais vārds, kura nozīme atšķiras no etimoloģiskā skaidrojuma vai tieša tulkojuma. 
     Homofobija un homofobs nav latviešu valodas termini, un ar šādu nozīmi un izrunu tie eksistē arī citās valodās, tāpēc diez vai latviešiem izdotos pārliecināt par attiecīgo pareizrakstību vai izrunu lietotājus Latvijā, kur nu vēl Eiropā vai pasaulē! 
     Šādi un tamlīdzīgi jautājumi valodās eksistē, taču ne vienmēr tie ir atrisināmi, kā tas ir arī šajā gadījumā. Mākslīgi radīt terminu un ar varu lauzt nostiprinājušos tradīciju nav iespējams.»

     Taču ne viss ir tik slikti. Internetā latviešu avotos izdevās atrast pāris omonīmijas. Tā ka kāds tomēr piedomā pie grieķu valodas.

Covid-19 valoda: maska, es jūs pazīstu

Čobē

Vietnē Tezaurs.lv svešvārdam «maska» ir dotas 11 nozīmes, tāpēc nepārsteidz, ka, runājot par mutes un deguna aizklāšanas maskām, visu laiku it kā precizēšanai piešaujas klāt lietvārds ģenitīvā «sejas», lai gan nekādas vajadzības pēc tā nav: lietvārda «maska» ceturtā nozīme (un MLVV pat otrā nozīme) ir ‘speciāls sejas aizsegs vai pārklājs’.
     «Sejas maska» nav tikai sarunvalodisks niķis. No PTAC pamatīgā raksta par elpceļu aizsardzības līdzekļiem Covid-19 laikā uzzināju, ka ir pat valsts standarts «Medicīniskās sejas maskas», lai gan pietiktu ar «medicīniskās maskas». Vēl šis raksts mani apgaismoja, ka nemedicīniskās maskas ir dēvējamas par higiēniskajām maskām.

Covid-19 valoda: izolācijas nokrāsas

Lomboka

Social distancing uzreiz pārtulkoju ar fiziska distancēšanās. Šur tur varēja iepīt droša savstarpējā atstatumu ievērošanu sabiedriskās vietās un tamlīdzīgi, domājams, arī netuvošanās dažviet būtu derējusi. Turklāt šķiet, ka citviet ļoti piemērotas būtu no nīstajām fizkultūras stundām neizdzēšami atmiņā iespiedušās retināšanās, retošanās, izretošanās un izretināšanās.
     Vispār izolācija (Cambridge University Press tiešsaistes vārdnīcā ir divas nozīmes: the condition of being alone, especially when this makes you feel unhappy un the fact that something is separate and not connected to other things) latviski Covid-19 sakarā lietotajā nozīmē ir kaut cik skaidri definēta tikai Mūsdienu latviešu valodas vārdnīcā — darbība → izolēt (2. nozīme — norobežot (cilvēku) atsevišķi, nepieļaut saskari ar vidi, ar citiem cilvēkiem); nošķirošana, nodalīšana atsevišķā telpā.
     Vietnē Covid19.gov.lv ir minēti trīs izolācijas veidi. Te liek vienlīdzības zīmi starp karantīnu un mājas karantīnu, kas nošķir un ierobežo pārvietošanos personām, kuras, iespējams, ir bijušas pakļautas inficēšanās riskam ar Covid-19, bet jūtas veselas un neizjūt simptomus, savukārt pašizlolācija te apzīmē norobežošanos no tuviem kontaktiem ar jebkuru citu cilvēku un attiecas uz personām, kas atgriezušās no ārvalstīm. Vēl šeit ir stingra izolācija mājās, kas nozīmē pilnīgu norobežošanos no veseliem cilvēkiem un attiecas uz personām, kas saslimušas ar Covid-19.
     Bija grūti Covid19.gov.lv minētos veidus iekļaut atšķirīgu latviešu valodas vārdu ar neizplūdušu nozīmi piešķiršanā angļu valodas vārdiem quarantine, self-isolation un lockdown. Dažkārt no konteksta šķita, ka patiesībā acu priekšā griežas savdabīgs tā dēvētais eifēmismu slīdceliņš: autors cenšas nepateikt biedējošo vārdu quarantine, kas tās pasludinātājam ne tikai piešķir tiesības, bet arī uzliek pienākumus, kurus visos citos izolācijas variantos var deleģēt pašiem iedzīvotājiem. Būtībā Covid-19 sakarā self-isolation var saukt par mājas karantīnu vai paškarantīnu, jo pašizolācija latviešu valodā jau ir definēta citā sakarā — cilvēka vai sociālās grupas nošķiršanās no citiem cilvēkiem vai sociālām grupām pēc personiskās iniciatīvas.
     Cambridge University Press tiešsaistes vārdnīcā lietvārds quarantine ir laikposms — a period of time during which a person or animal that might have a disease is kept away from other people or animals so that the disease cannot spread. Savukārt latviešu karantīna gan tāda nav: 1. nozīme — pasākumu komplekss, kura mērķis ir novērst infekcijas slimību izplatīšanos; 2. nozīme — sanitārijas punkts personu, transportlīdzekļu, preču u. tml. pārbaudei, kuri ienāk no kāda, parasti epidēmijas skarta, apgabala; 3. nozīme — pasākumu sistēma kādas valsts teritorijas aizsargāšanai pret bīstamu augu kaitēkļu, slimību un nezāļu iekļūšanu no ārzemēm, kā arī atsevišķā valstī sastopamu bīstamu augu kaitēkļu, slimību un nezāļu ierobežošanai un likvidēšanai. Arī «Google» dod plašāku quarantene definīciju — a state, period, or place of isolation in which people or animals that have arrived from elsewhere or been exposed to infectious or contagious disease are placed.
     Cambridge University Press tiešsaistes vārdnīcā nav vārda self-isolation, bet lockdown nozīme ir a situation in which people are not allowed to enter or leave a building or area freely because of an emergency.
     Meriama un Vebstera vārdnīcā ir visi trīs vārdi, bet lockdown ir divas nozīmes: the confinement of prisoners to their cells for all or most of the day as a temporary security measure un an emergency measure or condition in which people are temporarily prevented from entering or leaving a restricted area or building (such as a school) during a threat of danger.
     Atkarībā no konteksta izlīdzējos ar karantīnu, ārkārtējo stāvokli, stingru izolāciju, norobežošanu, ierobežojumiem un slēgšanu. Nekas nenāca prātā, kā latviski vienā vārdā pie slimības/veselības komponenta piekabināt saimnieciskās darbības izbeigšanos ārkārtējā stāvokļa pasākumu dēļ, bet ar Valtera Feista palīdzību viena doma tomēr izšķīlās: dažviet lockdown ir blokāde — militāra, politiska vai ekonomiska kādas valsts (vai tās daļas) izolācija vai aplenkšana. Bet nu nedomāju, ka tas kaut kur parādīsies vai iedzīvosies, jo arī angliski gandrīz nemaz neraksta par blockade — an act or means of sealing off a place to prevent goods or people from entering or leaving. Bet, runājot par vēsturisko skatījumu, šķiet, ka ieietas apzīmējums Covid-19 krīze. Savukārt apturējums mani asociatīvi velk uz apstājiem. Karantīna manā skatījumā tomēr neietver ārkārtējo situāciju, bet ir viens no tajā īstenotajiem pasākumiem.

Vēl izņēmumi

Jauni ziloņi ir visai lecīgi

Grāmatā «Latviešu terminoloģijas izstrādes principi» Valentīna Skujiņa bez vaimanām par svešvārda izcelsmi atzīst, ka

«no īsā vai garā patskaņa lietojuma izskaņā ir atkarīga patskaņa kvantitāte pirmsizskaņas zilbēs. Īss izskaņas patskanis iepriekšējo zilbju patskaņu kvantitāti neietekmē, piemēram, Darvins — darvinisms, fabula — fabulists un arī aktīvs — aktīvists, atestāts — atestācija, bibliogrāfs — bibliogrāfija. Turpretī, ja izskaņā ir garš patskanis, tad tās priekšā patskanis parasti ir īss: klerikālis, plastikāts, veterāns un arī nominatīvs (sal. nominācija), vokalīze (sal. vokāls); bibliotekārs (sal. bibliotēka).»

     Un ka

«divzilbīgos atvasinājumos ar -ēt (-ēts) saknes patskaņa garums tiek saglabāts: bāze — bāzēt, frāze — frāzēt, frēze — frēzēt, gāze — gāzēt.»

     No tā, cik bieži ir jālabo fotografēt, es zinu, ka šī patskaņu garuma maiņa mēdz sagādāt grūtības arī citiem, taču visu laiku nāk klāt vārdnīcās neaplūkoti jaunvārdi, piemēram, piārists — piarēt, emuārists — emuarēšana, kam ir jāvar patstāvīgi izveidot vajadzīgās gramatiskās formas un atvasinājumus.       
     Tomēr jāteic, ka V. Skujiņas minēto divzilbīgo atvasinājumu saknes patskaņa garumu īsti nenosaka tieši zilbju skaits. Vietnē valoda.lv bez šiem izņēmumiem ir minēti vēl mīnēt, prēmēt, arī prēmēšana, bet premiāls. Man nekad nav ienācis prātā rakstīt pārbazēt vai pārgazēt, bet vienmēr ir jāpaskatās vārdnīcā, lai uzrakstītu pārfrāzēt, nevis pārfrazēt, tik loģiski man tas šķiet.

PS. Pēteris Ūdris šajā sakarā norādīja, ka man nebūtu jānomokās ar darbības vārdu fotografēt un pārfrāzēt patskaņu kvantitātes iekalšanu, kā arī ar pareizrakstības vārdnīcu vienā un kursoru otrā rokā jāspīdzina citi ļaudis, ja šī gramatikas likuma autori nelasītu atsprākleniski un, pamatojoties uz to, neieviestu samākslotus noteikumus:

«Manuprāt, jāizlabo dažu vārdu pareizrakstība (neticami, ka neizdarīja jau 90. gados), nevis no akadēmiskiem (bieži iedomātiem) augstumiem jādīda dabiski runājoši latvieši, kam valodas izjūta mēdz būt labāka nekā vienam otram lingvistam. Nu kā var likt cilvēkam vienā teikumā rakstīt dežūra un dežurēt…»

3 : 3 dienaskārtības labā

Kalahari sauciens

Vēl piemērs, ka nevajag vienmēr censties atkratīties no visa, kas ir arī krieviem. Vajag skatīties plašāk.
     Valodnieks Jānis Kušķis savulaik ir ieteicis nelietot vārdu savienojumu dienas kārtība ar šādu pamatojumu: «Jāņa Endzelīna rediģētajā Veltas Rūķes grāmatiņā «Valodas un rakstības jautājumi» teikts: «Latviskāk nekā dienas kārtība (Tagesordnung, порядок дня) skan darba kārta vai darba gaita; kārtība var būt kārtīga cilvēka īpašība, jo atvasinājumi ar -ība apzīmē pastāvīgu, aktīvu īpašību, turpretī kārtas jēdziens ietver noteiktu secību.»»
     Līdztekus darba kārtai un darba gaitai viņš piedāvā lietot arī vārdu savienojumu apspriežamie jautājumi, bet ne ar pušplēstu vārdiņu neieminas, ka pietiek izveidot salikteni dienaskārtība un viss nostājas savās vietās, proti, to var izmantot gan par sinonīmu iepriekšminētajiem (‘(sanāksmē, sēdē) apspriežamie jautājumi noteiktā secībā; darba gaita’), kas var atslogot pašlaik pārslogoto svešvārdu programma, gan nozīmē ‘aktualitāte’, kur to nav iespējams aizstāt ar Jāņa Kušķa ieteiktajiem vārdu savienojumiem.
     Līdzīgu domu grāmatā «Atbilsmes» pauž tulkotājs Pēteris Ūdris: «Nav nopietni vairīties no vārdkopas dienas kārtība (un salikteņa dienaskārtība) tādēļ, ka kaut kas līdzīgs ir arī krieviem — ne jau ar Maskavijas ukazu ir cēlies 
fr. ordre du jour, de. Tagesordnung, et. päevakord un lt. dienotvarkė.»
     Valodnieks Aldis Lauzis tviterī raksta: «Manuprāt, AGENDA (kā attiecīgā brīža aktualitātes) vislabāk ir latviskot ar DIENASKĀRTĪBA.»; «Tviterī plaši lietotā DIENASKĀRTĪBA ir sens un vajadzīgs vārds. MLVV to ignorē nepelnīti.»