Confidential, confidentiality

Tulkojošās vārdnīcas šiem vārdiem parasti piedāvā diezgan šauru atbilsmi: confidential — ‘konfidenciāls, slepens’, confidentiality — ‘konfidencialitāte’. Tikai atsevišķu vārdkopu tulkojumos Termini.gov.lv atklājas citas šo vārdu nozīmes, kā arī tendence izmantot svešvārda latviskās atbilsmes. Tālākie piemēri ir gan no turienes, gan no manas tulkošanas prakses.

diskrēts, nepublisks
Confidential account name dažkārt ir nevis ‘konfidenciāls konta nosaukums’, bet gan ‘diskrēts konta nosaukums’, proti, tāds, kas neatklāj konta īpašnieka identitāti, vai arī citā kontekstā tas var būt ‘ierobežoti redzams nosaukums’ (piemēram, redzams tikai lietotājam vai administratoram). Tāpat confidential counselling var nozīmēt ‘anonīmu konsultēšanu’ vai ‘diskrētu konsultēšanu’, kur uzsvars likts uz klienta privātuma ievērošanu, nevis informācijas slepenību, taču citkārt šīs vārdkopas robeža ar confidential relationship var būt izplūdusi un tā var nozīmēt ‘uz uzticēšanos balstītu konsultēšanu’. Savukārt confidential address (piemēram, vardarbības upuriem paredzēts pastkastītes pakalpojums) tulkojams ar ‘slēpta adrese’ vai ‘nepubliska adrese’ — adrese, kas nav pieejama plašākai sabiedrībai.

neizpaužams
Confidentiality clause tiesību aktos un līgumos ir ‘neizpaušanas noteikums’ vai ‘informācijas neizpaušanas atruna’. Termini.gov.lv confidential data atbilsmēm ‘konfidenciāli dati’ un ‘konfidenciālie dati’ līdzās ir arī variants ‘neizpaužami dati’, bet confidentiality of data atbilsmes ir ‘datu neizpaužamība’ un ‘datu konfidencialitāte’. Savukārt access to confidential data vienīgā atbilsme turpat ir ‘pieeja neizpaužamiem datiem’ (pareizi būtu piekļuve), disclosure of confidential information — ‘neizpaužamu ziņu izpaušana’, principle of confidential treatment of information — ‘informācijas neizpaušanas princips’ un physical and logical protection of confidential data — ‘neizpaužamu datu fiziska un loģiska aizsardzība’ (tā kā tas ir termins, lai apzīmētu noteiktu jēdzienu kā tipu (sastatījumā ar citiem noteiktiem jēdzieniem vai pretstatījumā tiem), pareizi būtu lietot noteiktās galotnes — fiziskā un loģiskā aizsardzība).

noslēpums
Termini.gov.lv medical confidentiality atbilsmes ir ‘ārsta noslēpums’ un ‘medicīniskā konfidencialitāte’, bet commercial confidentiality vienīgā atbilsme ir ‘komercnoslēpums’, confidentiality of correspondence — ‘korespondences noslēpums’ (pareizi būtu sarakstes noslēpums), confidentiality of deposits — ‘noguldījumu noslēpums’, commercial and industrial confidentiality — ‘uzņēmējdarbības un rūpniecisks noslēpums’ (pareizi būtu uzņēmējdarbības un ražošanas noslēpums vai rūpnieciskais noslēpums ar noteikto galotni iepriekš minēto terminu darināšanas apsvērumu dēļ). Maintain confidentiality — lai gan tiesību aktos bieži ir sastopama vārdkopa ‘ievērot konfidencialitāti’, tikpat bieži ir sastopamas arī nozīmes ‘glabāt noslēpumā’ vai ‘turēt noslēpumā’.

uzticēšanās
Confidential relationship ir ‘uz uzticēšanos balstītas attiecības’ (piemēram, starp ārstu un pacientu vai advokātu un klientu). Šeit ir uzsvars nevis uz noslēpumu glabāšanu, bet gan uz uzticēšanās principu. Termini.gov.lv confidential transaction atbilsme ir ‘uzticības operācija’, taču pareizi būtu uz uzticēšanos balstīts darījums, jo šeit ir runa par finansiālu vai juridisku darījumu, kas notiek starp pusēm, kuras savstarpēji uzticas, nevis par tehnisku darbību.

Kā redzams, confidential aptver plašu nozīmju loku, sākot no noslēpumu glabāšanas līdz diskrētai rīcībai un uzticēšanās pilnām attiecībām. Tik plašu, ka man jau gribējās pievienot tēmturi «tulkotāja viltusdraugi».

Par elektrotehnikas terminu darināšanu

Tālāk esmu izkonspektējusi Valentīnas Skujiņas rakstu «Terminu modeļi J. Endzelīna caurlūkotajā elektrotehnikas vārdnīcā», kas publicēts Latviešu valodas institūta žurnāla «Linguistica Lettica» 1999. gadā izdotajā 4. numurā. Lai arī tajā ir pieļautas rupjas kļūdas, piemēram, attiecībā uz vārdu caurgaismošana un izgaismošana nozīmi tolaik un tagad, terminu darināšana nepārtraukti turpinās, tāpēc raksts ir ļoti pamācošs no vispārīgo principu viedokļa, kas gan, manuprāt, arī ne vienmēr ir pareizi, piemēram, rīku un ierīču nosaukumu darināšana ar latviskajām darītājvārdu izskaņām.

Par J. Endzelīna jaunvārdiem ir atzīti agrīnība un vēlīnība, dīdzība, nodarbinātība, nodrose, noturība, piekritība, klātiene un projiene, citesme, citveidība, darbietilpība, karstumizturība, sarkankvēle, ziemcietība un daudzi citi.
     Skujiņa aplūko 1939. gadā izdoto Vāciski–latvisko elektrotehnisko vārdnīcu. Lielākā daļa tajā atrodamo terminu ir gluži mūsdienīga: apgaismošana, iedzītnis, rimšana, spiediens, asknaibles, atbalsttapa, borskābe, uztvērējstacija, augstfrekvences krāsns, lieces moments, slodzes raksturojums.
     Lieliskus terminus var atvasināt no darbības vārdiem, pievienojot galotni -e, piemēram, dzese (dzeses virsma), kāpe (virves kāpe), vilce (enkura vilces spēks), nokare (vadu nokare), iedarbe jeb iedirbe (tagad iedarbināšana), ja iedarbina ar roku, atšķirībā no piedzenes (tagad piedziņa), ja iedarbina ar elektrību, arī izklaide (enerģijas izklaide ­— tagad izkliede), piepūle (stieples piepūle ­— tagad spriegojums), nostāde (nostādes instruments), apkure (tagad apsilde), atpilde (tagad izlāde), iededze (iededzes zīme ­— tagad degzīme).
     Retāk atvasinājumiem no darbības vārdiem tiek pievienotas galotnes -is un -a, piemēram, turis, sedzis (‘stikla vāks’), slēdzis; mirdza jeb mirga (mirdzas atpildiņš ­— tagad mirdzizlāde), izdegas (tagad izdedži), atspurga (‘atdalījusies šķiedra’ — sal. atskabarga un spurgala).
     Šādi atvasinātu terminu raksturīga sastāvdaļa ir priedēklis.
     No darbības vārdiem daudzi termini ir atvasināti ar piedēkli -n-, piemēram, vītne, pamatne, celtnis, spraudnis (arī uzspraudnis), izlaidnis (vārpstas izlaidnis), tītnis (stieples tītnis — tagad tinums).

Rakstisks, vidisks utt.

Esmu daudz rakstījusi par to, cik ļoti kļūdainus padomus var saņemt it kā specializētajā vietnē Valodaskonsultacijas.lv, taču ir vēl kāds spožs spainītis — Valsts valodas centra Latviešu literārās valodas konsultāciju apkopojums —, no kura līdztekus pilnīgi normāliem ieteikumiem nekritisks lasītājs var pasmelties pilnīgas muļķības.

     Piemēram, kāds ir pajautājis «Kā pareizāk — rakstiska informācija vai rakstveida informācija (informēt rakstiski vai rakstveidā)?» Un saņēmis atbildi, ka pareizāks ir nelokāmais ģenitīvenis rakstveida un attiecīgais apstākļa vārds rakstveidā.
     Rakstveida pārākums pār rakstisks tiek pamatots ar abu vārdu būtībā vienādajām vārdnīcās minētajām definīcijām un rakstveida biežāko sastopamību. Vietnē Termini.gov.lv paskatījos, ka ar to biežāko sastopamību tā ir, kā ir — 52 termini ar rakstisks un 46 ar rakstveida. Tā kā būtiskas atšķirības nav, īsti nesaprotu, kāpēc vispār kāds vārds bija jāatzīst par pareizāku, bet, ja nu ļoti gribas, tad par pareizāku būtu jāatzīst īpašības vārds rakstisks. Esmu jau rakstījusi, ka dzimšu, skaitļu, locījumu, salīdzināmo pakāpju, noteiktības un nenoteiktības dēļ īpašības vārdi ir labāki apzīmētāji nekā ģenitīveņi vai lietvārdi ģenitīvā.
     Pie šādas atziņas ir nonākuši arī Eiropas Savienības iestāžu latvieši. Piemēram, Termini.gov.lv nav atrodams neviens termins ar vidisks, bet Eiropas Interaktīvajā terminoloģijas datubāzē IATE ir 54 tādi termini.

Mākslīgais saprāts

Lai gan termins artificial intelligence oficiāli ir pārtulkots latviski ar mākslīgais intelekts, pagūglēju un konstatēju, ka jēdzienu mākslīgais saprāts izmanto samērā bieži. Es domāju, ka vispār ir jāpāriet uz vārdkopu mākslīgais saprāts, lai mēs vienmēr paturētu prātā, ka tam pagaidām nav gandrīz nevienas saprāta jeb intelekta (no latīņu intellectus ‘saprašana, saprāts’) pazīmes, un tāpēc nopietnāk koncentrētos uz sasniedzamajiem rezultātiem, ka latviski abi vārdi ir definēti samērā līdzīgi un ka tādēļ svešvārds vārdkopterminā nav nepieciešams.

     «Google», kas lielā mērā pats ir mākslīgais saprāts, mākslīgo saprātu definē šādi: «artificial intelligence — the theory and development of computer systems able to perform tasks that normally require human intelligence, such as visual perception, speech recognition, decision-making, and translation between languages».
     Latviski intelekta un saprāta definīcija pēc būtības neatšķiras.
     intelekts — spēja atspoguļot un izzināt priekšmetu un parādību īpašības, savstarpējās attieksmes; spēja, izmantojot izziņas rezultātus, darboties jaunā situācijā
     saprāts — spēja izzināt sakarus starp priekšmetiem, parādībām u. tml., spriest par tiem un atbilstoši izturēties; arī prāts
     Šīs definīcijas ir ņemtas no Tezaurs.lv, kur ir arī interesanta mākslīgā intelekta definīcija.
     mākslīgais intelekts — datorzinātnes nozare, kas pētī tādu uzdevumu risināšanas metožu izstrādāšanu, kam nav efektīvu atrisināšanas algoritmu

     Turpinot apcerēt, cik patiesībā nepilnīgi un tāli no cilvēka saprāta ir visi jaunie tā dēvētā mākslīgā intelekta rīki, ievēroju, ka Tezaurs.lv ir samērā daudz salikteņu ar robot-, piemēram, robotroka, robotsuns, robotzivs, robotkājas, robotputns, robotspāre, robotžurka, robotmedūza, robotlocekļi, robotprusaks, robotrāpulis, robotkukainis, robotdzīvnieks. Varbūt ir vērts padomāt arī par vārdkopas robotiskais intelekts un salikteņa robotprāts izmantošanu.