Par J. Endzelīna jaunvārdiem ir atzīti agrīnība un vēlīnība, dīdzība, nodarbinātība, nodrose, noturība, piekritība, klātiene un projiene, citesme, citveidība, darbietilpība, karstumizturība, sarkankvēle, ziemcietība un daudzi citi.
Skujiņa aplūko 1939. gadā izdoto Vāciski–latvisko elektrotehnisko vārdnīcu. Lielākā daļa tajā atrodamo terminu ir gluži mūsdienīga: apgaismošana, iedzītnis, rimšana, spiediens, asknaibles, atbalsttapa, borskābe, uztvērējstacija, augstfrekvences krāsns, lieces moments, slodzes raksturojums.
Lieliskus terminus var atvasināt no darbības vārdiem, pievienojot galotni -e, piemēram, dzese (dzeses virsma), kāpe (virves kāpe), vilce (enkura vilces spēks), nokare (vadu nokare), iedarbe jeb iedirbe (tagad iedarbināšana), ja iedarbina ar roku, atšķirībā no piedzenes (tagad piedziņa), ja iedarbina ar elektrību, arī izklaide (enerģijas izklaide — tagad izkliede), piepūle (stieples piepūle — tagad spriegojums), nostāde (nostādes instruments), apkure (tagad apsilde), atpilde (tagad izlāde), iededze (iededzes zīme — tagad degzīme).
Retāk atvasinājumiem no darbības vārdiem tiek pievienotas galotnes -is un -a, piemēram, turis, sedzis (‘stikla vāks’), slēdzis; mirdza jeb mirga (mirdzas atpildiņš — tagad mirdzizlāde), izdegas (tagad izdedži), atspurga (‘atdalījusies šķiedra’ — sal. atskabarga un spurgala).
Šādi atvasinātu terminu raksturīga sastāvdaļa ir priedēklis.
No darbības vārdiem daudzi termini ir atvasināti ar piedēkli -n-, piemēram, vītne, pamatne, celtnis, spraudnis (arī uzspraudnis), izlaidnis (vārpstas izlaidnis), tītnis (stieples tītnis — tagad tinums).
Ar piedēkli -n- ir atvasināts arī īpašības vārds stigns (no stigt; 1922. gada vārdnīcā tam atbilst stīgrs, bet patlaban — stigrs).
Daudz atvasinājumu ar -ība, -ājs, -ējs, -tājs, -šana un -ums šīm izskaņām raksturīgajās nozīmēs. Rīku un ierīču nosaukumos plaši lietoti atvasinājumi ar latviskajām darītājvārdu izskaņām: gāzes mērītājs, stieples nostiepējs, šķirotājs.
Mēraparātu nosaukumos par sinonīmiem darinājumiem ar mērītājs lietoti aizguvumi ar -metrs: gāzes mērītājs jeb gazometrs.
Vārdnīcā ir ietverti gan no lietvārdiem, gan no citām vārdšķirām atvasināti darbības vārdi ar -ot: veseris — veserot, īss — pārīsot (ar sinonīmu pārvienot), kā arī no šādiem denominālajiem darbības vārdiem atvasinātie lietvārdi ar -šana un -ums: gultnis — gultņojums, loceklis — locekļojums, virkne — virkņojums, šuve — pāršuvojums.
Mazāk ir atvasinājumu ar -eklis (tureklis ar sinonīmiem turētājs, turis), -tava (tītava), -tuve (stieptuve, piemēram, stiepļu stieptuve — tagad velmētava), -ulis (degulis — tagad deglis), kā arī ar vēlākajos gados mazproduktīvajiem vai neproduktīvajiem piedēkļiem -ol-, -otn-, -sn-: spīdols (tagad svečturis), vējotne (‘vēja spēkstacijas’ vai ‘vējdzirnavu’ nozīmē), darbotne, nogulsnes. Spēkstacija 20./30. gadu vārdnīcās saukta par jauddotni jeb jaudotni, taču šis termins laika pārbaudi nav izturējis.
Maz atvasinājumu ar pamazinājuma piedēkli -iņ-: pildiņš (‘ko pilda’), lodiņš (‘ko lieto lodēšanai’).
Sistēmiskas salikteņterminu sastāvdaļas ir ilg-, kop-, kvēl-, paš-, robež-: ilgdarbība, ilgjauda, ilgslodze; kopjauda, kopslodze, kopzudumi; kvēldiegs, kvēlgaisma, kvēlkatods, kvēlspuldze, kvēlstieple; pašatpilde, pašierosme, pašslēdzis, pašregulators; robežjauda, robežsasilšana, robežstrāva; kā arī skaitļa vārdu formas vien-, div-, trij- (šādi salikteņi mēdz būt vārdkopterminu pirmie komponenti): vienasuma gultņojums, viendzīslas kabelis, vienstieples vads, vienvada aukla; divpusīgi barots; trijkājis, trijmasts, trijstūris, trijfāzu strāva, trijgropju tinums, trijvadu sistēma.
Daudzos saliktos terminos to pirmajā daļā lietota ciešamās kārtas tagadnes divdabja celma forma: sildāmaparāts, sildāmelements, sildāmvirsma; spiežampoga, spiežamslēdzis, spiežamtaustiņš; grozāmspole. Tomēr mūsdienu terminoloģijā ir plaši izplatīti salikteņi bez piedēkļiem -am- un -ām-: sildstieple, sildelements; griežslēdzis, griežspole (arī pildspalva, šujmašīna, urbjmašīna un daudzi citi).
No atvasinātajiem salikteņiem raksturīgākie ir ar sufiksālajām galotnēm: centrbēdze, centrtiece, taisnvirze.
Salikteņterminu pirmajā komponentā ir izmantots apstākļa vārds turp, piemēram, turpvads.
Ģenitīva forma nosaukumu tieši attiecina uz nozari, savukārt īpašības vārda forma uzsver attiecīgo kvalitatīvo raksturotājpazīmi, piemēram, elektrotehnikas vārdnīca, bet elektrotehniskais tērauds.
Daļa vārdkopterminu mūsdienās ir aizstāta ar salikteņterminiem: karājošs dzelzceļš — piekardzelzceļš, vairuma piegāde — vairumpiegāde, rokas vadība — rokvadība, nesējs spēks — nesējspēks, nesējs stabs — nesējstabs, atmosfēras izturīgs — atmosfērizturīgs un daudzi citi.
Vārdnīcā latviskie termini ir doti sastatījumā ar vāciskajiem, tāpēc var konstatēt vācu valodas paraugu ietekmi uz latviešu valodas termina izvēli: Ausschalter — izslēdzis (tagad slēdzis), Durchschlag — caursišana (tagad caursite), Durchmischung — samaisījums, caurmaisījums (tagad sinonīms atmests), Durchführung — caurvads; Überlastung — pārslodze, Überlauf — pārplūde, Übertemperatur — virstemperatūra. Darinājumi, kas mazāk iederējās latviešu valodā, ar laiku tika atmesti. Darbības vārdi izkust, pārdegt, piesūcināt, samaisīt un citi palīdzēja atbrīvoties no darinājumiem ar caur- arī attiecīgajos lietvārdos un paturēt, piemēram, terminus samaisīšana (nevis caurmaisīšana).
Latviskie vārddarinājumi nereti doti kā sinonīmi attiecīgajiem aizguvumiem no vācu valodas, arī tādiem, kuri dažkārt paturēti vēl mūsdienās: Nippel — ieskrūve, nipelis; Dämpfer — dempfers, slāpētājs; Dübel — iedzītnis, dībelis. Vērojama vairīšanās arī no ģermāņu cilmes aizguvumiem lādēt, izlāde, ieteicot to vietā pildīt, atpildiņš. Latviskie sinonīmi vārdnīcā doti ne tikai blakus ģermānismiem, kurus latviešu valodā izjūtam kā skaužamus barbarismus, bet arī blakus plaši lietotiem latīņu vai grieķu cilmes internacionālismiem: amplitūde, atvēziens; kontakts, saskars; dinamometrs, spēkmēris. Tomēr lielākajai daļai internacionālismu latviskie sinonīmi nav doti (vai nu to nav bijis, vai arī tie atmesti): akumulators, bilance, diapozitīvs, kompresors, kondensāts, konstrukcija, magnēts.
Liela daļa 1939. gada vārdnīcā doto sinonīmu mūsdienās apzīmē šķiramus jēdzienus: griešanās ass — vērpes ass, griezulis — grozāms celtnis, drosele — reaktors, autorizēšana — koncesija — atļauja, instruments — aparāts — daikts (tagad darbarīks), atstarotājs — atgaismis, sifons — cēlējs, iedarbe — piedzene, spiediens — spiede. Dažādās nozīmēs terminoloģijā mūsdienās lieto arī divdabjus slāņots — plākšņots, saskaldīts — šķelts.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru