Par elektrotehnikas terminu darināšanu

Tālāk esmu izkonspektējusi Valentīnas Skujiņas rakstu «Terminu modeļi J. Endzelīna caurlūkotajā elektrotehnikas vārdnīcā», kas publicēts Latviešu valodas institūta žurnāla «Linguistica Lettica» 1999. gadā izdotajā 4. numurā. Lai arī tajā ir pieļautas rupjas kļūdas, piemēram, attiecībā uz vārdu caurgaismošana un izgaismošana nozīmi tolaik un tagad, terminu darināšana nepārtraukti turpinās, tāpēc raksts ir ļoti pamācošs no vispārīgo principu viedokļa, kas gan, manuprāt, arī ne vienmēr ir pareizi, piemēram, rīku un ierīču nosaukumu darināšana ar latviskajām darītājvārdu izskaņām.

Par J. Endzelīna jaunvārdiem ir atzīti agrīnība un vēlīnība, dīdzība, nodarbinātība, nodrose, noturība, piekritība, klātiene un projiene, citesme, citveidība, darbietilpība, karstumizturība, sarkankvēle, ziemcietība un daudzi citi.
     Skujiņa aplūko 1939. gadā izdoto Vāciski–latvisko elektrotehnisko vārdnīcu. Lielākā daļa tajā atrodamo terminu ir gluži mūsdienīga: apgaismošana, iedzītnis, rimšana, spiediens, asknaibles, atbalsttapa, borskābe, uztvērējstacija, augstfrekvences krāsns, lieces moments, slodzes raksturojums.
     Lieliskus terminus var atvasināt no darbības vārdiem, pievienojot galotni -e, piemēram, dzese (dzeses virsma), kāpe (virves kāpe), vilce (enkura vilces spēks), nokare (vadu nokare), iedarbe jeb iedirbe (tagad iedarbināšana), ja iedarbina ar roku, atšķirībā no piedzenes (tagad piedziņa), ja iedarbina ar elektrību, arī izklaide (enerģijas izklaide ­— tagad izkliede), piepūle (stieples piepūle ­— tagad spriegojums), nostāde (nostādes instruments), apkure (tagad apsilde), atpilde (tagad izlāde), iededze (iededzes zīme ­— tagad degzīme).
     Retāk atvasinājumiem no darbības vārdiem tiek pievienotas galotnes -is un -a, piemēram, turis, sedzis (‘stikla vāks’), slēdzis; mirdza jeb mirga (mirdzas atpildiņš ­— tagad mirdzizlāde), izdegas (tagad izdedži), atspurga (‘atdalījusies šķiedra’ — sal. atskabarga un spurgala).
     Šādi atvasinātu terminu raksturīga sastāvdaļa ir priedēklis.
     No darbības vārdiem daudzi termini ir atvasināti ar piedēkli -n-, piemēram, vītne, pamatne, celtnis, spraudnis (arī uzspraudnis), izlaidnis (vārpstas izlaidnis), tītnis (stieples tītnis — tagad tinums).

E-laseklis vai e-lasīklis?

Kudu

Skaidrs, ka e-reader (an e-reader, also called an e-book reader or e-book device, is a mobile electronic device that is designed primarily for the purpose of reading digital e-books and periodicals) NAV e-lasītājs (aptuveni pusotrs miljons «Google» meklēšanas rezultātu un pat šķirklis Termini.gov.lv), jo ar piedēkli -āj- atvasina darītāju, augu un vietu nosaukumus.

     Internetā sagrābstīju, ka šo nepareizību nesekmīgi cenšas novērst jau sen. 

Ir piedāvāts diezgan daudz variantu, no kuriem man uzmanības vērti šķiet 

e-lasīklis (aptuveni 214 «Google» rezultātu), grāmatdators (145) un 

e-laseklis (42).
     Grāmatdators liekas tā kā drusku par lepnu, savukārt no gramatikas viedokļa, kad no darbības vārdiem ar nenoteiksmes izskaņu -īt atvasina priekšmetu nosaukumus ar piedēkli -kl-, tad pirms šī piedēkļa var nostāties gan e, gan ī. Līdzīgi iepriekš piesaistītā raksta autoram vērsos pie Rīgas Latviešu biedrības valodniecības nodaļas sēžu protokoliem (1933—1942), un man iekrita acīs kāda cita profesora Endzelīna atbilde par pareizu priekšmetu nosaukumu veidošanu.

«Kā pareizāk: „skaitekļi”, „skaituļi”, „skaitīkļi”, „skaitīklas”? Atb.: tā kā dažādu rīku vārdus latvieši mēdz palaikam darināt ar piedēkļiem, kuŗos ir skaņu kopa -kl-, tad par labākajām formām jāatzīst: „skaitīkļi”, „skaitīklas” vai „skaitekļi”. Tā kā par visizplatītāko jāatzīst „skaitekļi”, tad arī paturams šis vārds.»

     Runājot par skaitekļiem, nekad tos citādi neesmu saukusi kā par skaitāmajiem kauliņiem. Savukārt runājot par e-reader, no vienas puses, it kā būtu vienalga, jo šīs ierīces vairs nav tik populāras kā kādreiz, bet, no otras puses, netrūkst citu datu lasāmierīču, kam varētu noderēt īss un skaidrs nosaukums lasīklis vai laseklis.

Kabeļi, vadi un… auklas

Etošas ieplakā

Bieži esmu gājusi pa mazākās pretestības ceļu un sadzīves elektroierīču barošanas vadu (power cord, line cord, mains cable) saukusi vienkārši par kabeli (‘izolēts vads vai vairāki izolēti vadi, ko apņem aizsargapvalks un hermētiskas čaulas’).
     Es tur saskatu vismaz divas problēmas. Pirmkārt, man nepatīk, ka elektropadeve gandrīz visās vārdnīcās tiek saukta par barošanu (‘enerģijas patērētāja apgāde ar enerģiju’). Otrkārt, «kabelis» šķiet samērā vispārīgs jēdziens, tāpēc sadzīves tehnikas elektroapgādes piederumam gribētos kaut ko savu.
     Dažkārt mēdzu rakstīt elektrovads. Periodika.lv ir pilna ar elektrovadiem, bet vārdnīcās «elektrovads» nav atrodams, tāpēc grūti pateikt, kas kuro reizi ar to būtu jāsaprot. Pat Krievu–latviešu celtniecības terminu vārdnīcā ir jau minētā elektropadeve (электропитание), bet elektrības vads (электропровод), lai gan, kā zināms, latviešu valodā ir diezgan daudz salikteņu ar elektro-.
     Savukārt Elektroenerģētikas pamatterminu skaidrojošajā vārdnīcā ir gandrīz nekur citur neatrodams vārds elektroaukla (cord, шнур, flexible Leitung) — ‘lokans kabelis ar nedaudzām neliela šķērsgriezuma dzīslām’. Vispār tur ir vairākas auklas. Piemēram, elektroierīces pieslēgaukla (cord set of an appliance, присоединительный шнур электроприбора, Geräteanschlußleitung) — ‘elektroinstalācijas piederums, kas sastāv no lokana kabeļa vai elektroauklas, neatvienojama kontaktspraudņa un neatvienojamas spraudligzdas un kas paredzēts elektroierīces pievienošanai barošanas avotam’. Vai elektroierīču savienotājaukla (interconnection cord set of appliances, соединительный шнур электроприборов, Geräteanschlußverlängerung) — ‘elektroinstalācijas piederums, kas sastāv no lokana kabeļa vai elektroauklas, neatvienojama kontaktspraudņa un neatvienojamas spraudligzdas un kas paredzēts barošanas pievienošanai no vienas elektroierīces uz citu’. Kā arī auklslēdzis (cord switch, шнуровой [проходной] выключатель, Schnurschalter) — ‘elektroauklā vai tās galā tieši montējams slēdzis ar atsevišķu korpusu’.

Mana cīņa

Negaidīta tikšanās

Divi pirmie vārdi, no kuriem atteicos līdz ar padomijas beigām, bija kontaktdakša un kontaktrozete, jo man šķiet, ka ne dakšai, ne rozetei tāda papildu nozīme nav vajadzīga. LLVV ir atrodami šķirkļi kontaktdakša ‘ierīce, ar kuru elektriskajam tīklam pievieno pārvietojamos elektriskos aparātus’ un kontaktligzda ‘nekustīgi nostiprināta ierīce, kurā ievieto kontaktdakšu’, bet nav ne kontaktspraudņa, ne kontaktrozetes, taču ir spraudnis ar vienīgo nozīmi ‘kontaktdakša’ un lietvārda rozete trešā nozīme ir ‘kontaktligzda (parasti apaļa), ko piestiprina pie sienas vai iedziļina sienā’.
     Manā izpratnē plug un citu vārdu, kad tie ir izmantoti ar nozīmi ‘ierīce, ar kuru elektriskajam tīklam pievieno pārvietojamos elektriskos aparātus’, adekvāts tulkojums latviski ir kontaktspraudnis, savukārt socket un citu vārdu, kad tie ir izmantoti ar nozīmi ‘kontaktligzda (parasti apaļa), ko piestiprina pie sienas vai iedziļina sienā’, adekvāts tulkojums latviski tātad ir kontaktligzda.
     Pirmās aizdomas, ka šajā frontes līnijā es lepni stāvu pilnīgā vientulībā, man radās tad, kad kādā lielā ārzemju aģentūrā kāda milzīga sadzīves tehnikas ražotāja angļu–latviešu tulkošanas atmiņā vispār neatradu vārdu kontaktspraudnis. Lai pārliecinātos, vai aizdomas ir pamatotas, ielūkojos elektroierīču terminoloģijas avotos. Termini.gov.lv kontaktspraudnis un kontaktligzda ir doti manis iepriekš norādītajās nozīmēs, bet kaut kāds velns mani dīdīja ielūkoties arī LZA Terminoloģijas komisijas sēdes protokolā Nr. 4/1152 (14.05.2019.).

K. Timmermanis: šeit būtu jāatstāj tikai viens variants — kontaktligzda.
A. Ciematnieks: te ir runa par mazajām metāliskajām daļām. Viss lielais ir ligzda, bet mazais caurumiņš?
K. Timmermanis: kontaktrozetē ir divas kontaktligzdas. Kontaktrozete ir kopā visa izolācijas daļa ar kontatligzdām.

Ne gaisa kondicionieris, ne kondicionētājs

Okavango ūdensroze

Jaunajā valodas konsultāciju elektroniskajā datubāzē var uzzināt, ka abi varianti ir pareizi:

«Pareizi ir abi varianti: gaisa kondicionētājs un kondicionieris. Lai gan sākotnēji kā latviskāks vairāk tika atbalstīts vārds kondicionētājs, mūsdienu valodā abus lietvārdus vairs nešķir, un viena vai otra vārda lietojumā ierobežojumu nav.»

     Vairāk par konsultācijas padomiem un stilu es skumstu par ko citu — ka ir pilnīgi izļodzījusies atšķirība, ar kurām izskaņām darināt personu, bet ar kurām rīku nosaukumus. No izskaņu viedokļa ir nepareizi gan šie abi, gan tautā vēl vairāk iemīļotais kondiķis.
     Izskaņas -ieris un -iķis parasti ir sastopamas personu nosaukumos. Izskaņu 
-ājs pievieno darbības vārdiem, lai apzīmētu darbības darītāju. Šo izskaņu pievieno ar piedēkļiem atvasinātiem vārdiem. Izskaņas -ājs, -āja norāda uz tādu darītāju, kas darbību veic regulāri, vienmēr. Priekšmetu nosaukumus atvasina ar izskaņām -eklis, -ēklis, -īkla, -īklis, -kl(i)s, -nīca, -nieks, -(s)lis, -tava, -tuve, 
-ulis.
     Tas ir pakopēts no pamatskolas mācību grāmatām. Es nezinu, kas realitātē nosaka vairīšanos tieši no priekšmetu nosaukumu atvasināšanas izskaņām. Cik jaunvārdu jūs zināt ar šīm izskaņām? Pat par turētāju bez konteksta nevar pateikt, vai ir runa par personu vai priekšmetu. Tomēr zīmulis vai grābeklis taču nešķiet ne smieklīgs, ne neveikls veidojums. Bet gaisa kondicionekli vai kondicionīklu nekur neatradu.
     Interesanti, ka agrāk veidots daudz vārdu savienojumu ar mašīna, piemēram, kalšanas mašīna, akmeņu novācamā mašīna, apdares mašīna, ko tagad nemana darām.

Taustiņi un pogas

Lielausu lapsa

Tik ilgi rakstīju par taustiņiem un pogām, ka ienāca prātā, vai ir kaut kāda robeža, kad tastatūra ir tik liela vai tā izveidota, ka tai noteikti ir taustiņi, nevis pogas? Par datora tastatūru it kā skaidrs, ka tai ir taustiņi, bet, piemēram, telefons ar ciparu tastatūru? Vai, piemēram, termostata triju četru plānu un kantainu pogu tastatūra? Un piespiežams elektrības slēdzis? Un jaunmodīgās visdažādāko ierīču vadības pogas uz automobiļa stūres?
     Kopumā diezgan vājajā MLVV definīcijas tomēr lielā mērā izskatās pēc definīcijām.
     Tastatūra — sistematizēts taustiņu kopums (piemēram, datoram, telefona aparātam).
     Taustiņš — klaviatūras, tastatūras elements: neliela, ar pirkstu nospiežama plāksne.
     Poga — piespiežama vai pagriežama detaļa, ar ko iedarbina (ierīces, iekārtas, mašīnas u. tml.) slēdzi, regulatoru.
     Savukārt definīcijas no LZA TK ITTEA terminu datubāzes vairāk līdzinās diezgan haotiskam aprakstam. Turklāt man nepatīk, ka, lai gan tā ir Informācijas tehnoloģijas, telekomunikācijas un elektronikas terminoloģijas apakškomisija, aprakstos viss grozās gandrīz tikai ap pliku datoru.
     Tastatūra — datora ievadierīce, ko izmanto, lai ar noteiktā veidā izvietotu taustiņu palīdzību ievadītu datorā programmas un datus, kā arī veiktu noteiktas datora vadības funkcijas.
     Taustiņš — tastatūras konstruktīvs elements, kuru nospiežot, tiek ģenerēts atbilstošās rakstzīmes kods vai iniciēta attiecīgās datora ierīces darbība.
     Poga — fizikāli poga parasti ir kādas norādītājierīces (piemēram, peles) konstruktīvs elements vai arī tā tiek imitēta displeja ekrānā (ikona). Imitētu pogu «nospiež», pārvietojot uz to kursoru un klikšķinot peli.
     Un vēl man patiktu, ja grozāmajām un piespiežamajām pogām būtu katrai savs skaidrs nosaukums, jo ne vienmēr grozāmo pogu var nosaukt par regulatoru un piespiežamo — par slēdzi.