Kalkēt vai kalkot

Kad rakstīju iepriekšējo stāstiņu, vajadzēja izvēlēties, kā rakstīt — kalkēt vai kalkot. Lielākajā daļā valodnieku tematisko publikāciju ir rakstīts kalkēt, bet vietnē Termini.gov.lv ir ievietots jau 1963. gadā apstiprināts valodniecības termins kalkot. Jaunās latviešu valodas gramatikas grāmatas autori cenšas apliecināt, ka «valodnieki nav viendabīga masa» (© Aldis Lauzis), un šajā grāmatā ir gan kalkēt, gan kalkot, lai gan no profesionālu korektoru viedokļa konsekvences neievērošana publikācijā ir rupjāka kļūda nekā gramatikas nezināšana. Savukārt Latviešu valodas ekspertu komisija uzskata, ka izskaņai nav nozīmes — 2016. gadā tā ir ieteikusi paralēlformu čipēt/čipot lietošanu.

     Tomēr tai pašā jaunajā gramatikas grāmatā ir rakstīts, ka gluži vienalga tas tomēr nav. Tur teikts, ka visos latviešu rakstu valodas attīstības posmos aktīvākais darbības vārdu darināšanas līdzeklis ir piedēklis -ē- un ir raksturīgi, ka daudzi atvasinājumi ar -ē- ir transliterēti vai kalkēti darbības vārdi. Savukārt paragrāfā par darbības vārdu darināšanu ar piedēkli -o- nekādi svešvārdi nav pieminēti.

E-laseklis vai e-lasīklis?

Kudu

Skaidrs, ka e-reader (an e-reader, also called an e-book reader or e-book device, is a mobile electronic device that is designed primarily for the purpose of reading digital e-books and periodicals) NAV e-lasītājs (aptuveni pusotrs miljons «Google» meklēšanas rezultātu un pat šķirklis Termini.gov.lv), jo ar piedēkli -āj- atvasina darītāju, augu un vietu nosaukumus.

     Internetā sagrābstīju, ka šo nepareizību nesekmīgi cenšas novērst jau sen. 

Ir piedāvāts diezgan daudz variantu, no kuriem man uzmanības vērti šķiet 

e-lasīklis (aptuveni 214 «Google» rezultātu), grāmatdators (145) un 

e-laseklis (42).
     Grāmatdators liekas tā kā drusku par lepnu, savukārt no gramatikas viedokļa, kad no darbības vārdiem ar nenoteiksmes izskaņu -īt atvasina priekšmetu nosaukumus ar piedēkli -kl-, tad pirms šī piedēkļa var nostāties gan e, gan ī. Līdzīgi iepriekš piesaistītā raksta autoram vērsos pie Rīgas Latviešu biedrības valodniecības nodaļas sēžu protokoliem (1933—1942), un man iekrita acīs kāda cita profesora Endzelīna atbilde par pareizu priekšmetu nosaukumu veidošanu.

«Kā pareizāk: „skaitekļi”, „skaituļi”, „skaitīkļi”, „skaitīklas”? Atb.: tā kā dažādu rīku vārdus latvieši mēdz palaikam darināt ar piedēkļiem, kuŗos ir skaņu kopa -kl-, tad par labākajām formām jāatzīst: „skaitīkļi”, „skaitīklas” vai „skaitekļi”. Tā kā par visizplatītāko jāatzīst „skaitekļi”, tad arī paturams šis vārds.»

     Runājot par skaitekļiem, nekad tos citādi neesmu saukusi kā par skaitāmajiem kauliņiem. Savukārt runājot par e-reader, no vienas puses, it kā būtu vienalga, jo šīs ierīces vairs nav tik populāras kā kādreiz, bet, no otras puses, netrūkst citu datu lasāmierīču, kam varētu noderēt īss un skaidrs nosaukums lasīklis vai laseklis.

Primum non nocere. Kā tad

Direktoriņš rīkotājiņš

Vispirms sveicieni no Antonijas Ahero, Jura Baldunčika un vietnes personvarduatveide.lv, kā arī mazs mājiens no saguglējamajiem izrunas paraugiem. Nekas nebija jādara: Guinevere konvencionālā atveide latviski ir G(v)inevjera vai G(v)inivjera, savukārt Lyman tā ir Laimens.
     Biju cerējusi, ka dumpinieciskums pret pastāvošo kārtību izpaudīsies nevis rotaļās ar personvārdiem, bet pieņemot Elvja Krumholca piedāvājumu sorghum latviski atveidot ar lokāmu galotni, tas ir, sorgs, kā arī manu piedāvājumu Martha’s Vineyard saukt par Martas Vīndārzu. Skaidrs, ka, vispārīgi ņemot, vietvārdu tulkošana ir ļoti šaura bezizeja, bet domāju, ka šis varētu būt viens no jaukajiem izņēmumiem, kas apstiprina likumību. Man šķiet, ka, piemēram, Labās Cerības ragam neviens censonis pagaidām klāt nav ķēries.

Vēl izņēmumi

Jauni ziloņi ir visai lecīgi

Grāmatā «Latviešu terminoloģijas izstrādes principi» Valentīna Skujiņa bez vaimanām par svešvārda izcelsmi atzīst, ka

«no īsā vai garā patskaņa lietojuma izskaņā ir atkarīga patskaņa kvantitāte pirmsizskaņas zilbēs. Īss izskaņas patskanis iepriekšējo zilbju patskaņu kvantitāti neietekmē, piemēram, Darvins — darvinisms, fabula — fabulists un arī aktīvs — aktīvists, atestāts — atestācija, bibliogrāfs — bibliogrāfija. Turpretī, ja izskaņā ir garš patskanis, tad tās priekšā patskanis parasti ir īss: klerikālis, plastikāts, veterāns un arī nominatīvs (sal. nominācija), vokalīze (sal. vokāls); bibliotekārs (sal. bibliotēka).»

     Un ka

«divzilbīgos atvasinājumos ar -ēt (-ēts) saknes patskaņa garums tiek saglabāts: bāze — bāzēt, frāze — frāzēt, frēze — frēzēt, gāze — gāzēt.»

     No tā, cik bieži ir jālabo fotografēt, es zinu, ka šī patskaņu garuma maiņa mēdz sagādāt grūtības arī citiem, taču visu laiku nāk klāt vārdnīcās neaplūkoti jaunvārdi, piemēram, piārists — piarēt, emuārists — emuarēšana, kam ir jāvar patstāvīgi izveidot vajadzīgās gramatiskās formas un atvasinājumus.       
     Tomēr jāteic, ka V. Skujiņas minēto divzilbīgo atvasinājumu saknes patskaņa garumu īsti nenosaka tieši zilbju skaits. Vietnē valoda.lv bez šiem izņēmumiem ir minēti vēl mīnēt, prēmēt, arī prēmēšana, bet premiāls. Man nekad nav ienācis prātā rakstīt pārbazēt vai pārgazēt, bet vienmēr ir jāpaskatās vārdnīcā, lai uzrakstītu pārfrāzēt, nevis pārfrazēt, tik loģiski man tas šķiet.

PS. Pēteris Ūdris šajā sakarā norādīja, ka man nebūtu jānomokās ar darbības vārdu fotografēt un pārfrāzēt patskaņu kvantitātes iekalšanu, kā arī ar pareizrakstības vārdnīcu vienā un kursoru otrā rokā jāspīdzina citi ļaudis, ja šī gramatikas likuma autori nelasītu atsprākleniski un, pamatojoties uz to, neieviestu samākslotus noteikumus:

«Manuprāt, jāizlabo dažu vārdu pareizrakstība (neticami, ka neizdarīja jau 90. gados), nevis no akadēmiskiem (bieži iedomātiem) augstumiem jādīda dabiski runājoši latvieši, kam valodas izjūta mēdz būt labāka nekā vienam otram lingvistam. Nu kā var likt cilvēkam vienā teikumā rakstīt dežūra un dežurēt…»

Gan virāls, gan virusāls, bet nozīmei būtu jāatšķiras

Sapulce

Grāmatā «Latviešu terminoloģijas izstrādes principi» Valentīna Skujiņa raksta:

«Izstrādājot zinātnisko terminoloģiju, dažu terminelementu semantika tiek apzināti specializēta, protams, balstoties uz nozīmes niansēm, kas attiecīgajam elementam piemīt arī vispārlietojamā valodā. (..) Semantiski apsvērumi ir pamatā vārddarināšanas celmu vir- (‘vīrišķs’, sal. lat. vir ‘vīrietis’) vai virus- (‘ar vīrusu saistīts’) (..) izvēlei atvasinājumos virāls — virusāls (..).»

     Taču IATE un līdz ar to arī AkadTerm viral video = virālais video, tāpēc ka, spriežot pēc LZA TK protokola Nr. 1/1082-TSK, domas, tā teikt, dalās:

«E. Cauna atzīst, ka īpašības vārdi virāls un virusāls praksē radījuši jukas. V. Skujiņa norāda, ka augkopībā sākotnēji pieņemts terminelemets virāls, bet vēlāk tas mainīts uz virusāls (pamatojumu sk. LZA TK protokolā Nr. 8/1080). E. Cauna pauž viedokli, ka īpašības vārds virāls nekad nav lietots ar nozīmi ‘vīrišķs’.»

     Visa šī rakstīšana, apspriešana un protokolēšana nekādi nav traucējusi AkadTerm bez labojumiem publicēt ar vīrusiem saistītos virālos augkopības terminus no 1960. gada vārdnīcas «Augu aizsardzība».
     Interesanti, ka «AILab» publicētajās vārdnīcās vispār nav vārda virāls, bet virusāls ir.

Ne gaisa kondicionieris, ne kondicionētājs

Okavango ūdensroze

Jaunajā valodas konsultāciju elektroniskajā datubāzē var uzzināt, ka abi varianti ir pareizi:

«Pareizi ir abi varianti: gaisa kondicionētājs un kondicionieris. Lai gan sākotnēji kā latviskāks vairāk tika atbalstīts vārds kondicionētājs, mūsdienu valodā abus lietvārdus vairs nešķir, un viena vai otra vārda lietojumā ierobežojumu nav.»

     Vairāk par konsultācijas padomiem un stilu es skumstu par ko citu — ka ir pilnīgi izļodzījusies atšķirība, ar kurām izskaņām darināt personu, bet ar kurām rīku nosaukumus. No izskaņu viedokļa ir nepareizi gan šie abi, gan tautā vēl vairāk iemīļotais kondiķis.
     Izskaņas -ieris un -iķis parasti ir sastopamas personu nosaukumos. Izskaņu 
-ājs pievieno darbības vārdiem, lai apzīmētu darbības darītāju. Šo izskaņu pievieno ar piedēkļiem atvasinātiem vārdiem. Izskaņas -ājs, -āja norāda uz tādu darītāju, kas darbību veic regulāri, vienmēr. Priekšmetu nosaukumus atvasina ar izskaņām -eklis, -ēklis, -īkla, -īklis, -kl(i)s, -nīca, -nieks, -(s)lis, -tava, -tuve, 
-ulis.
     Tas ir pakopēts no pamatskolas mācību grāmatām. Es nezinu, kas realitātē nosaka vairīšanos tieši no priekšmetu nosaukumu atvasināšanas izskaņām. Cik jaunvārdu jūs zināt ar šīm izskaņām? Pat par turētāju bez konteksta nevar pateikt, vai ir runa par personu vai priekšmetu. Tomēr zīmulis vai grābeklis taču nešķiet ne smieklīgs, ne neveikls veidojums. Bet gaisa kondicionekli vai kondicionīklu nekur neatradu.
     Interesanti, ka agrāk veidots daudz vārdu savienojumu ar mašīna, piemēram, kalšanas mašīna, akmeņu novācamā mašīna, apdares mašīna, ko tagad nemana darām.

Vai loterijās ir uzvarētāji

Čobes nacionālajā parkā Botsvānā

Nē, loterijās nav uzvarētāju, jo īsti nekādas pārspēšanas darbības ne tiešā, ne pārnestā nozīmē netiek veiktas. Diezgan neveikli pēc analoģijas tiek veidots apzīmējums laimētāji, lai gan ar izskaņu -ējs (I konjugācijas) vai -tājs (II un III konjugācijas darbības vārdiem) apzīmē darītāju, kas īsti neattiecas uz laimēšanu loterijā. Laimestu saņēmēji ir apzīmējami ar lietvārdiskojušos divdabi laimējušie pēc analoģijas ar cietušie, nevis cietēji. Cita starpā par lietvārdiem var kļūt divdabji, kas izteic vispārinātu nozīmi pēc kādas apzīmējamo personu funkcionālās pazīmes.
     LLVV gan piemin tikai laimējušās biļetes un tamlīdzīgi — būt tādam, pret kuru var saņemt laimestu (par loterijas biļeti, obligāciju u. tml.). Interesanti, ka LLVV nav neviena iepriekš minētā darītāja (piemēram, sējējs ir).

Alus darīšana, nevis darināšana

Nksai ieplaka Botsvānā

Es nesaprotu, kas pēdējā laikā ir noticis ar dažiem alkoholiskajiem dzērieniem un pārtikas produktiem: kāpēc tos sākuši darināt, nevis darīt.
     Darināt — veicot noteiktas darbības, ar noteiktiem paņēmieniem veidot (priekšmetu); gatavot, taisīt.
     Darīt — gatavot (parasti alu); gatavot (pārtikas produktus).
     Tomēr nav redzēts, ka kāds rakstītu «alus darinātava», vienmēr ir «alus darītava». Turklāt, ja grib būt pavisam precīzs, slavenās senās viskija darītavas ir jāsauc par viskija dedzinātavām.
     Dedzinātava — vieta, arī neliels uzņēmums, kur ar pārtvaici iegūst, piemēram, spirtu, darvu.
     Jau nopriecājos, ka vārdnīcās nav «brūvētavas», bet tad paguglēju. Izrādās, kafiju pie mums iegūst tieši tur, lai gan vārdnīcas saka: brūvēt — gatavot (parasti alkoholisku dzērienu). Un vieta, kur tas notiek, ir brūzis — alus darītava; spirta dedzinātava.
     Bet nu vāciskās izcelsmes dēļ es no brūvlietām vispār atturos.

Unmalted and malted

— Jūs vēl te? — Zemes vāvere Botsvānā

No Vikipēdijas raksta par iesalu var noprast, ka varētu tulkot neiesalots un iesalots. «Cēsu alus» raksta par neiesalinātiem miežiem. LLVV ir gan iesalot, gan iesalināt, bet mulsina, ka nevienam no šiem darbības vārdiem nozīmes skaidrojumā nav minēta iesala darīšana.

iesalot -oju, -o, -o, pag. -oju; trans.; lauks. Apstrādāt (barību) ar karstu ūdeni, lai daļu cietes pārvērstu cukurā. 

iesalināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans. Apstrādāt (miltus maizes cepšanai) ar karstu ūdeni, lai daļu cietes pārvērstu cukurā.

Aktivēt un aktivizēt

Austrālijas nekuriene

Šis LZA Terminoloģijas komisijas sēdes protokola fragments man lika priecīgi pasmaidīt. Cik jauki, ka kādam tas ir vienkārši. :)

Vārdu aktivēt un aktivizēt nozīmes nav grūti nošķiramas: aktivēt ‘radīt, ierosināt aktivitāti’; aktivizēt ‘padarīt vēl aktīvāku’ (ķīmijā ir aktivētā ogle — ogle ar aktivētu virsmu, aktivizēšana ir intensīvāka).

Piemēram, MLVV nemaz nav darbības vārda aktivizēt, savukārt LLVV ir abi, taču aktivēt ir rezervēts ķīmijai, fizikai un bioloģijai, bet aktivizēt der visam. :)

aktivēt parasti 3. pers., -ē, pag. -ēja; trans.; ķīm, fiz., biol. Palielināt aktivitāti (2). Padarīt aktīvu 1 (2). 

aktivizēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans. 1. Pamudināt uz aktīvu darbību, izraisīt aktivitāti. 2. Parasti 3. pers.; ķīm., fiz., biol. Aktivēt.

Vispārīgs un vispārējs

Un kāpēc tiek uzskatīts, ka šakāļi ir slikti? Šis Kalahari šakālis izskatās pat ļoti labs :)

Ilgi brīnījos, kāpēc gan latviešu valodas gramatika būtu jāpaskaidro ar piemēriem no angļu valodas, ja runa galīgi nav par tulkojumiem un tulkošanu, bet tad kādu dienu pieķēru sevi pārbaudām vispārīgs/vispārējs lietojuma pareizību, domās salīdzinot ar general/total.

Ilustrācijas un karikatūras

Kempingā Dienvidāfrikā bija sajūta, ka dzīvojam pārdomāti iekārtotā un labi koptā parkā

Varbūt es nemūžam nebūtu par to uzzinājusi, ja raksts nebūtu ilustrēts ar Mareka Ruskula zīmējumu, kur viens klucītis parakstīts ar vārdu «vienums», bet tāds kā Rubika kubs — ar vārdu «vienība». Tādu informatīvo skaistumu ir viegli pārpublicēt citos mēdekļos, piemēram, tviterī, kas arī tiek darīts, un tur es to pamanīju. Tad nu ielūkojos arī pašā rakstā, kas beidzas ar šādu atsevišķu rindkopu: ««Vienība» — kopums. «Vienums» — viena lieta, būte, objekts.»
     Uzreiz pasmējos par mērvienumiem. Turklāt «Microsoft» terminologi jau ir apkaunojuši sevi ar «atskaites vienumu», kura definīcija ir ‘entity on a report’. Es nesaku, ka vienums ir slikts, tikai nepatīk vēlme, lai katram vārdam būtu viena nozīme.
     Valodnieks Aldis Lauzis uz jautājumu tviterī «Kā korekti pārvarams kārdinājums lietot formu «kriminālprocesa ietvaros»?» atbild «Tur, kur vajag «kriminālprocesā» vai «kriminālprocesa sakarā»? @KarikaturaLv tos ietvarus un būrus varētu uzzīmēt :)», ļoti prātīgi ietverot atbildi jautājumā, jo tiešām bez konteksta to ir grūti pateikt. Piemēram, «sakars» un «ietvari» nebūs gluži viens un tas pats — kriminālprocesa sakarā arī es varu izteikties, bet «ietvari» norāda ierobežojumu, tiešu piederību. Tā ka paliek «kriminālprocesā» vai «kriminālprocesa robežās», ja ir domāta tieši šī nozīme.
     Lietvārda ietvars lietošanas otrajā nozīmē ‘apjoms, robeža (darbības sfērai, zināšanu nozarei u. tml.)’ un pārnestā nozīmē ‘forma, veids (mākslas darbam)’ [citēju LLVV] galvenais trūkums un vaina ir tā, ka slinku rakstītāju un tulkotāju dēļ tas notiek pārāk bieži vietā un nevietā, dažkārt šādi izspiežot no saziņas precīzāku un kodolīgāku izteiksmi, taču diez vai tas nozīmē, ka jācenšas panākt, lai šim vārdam būtu tikai viena — pirmā — nozīme.
     Atmiņas dzīlēs mētājas tā paša Mareka Ruskula zīmēta izspiedējvīrusa ilustrācija, kur salikteņa izspiedēja daļa ir attēlota ar darbības vārda izspiest pirmo (‘spiežot izvirzīt’), nevis septīto (‘iegūt (ko), varmācīgi pieprasot, draudot u. tml.’) nozīmi [citēju MLVV], kurā patiesībā darbojas šis vīruss. Īsti neizprotu šāda vizuālā puskoka lēciena jēgu.

Grūti bija navigēt

Paisums

Jau sūrojos, ka LZA Terminoloģijas komisija ieteica rakstīt nevis «čipēt dzīvniekus», bet gan «implantēt dzīvniekiem mikroshēmu», pamatojot tādējādi, ka čips ir sarunvalodas vārds, kas tāpēc rakstu valodā nav iederīgs. Bet kā būtu ar atvasinājumiem no lietvārda navigācija, kas, šķiet, nekādi nav pieskaitāms pie sarunvalodas vārdiem?
     Sākumā nevarēju saprast, kāpēc visādi citādi prātīga kolēģe raksta «veic navigēšanu», līdz paskatījos vārdnīcā, ka darbības vārda navigēt tur nav, bet naviģēt tiek uzskatīts par novecojušu. AkadTerm ir, bet vienā šķirklī ar pārvietoties vai pāriet, kas nav gluži tas, kas vajadzīgs, runājot par dažādu ierīču (programmu) navigācijas funkciju, kad tās parāda (pasaka) ceļu uz kādu lietotāja izvēlētu vietu. Turklāt definīcijas tur nav, kas apliecinātu, ka runa ir par šo funkciju. Vēl AkadTerm latviešu valodas šķirkļos pret 59 šķirkļiem ar sakni navig- mani pārsteidza trīs naviģēšanas (ar ģ). Arī «Google» neiepriecināja, uzrādot vien aptuveni 1200 nenoteiksmju navigēt un ap 600 — naviģēt.

Gudro protokoli un paralēlformas

Venēcijas zivju tirgū

Es gribētu, lai Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija sakopo visus dvēseles spēkus un sāk publicēt sēžu protokolus, citādi šo ekspertu domu gaita dažkārt galīgi nav izprotama. Piemēram, kāpēc mums vajag viņu ieteiktās paralēlformas? Šogad jau ir ieteiktas paralēlformas haika un nelokāmā haiku. 
     Savukārt no dokumenta «LVEK lēmumi, 2015. gads», kas publicēts centra mājaslapā, var uzzināt, ka pagājušajā gadā Latviešu valodas ekspertu komisija 
ir atbalstījusi:
     1) paralēlformas ar līdzskaņu miju un bez tās 5. deklinācijas lietvārdu daudzskaitļa ģenitīvā (piemēram, žirafju/žirafu; karafju/karafu);
     2) izrunas paralēlvariantus ar šauro un plato e atsevišķu 1. konjugācijas darbības vārdu (piemēram, vērt, svērt, bērt, ķert, dzert) vienkāršās tagadnes vienskaitļa 1. personas formā, kā arī vienskaitļa un daudzskaitļa 3. personas formā — (es) veru, sveru, beru, ķeru, dzeru; (viņš, viņa, viņi, viņas) ver, sver, ber, ķer, dzer;
     3) ka valodniecības un socioloģijas terminam ir pieļaujamas paralēlformas padomisms/sovetisms.

Izrādās, mums trūka izņēmuma

Mēs jūs uzmanām

Tomēr satriecoši, cik regulāri Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija ar saviem lēmumiem atgādina par savu nevīžīgo attieksmi pret darbu un vīzdegunīgo attieksmi pret visu pārējo. Vēl ne gads nav pagājis kopš nepārdomātajiem konditorejas izstrādājumu nosaukumiem, kas pēc diviem mēnešiem bija «jāprecizē», kad jau atkal ir tapis neizprotams lēmums.

«Anybody seen my baby?»

Mani pirmie ziloņi. DĀR

Tomēr interesantas tās pamatskolas mācību grāmatas. Piemēram, par vajadzības izteiksmi tur ir teikts šādi.

Parasti tiek lietoti vajadzības izteiksmes vienkāršie laiki. Laiku norāda palīgdarbības vārda būt laika forma. 

Vienkāršā tagadne	Vienkāršā pagātne	Vienkāršā nākotne
Skolēniem ir jāmācās.	Skolēniem bija jāmācās.	Skolēniem būs jāmācās.

Palīgdarbības vārdu ir bieži izlaiž, proti, teikumos, kuros nav minēts palīgdarbības vārds, parasti tiek lietota vienkāršā tagadne.

Vai par īstenības izteiksmes darāmās un ciešamās kārtas saliktajiem laikiem.

Īstenības izteiksmes darāmajā kārtā saliktos laikus veido no palīgdarbības vārda būt tagadnē, pagātnē un nākotnē un darāmās kārtas tagadnes lokāmā divdabja ar izskaņu -usi, -usies vai galotni     -is, -ies. 

Īstenības izteiksmes ciešamajā kārtā saliktos laikus veido palīgdarbības vārds būt tagadnē, pagātnē un nākotnē un ciešamās kārtas pagātnes lokāmais divdabis ar izskaņu -ts, -ta. 

Ja saliktajos laikos gan darāmajā, gan ciešamajā kārtā palīgdarbības vārds būt ir tagadnes trešajā personā ir, tekstā to mēdz izlaist.

Bet vai jūs vispār vienkāršā publiskā tekstā esat redzējuši šo palīgdarbības vārdu ir? Kad viss vēl tika drukāts uz papīra, vārda izlaidumu varēja saprast, jo tas patiešām veido vietas ietaupījumu, kur var papildus ierakstīt kaut kādus faktus, taču kamdēļ tas ir vajadzīgs tagad? Nu labi, varbūt pusi iztrūkumu attaisno stilistiska vēlme izvairīties no ir pārdaudzuma tekstā. Bet kopumā?

Lūst vai plīst

Staigā te visādi… Kā zināms, zilās gnu ir vienas no lielākajām antilopēm, bet žirafēm tomēr tikai līdz
ceļiem. Krīgers, DĀR

Es nevaru nosaukt nevienu īstu mnemonisko frāzi latviešu valodā. Divas citas vispārpieņemtas atgādnes, ko ikdienā izmantoju, ir apjūnseno un -īt, -īties, 
-ināt, -ināties, bet par īstām mnemoniskajām frāzēm tās grūti nosaukt.
     Kāda laipna kolēģe man savulaik iemācīja, kā ātri pareizi noteikt darbības vārda lūzt formu rakstību. To var salīdzināt ar darbības vārdu silt. Savukārt «AILab» iesaka salīdzināšanai izmantot darbības vārdu nirt un atzīmē vēl divus vārdus, kur to var izmantot: milzt un birzt. Tātad, ja kādā formā silt vai nirt ir ar s, tad šie trīs vārdi tajā pašā formā arī: sirds lūst, kad redzu kājas pampumu milstam, un cerības šodien padejot sabirst putekļos.

Nekad nesaki nekad

— Dakter, man ir labs garastāvoklis, gribas iet uz kafejnīcām, veikaliem un pirkt visu, kas patīk.
Kas ar mani ir? — Tā jums ir alga, tas pāries. — Modes preču veikals Džogdžakartā

Biju domājusi par šo vārddarināšanas smalkumu nekādā ziņā nerakstīt, jo no interneta uzzināju, ka to apgūst pamatskolas 6. klasē, bet es taču esmu absolvējusi vairākas smalkas skolas, tātad atrodos daudz augstākā pakāpē, vai ne, un arī problēmām līdz ar to vajadzētu būt smalkākām. :) Tomēr es pārdomāju, kad pēc kāda gara ziemas vakara, ko pavadīju visos locījumos Find/Change glabātuvi par glabātavu, pa ceļam pielabojot vēl šo to pamanīto un beigās visam izejot cauri ar pareizrakstības pārbaudes programmu, lai vispār varētu uzsākt man piešķirtās daļas tulkošanu, saņēmu pieklājīgu klienta atbildi: «Lūdzu, turpmāk nepūlieties labot jums uzziņām iedotos tulkojumus, jo tie ir apstiprināti un mēs šos labojumus tik un tā neieviesīsim.»
     Tātad vietu apzīmējumus ar izskaņām -tuve un -tava darina šādi:
     a) vietu apzīmējumus ar izskaņu -tuve atvasina no vienzilbes darbības vārdiem (1. konjugācija);
     b) vietu apzīmējumus ar izskaņu -tava atvasina no vairākzilbju darbības vārdiem.
     Priedēkļi zilbju skaitīšanā netiek ņemti vērā.
     Tādējādi ir pārbrauktuve, paslēptuve un krātuve, bet darītava, glabātava un mazgātava.
     Vai mēs, tas ir, es, ticētu, ka tas ir īsts gramatikas likums, ja tam nebūtu izņēmumu? Nē. Lūk, izņēmums: noliktava (nevis noliktuve).
     Turklāt atklājās, cik nepateicīgs ir vidējā posma priekšnieku darbs. Tā, lūk, viņi sēž pie datoriem un uz visām zemeslodes malām sūta draudīgus norādījumus tulkotājiem, lai ieviestu vismaz kaut kādu kārtību pasaulē, bet izrādās, ka tikmēr viņu pašu organizācijā izpildītāji viņus neklausa: internetā pamanīju, ka manis atzīmētie labojumi tomēr ir ieviesti.

Dabīgā viltība ir dabiska

Lielais Ķīnas mūris

Eiropas Savienības dokumentu tulkiem domātajās norādēs ir teikts:

dabīgs — ‘tāds, kam piemīt pamatvārdā nosauktais’, piemēram, dabīgi pārtikas produkti, t. i., bez ķimikālijām, nemodificēti utt.; 

dabisks — ‘tāds, kas ir līdzīgs pamatvārda nosauktajam’, piemēram, dabiska izturēšanās.

Savukārt Latviešu literārās valodas vārdnīcā ir gluži otrādi:

dabīgs -ais; s. -a, -ā dabīgi apst. 1. Tāds, kas atbilst (cilvēka) dabai, raksturam. Tāds, kurā izpaužas (cilvēka) daba, raksturs. Nemākslots, neviltots.

dabisks -ais; s. -a, -ā dabiski apst. 1. Tāds, kas radies dabā vai eksistē dabā (pretstatā cilvēka radītajam). Dabiskā gāze. Dabiskie akmens materiāli. Dabiskā radioaktivitāte. Dabiskā ūdenskrātuve.

Nu ko, atkal vērsos pie Latviešu valodas aģentūras konsultantēm, lai uzzinātu, kam tad ir taisnība. Bet viņas nesteidzās nostāties nevienā pusē.

«Morfoloģiski izskaņa -īgs/-īga norāda uz kādu piemītošu raksturīgu īpašību, piem., sirsnīgs, labsirdīgs, savukārt izskaņa          -isks/-iska norāda uz saistību ar vārdā nosaukto, piemēram, saimniecisks. Latviešu valodā ir dažādi mēģinājumi šķirt vārdu dabīgs un dabisks nozīmes, taču valodas praksē tas diemžēl nav izdevies. Visticamāk, tāpēc ka bieži vien nevar saprast attiecīgā vārdu savienojuma būtību, respektīvi, kurai no minētajām nozīmēm tā atbilst. Mēs teiktu, ka pašlaik šos vārdus var lietot bez nozīmes šķīruma.»

Tomēr ir ļaudis, kam ļoti labi izdodas nošķirt vārdu dabīgs un dabisks nozīmes. Lūk, valodnieka Alda Lauža publicētās definīcijas.

Dabisks ir tāds, kas radies dabā vai eksistē dabā (pretstatā cilvēka radītajam; pretmets — mākslīgs); dabas likumu nosacīts; tāds, kas piemīt no dzimšanas; likumsakarīgs, normāls.

Dabīgs ir tāds, kas saglabājis savu sākotnējo formu, pretstatā apstrādātam, pārveidotam (dabīgā šnicele); tāds, kas atbilst cilvēka dabai, raksturam; tāds, kurā izpaužas cilvēka daba, raksturs; nemākslots, neviltots; pretmets — nedabīgs.

Viņš arī norāda, ka «šis antonīmu lauks vēsturiski veidojies stihiski, bez virsuzraudzības un saskaņošanas pēc piedēkļu saderības».

Ne čipēt, ne čipot

Batu alās Malaizijā

Kad klients gribēja pastāstīt par mikroshēmas uzstādīšanu katram objektam, lai tos būtu iespējams identificēt, es sapratu, ka nezinu, kā ir jāveido darbības vārds no lietvārda čips.

čips v. lietv. Integrētā mikroshēma; elektronisko elementu kopums, kas izvietots vienā pusvadītājkristālā.

Internetā skaidri iezīmējās divas tendences. Ja mikroshēmu implantē dzīvniekam, tad tā ir čipēšana, ja uzstāda automobiļa motoram, tad tā ir čipošana. Man tas šķita pilnīgi nejaušs dalījums, tāpēc nolēmu kārtējo reizi apjautāties Latviešu valodas aģentūras konsultantēm. Savukārt viņas šo jautājumu pāradresēja LZA Terminoloģijas komisijai, kas atbildēja šādi.

«Vārdi, kas minēti Jūsu vēstulē, ir kvalificējami kā sarunvalodas vārdi, tāpēc sarunvalodā varat lietot jebkuru formu. Oficiālos rakstos lietojiet atbilstošu terminoloģiju: angļu chip atbilsme ir mikroshēma (arī integrētā shēma, integrālshēma).»

PS. Bet 2016. gada 20. maijā viss ir mainījies — LZA TK ITTEA ir uzvarējušas formas čipot un čipošana.