Pavēles izteiksme un izsaukuma zīme šķiras

Bet Okavango deltas lauva ir liela, slapja un netīra, kad mūsu deguna priekšā iznāk no ūdens

Lai gan daudzo kļūdu dēļ to nav iespējams lasīt, ieskatījos Ievas Zaubergas grāmatas «Tulkošanas teorija profesionāliem tulkiem un tulkotājiem» tulkojumā. Manu uzmanību piesaistīja atziņa, ka angļu ēdienu receptēs tradicionālā sintaktiskā struktūra ir pavēles izteiksme (piemēram, noskalojiet un nosusiniet gaļu), turpretī latviešu valodā pieņemtā struktūra ir īstenības izteiksmes vienkāršās tagadnes 3. personas forma (piemēram, gaļu noskalo un nosusina), taču tulkojumu ietekmē šī tradīcija mainās. Beigu beigās noformulēju, kas mani visus šos gadus ir mulsinājis neskaitāmajās visādi citādi pievilcīgajās lietošanas pamācībās utt., ko arī pati esmu pārtulkojusi pavēles izteiksmē, — teikumi ar darbības vārdu pavēles izteiksmē parasti vairs nav izsaukuma teikumi, tas ir, to beigās ļoti bieži vairs netiek likta izsaukuma zīme, jo, lai arī pavēles izteiksmē, teksts ir tikai stāstījums (apraksts), kas ir vai nav jādara, lai kaut ko panāktu.

«Anybody seen my baby?»

Mani pirmie ziloņi. DĀR

Tomēr interesantas tās pamatskolas mācību grāmatas. Piemēram, par vajadzības izteiksmi tur ir teikts šādi.

Parasti tiek lietoti vajadzības izteiksmes vienkāršie laiki. Laiku norāda palīgdarbības vārda būt laika forma. 

Vienkāršā tagadne	Vienkāršā pagātne	Vienkāršā nākotne
Skolēniem ir jāmācās.	Skolēniem bija jāmācās.	Skolēniem būs jāmācās.

Palīgdarbības vārdu ir bieži izlaiž, proti, teikumos, kuros nav minēts palīgdarbības vārds, parasti tiek lietota vienkāršā tagadne.

Vai par īstenības izteiksmes darāmās un ciešamās kārtas saliktajiem laikiem.

Īstenības izteiksmes darāmajā kārtā saliktos laikus veido no palīgdarbības vārda būt tagadnē, pagātnē un nākotnē un darāmās kārtas tagadnes lokāmā divdabja ar izskaņu -usi, -usies vai galotni     -is, -ies. 

Īstenības izteiksmes ciešamajā kārtā saliktos laikus veido palīgdarbības vārds būt tagadnē, pagātnē un nākotnē un ciešamās kārtas pagātnes lokāmais divdabis ar izskaņu -ts, -ta. 

Ja saliktajos laikos gan darāmajā, gan ciešamajā kārtā palīgdarbības vārds būt ir tagadnes trešajā personā ir, tekstā to mēdz izlaist.

Bet vai jūs vispār vienkāršā publiskā tekstā esat redzējuši šo palīgdarbības vārdu ir? Kad viss vēl tika drukāts uz papīra, vārda izlaidumu varēja saprast, jo tas patiešām veido vietas ietaupījumu, kur var papildus ierakstīt kaut kādus faktus, taču kamdēļ tas ir vajadzīgs tagad? Nu labi, varbūt pusi iztrūkumu attaisno stilistiska vēlme izvairīties no ir pārdaudzuma tekstā. Bet kopumā?