Priesteris un garīdznieks

Manā latviešu ziņu plūsmā arvien biežāk tiek pieminēti priesteri, kaut gan šaubos, vai priesteru sastopamība Latvijā ir pieaugusi.

     Jaunākos laikos Mūsdienu latviešu valodas vārdnīcas un Tezaurs.lv sastādītāji bez vajadzības ir šķīruši lietvārda priesteris nozīmes, bet Latviešu literārās valodas vārdnīcā definīcija ir izdevusies visai kodolīga:
     priesteris — kulta kalpotājs (galvenokārt politeisma reliģijās, arī kristietībā, parasti katoļu, pareizticīgo baznīcā), kas izpilda un vada reliģiskos rituālus.
     Konstantīns Karulis «Latviešu etimoloģijas vārdnīcā» raksta, ka aizguvums priesteris latviešu valodā ienācis XVII gadsimtā vai nu no viduslejasvācu, vai vidusholandiešu valodas, bet tā cilme atrodama latīņu un sengrieķu valodā.
     Jau 2012. gadā Konfesionāli luteriskās baznīcas vietnē «Latvijas luterānis» ir aplūkota tendence, ka pat luterāņi savus mācītājus mēdz saukt par priesteriem. Raksta autors secina, ka luterāņu mācītājus nekādā ziņā nevajadzētu saukt par priesteriem, jo «akcents no skaidras mācības tādā veidā tiek novirzīts priesterības mistiskā spēka virzienā», savukārt priesteris upurētājs latviski ir dēvējams vai nu par vaideloti, vai arī par svētnieku.
     Ziņās no konteksta bieži var saprast, ka rakstītājs nemaz nav iedziļinājies, pie kādas baznīcas ‘vienas konfesijas ticīgo organizācijas ar noteiktu dogmatiku un kultu’ pieder viņa minētais priesteris, tāpēc man šķiet jēgpilnāk vai nu iedziļināties un precīzi nosaukt amatu attiecīgajā baznīcā, vai arī aprobežoties ar vispārīgo apzīmējumu garīdznieks, kas ir latviskas cilmes vārds.
     Konstantīns Karulis «Latviešu etimoloģijas vārdnīcā» raksta, ka 1857. gadā Juris Alunāns no vārda gars atvasināja jaunvārdu garinieks ‘reliģiskā kulta kalpotājs’, ko lietoja «Pēterburgas Avīzēs», taču šis vārds valodā neiesakņojās. Savukārt «Baltijas Vēstnesī» sāka lietot no īpašības vārda garīgs atvasināto garīgnieks, ko vēlāk aizstāja forma garīdznieks.

Kas ir šķērssvītra

Uzreiz pateikšu, kas tā nav — šķērssvītra nav rakstzīmes nosaukums. Ne /, ne \, nedz arī | nav šķērssvītra. Jau samērā pasen latviešu rakstu valodas lietotājiem ir izdevies vienoties, ka / nosaukums ir slīpsvītra. Tāpēc ir ļoti nepatīkami ieraudzīt «Microsoft» šķirkli slash command, piemēram, /who, /wiki, kam latviskā atbilsme ir komanda ar šķērssvītru.* Tomēr «Microsoft» saskarņu virkņu tulkojumu meklēšanā var redzēt, ka turienes datoriķi ir konsekvences maniaki un viņiem ir termins forward slash — uz priekšu vērstā slīpsvītra un backslash — atpakaļvērstā slīpsvītra. Taču valodniecībā pilnīgi pietiek ar slash — slīpsvītra.

     Lai gan rakstzīmei \ latviešu rakstu valodā nav nekādu funkciju, tā mums katru dienu rēgojas pirkstu galā uz tastatūras, tāpēc nosaukums ir vajadzīgs arī tai. Ir tikai loģiski, ka arī tā tiek nosaukta par slīpsvītru, piemēram, par atpakaļvērsto slīpsvītru, otrādo slīpsvītru, atsprāklenisko slīpsvītru, vai varbūt kādam vēl kaut kas trāpīgāks ienāks prātā.
     | nosaukums ir cēsūra — neko izgudrot nevajag. Tās funkcija mūsdienu latviešu lietišķajā rakstu valodā ir pārņemta no interneta angļu valodas — tā kalpo par tekstu atdalītāju, kad vienā rindā ir jāsaraksta vairāki patstāvīgi teksti, kur komats vai citas pieturzīmes būtu maldinošas. Nosaukt | par taisnsvītru (pretstatā slīpsvītrai) tāpat šķiet maldinoši — arī horizontālas un slīpas līnijas taču ir taisnas. Vēl par dažiem rakstzīmes | aspektiem esmu jau rakstījusi iepriekš.
     Šķērssvītra ir svītra, kas ir paralēla virsmas platumam vai slīpa pret to. Attiecīgi grafētikā tā ir horizontāla līnija, kas vai nu savieno divas citas līnijas kā lielā burta A vai H vidū, vai šķērso vienu līniju kā mazajā burtā e vai f. Tas ir burta zīmējuma, sākot no rokraksta līdz datorrakstam, apraksta termins gan angliski, gan latviski. 1965. gadā izdotajā grāmatā «Veclatviešu rakstu valoda» Arturs Ozols šādi apraksta, iespējams, pirmo un vienīgo latviešu ligatūru: «Divkāršais t (t. i., tt) sastopams tikai ar šķērssvītru, kas vilkta pār otru komponentu.» 1932. gadā izdotajā grāmatā «Dzīves māksla» Valdemāra Kārkliņa redakcijā plaša nodaļa ir veltīta grafoloģijai, kurā savukārt vispusīgi aplūkotas šķērssvītru rakstības īpatnības. Arī mūsdienu grafologi raksta par šķērssvītrām tieši šajā nozīmē.
     Lai gan «Google» MI to mīlīgi dēvē par krustlīniju, Tezaurs.lv neatzīst, ka mums vispār būtu tāds vārds, savukārt šķērssvītra ir visai populārs latviešu valodas vārds ar stabilām nozīmēm.

* Milzīgs paldies tam labajam cilvēkam, kas uztur Akadterm.lv — lietotājiem nesalīdzināmi draudzīgāku vietni nekā Termini.gov.lv.

Confidential, confidentiality

Tulkojošās vārdnīcas šiem vārdiem parasti piedāvā diezgan šauru atbilsmi: confidential — ‘konfidenciāls, slepens’, confidentiality — ‘konfidencialitāte’. Tikai atsevišķu vārdkopu tulkojumos Termini.gov.lv atklājas citas šo vārdu nozīmes, kā arī tendence izmantot svešvārda latviskās atbilsmes. Tālākie piemēri ir gan no turienes, gan no manas tulkošanas prakses.

diskrēts, nepublisks
Confidential account name dažkārt ir nevis ‘konfidenciāls konta nosaukums’, bet gan ‘diskrēts konta nosaukums’, proti, tāds, kas neatklāj konta īpašnieka identitāti, vai arī citā kontekstā tas var būt ‘ierobežoti redzams nosaukums’ (piemēram, redzams tikai lietotājam vai administratoram). Tāpat confidential counselling var nozīmēt ‘anonīmu konsultēšanu’ vai ‘diskrētu konsultēšanu’, kur uzsvars likts uz klienta privātuma ievērošanu, nevis informācijas slepenību, taču citkārt šīs vārdkopas robeža ar confidential relationship var būt izplūdusi un tā var nozīmēt ‘uz uzticēšanos balstītu konsultēšanu’. Savukārt confidential address (piemēram, vardarbības upuriem paredzēts pastkastītes pakalpojums) tulkojams ar ‘slēpta adrese’ vai ‘nepubliska adrese’ — adrese, kas nav pieejama plašākai sabiedrībai.

neizpaužams
Confidentiality clause tiesību aktos un līgumos ir ‘neizpaušanas noteikums’ vai ‘informācijas neizpaušanas atruna’. Termini.gov.lv confidential data atbilsmēm ‘konfidenciāli dati’ un ‘konfidenciālie dati’ līdzās ir arī variants ‘neizpaužami dati’, bet confidentiality of data atbilsmes ir ‘datu neizpaužamība’ un ‘datu konfidencialitāte’. Savukārt access to confidential data vienīgā atbilsme turpat ir ‘pieeja neizpaužamiem datiem’ (pareizi būtu piekļuve), disclosure of confidential information — ‘neizpaužamu ziņu izpaušana’, principle of confidential treatment of information — ‘informācijas neizpaušanas princips’ un physical and logical protection of confidential data — ‘neizpaužamu datu fiziska un loģiska aizsardzība’ (tā kā tas ir termins, lai apzīmētu noteiktu jēdzienu kā tipu (sastatījumā ar citiem noteiktiem jēdzieniem vai pretstatījumā tiem), pareizi būtu lietot noteiktās galotnes — fiziskā un loģiskā aizsardzība).

noslēpums
Termini.gov.lv medical confidentiality atbilsmes ir ‘ārsta noslēpums’ un ‘medicīniskā konfidencialitāte’, bet commercial confidentiality vienīgā atbilsme ir ‘komercnoslēpums’, confidentiality of correspondence — ‘korespondences noslēpums’ (pareizi būtu sarakstes noslēpums), confidentiality of deposits — ‘noguldījumu noslēpums’, commercial and industrial confidentiality — ‘uzņēmējdarbības un rūpniecisks noslēpums’ (pareizi būtu uzņēmējdarbības un ražošanas noslēpums vai rūpnieciskais noslēpums ar noteikto galotni iepriekš minēto terminu darināšanas apsvērumu dēļ). Maintain confidentiality — lai gan tiesību aktos bieži ir sastopama vārdkopa ‘ievērot konfidencialitāti’, tikpat bieži ir sastopamas arī nozīmes ‘glabāt noslēpumā’ vai ‘turēt noslēpumā’.

uzticēšanās
Confidential relationship ir ‘uz uzticēšanos balstītas attiecības’ (piemēram, starp ārstu un pacientu vai advokātu un klientu). Šeit ir uzsvars nevis uz noslēpumu glabāšanu, bet gan uz uzticēšanās principu. Termini.gov.lv confidential transaction atbilsme ir ‘uzticības operācija’, taču pareizi būtu uz uzticēšanos balstīts darījums, jo šeit ir runa par finansiālu vai juridisku darījumu, kas notiek starp pusēm, kuras savstarpēji uzticas, nevis par tehnisku darbību.

Kā redzams, confidential aptver plašu nozīmju loku, sākot no noslēpumu glabāšanas līdz diskrētai rīcībai un uzticēšanās pilnām attiecībām. Tik plašu, ka man jau gribējās pievienot tēmturi «tulkotāja viltusdraugi».

Jaunvārdi Eduarda Ozoliņa Vāciski–latviskā vārdnīcā

Tālāk esmu izkonspektējusi Ojāra Buša rakstu «Eduarda Ozoliņa «Vāciski–latviskā vārdnīcā» iekļautie Jāņa Endzelīna un citu autoru jaunvārdi», kas publicēts Latviešu valodas institūta žurnāla «Linguistica Lettica» 2000. gadā izdotajā 7. numurā. Kā jau norādījis pats raksta autors, «neieviesušos jaunvārdus varbūt būtu vērts laiku pa laikam pārlūkot valodas bagātināšanas nolūkos, jo dažs labs vai patiesībā pat itin daudzi no šiem vārdiem varētu pietiekami organiski iekļauties arī mūsdienu latviešu valodas sistēmā.»

Ojārs Bušs: «Šī vārdnīca ir ūnikāla ar to, ka tajā ir marķēti gan jaunvārdi vispār, gan tieši J. Endzelīna jaunvārdi, līdz ar to šo materiālu var apzināt un analizēt.» Jaunvārdi ir apzīmēti ar zvaigznīti, piemēram, die Tantieme — tantjēma, atalga*, J. Endzelīna piedāvātie vārdi vēl īpaši marķēti ar zvaigznīti un burtu E., piemēram, die Markthalle — tirgus nojume (talpa* E.).
     Latviešu valodas sistēmā tā arī nav iekļāvušies, piemēram, vārdi lidenis (lidmašīna) un bezsamanīgs — bewusstlos. Savulaik jaunvārdi bija arī mūsdienu latviešu valodā vairs nelietojamie svešvārdi, piemēram, eksāminands — der Examinand, hairētiķis — der Ketzer, hairezija — die Ketzerei.
     Altertümlich — senāds, senatnīgs, senisks, senīgs.
     No aptuveni 85 vārdnīcā iekļautajiem J. Endzelīna piedāvātajiem jaunvārdiem mūsdienu latviešu valodā stabili tiek lietoti kādi 15, piemēram, dotumi, iznirelis, jutoņa, stirnāzis, klātiene, filozofijas termins ira. Trīs no šiem 15 jaunvārdiem darināti ar izskaņu -ība (izcilība, labestība, kādība), divi — ar izskaņu -(e)klis (skuveklis, šķirklis). Aptuveni 65 no jaunvārdiem, kas E. Ozoliņa vārdnīcā marķēti ar * E., tā arī nav ieviesušies, piemēram, norisenis — darbības vārds; jūksme — die Manier, ieradums, paņēmiens, veids; aizstāklis — der Lückenbüßer, izpalīgs, arī surogāts.
     Vārdnīcā ir aptuveno 240 citu autoru jaunvārdu. No tiem mūsdienu latviešu valodā lieto ap 90 vārdu, piemēram, aizbāznis, kopaina, rūpals, uzsvārcis, stieple, tepe, secība, skadrums, vispārība, kārtula, saldkāre. Savukārt no aptuveni 150 laika pārbaudi neizturējušajiem citu autoru jaunvārdiem var minēt strūklene — strūklaka; atlēktne — das Sprungbrett, lecamais dēlis (mūsdienās — tramplīns); pulksteņnieks — der Urmacher, pulksteņu taisītājs; aizlaidnis — der Schieber, aizbīdnis; veiklinieks — burvju mākslinieks; čukstis — suflieris; mēmis — statists (taču šķietamais antonīms balsonis piedāvāts nevis ar nozīmi ‘solists’, bet gan ‘kamertonis’).
     Pārlūkojot visus šajā vārdnīcā atrodamos neieviesušos jaunvārdus no vārdveidošanas jeb vārddarināšanas viedokļa, var izdalīt divas nelielas grupiņas, kas tā arī palikušas pilnīgi nepieņemtas, nespējot deleģēt nevienu vārdu mūsdienu latviešu valodai. Pirmajā no tām ietilpst jaunvārdi, kuros kaut kādā veidā izmantoti leišu valodas elementi: dirbtuve — das Atelier, mākslinieka darbnīca; talpa — die Halle, liela zāle; blaivs — nüchtern; vienpilietis — der Mitbürger. Otra latviešu valodas runātāju pilnīgi atraidītā jaunvārdu minigrupiņa sastāv no diviem īpašības vārdiem ar izskaņu -ojs: purpurojs — purpurrot, ‘sarkans kā purpurs’ un sidrabojs — silberweiß, ‘balts kā sidrabs’.
     Starp abām lielajām grupām, t. i., latviešu valodas pieņemtajiem un nepieņemtajiem jaunvārdiem, no vārddarināšanas viedokļa nav radikālu atšķirību (izņemot atvasinājumus ar -ojs). Var secināt, ka vārddarināšanas formanta izvēlei nav bijusi būtiska nozīme jaunvārda dzīvotspējas noteikšanā. Cita starpā par to liecina vārdu pāri, ko veido analoģiski darināti un arī fonētiski ļoti tuvi jaunvārdi, no kuriem ieviesies tomēr tikai viens, piemēram, sauklis < saukt un jauklis < jaukt: sauklis (ar nozīmi ‘lozungs’) ir kļuvis par itin bieži lietotu vārdu, turpretī vārdam jauklis paredzētajā nozīmē tagad lieto citu atvasinājumu — jauktenis.
     Valodas nepieņemto jaunvārdu vidū visbiežāk sastopami nevis īpatnējākie darinājumi, bet vārdi, kas veidoti, izmantojot valodā visproduktīvākos formantus, piemēram, piedēkli -īb-: neizšķirtība — die Unentschiedenheit, nepeļamība — die Untadelhaftigkeit, nevietība — die Ungehörigkeit, nelīdzība — die Unähnlichkeit, sprindzība — die Spannung, karalība — das Königtum, māsība — die Schwesterschaft, māklība — die Gelehrsamkeit, režģība — die Kompliziertheit. Jaunvārda liktenī galvenā nozīme acīmredzot ir nevis šī vārda lingvistiskajai kvalitātei, bet gan dažādiem psiholoģiskiem faktoriem un arī nejaušībām.
     Vēl daži piemēri no J. Endzelīna darinājumiem: brīvgaris — brīvdomātājs, kūdīgs — aufwieglerisch, notāle — der Hintergrund, sekns — konsekvents (un seknība — konsekvence), nosimte — procents. Un no citu autoru veidojumiem: atlēkme — atavisms, celtuvis — lifts, diegums — brošūra, divotnis — dublikāts, saldcepis — konditors, piederas — armatūra, vidot — vermitteln, atelpis — trepju laukumiņš.

Par elektrotehnikas terminu darināšanu

Tālāk esmu izkonspektējusi Valentīnas Skujiņas rakstu «Terminu modeļi J. Endzelīna caurlūkotajā elektrotehnikas vārdnīcā», kas publicēts Latviešu valodas institūta žurnāla «Linguistica Lettica» 1999. gadā izdotajā 4. numurā. Lai arī tajā ir pieļautas rupjas kļūdas, piemēram, attiecībā uz vārdu caurgaismošana un izgaismošana nozīmi tolaik un tagad, terminu darināšana nepārtraukti turpinās, tāpēc raksts ir ļoti pamācošs no vispārīgo principu viedokļa, kas gan, manuprāt, arī ne vienmēr ir pareizi, piemēram, rīku un ierīču nosaukumu darināšana ar latviskajām darītājvārdu izskaņām.

Par J. Endzelīna jaunvārdiem ir atzīti agrīnība un vēlīnība, dīdzība, nodarbinātība, nodrose, noturība, piekritība, klātiene un projiene, citesme, citveidība, darbietilpība, karstumizturība, sarkankvēle, ziemcietība un daudzi citi.
     Skujiņa aplūko 1939. gadā izdoto Vāciski–latvisko elektrotehnisko vārdnīcu. Lielākā daļa tajā atrodamo terminu ir gluži mūsdienīga: apgaismošana, iedzītnis, rimšana, spiediens, asknaibles, atbalsttapa, borskābe, uztvērējstacija, augstfrekvences krāsns, lieces moments, slodzes raksturojums.
     Lieliskus terminus var atvasināt no darbības vārdiem, pievienojot galotni -e, piemēram, dzese (dzeses virsma), kāpe (virves kāpe), vilce (enkura vilces spēks), nokare (vadu nokare), iedarbe jeb iedirbe (tagad iedarbināšana), ja iedarbina ar roku, atšķirībā no piedzenes (tagad piedziņa), ja iedarbina ar elektrību, arī izklaide (enerģijas izklaide ­— tagad izkliede), piepūle (stieples piepūle ­— tagad spriegojums), nostāde (nostādes instruments), apkure (tagad apsilde), atpilde (tagad izlāde), iededze (iededzes zīme ­— tagad degzīme).
     Retāk atvasinājumiem no darbības vārdiem tiek pievienotas galotnes -is un -a, piemēram, turis, sedzis (‘stikla vāks’), slēdzis; mirdza jeb mirga (mirdzas atpildiņš ­— tagad mirdzizlāde), izdegas (tagad izdedži), atspurga (‘atdalījusies šķiedra’ — sal. atskabarga un spurgala).
     Šādi atvasinātu terminu raksturīga sastāvdaļa ir priedēklis.
     No darbības vārdiem daudzi termini ir atvasināti ar piedēkli -n-, piemēram, vītne, pamatne, celtnis, spraudnis (arī uzspraudnis), izlaidnis (vārpstas izlaidnis), tītnis (stieples tītnis — tagad tinums).

Partner

«Google» skaidrojošā vārdnīca lietvārdam partner dod divas nozīmes: 1) either of a pair of people engaged together in the same activity; 2) either member of a married couple or of an established unmarried couple. Taču reālajā angļu valodā, no kuras tulkoju, tik šauri uz šo vārdu neviens neskatās — partneris ne vienmēr ir cilvēks. Tas atspoguļojas arī Kembridžas vārdnīcā, kur lietvārda partner pirmā nozīme ir definēta ‘a person or organization you are closely involved with in some way’.

     Līdzīgi arī latviešu valodā lietvārdam partneris pirmā nozīme ir ‘cilvēks, kas ko dara (piemēram, dejo, spēlē) pārī ar citu, kopā ar citiem; viens no cilvēkiem, kurus saista kopīga darbība, pasākums’, bet otrā — ‘tas (piemēram, valsts, uzņēmums, persona), ar kuru ir savstarpējas, piemēram, līguma, darījuma, attiecības’.
     Tādējādi, tulkojot latviski delivery partner, technology partner, payment partner, insurance partner, logistics partner un līdzīgas vārdkopas, neviļus rodas sajūta, ka ar vārdu partneris ir par maz — ka tas neļauj uzreiz saprast, ka ir runa par organizāciju, nevis personu. Beigu beigās par visvienkāršāko risinājumu esmu atzinusi samērā reti izmantoto salikteni partneruzņēmums ar variācijām partnerorganizācija, partnerpakalpojums, partnerplatforma un līdzīgām, ja tās iederas kontekstā, lai gan Termini.gov.lv saliktenis partneruzņēmums ir minēts nevis pie partner tulkojumiem, bet gan pie jēdzienu associate un partnership enterprise atbilsmēm.

Vai meklētājroboti mūs nesapratīs?

Jūs jau aptuveni varat iedomāties, cik motivējoši ir saņemt no potenciālā klienta paziņojumu: «Mēs nosaukumus pēdiņās neliekam.» Tā vien gribas atbildēt: «Bet mēs liekam.» Taču es strādāju nevis tāpēc, lai latviešu vidū popularizētu latviešu valodas pareizrakstību, bet gan tāpēc, ka man vajag naudu. Šoreiz iepriekšminētais paziņojums bija papildināts: «Priekšroku dodam vārdam automašīna, nevis automobilis.» Nu un kāpēc? Vai jūs esat tik neprofesionāli, ka nezināt: meklēšanas nolūkiem meklētājprogrammā pilnīgi pietiek ar vārdu automašīna, kas tiešām joprojām ir populārākais vaicājums, SEO virsrakstos un citos metadatu laukos? Tas nav obligāti jāievieš visā saturā vai ražojumu nosaukumos. Es domāju, ka laika gaitā vispār būtu iespējams nomainīt arī latviešu vaicāšanas paradumus, ja autoražotāji lokalizētajās vietnēs izmantotu precīzāku terminoloģiju.

     Vispirms definīcijas.
automašīna — ar iekšdedzes dzinēju darbināms sauszemes transportlīdzeklis (kustībai pa bezsliežu ceļiem)
automašīnists — automātiska vilcienu vadīšanas sistēma, kas daļēji vai pilnīgi veic lokomotīves vadītāja funkcijas

automobilis — bezsliežu pašgājējs sauszemes transportlīdzeklis, kas pārvietojas, izmantojot tajā uzstādīto enerģijas avotu

elektromašīna — mašīna, kuras darbības pamatā ir elektromagnētiskā indukcija
spēkrati — sauszemes bezsliežu rati ar spēkiekārtu vilces spēka radīšanai (piemēram, automobilis, traktors, motocikls)
transportlīdzeklis — iekārta, ierīce, mašīna u. tml. (kā) pārvietošanai

     Tagad — kas vainas automašīnai? Šā salikteņa otrā daļa mašīna (no latīņu machina — ierīce) ir vispārīgs tehnisks jēdziens un var apzīmēt jebkuru mehānisku ierīci, sākot no šujmašīnas līdz pļaujmašīnai. Elektriskos automobiļus sauc par elektromobiļiem, nevis elektromašīnām — ar šo vārdu apzīmē elektromotorus. Automobili vada automobilists, nevis automašīnists, kas nemaz nav cilvēks, bet gan lokomotīves automāts. ISO un CEN standartos, kā arī Eiropas un Latvijas transporta normatīvajos dokumentos (piemēram, Ceļu satiksmes noteikumos, CSDD klasifikācijā) tiek lietots termins automobilis, nekādu automašīnu tur nav.
     Nu un, kā zināms, mums ir arī savs ietilpīgs termins spēkrati, ar ko lieliski var aizstāt tekstos par automobiļiem bieži izmantoto, bet vēl plašāko transportlīdzekli, kas var attiekties arī uz pārvietošanās līdzekļiem pa gaisu vai ūdeni. Piemēram, Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijā darbojas Spēkratu terminoloģijas apakškomisija, Latvijas nacionālajā terminoloģijas portālā attiecīgā terminu kolekcija saucas «Spēkratu teorijas termini», kā arī dažādos Eiropas Savienības institūciju tulkojumos tas tiek konsekventi lietots par vehicle atbilsmi.
     Ir izveidojusies paradoksāla situācija — termini mums ir, bet mēs vairāmies tos lietot ārpus normatīvā konteksta, lai gan neviens mums neliedz arī reklāmās un vietnēs izteikties precīzi un kodolīgi.

Hallo, vēl daži nosacīti eksotiski ēdamaugi!

Sevišķi neveiksmīgs angļu valodas kalks ir kale attiecībā uz lapu kāpostiem, kas pieder pie dārza kāpostiem (Brassica oleracea), jo šim vārdam latviešu valodā jau ir piecas citas ar kāpostiem nekādi nesaistītas nozīmes. Daži rakstītāji tā paša angļu valodas vārda izrunas ietekmē tos dēvē par keiliem, bet arī šim vārdam latviešu valodā jau ir nozīme — kuilis. Vietnē Tezaurs.lv bez kādas avota norādes rakstīts, ka kalē kāposti ir taksons (objektu kopums, kam ir noteiktas kopīgas pazīmes un kas atbilst noteiktai taksonomiskai kategorijai), bet lapu kāposti — kolokācija (bieži sastopams vārdu savienojums bez kopīga nozīmes pārnesuma). Galīgi nav saprotams, kā pie tādām domām vispār varēja nonākt. Savukārt Mārīte Gailīte gluži taisnīgi raksta: «Bulduru Dārzkopības skolas dibinātāja agronoma Pētera Dindoņa grāmatā «Ienesīga sakņkopība», kas izdota Rīgā 1923. gadā, šis augs dēvēts par lapu kāpostiem, un tāpat tas saukts vēl savus deviņdesmit gadus pirms Dindoņa grāmatas iznākšanas, tā ka nav nekāda pamata no šī nosaukuma atkāpties.»

     Biju ļoti izbrīnīta, kad atklāju, ka latviešu valodā lapu biešu (Beta cicla) apzīmēšanai pastāv vārds mangolds — tam pat ir savs šķirklis 1984. gadā izdotajā Latviešu literārās valodas vārdnīcas 5. sējumā, kā arī vietnē Tezaurs.lv, lai gan vietnē Termini.gov.lv ir vēstīts, ka jau 1973. gadā terminologi ir piešķīruši la Beta vulgaris ssp. cicla (L.) Moq. un ru мангольд, листовая свёкла tikai vienu atbilsmi latviešu valodā — lapu biete. Savukārt en mangold ir tulkotāja viltusdraugs, jo tā atbilsme latviešu valodā ir lopbarības biete, bet no vairākiem lapu biešu angliskajiem nosaukumiem, piemēram, chard, spinach beet, silverbeet, angļu–latviešu valodas vārdnīcā ir iekļuvis tikai chard ar vienu vienīgu latviešu valodas atbilsmi mangolds.
     Vietnes Tezaurs.lv šķirklī Illicium verum bez kādas avotu norādes rakstīts, ka tā ir īstā ilīcija, bet turpat ir šķirklis anīsa koks, kur dots paskaidrojums no «Populārās dabas enciklopēdijas», ka tā ir īstā ilīcija. Savukārt vietnē Termini.gov.lv rakstīts, ka Illicium verum ir zvaigžņainais anīss jeb anīskoks. Internetā to dēvē par zvaigžņu anīsu un krievu valodas ietekmē pat par badjanu, kas pat ir iekļuvis vietnē Tezaurs.lv, diemžēl bez zinātniskā nosaukuma, lai varētu saprast, kurš augs ar to ir domāts. Pimpinella anisum jeb Anisum vulgare ir parastais anīss. Illicium anisatum ir japāņu zvaigžņu anīss, ko iekšķīgi nelieto.
     Tāpat kā ASV, arī Latvijā vienmēr ir skaidri zināms, no kuras puses pūš kulinārijas vējš — koriandra (Coriandrum sativum) zaļumiem un sēklām ir atšķirīgi nosaukumi. Amerikāņi lapas pēc spāņu parauga sauc par silantro, latvieši pēc krievu no gruzīniem aizgūtā parauga — par kinzu, bet par koriandru sauc sēklas, lai gan šādam dalījumam nav nekāda cita pamata.
     Ne visi no gruzīniem aizgūtie krievu nosaukumi ir tik dzīvotspējīgi. Piemēram, droši vien no vāciešiem aizgūto estragonu (Artemisia dracunculus) par tarhūnu gandrīz neviens nesauc, taču vietnē Tezaurs.lv ir iekļuvis estragona angliskais nosaukums — taragons.
     Angliskais turnepsis (Brassica rapa var. rapa) ir lauka rācenis, kam ir arī lopbarības šķirnes — tās sauc par lopu rāceņiem.
     Dienvidaustrumāzijā angliskajās ēdienkartēs bieži sastopamais morning glory ir Ipomoea aquatica — ūdens spināti. Te svarīgi pievērst uzmanību, ka pie tīteņu dzimtas pieder arī Ipomoea batatas — batāte, kam ēd pavisam citas daļas un ko nevajadzētu pēc angļu parauga saukāt par saldajiem kartupeļiem, kā arī jaukt ar bumbuļu topinambūru (Helianthus tuberosus).
     Mīkstmiesīgā Latviešu valodas ekspertu komisija nekad nav iebildusi, ka mēs Origanum vulgare dēvējam par oregano, tikai piekodinājusi, lai nerakstām ar garo a — oregāno, kaut gan mums ir pašiem savs latviešu nosaukums — parastā raudene. Toties kumīns (Cuminum cyminum) ir jāraksta ar garo i.
     Pasaule mums cenšas iegalvot, ka itāļu virtuve ir tās augstākais kulinārais sasniegums. Tāpēc mēs sējam pazvērītes, bet ēdam rukolu (Eruca vesicaria, otrs populārs zinātniskais nosaukums Eruca sativa, bet ir vēl), audzējam kabačus, bet ēdam cukīni (Cucurbita pepo var. giraumontia, Cucurbita pepo var. cylindrica), tas ir, kabacīšus, kad tie vēl ir mazi un nav jau izauguši lieli.
     Preču eksotizēšanas nolūkos mums ir parādījušās godži ogas, lai gan tās ir parastās līcijas (Lycium barbarum) ogas. Chenopodium quinoa ir kinoja jeb kinojbalanda. Noslēpumainā čija ir Spānijas salvijas (Salvia hispanica) sēklas. Safrāns ir kaltētas krokusu (Crocus sativus) drīksnas.

Kas ir ievilkums

Iegriezos pasmelties gudrību no ES iestāžu publikāciju noformēšanas rokasgrāmatas, kur ievēroju, ka par aizzīmi tiek izmantota domuzīme, savukārt ar šādu aizzīmi sāktie apakšpunkti tiek saukti par ievilkumiem.

     Kā redzams, latvieši nav paši to izdomājuši, tā ir arī angliski, lai gan taisnības labad jāteic, ka daudzviet, kur latvieši tajā rokasgrāmatā raksta ievilkums, ar to domājot uzskaitījuma apakšpunktu, angliski tas tomēr nav darīts, taču dīvainā doma izmantot domuzīmi par aizzīmi pilnīgi pieder ne latviešiem.
     Angļu valodā domuzīmei ir daudz funkciju, bet aizzīmes funkcijas tai nav. Latviešu valodā domuzīmi parasti lieto savrupinājumu izdalīšanai, starp vispārinātājvārdu un vienlīdzīgiem teikuma locekļiem, izlaistas saitiņas vai citu izlaistu teikuma locekļu vietā, stilistiskos nolūkos — arī palīgteikuma nošķiršanai no virsteikuma. Kā redzams, nekāda sakara ar sarakstiem un uzskaitījumiem. Es īsti pat neapjēdzu, kāpēc mūslaikos, kad ir veseli aizzīmju un piktogrammu fonti un plašas emocijzīmju kolekcijas, būtu jācenšas paplašināt pieturzīmju funkcijas.
     Arī vārdam indent nav tieša sakara ar apakšpunktiem. Drīzāk saskaņā ar definīcijas daļu, kas attiecas uz tekstiem, visus uzskaitījuma elementus, kas nesākas no spoguļa kreisās malas, var uzskatīt par ievilkumu neatkarīgi no tā, vai tie ir apzīmēti ar cipariem, burtiem vai vēl kaut kā citādi. Mans glītrakstīšanas dievs Roberts Bringhērsts daudz raksta par ievilkumiem, taču nekad sarakstu un uzskaitījumu sakarā.

indent — v start (a line of text) or position (a block of text, table, etc.) further from the margin than the main part of the text; n a space left by indenting a line or block of text

     1924. gadā Jēkaba Dravnieka izdotajā pirmajā Angļu–latvju vārdnīcā ir ļoti mīlīgs darbības vārda indent tulkojums — ieŗaukt (rindiņu).

ievilkums — teksta rindas atvirzījums no malas (rindkopas sākumā)

     Tātad attiecībā uz tekstiem ievilkums ir atkāpes sinonīms. Šajā rakstā es esmu izmantojusi divu veidu ievilkumus: teksta rindas atvirzījumu no spoguļa malas rindkopas sākumā, kā arī definīciju teksta bloku atvirzījumu no spoguļa malas.

     Es saprotu, ka ievilkums ir jauks, labskanīgs vārds un ir liels vilinājums piešķirt tam citu vai vēl kādu nozīmi, tomēr neatbalstu bezrūpīgu semantisko robežu izplūdināšanu līdz nepazīšanai. Manuprāt, produktīvāka izvēle būtu bijusi vai nu iekļaut ar aizzīmēm apzīmētos uzskaitījuma elementus pamīšajā punktu, apakšpunktu pierakstā,

vai arī nosaukt tos par uzsvēruma punktiem — ir iederīgāk paplašināt nozīmi kaut cik tuviem terminiem.

Konničiva, komercsēnes!

Enoki (Flammulina filiformis)

Tagad katrs bērns zina, ka šampinjoni, portobello un portobellīni ir dārza jeb divsporu atmatenes. Šajā gadījumā grūtākais ir mēģināt šīs sēnes identificēt pēc latīniskā nosaukuma: pavisam sēņu klasifikatorā «Index Fungorum» šai sugai 2017. gadā ir uzrādīti 32 latīniskie sinonīmi, pašlaik — 12. Par populārākajiem, šķiet, ir atzīti Agaricus bisporus, agrāk arī Agaricus hortensis, Psalliota hortensis, Psalliota hortensis var. bispora un Psalliota campestris var. hortensis.

     Tomēr no eksotiskajiem sēņu nosaukumiem tirdzniecībā ļoti izplatīti ir tieši japāniskie nosaukumi. Sēnes, ko Latviešu valodas ekspertu komisija jau 2013. gadā ieteica saukt par šitakēm, tiek plaši audzētas visā pasaulē, ne tikai Japānā, no kurienes cēlies šis nosaukums. Četrpadsmit sinonīmiski latīniskie nosaukumi, kādreiz piederējusi pie sīkstenēm, bet pašreizējais latīniskais nosaukums ir Lentinula edodes, kam latviešu valodā cita atbilsme bez šitakes neatradās. Lentinula edodes pieder pie bazīdijsēņu nodalījuma (Basidiomycota) himēnijsēņu klases (Hymenomycetes) pūkaiņu rindas (Triholomatales) un pūkaiņu dzimtas (Tricholomataceae).
     Pholiota microspora ir labāk pazīstama ar zinātnisko nosaukumu Pholiota nameko. Tādējādi arī latviski šīs sēnes ir labāk pazīstamas ar japānisko nosaukumu nameko, lai gan tā ir zvīņeņu suga, kam savādā kārtā latviskais nosaukums neatradās. Sliktā ziņa, ka mums ir arī nejauki kukaiņi, ko sauc par zvīņenēm.
     Ganoderma lucidum latviskais nosaukums ir lakas plakanpiepe, bet, tā kā viss eksotiskais ir daudz labāks, ārstniecības līdzekļu aprakstos to sauc par reiši atbilstoši japāniskajam nosaukumam.
     Sēni ar zinātnisko nosaukumu Grifola frondosa, kas tirdzniecībā ir pazīstama ar japānisko nosaukumu maitake, patiesībā latviski sauc par daivaino čemureni.
     Lai gan Pleurotus ostreatus ir piešķirts arī japāniskais nosaukums hiratake, šķiet, ka latviski tā visplašāk ir pazīstama ar nosaukumu austersēne, pilnais nosaukums — austeru sānause, 1960. gada augu aizsardzības terminu kolekcijā saukta par ausveida sēni. Pleurotus eryngii sēņu audzētāji sauc par karaliskajām austersēnēm. Latvijā tiek piedāvāts audzēt arī Pleurotus djamor — rozā austersēnes, Pleurotus citrinopileatus — citronu jeb zeltainās austersēnes (japāniskais nosaukums — tamogitake) un Pleurotus Dobrzeatus — melnās austersēnes.
     Ārstnieciskās Ophiocordyceps sinensis, kas agrāk bija pazīstama ar nosaukumu Cordyceps sinensis, latviskais nosaukums ir Ķīnas miltene.
     Interesanti, ka mēs ļoti ātri pieņēmām angļu japānisko tirdzniecības nosaukumu kombuča, lai gan tas ir vecās, labās tējas sēnes dzēriens. Tējas sēnei ir piešķirts zinātniskais nosaukums Medusomyces gisevii, kas, protams, nav iekļauts sēņu klasifikatorā, jo patiesībā tējas sēne ir rauga un baktēriju kolonija, savukārt japāņu konbuča ir pilnīgi cits dzēriens, ko gatavo no aļģēm, bet tējas sēnes dzērienu japāniski sauc kōča kinoko.

Komisiju dubultdzirnas

Reklāmisti un citi propagandisti piespēlē arvien jaunas entitātes, kam ir vajadzīgi nosaukumi latviešu valodā, daudz straujāk, nekā Terminoloģijas un Latviešu valodas ekspertu komisija spēj reaģēt. Bet kur tie latviešu nosaukumi paliek, kad beidzot ir doti? Šķiet, ka pareizajai atbildei vajadzētu būt, ka tie nonāk vietnē Termini.gov.lv. It sevišķi tam vajadzētu attiekties uz augu nosaukumiem, kam tur ir atsevišķas terminu kolekcijas un kam LZA Terminoloģijas komisijas Botānikas terminoloģijas apakškomisija ir apstiprinājusi botānikas terminu veidošanas principus. Tomēr dzīvē viss ir citādi.
     Tālajā 2014. gadā ievēroju, ka, lai ko nolemtu kāda Terminoloģijas komisijas apakškomisija, nepaies ne pieci gadi, kad Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija par to pašu jautājumu nolems kaut ko pilnīgi citu. Toreiz bija runa par Argania spinosa, kas no ērkšķainās argānijas tika pārlabota par argānu, un attiecīgā eļļa no argāniju eļļas tika pārlabota par argāneļļu. Nekas no tā visa Termini.gov.lv meklēšanā nav atrodams. Ja kādu baigi interesē tie nosaukumi, lai meklē pa lēmumiem, protokoliem utt.
     Tāpat es toreiz palauzīju rokas pret Visumu, diez kā gan latviski būtu jādēvē Vitellaria paradoxa un attiecīgais sviests, kā arī Euterpe oleracea un tās ogas.
     Vietnē Termini.gov.lv latīniskais nosaukums Vitellaria paradoxa nav atrodams, taču ir divi šķirkļi ar atšķirīgiem latviskajiem nosaukumiem katram šī latīniskā nosaukuma sinonīmam: Butyrospermum parkii (en shea tree, shea butter tree) latviski saucas basija, bet Butyrospermum paradoxum (en karite) — sviestkoks. Taču 2018. gadā, kad Latviešu valodas ekspertu komisija ķērās pie latviskā nosaukuma piešķiršanas šī auga riekstu taukiem, tā nevis mēģināja novērst šo misēkli, bet gan paziņoja, ka nosaukums šī sviests ir gana labs. Interesanti, ka šis jaunievedums Termini.gov.lv meklēšanā vairs nav atrodams, atšķirīgie latviskie nosaukumi bez jebkāda mājiena, ka tas ir viens un tas pats augs, ir palikuši un ir norādīta viena shea nuts un karite nuts atbilsme latviešu valodā — sviestkoka rieksti un viena shea butter un karite butter atbilsme — basijas sviests.
     Euterpe oleracea kārta pienāca 2022. gadā. Nu Terminoloģijas komisijai beidzot bija skola rokā, un tā uzreiz piešķīra ogām divus nosaukumus — eiterpes ogas un asaī (ai, cik ļoti mums vajadzēja vēl kādu nelokāmu vārdiņu). Neviens no šiem nosaukumiem nav atrodams Termini.gov.lv meklēšanā.

Krāna alus

Kā redzams, ir dzertuves, kas lepojas ar sava krāna alus slepeno dzīvi

Ikša zobgaļi pievērsa manu uzmanību tam, ka Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisija ir iesaistījusies sacensībā ar Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisiju, kura no abām ar lielāku novēlošanos pēc iespējas nepiemērotāk nosauks kādu entitāti latviski. Izrādās, Terminoloģijas komisija 2024. gada 11. jūnijā par ieteicamo разливное пиво atbilsmi latviešu valodā ir apstiprinājusi terminu mucu alus. Uzjautrinātie krodzinieki uzreiz norādīja, ka viņiem arī maisu alus ir. Nu un jāteic, ka arī piemēros minētais vīns bieži ir sastopams jau minētajos maisos un stikla balonos, nevis mucās. Attiecībā uz mucu kvasu nāk prātā tikai padomijas smagajam automobilim piekabināmās dzeltenās cisternas.
     Dīvainā kārtā vietnē Termini.gov.lv ir vesels viens termins ar izlejam- — izlejamā veidā ar atbilsmi vienīgi angliski on tap. Tas pašlaik tiek izmantots Alkoholisko dzērienu aprites likumā. Vai saskatāt būtisku atšķirību starp nožēlojamo kalku izlejamais un dokumentēto terminu izlejamā veidā? Nu lūk, es arī ne. Tā ka, pirms atkal kaut ko ieteikt, Terminoloģijas komisijai vajadzētu ieviest kārtību jau sastrādātajā.
     Krievi par vārdkopas разливное пиво atbilsmēm angļu valodā uzskata beer on tap, tap beer, draught beer, draft beer, draught (bāros), beer from the wood. Kā redzams, mucu alus ir tikai viena no tām.
     Termins mucu alus nav jauns — tas ir minēts, piemēram, 1965. gada 1. decembrī «Technikas Apskata» 48. numurā publicētajā alus rūpniecības terminoloģijas vārdnīcā. Tā atbilsmes ir en cask beer; de Fassbier. Turpat ir minēts alus no mucas — en ale on draught; de vom Fass, kas vispār arī katrā vidusmēra tulkojošajā vārdnīcā ir. Interesanti, ka, lai gan en keg dažu citu terminu atbilsmēs ir minēts, šajos divos tā nav. Skaidrs, ka jēdziens mucu alus pastāv, taču tas neaptver visu mūsdienu krogu reāliju beer on tap, ar ko saprot pretstatu pudelēs un skārdenēs pildītiem dzērieniem, kurus parasti tai pašā traukā arī pasniedz viesiem. Tāpēc krodzinieki jau sen ir vienkārši pārtulkojuši beer on tap ar krāna alus / alus no krāna un mierīgi lieto pēc vajadzības. Savukārt no valodas viedokļa mums ir precedents — krāna ūdens.

Endzelīns un šujmašīna

Jānis Endzelīns ir apgalvojis, ka «vācu valodā var verba sakni ar sekojošu substantīvu savienot saliktenī, piem. Stinkbombe, Dreschmaschine u. c., bet latviešu un krievu valodā tas nav iespējams.» Taču šis apgalvojums atstāj neatbildētus vairākus jautājumus.

     1. Ko nozīmē «nav iespējams»? Patiesībā latviešu valodā ir ļoti daudz salikteņu ar darbības vārda celma formu pirmajā daļā un lietvārdu otrajā. Piemēram, Valentīna Skujiņa 1969. gada «Valodas kultūras jautājumos» raksta, ka «no ekscerpētajiem 1650 tehnisko zinātņu salikteņterminiem 250 ir ar darbības vārda formu pirmajā komponentā (1/6–1/7), 280 ar īpašības vārdu pirmajā komponentā (mazāk par 1/6 no salikteņterminu kopskaita). No 250 salikteņterminiem ar darbības vārda formu pirmajā komponentā 225 ir ar darbības vārda saknes vai bezpiedēkļa celma formu.»
     2. Kāpēc senākos laikos, kad vācu valodas ietekme uz latviešu valodu bija lielāka, mēs esam darinājuši salikteni rakstāmspalva ar ciešamās kārtas divdabi pirmajā daļā, kas no Jāņa Endzelīna viedokļa skaitās pareizi, bet jaunākos laikos, kad ietekme vairs nav tik liela, — pildspalva?
     3. Kāpēc neviens nav jāpierunā runāt un rakstīt adāmmašīna, bet 99 % Dzintras Paegles aptaujāto otrā kursa filoloģijas studentu, kas ir informēti par Jāņa Endzelīna viedokli, runā un raksta kuļmašīna, nevis kuļammašīna?
     Vēl Jāņa Endzelīna dzīves laikā Mūsdienu latviešu literārās valodas gramatikas autori atzina, ka literārajā valodā ietilpst salikteņi ar lid-, sēd-, gāj-, deg-, stāv-, pļauj- un seg- pirmajā daļā, jo, lūk, tās esot lietvādu bezgalotnes formas, lai gan turpat piebilda, ka lielākā daļa latviešu par vairākiem no šiem lietvārdiem neko nav dzirdējusi un tik un tā gluži pamatoti uzskata šīs salikteņu daļas par darbības vārda celma formām: «Ja arī blakus salikteņiem stāvvieta, stāvzvaigzne, stāvlampa, pļaujmašīna, segpapīrs u. c. varam atrast lietvārdus stāvs, pļauja, sega, tad tomēr tie pēc savas semantikas nesaistās ar šo salikteņu pirmo komponentu. Salīdzinot, piem., četru mašīnu nosaukumus: lidmašīna, pļaujmašīna (kur pirmās daļas formu varētu uzskatīt par lietvārdu) un šujmašīna, kuļmašīna (kur blakus salikteņa pirmās daļas formai nav atbilstoša lietvārda), var vērot, ka visos četros gadījumos vienādi asociējas tikai konkrētais darbs, ko katra mašīna izpilda — mašīna lido, mašīna pļauj, mašīna šuj, mašīna kuļ.»
     Iepriekš citētajā rakstā Valentīna Skujiņa norāda, ka «vēl nesen domāja, ka darbības vārdam nav sevišķas tendences saplūst ar lietvārdu saliktenī un ka galvenā darbības vārda forma, kas sastopama salikteņos, ir ciešamās kārtas tagadnes lokāmais divdabis (ēdamkarote, rakstāmgalds)», un pēc samērā garas nozīmju un veidošanas likumību analīzes secina, ka «aplūkotie salikteņtermini ar saknes vai bezpiedēkļa celma formu un darītājvārda formu pirmajā komponentā ir vieni no visraksturīgākajiem mūsdienu zinātniskās terminoloģijas salikteņterminu veidiem.»
     Kā zināms, gramatika ir vienošanās. Tā kā mēs turpinām darināt salikteņus pēc šī parauga, vienošanās ar Endzelīnu nav notikusi un būtu, kā tagad saka, jāleģitimizē visi saliktie lietvārdi ar darbības vārda celma formu pirmajā daļā it visur, tostarp nosacīto valodnieku ķīviņos un aizrādījumos «neko nezinošanai un nesaprotošajai publikai», jo jaunajā gramatikas grāmatā tas ir noticis: šī salikteņu grupa tur vispār netiek aplūkota (tātad ir pašsaprotama, turklāt tā pati nelaimīgā šujmašīna tur bez komentāriem ir iekļauta fonētikas piemēros). Vienīgie salikteņi ar darbības vārda formu pirmajā daļā, kas ir izpelnījušies šīs grāmatas autoru uzmanību, ir ar darbības vārda nenoteiksmi, kam savukārt vecajā gramatikas grāmatā ir veltīts tikai viens teikums, jo tolaik tā ir pavisam jauna salikto lietvārdu grupa.

Akcelerācija un akcelerātōrs

Droši vien vietnes Tezaurs.lv ietekmē, kur ir savākts pilnīgi viss — gan dzīvs, gan nedzīvs —, viens otrs pareizas latviešu valodas lietošanas padomdevējs mēģina iestāstīt, ka svešvārdam akcelerācija ir kaut kāda baigi sarežģīta nozīme, bet akselerators vispār ir no citas operas. Bet tā, protams, nav taisnība.

     Akcelerācija (lat. accelerātiō) — paātrināšanās; kustības maiņa.
     Tas ir šķirklis Latviešu konversācijas vārdnīcas 1. burtnīcā, kas izdota 1927. gadā. Aiz tā seko šķirkļi akcents (lat. accentus), akceptilācija (lat. acceptilātiō), akceptēt (lat. acceptāre), akcesorisks (lat. accēdere, klāt nākt), akcesija (lat. accēssiō), akcidence (lat. accidens), akcidences (lat. accidentia), akcidentālijas (lat. accidentālia) — īsi sakot, latviešu valodā šie vārdi ir aizgūti no latīņu valodas. Tas pats attiecas uz akceleratoru, kura pamatā ir lat. accelerāre (‘paātrināt’), proti, tas ir un paliek latīņu valodas cilmes vārds, lai kādas būtu starpniekvalodas. Tāpēc nepārsteidz, ka Latviešu literārās valodas vārdnīcas 1. sējumā, kas izdots 1972. gadā, kad latviešu valodnieki acīmredzot vēl prata latīņu valodu, ir šķirkļi akcelerācija un akcelerators, un viss.
     Lai svešvārds akcelerācija kļūtu par specifisku terminu kādā nozarē, ir jāveido vārdkopa, piemēram, fiziskā akcelerācija. Viena pati akcelerācija nekādi nevar nosaukt tieši «paātrinājumu kāda organisma attīstībā».
     Vietnē Periodika.lv apkopotajās publikācijās akcelerators parādās 1925. gadā un izzūd no tām 1986. gadā. Savukārt akselerators turpat parādās arī tai pašā 1925. gadā un turpinās, turpinās… Abi mēdz parādīties nepareizā vārdkopā akceleratora pedālis (pamina) (tas nav pedālis akceleratoram — pats pedālis arī ir akcelerators, ja bez pedāļa pieminēšanas nevar iztikt, tad vēlams akcelerēšanas pedālis). Lai svešvārds akcelerators no jebkāda paātrinātāja pārvērstos par specifisku terminu kādā nozarē, ir jāveido vārdkopa, piemēram, automobiļa (spēkratu) akcelerators.
     Attiecībā uz akceleratoru ir vairāk pamata pastrīdēties nevis par to, vai rakstīt šo vārdu ar c vai s, bet gan par to, vai rakstīt to ar garo vai īso a: akcelerators vai akcelerātors. Es piekrītu Egīlam Skudram, kas raksta, ka «Samākslota šķiet arī viscaur īsu patskaņu rakstība pirms izskaņas -tōrs, piemēram, akumulators, amortizators un visi līdzīgie. Divzilbīgos un trīszilbīgos vārdos pirms izskaņas
-tōrs vaļējās zilbēs (slēgtas zilbes svešvārdos vienmēr ir īsas) tiešām figurē īsi patskaņi, piemēram, datōrs, retōrs, mótōrs, ktitōrs, debitōrs, ekvatōrs, kónditōrs, senatōrs u. c. Taču četr- un vairākzilbīgos vārdos vaļējās zilbes pirms -tōrs tiek izrunātas gari, piemēram, detónātōrs, inkvizītōrs, eksekūtōrs, akumulātōrs, eksperimentātōrs, raciónalizātōrs u. c., bet repróduktōrs, jo zilbe -duk- ir slēgta.»
     Par ō es nemaz nesākšu — skaidrs, ka vajag, lai gan pašreizējā pareizrakstība neatzīst arī to.

Millenniāļi

Valsts valodas centra Latviešu literārās valodas konsultāciju apkopojumā ir sniegta arī nelāga atbilde uz jautājumu «Kā latviešu valodā atveidojams termins «millennials»?»: «Valsts valodas centrs šo terminu iesaka atveidot kā «tūkstošgades paaudze».» Pirmkārt, man riebjas, ka ir rakstīts «atveidot kā», nevis «atveidot ar». Otrkārt, var lauzt šķēpus par to, vai sazēlušie paaudžu apzīmējumi vispār ir atzīstami par terminiem, bet nu pieņemsim, ka ir. (Termins ir ‘vārds vai vārdu savienojums, kas apzīmē noteiktu jēdzienu (piemēram, kādā zinātnes, tehnikas, mākslas nozarē) un kam ir specializēta nozīme, lietošanas joma’.) Treškārt, domāju, ka vajadzēja vien palikt pie vecā, labā svešvārda millenniāļi, kas darināts saskaņā ar latīņu īpašvārdu atveides noteikumiem. Latviešu konversācijas vārdnīcā ir iekļauti termini millenārijs un millennijs — gadu tūkstotis, baznīcas valodā: tūkstošgadu miera valsts.

     Kā grāmatā «Atbilsmes» ir norādījis Pēteris Ūdris, angļu valodā plaši sastopamos latīnismus ir pieņemts tulkot. Latviešu atbilsmes angļu millenary ir ‘n 1) gadu tūkstotis; 2) tūkstošā gadadiena; II a tūkstošgadu-’ un millennium — ‘1) gadu tūkstotis; 2) pārn. zelta laikmets’. Savukārt saliktenis tūkstošgade nozīmē ‘tūkstoš gadu ilgs laikposms’, tāpēc vārdkoptermins tūkstošgades paaudze aizved ļoti tālu no termina millennial nozīmes ‘a person born between the early 1980s and the late 1990s’, kas ir tikai pārdesmit gadu, un jūs jau zināt, ko es domāju par ģenitīvu pārdaudzumu vārdkopterminos. Tomēr, ja negribas atsieties no tulkošanas, tad būtu jābūt tūkstošgažu mijas paaudze, kas tomēr ir tik gari un aprakstoši, ka galīgi vairs nešķiet termins.
     Gribēju no gramatikas grāmatām iekopēt kaut ko prātīgu par izskaņu -ālis, bet tas neizdevās, jo šādā formā tā tajās nav aplūkota. Vienīgais sagūglējamais piemērs bija paskaidrojums par īpašības vārdu termināls un lietvārdu terminālis.

Lipeklis, augu līme un glutēns

Esmu daudz kritizējusi vietnē Valodaskonsultacijas.lv sniegtos padomus, kā pareizi lietot latviešu valodu, bet diemžēl arī Valsts valodas centra Latviešu literārās valodas konsultāciju apkopojumā kļūdainu atbilžu netrūkst. Piemēram, kāds ir pavaicājis, kā rakstīt pārtikas produktu marķējumā — lipeklis vai glutēns, un publiski saņēmis atbildi, ka «terminu «lipeklis» lieto, runājot par lipekļa daudzumu graudos un attiecinot to uz graudu kvalitāti, savukārt terminu «glutēns» izmanto attiecībā uz olbaltumvielu, kas sastopama graudzālēs un var izraisīt alerģisku reakciju.» Viltīgi, vai ne, — it kā ar vārdiem lipeklis un glutēns neapzīmētu vienu un to pašu ūdenī nešķīstošu olbaltumvielu grupu, kas atrodama graudzāļu dzimtas graudaugos, galvenokārt kviešos un miežos, bet mazākā daudzumā arī rudzos, auzās un to produktos.

     1924. gadā Jēkaba Dravnieka izdotajā pirmajā Angļu–latvju vārdnīcā vārdam gluten ir tikai viena atbilsme — chem. lipeklis. Arī 1995. gadā izdotajā Angļu–latviešu vārdnīcā vārdam gluten ir tikai viena atbilsme — augu līme, kam laika gaitā atkal ir pievienota nozīme lipeklis, bet gluten-free atbilsme turpat ir bezglutēna. Tezaurs.lv un Termini.gov.lv lipekļa un glutēna nozīmi nenošķir — abos resursos šie vārdi ir sinonīmi. Arī periodikā atradu glutēnu izmantotu par lipekļa sinonīmu jau 1896. gada 24. janvāra «Zemkopja» rakstā par lopkopību. Tāpat XX gadsimta sākuma periodikā glutēns ir pieminēts tieši attiecībā uz graudu kvalitāti — tātad tajā nozīmē, kādā konsultanti tagad iesaka izmantot vārdu lipeklis. Tā ka nekāds pamatojums neatradās, kāpēc svešvārds glutēns vispār bija jāievieš.

     Vārdnīcās ir uzrādītas arī citas lietvārda lipeklis nozīmes, kurās varbūt nevajadzētu steigties to lietot, lai terminam būtu viena nozīme, it sevišķi tāpēc, ka visām citām nozīmēm ir atbilstoši citi vārdi. ‘Piezīmju papīrs, kura vienas puses neliela daļa klāta ar lipīgu vielu’ («Post-it» note, sticky note) ir līmlapiņa, ‘lente, kurai vienā pusē ir smalki plastmasas āķīši un kuru pārī ar līdzīgi izstrādātu lenti ar cilpiņām izmanto detaļu sastiprināšanai’ («Velcro», hook and loop fastener) ir līplente jeb līpslēdzējs, ‘lipīga papīra lente mušu ķeršanai’ ir mušpapīrs.

Rakstisks, vidisks utt.

Esmu daudz rakstījusi par to, cik ļoti kļūdainus padomus var saņemt it kā specializētajā vietnē Valodaskonsultacijas.lv, taču ir vēl kāds spožs spainītis — Valsts valodas centra Latviešu literārās valodas konsultāciju apkopojums —, no kura līdztekus pilnīgi normāliem ieteikumiem nekritisks lasītājs var pasmelties pilnīgas muļķības.

     Piemēram, kāds ir pajautājis «Kā pareizāk — rakstiska informācija vai rakstveida informācija (informēt rakstiski vai rakstveidā)?» Un saņēmis atbildi, ka pareizāks ir nelokāmais ģenitīvenis rakstveida un attiecīgais apstākļa vārds rakstveidā.
     Rakstveida pārākums pār rakstisks tiek pamatots ar abu vārdu būtībā vienādajām vārdnīcās minētajām definīcijām un rakstveida biežāko sastopamību. Vietnē Termini.gov.lv paskatījos, ka ar to biežāko sastopamību tā ir, kā ir — 52 termini ar rakstisks un 46 ar rakstveida. Tā kā būtiskas atšķirības nav, īsti nesaprotu, kāpēc vispār kāds vārds bija jāatzīst par pareizāku, bet, ja nu ļoti gribas, tad par pareizāku būtu jāatzīst īpašības vārds rakstisks. Esmu jau rakstījusi, ka dzimšu, skaitļu, locījumu, salīdzināmo pakāpju, noteiktības un nenoteiktības dēļ īpašības vārdi ir labāki apzīmētāji nekā ģenitīveņi vai lietvārdi ģenitīvā.
     Pie šādas atziņas ir nonākuši arī Eiropas Savienības iestāžu latvieši. Piemēram, Termini.gov.lv nav atrodams neviens termins ar vidisks, bet Eiropas Interaktīvajā terminoloģijas datubāzē IATE ir 54 tādi termini.

1. aprīļa joks «ChatGPT jau nu gan atņems tulkotājiem darbu»

PS. Iemācījos jaunu vārdiņu — nedeterministisks. Lielākā daļa mūsdienu uz mašīnmācīšanos balstīto mākslīgā intelekta sistēmu (piemēram, valodu modeļi, datorredzes sistēmas u. c., tostarp ChatGPT) ir nedeterministiskas — to rezultāti var atšķirties pat tad, ja ievaddati nemainās, jo tos ietekmē nejaušības elementi, sākotnējie apmācības nosacījumi vai iekšējie algoritmiskie procesi.

Botānikas terminoloģijas apakškomisijā apstiprinātie botānikas terminu veidošanas principi

Reiz sensenos laikos, kad katrs interesents bija ne vien informēts par Terminoloģijas komisijas un apakškomisiju sastāvu, bet arī varēja sarakstīties un pat sazvanīties ar šo komisiju dalībniekiem, lai operatīvi tiktu galā ar terminrades problēmām, Botānikas terminoloģijas apakškomisija bija tik laipna, ka formulēja šos principus. Diemžēl šodien man neizdevās atbilstoši tiem nosaukt latviski vienu kociņu, tomēr citreiz tie ir noderējuši.

1. Latviešu valodā organismu ģinšu nosaukumus lieto daudzskaitlī, bet sugu nosaukumus (ja uzsver sugu, nevis konkrētas sugas kultūru) — vienskaitlī. Piemēram:
Pinus L. — priedes (priežu ģints);
Pinus sylvestris L. — parastā priede.

2. Vienas ģints apzīmēšanai lieto tikai vienu latvisko nosaukumu. Ja vienas ģints ietvaros sugām tradicionāli tiek lietoti atšķirīgi ģints epiteti, tad ģints latvisko nosaukumu nosaka pēc ģints tipa sugas latviskā nosaukuma (ģints epiteta). Piemēram:
Prunus L. (1753) — plūmes;
vietējās un Latvijā introducētās sugas:
Prunus americana Marshall (1785) — Amerikas plūme;
Prunus ansu (Maxim.) Kom. (1904) — Ansu aprikoze.

3. Sugas nosaukums latviešu valodā ir binārs, un to veido sugas epitets (viens vai divi vārdi), kam seko ģints epitets (ģints nosaukums). Ja nav senu izņēmumu, tad visām vienas ģints sugām par ģints epitetu lieto tikai vienu latvisko nosaukumu. Ja Latvijā viena vai vairākas ģints sugas ir pārstāvētas savvaļā, tad ģints epitets automātiski attiecināms uz citzemju sugām. Nebinārus nosaukumus saglabā tikai tajos gadījumos, kad tiem ir ļoti senas tradīcijas. Piemēram:
Salix pentandra L. (1753) — šķetra.

4. Pasugām un varietātēm latviskos nosaukumus veido tāpat kā sugām. Sugas tipa varietātes vai tipa pasugas latviskais nosaukums automātiski ir sugas kopīgais nosaukums. Pārējām vienas sugas varietātēm vai pasugām, ja tās nepieciešams izdalīt no sugas, pirms ģints epiteta jālieto cits epitets, kas atšķiras no sugas kopīgā epiteta.

5. Latviskos nosaukumus neveido augu formām. Atbilstoši starptautiskajām normām netulko šķirņu nosaukumus. Tos raksta ar taisniem latīņu burtiem un vienpēdiņās, tūlīt aiz latviskā nosaukuma. Piemēram:
Picea abies ‘Virgata’ — parastās egles šķirne ‘Virgata’.

6. Atbilstoši senām tradīcijām botānikā katrai ģintij ir tikai viens latviskais nosaukums, kuru nedrīkst lietot citām ģintīm. Zooloģijā saglabājas tradīcija, ka viens latviskais nosaukums reizē ir vairāku ģinšu kopīgais nosaukums.

7. Jaunu latvisko ģinšu nosaukumu veidošanā var lietot esošos citu ģinšu nosaukumus, no tiem veidojot salikteņus. Piemēram:
Picea A. Dietr. (1824) — egles;
Abies Mill. (1754) — baltegles.

8. Veidojot latviskos ģinšu nosaukumus, nav ieteicams veidot salikteņus, kuros ietverts augstākas taksonomiskās vienības (kārtas, klases, tipa utt.) latviskais nosaukums, īpaši, ja jaunveidojamais saliktenis tādējādi būtu jāveido no trim vārdiem. (Šāda pieeja krietni samazina iespējas veidot lielu skaitu jaunu ģinšu nosaukumu.)

9. Jaunus latviskos nosaukumus veido tikai tad, ja tādi nav publicēti jau agrāk. Ja agrāk publicētie nosaukumi ir kļūdaini, tos labo atbilstoši gramatikas prasībām. Nelatviskus nosaukumus aizstāj ar jau publicētiem, bet, ja tādu nav, tad veido jaunus. Ja publicētajos nosaukumos ir kļūdains ģints epitets, tad to labo vai aizstāj ar pareizo.

10. Sakārtojot sugu un ģinšu latviskos nosaukumus, vispirms plašāk jāanalizē attiecīgās jomas literatūra. Izmanto tikai tos latviskos nosaukumus, kas publicēti kopā ar latīnisko nosaukumu.

11. Ikdienā lietotiem publicētajiem nosaukumiem sugas epitetu nemaina uz citu pat tad, ja, pamatojoties uz Starptautisko botānikas kodeksu, ir ticis mainīts sugas epitets latīniskajā nosaukumā. Jāsaglabā senie tautas nosaukumi, kas ir latviešu valodas kultūras mantojums un letonikas vērtību sastāvdaļa. Ja agrāk publicēti vairāki latviskie nosaukumi, tad izvēlas vecāko, kas atbilst binārajai sistēmai un citām prasībām.

12. Darinot jaunus taksonu nosaukumus latviešu valodā, vispirms mēģina tulkot latīnisko nosaukumu, bet, ja tā tulkojums nav piemērots, tad izmanto citas valodas nosaukuma paraugu. Ja izmanto latviskotus latīņu nosaukumus, tad to dara tikai ģintīm. Sugu epitetus tulko. Ja nav tulkojams ne latīniskais, ne citas valodas nosaukums, tad sugas epitetu veido pēc sugas dabiskās izplatības teritoriālā nosaukuma. Tāpat rīkojas, ja tulkojums sakrīt ar esošu (aizņemtu) nosaukumu. Ja dabiskā izplatība ir vienāda divām sugām un ir problēmas izveidot sugu epitetu nosaukumus pēc minētajām pazīmēm, tad tālāk izmato īpašas pazīmes, ar kurām sugas atšķiras dabā. Atšķirīgo pazīmi ietver sugas nosaukumā par sugas epitetu.

Sāk atrasties vārdi

Ja teksts ir neitrāls un nav skaidri sarakstīts no kristiešu skatpunkta, es izvairos no vārdu pagāni un pagānisms lietošanas. Tomēr, kad nav iespējams rakstīt konkrēti par dievturību vai citu kādas tautas pirmskristietības ticību, dažkārt ir ļoti grūti atrast šos neitrālos vispārinošos vārdus. Līdz šim kaut kā nebiju ievērojusi, ka daži atbilstoši vārdi tiešām pastāv — tikai 18. Eiropas Etnisko reliģiju kongress pievērsa manu uzmanību tam, ka tās taču visas kopā var saukt par etniskajām reliģijām. Man, protams, uzreiz gribējās lietot salikteni etnoreliģijas, lai gan gūglēšana parādīja, ka šis saliktenis nav necik populārs. Bet nekur neatradu pat ne mājienu, kādā vienkāršā, ietilpīgā un skaistā vārdā vispārināti varētu dēvēt etnisko reliģiju piekritējus?

PS. Pievienoju vēl jauku vārdkopu «tautas garīgās tradīcijas».

PPS. Tās mēdz dēvēt arī par autohtonajām reliģijām (dievestībām). Tikai te tāds sīkums, ka autohtons, autohtoni latviešu valodā ir lietvārdi, kas cita starpā apzīmē arī pirmiedzīvotāju, pirmiedzīvotājus. Attiecīgais īpašības vārds ir autohtonisks, nevis arī autohtons, kā domā vārdnīcu sastādītājs Andrejs Veisbergs un vēl daudzi citi.