Starp ģenitīveņiem un īpašības vārdiem

Vispārējā nosliece citvalodu īpašības vārdus tulkot latviski ar ģenitīveņiem, nevis īpašības vārdiem man sagādā morālas ciešanas un materiālus zaudējumus. Viens tāds piemērs ir vārdi, kas sākas ar starp-.

     1959. gadā izdotajā gramatikas grāmatā ir teikts, ka jaunākajos laikos ar puspriedēkli starp- atvasinātajiem lietvārdiem ir tikai ģenitīva forma. Arī nodaļā par īpašības vārdu darināšanu ir puspriedēklim starp- veltīts paragrāfs, kurā teikts, ka mūsdienu latviešu valodā ir nedaudz ar puspriedēkli starp- atvasinātu īpašības vārdu, piemēram, starptautisks, starpkulturāls, kas ir jaunāka laika darinājumi. Latvisko atvasinājumu ar puspriedēkli starp- dažreiz var aizstāt internacionālais īpašības vārds ar attiecīgo priedēkli inter-, piemēram, internacionāls.
     Savukārt jaunajā gramatikas grāmatā termins puspriedēklis ir atzīts par nepareizu. Attiecīgās morfēmas reiz kļūšot par priedēkļiem, bet, kamēr tas nav noticis, tās ir dēvējamas par prefiksoīdiem. Taču līdz paragrāfam par lietvārdu darināšanu ar starp- tas jau ir kļuvis par priedēkli, kas tiek izmantots, lai nosauktu reālijas, kuras atrodas starp kaut ko vai kaut kam vidū. Ģenitīveņi parasti nosauc reālijas, starp kurām atrodas vai kuru starpā notiek, pastāv tas, kas nosaukts ar analītiskās leksēmas otro komponentu. Nodaļā par īpašības vārdu darināšanu starp- nav pieminēts, lai gan atsevišķs paragrāfs ir veltīts pat priedēklim at-, ar kuru darinātu grāmatas autori ir konstatējuši tikai vienu vienīgu īpašības vārdu attāls. Tomēr pats populārākais īpašības vārds ar starp-, proti, starptautisks, citā sakarā tajā ir minēts 49 reizes un Korpuss.lv tā lietojums ir 516 reizes uz miljonu vārdlietojumu, kas Tezaurs.lv ieskatā ir ļoti daudz.
     No 263 latviešu valodas tēzaurā iekļautajiem vārdiem, kas sākas ar starp-, 75 ir ģenitīveņi un 12 ir īpašības vārdi. Ja mēs neko netulkojam, bet paliekam pie internacionālismiem, mums sanāk īpašības vārdi, lai apzīmētu arī to, kas atrodas starp kaut ko: no 295 tēzaurā iekļautajiem vārdiem, kas sākas ar inter-, 126 ir īpašības vārdi un nav neviena ģenitīveņa (te lieli nopelni profesoram Kristapam Rudzītim medicīnas terminu darināšanā).
     Kad reiz pārbaudes darbā intergalactic heroes pārtulkoju ar starpgalaktiskie varoņi, kāds man nezināms «latviešu valodas speciālists» to atzina par kļūdu (pareizi esot starpgalaktiku varoņi), un es to darbiņu nedabūju. Protams, ka es esmu dusmīga. Manuprāt, tie varoņi ‘attiecas uz vairākām vai visām galaktikām, ir tām kopīgi vai raksturīgi’, nevis ‘atrodas vai pastāv starp galaktikām’.

Rakstisks, vidisks utt.

Esmu daudz rakstījusi par to, cik ļoti kļūdainus padomus var saņemt it kā specializētajā vietnē Valodaskonsultacijas.lv, taču ir vēl kāds spožs spainītis — Valsts valodas centra Latviešu literārās valodas konsultāciju apkopojums —, no kura līdztekus pilnīgi normāliem ieteikumiem nekritisks lasītājs var pasmelties pilnīgas muļķības.

     Piemēram, kāds ir pajautājis «Kā pareizāk — rakstiska informācija vai rakstveida informācija (informēt rakstiski vai rakstveidā)?» Un saņēmis atbildi, ka pareizāks ir nelokāmais ģenitīvenis rakstveida un attiecīgais apstākļa vārds rakstveidā.
     Rakstveida pārākums pār rakstisks tiek pamatots ar abu vārdu būtībā vienādajām vārdnīcās minētajām definīcijām un rakstveida biežāko sastopamību. Vietnē Termini.gov.lv paskatījos, ka ar to biežāko sastopamību tā ir, kā ir — 52 termini ar rakstisks un 46 ar rakstveida. Tā kā būtiskas atšķirības nav, īsti nesaprotu, kāpēc vispār kāds vārds bija jāatzīst par pareizāku, bet, ja nu ļoti gribas, tad par pareizāku būtu jāatzīst īpašības vārds rakstisks. Esmu jau rakstījusi, ka dzimšu, skaitļu, locījumu, salīdzināmo pakāpju, noteiktības un nenoteiktības dēļ īpašības vārdi ir labāki apzīmētāji nekā ģenitīveņi vai lietvārdi ģenitīvā.
     Pie šādas atziņas ir nonākuši arī Eiropas Savienības iestāžu latvieši. Piemēram, Termini.gov.lv nav atrodams neviens termins ar vidisks, bet Eiropas Interaktīvajā terminoloģijas datubāzē IATE ir 54 tādi termini.

Vislatvijas nopēlums

Tikai paši slinkākie nav izteikušies par to, cik šausmīgi nepareizi ir lietot ģenitīveni vispasaules, jo, lūk, pasaules nozīmējot to pašu un mums griboties piekabināt vis- vienīgi krievu valodas ietekmē. Šo atziņu ir popularizējuši pat ļoti cienījami valodnieki, piemēram, pirmais ģenitīveņu pētnieks Jānis Kušķis, par kura kompetenci tā kā nu nebūtu jāšaubās. Bet vai tiešām tā ir? Nē, nav vis.

     Pirmkārt, krieviem nepieder vispasaules monopols, piemēram, en worldwide, global, universal; de weltweit; fr mondial; cs celosvětově. Un vietnē Termini.gov.lv pan-European mierīgi tiek tulkots ar Viseiropas.
     Otrkārt, bija laiki, kad latvieši nebija tik aizspriedumaini un pēc vajadzības lietoja vārdus vispasaules, Viseiropas un Vislatvijas. Piemēram, vietnē Periodika.lv var uzzināt, ka ģenitīvenis vispasaules ir lietots kopš 1882. gada, Viseiropas — kopš 1915. gada un Vislatvijas — kopš 1920. gada. Par laikposmu no 1930. līdz 1939. gadam vietnē Periodika.lv ir atrodami 7174 rezultāti ar vārdu vispasaules, no tiem 700 — Latvijas Bruņoto spēku štāba dienas laikrakstā «Latvijas Kareivis».
     Treškārt, ir valodnieki, kas neapšauba vispasaules pastāvēšanas tiesības. Jāņa Endzelīna vadītā valodnieku komisija iekļāva vārdu vispasaules 1942. gadā izdotajā pirmajā Latviešu pareizrakstības vārdnīcā, kuru pēcāk daudzkārt ir pārpublicējuši trimdas latvieši, un arī Latvijā tās papildinātie izdevumi ir iznākuši jau vairākkārt. Tāpat ģenitīvenis vispasaules ir atrodams 1996. gadā iznākušajā Latviešu literārās valodas vārdnīcas 8. sējumā.
     Lai gan sievišķīgā intuīcija man lika vispirms meklēt informāciju par vispasaules latviešu valodas gramatikas grāmatu nodaļās par saliktajiem lietvārdiem, kam pirmajā daļā ir vietniekvārds, es tur tomēr par noteikto vietniekvārdu viss neko neatradu, taču Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūta 2013. gadā izdotās Latviešu valodas gramatikas Annas Vulānes sarakstītajā apakšnodaļā «Morfēmu klasifikācija» morfēmai vis- ir veltīta viena rindkopa un minēts arī piemērs vispasaules.

Arī morfēmai vis- latviešu valodā iespējams divējāds statuss un funkcijas: tā ir vārda/vārdformas vis-s sakne, kura iesaistās jaunu vārdu darināšanā motivētājcelma funkcijā (vis-um-s ← vis-s, vis-pār ← vis-am pār-i, vis-pa-saul-es ← vis-as pa-saul-es), un formveidotājs priedēklis, kas tiek izmantots īpašības vārdu, adjektīvisko divdabju un apstākļa vārdu vispārākās pakāpes formas veidošanā (vis-iz-cil-āk-ais, vis-pa-māc-oš-āk-ais, vis-tāl-āk). Tas ir gramatizējies un zaudējis patstāvīga vārda nozīmi.

     Ceturtkārt un galvenokārt, vārdu pasaules un vispasaules nozīme nesakrīt, kā arī atšķirīgais lietojums palīdz labāk saprast, kurš vārds uz kuru attiecas vārdkopā. Piemēram, World Health Organization krievu valodas ietekmē latviski saucās Vispasaules veselības aizsardzības organizācija, bet tagadējais nosaukums ir Pasaules Veselības organizācija. Nu kas tad izklausās, kā saka, jēgpilnāk? Ļoti dīvaini lasīt pilnīgi nopietnos apgalvojumus vietnē Valodaskonsultacijas.lv, ka pasaules mīlētāju svētki un vispasaules mīlētāju svētki nozīmē vienu un to pašu. Tas pats attiecas uz pasaules vai vispasaules pirmizrādi un pasaules vai vispasaules slavu. Es domāju, ka tādus piemērus var sarakstīt tūkstošiem. Vispasaules diktāts latviešu valodā, ko droši vien rīko kaut cik latviešu valodu protoši ļaudis, jau pēc otrās sezonas bikli pārvērtās par Pasaules diktātu latviešu valodā. Vai pasaule diktē, kā ir jālieto latviešu valoda?

Covid-19 valoda: iekškārta un ārkārta, stāvoklis un situācija

Ārkārtējs notikums — satikām tuksneša ziloņus

Pirmkārt, nevienā parastā latviešu valodas vārdnīcā nav lietvārdu «iekškārta» un «ārkārta», ko mēdz lietot attiecīgi nozīmēs ‘iekšējā kārta’ un ‘ārējā kārta’, lai gan īstas vajadzības pēc salikteņa te nav.
     Otrkārt, Latviešu literārās valodas vārdnīcā nav vārda «ārkārtas». Tas parādās Mūsdienu latviešu valodas vārdnīcā un līdz Tezaurs.lv ar vēl divu vārdnīcu palīdzību ir ieguvis plašu aprakstu.

ārkārtas nelokāms lietvārds, ģenitīvenis; īpašības vārda nozīmē, sieviešu dzimte 
     Tāds, kas notiek ārpus parastās secības, kārtības. 
     Ārkārtas stāvoklis — ārkārtēju apstākļu kopums, kādos atrodas valsts vai tās teritorijas daļa, kā arī iedzīvotāji dabas katastrofu, stihisku nelaimju, epidēmiju un karastāvokļu gadījumā un ko izsludina saskaņā ar valsts Pamatlikumu vai ar likumu pilnvarota valsts institūcija, ieskaitot militāro vadību. 
     Ārkārtas vēlēšanas — vēlēšanas ārpus parastā vēlēšanu laika.

     Turklāt Termini.gov.lv uz vārdu «ārkārtas» atsaucas 105 termini, ārkārtas situāciju ieskaitot.
     Treškārt, īpašības vārds «ārkārtējs» ir visur, tostarp Tezaurs.lv.

ārkārtējs īpašības vārds 
     Pilnīgi neparasts, negaidīts, neparedzēts; vēl nebijis, nepiedzīvots. 
     // Tāds, kas notiek ārpus kārtas, neparastā veidā vai laikā; tāds, kas paredzēts īpašam nolūkam. 
     Ārkārtējais stāvoklis — īpašs valsts pārvaldes režīms, kad tiek ierobežotas valsts iedzīvotāju tiesības pārvietoties, rīkot mītiņus un demonstrācijas, pastiprināta valsts iestāžu un stratēģiski svarīgu objektu apsardze. 
     Ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks — diplomātiskā pārstāvja augstākā diplomātiskā klase starptautiskajās tiesībās, rangs.

     Termini.gov.lv gan ir tikai četri termini, kas atsaucas uz «ārkārtējais» (ārkārtējais vēstnieks, ārkārtējais stars, ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks, ārkārtējais un pilnvarotais ministrs), un seši, kas atsaucas uz «ārkārtējā» (ārkārtējā sesija, ārkārtējā sēde, izmantošana ārkārtējā situācijā, lielā jeb ārkārtējā avārija, personu pārvešana ārkārtējā situācijā, ārkārtējā apspriede par vides aizsardzību un transportu).
     Ceturtkārt, lietvārda «stāvoklis» viena no trešajām nozīmēm ir ‘valsts varas noteikts režīms, kārtība (valstī, kādā tās teritorijā)’. Savukārt lietvārdam «situācija» ir tikai viena nozīme ‘apstākļu kopums, kas (parasti) tieši ietekmē ko, iedarbojas uz ko’.
     Tā ka īsti nesaprotu, kāpēc Ministru kabinets ir izsludinājis tieši ārkārtējo situāciju, nevis stāvokli.

PS. RIP Termini.lza.lv. Paldies, ka saites pāradresējas, kā arī par Digitalis.lv, jo, ak dies, cik neparocīga ir Termini.gov.lv.

Īpašie ģenitīveņi

Tuvējie kaimiņi Floresā, Indonēzijā

Kad kāds klients kārtējo reizi vaicā, kāpēc tekstā ir, piemēram, papildu rīki, nevis papildus rīki, es parasti atbildu, ka «papildu» ir īpašības vārds un «papildus» ir apstākļa vārds, tāpēc «papildu» lieto kopā ar lietvārdu, bet «papildus» — kopā ar darbības vārdu. Lai gan šim paskaidrojumam ir teju maģiska iedarbība, jo pēc tā man neviens nekādus jautājumus vairs neuzdod, tomēr tas ir visai vienkāršots. Patiesībā papildu tiek pieskaitīts pie ģenitīveņiem.
     Termins ģenitīvenis ir samērā jauns — to 1976. gadā ir ieviesis Jānis Kušķis. Ģenitīveņi ir nelokāmi vārdi, kas funkcionāli līdzinās īpašības vārdiem. Teikumā tie ir apzīmētāji — raksturo lietvārdu. Tie tiek iedalīti vairākās grupās, kur īpašu vietu ieņem ģenitīveņi, kas pēc būtības un nozīmes ir tuvāki darbības vārdam, nevis lietvārdam, jo ir ar -u noformētas darbības vārdu saknes. Pie šīs grupas pieder arī papildu.
     Kāpēc būtu svarīgi to tomēr norādīt? Droši vien tas palīdzētu ņemt vērā, ka ir vēl citi līdzīgi veidoti vārdi ar tādu pašu funkciju un citi šo nelokāmo īpašības vārdu un apstākļa vārdu pāri ar tādu pašu šķīrumu. Piemēram, ja pacientam ir blakus, nevis blaku slimība, tad tam, kas to apgalvo, ir halucinācijas, norādīja Pēteris. Guļus nolikts cietušais atrodas guļu stāvoklī. Es esmu tulkotāja, un man ir nevis sēdošs, bet sēdu darbs.

     Par īpašības vārdiem lietojami aplinku, blaku, gulu, izklaidu, kopu, līdzteku, pagaidu, papildu, sēdu, tupu, vienlaidu. Par apstākļa vārdiem — aplinkus, blakus, gulus, izklaidus, kopus, līdztekus, pagaidām, papildus, sēdus, tupus, vienlaidus.

PS. Paldies, Pēter, par atbalstu šī stāstiņa tapšanā!