Don’t fix what’s not broken

Biju tik šausmīgi satriekta par Latvijas Republikas proklamēšanas 103. gadadienā saņemto dāvanu, ka uzreiz pēc pāris šķirkļu atvēršanas aizrakstīju uz vietnē llvv.tezaurs.lv norādīto e-pasta adresi tezaurs@ailab.lv. Laikam jau pašreizējais apgāds «Zinātne» sevi neuzskata par papīra Latviešu literārās valodas vārdnīcas mantinieku, ja ļauj LU MII Mākslīgā intelekta laboratorijai nevis vienkārši to digitalizēt (kas patiešām ir ļoti vajadzīgs darbs), bet gan pārtaisīt pēc sava ģīmja un līdzības.

     Nav gadījies uzdurties datiem, ka Mākslīgā intelekta laboratorija lepotos ar visu triju savu vārdnīcu apmeklējumu, bet domāju, ka tas nav mazs, jo faktiski jau nav gandrīz nekā cita, kur meklēt padomu. Arī es līdz šim atšķirīgām vajadzībām ļoti bieži izmantoju visas trīs: Latviešu literārās valodas vārdnīcu, lai paskatītos, kā bija pareizi, Mūsdienu latviešu valodas vārdnīcu, lai paskatītos, vai varbūt ir norādīta vārda cilme, un tezaurs.lv, lai paskatītos, kādi vārdi vispār latviešu valodā ir pamanīti.
     Protams, ir liels prieks, ka digitālajā Latviešu literārās valodas vārdnīcā ir tādas iespējas, kādu saprotamu iemeslu dēļ nav papīra vārdnīcā, proti, it kā ir piestrādāts pie iespējas meklēt. Var meklēt vārdu daļas, kas man dažkārt ir ļoti svarīgi. Atsevišķā klikšķināmā slejā ir norādīta šķirkļa vārda apkaime vārdnīcā, bet… ja noklikšķina uz kāda slejas vārda, tā šķirklis atveras tajā pašā logā, ja noklikšķina, piemēram, uz šīs slejas pēdējā vārda, visa sleja pārbīdās uz nākamo apgabalu, lai izvēlētais vārds būtu centrā. Arī ja noklikšķina uz kāda šķirklī pasvītrotā vārda vai vārdu savienojuma, tas atveras tajā pašā logā. Šī loģika man nav saprotama. Labi, pārlūkā ir komanda atvērt jaunā logā vai cilnē, bet tomēr…
     Tāpat līdz šim uzskatīju, ka digitālās vārdnīcas lielākā priekšrocība pret papīra grāmatu ir iespēja netaupīt vietu un atturēties no pārmērīgiem saīsinājumiem. Tā nu es nesaprotu, kāpēc šķirkļa piemēru un vārdu savienojumu lauki automātiski ir aizvērti, nevis atvērti (kāpēc tie vispār ir virināmi?), jo aizvērtos laukos uzreiz nevar meklēt — kur tad nu ir tās meklēšanas priekšrocības, visi UX utt. Faktiski es tagad Latviešu literārās valodas vārdnīcā kaut ko meklēju daudz retāk tieši tāpēc, ka nav iespējams meklēt uzreiz visā šķirklī, bet katra aizvērtā lauka atvēršana ir ļoti laikietilpīga, jo loģiski, ka parasti ir jāmeklē tieši pie vārdiem ar vairākām nozīmēm un plašiem semantiskiem apgabaliem.
     Es nesaskatu praktisku nepieciešamību pēc tekstiem, kuri parādās, ja uzvirza kursoru uz kaut kā, kas nekādi nav apzīmēts. Nu kurš dodas uz vārdnīcu, lai tur rotaļātos ar kursoru un meklētu kādu apslēptu brīnumu?! It sevišķi, ja tas brīnums galīgi nav iespaidīgs, piemēram, uzvirzot kursoru uz «2. sējums», uznirstošajā lauciņā var izlasīt «LLVV 2. sējums». Nu nav necik izzinoši. Saite arī tā nav. Ja jums ir ko teikt, tad sakiet uzreiz, un viss.
     Lieka šļūkāšana ir arī aplītis ar «i», bet ja nu reiz citāta autors ir noslēpts, vai uznirstošajā lauciņā tad bija jāliek tas pats vecais, labais saīsinājums kā agrāk, vai tomēr varēja normāli ielikt pilnu autora vārdu un darba nosaukumu (un acīmredzamajā mīlestībā pret visādām šķērssaitēm arī saiti uz vietu, kur var redzēt, kuros šķirkļos ir piemēri no šī avota).
     Darbu vārdnīcā ļoti apgrūtina un būtībā padara bezjēdzīgu arī visādi šķietami sīkumi, kas kopā ar meklēšanas apgrūtinājumiem ievērojami mazina vajadzību un vēlmi vispār tajā ielūkoties, piemēram, vārdnīcas nosaukuma abreviatūra kvadrātiekavās un ar kolu, pamatteksts bezserifu fontā, neatbilstošas rindstarpas, nepamatota numerācija, kas sastāv no viena vienīga punkta vai apakšpunkta, pogas (kāpēc tās vispār ir vajadzīgas?) «Piemēri» un «Stabili vārdu savienojumi» (daudzskaitlī), arī ja atveras tikai viens piemērs vai vārdu savienojums, aizzīmes piemēru un vārdu savienojumu priekšā, krāsaini teksta fona laukumi, teksts aiz domuzīmes turpinās ar lielo sākumburtu un joprojām (aprakstā teikts, ka vārdnīcas digitalizācija sākta 2001. gadā) mēdz būt defises tur, kur jābūt domuzīmēm.
     Lai ilustrētu, kā bija un kā ir, pievienoju īpašības vārda dzimts šķirkli, ko darba vajadzībām meklēju tāpēc, ka gribēju paskatīties, vai nav kāds piemērs ar personas vietniekvārdiem. Nē, es neko nenogriezu Mākslīgā intelekta laboratorijas Latviešu literārās valodas vārdnīcas šķirkļa ekrānuzņēmumā: to beigu tur vienkārši nav.

     Apmēram varu iztēloties, cik milzīgs darbs ir ieguldīts, lai šo uztaisītu, tāpēc vēl jo sāpīgāk, ka kopumā jaunā Latviešu literārās valodas vārdnīca atstāj nemākulīga, pavirša un pašmērķīga veikuma iespaidu. Vecajā es mēdzu ziņot par pamanītajām kļūdām, jaunajā vēl neesmu to darījusi, tikai uzrakstīju sākumā minēto vēstuli, jo pašlaik ir vajadzīgi labojumi katrā šķirklī, ko esmu atvērusi, un man nolaižas rokas.

     Pilnīgi piekrītu, ka mums ir vajadzīga jauna latviešu literārās valodas vārdnīca ar modernām definīcijām un aktuālu vārdu krājumu, un Mākslīgā intelekta laboratorija apgalvo, ka tādu taisīs no Mūsdienu latviešu valodas vārdnīcas. Taisnība, ka digitalizētās Latviešu literārās valodas vārdnīcas iepriekšējā versija neizskatījās pārlieku moderni, bet vai tāpēc Mākslīgā intelekta laboratorijai tā bija jāgulda savā Prokrusta gultā — galu galā tas ir pabeigts darbs pats par sevi, to nevajag pielāgot neviena priekšstatiem. Svarīga vēsturiska liecība, ja gribat.

Covid-19 valoda: iekškārta un ārkārta, stāvoklis un situācija

Ārkārtējs notikums — satikām tuksneša ziloņus

Pirmkārt, nevienā parastā latviešu valodas vārdnīcā nav lietvārdu «iekškārta» un «ārkārta», ko mēdz lietot attiecīgi nozīmēs ‘iekšējā kārta’ un ‘ārējā kārta’, lai gan īstas vajadzības pēc salikteņa te nav.
     Otrkārt, Latviešu literārās valodas vārdnīcā nav vārda «ārkārtas». Tas parādās Mūsdienu latviešu valodas vārdnīcā un līdz Tezaurs.lv ar vēl divu vārdnīcu palīdzību ir ieguvis plašu aprakstu.

ārkārtas nelokāms lietvārds, ģenitīvenis; īpašības vārda nozīmē, sieviešu dzimte 
     Tāds, kas notiek ārpus parastās secības, kārtības. 
     Ārkārtas stāvoklis — ārkārtēju apstākļu kopums, kādos atrodas valsts vai tās teritorijas daļa, kā arī iedzīvotāji dabas katastrofu, stihisku nelaimju, epidēmiju un karastāvokļu gadījumā un ko izsludina saskaņā ar valsts Pamatlikumu vai ar likumu pilnvarota valsts institūcija, ieskaitot militāro vadību. 
     Ārkārtas vēlēšanas — vēlēšanas ārpus parastā vēlēšanu laika.

     Turklāt Termini.gov.lv uz vārdu «ārkārtas» atsaucas 105 termini, ārkārtas situāciju ieskaitot.
     Treškārt, īpašības vārds «ārkārtējs» ir visur, tostarp Tezaurs.lv.

ārkārtējs īpašības vārds 
     Pilnīgi neparasts, negaidīts, neparedzēts; vēl nebijis, nepiedzīvots. 
     // Tāds, kas notiek ārpus kārtas, neparastā veidā vai laikā; tāds, kas paredzēts īpašam nolūkam. 
     Ārkārtējais stāvoklis — īpašs valsts pārvaldes režīms, kad tiek ierobežotas valsts iedzīvotāju tiesības pārvietoties, rīkot mītiņus un demonstrācijas, pastiprināta valsts iestāžu un stratēģiski svarīgu objektu apsardze. 
     Ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks — diplomātiskā pārstāvja augstākā diplomātiskā klase starptautiskajās tiesībās, rangs.

     Termini.gov.lv gan ir tikai četri termini, kas atsaucas uz «ārkārtējais» (ārkārtējais vēstnieks, ārkārtējais stars, ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks, ārkārtējais un pilnvarotais ministrs), un seši, kas atsaucas uz «ārkārtējā» (ārkārtējā sesija, ārkārtējā sēde, izmantošana ārkārtējā situācijā, lielā jeb ārkārtējā avārija, personu pārvešana ārkārtējā situācijā, ārkārtējā apspriede par vides aizsardzību un transportu).
     Ceturtkārt, lietvārda «stāvoklis» viena no trešajām nozīmēm ir ‘valsts varas noteikts režīms, kārtība (valstī, kādā tās teritorijā)’. Savukārt lietvārdam «situācija» ir tikai viena nozīme ‘apstākļu kopums, kas (parasti) tieši ietekmē ko, iedarbojas uz ko’.
     Tā ka īsti nesaprotu, kāpēc Ministru kabinets ir izsludinājis tieši ārkārtējo situāciju, nevis stāvokli.

PS. RIP Termini.lza.lv. Paldies, ka saites pāradresējas, kā arī par Digitalis.lv, jo, ak dies, cik neparocīga ir Termini.gov.lv.

«Bez savas valodas tu esi sūds…»

Lai gan žirafes izskatās visādi dažādi, sugas ir tikai četras

Tomēr vārda sūds tur nav, lai gan ir dirsa.

     Runa ir par MLVV, kas no 2003. līdz 2014. gadam taisīta par mūsu naudu. 

     Lūk, piemēri. Tie ir pilnīgi nejauši, jo šo elektronisko vārdnīcu nav iespējams sistemātiski pārlūkot, tāpēc ka nav nekādu meklēšanas papildiespēju. Šo pašu izstrādātāju LLVV ir poga «piedāvāt ortogrāfiski līdzīgos vārdus», bet šeit tās nav, tāpēc, ja meklē ananāss, tad vārdnīca iedos ananass, bet galotne un līdzskaņu lietojums ir jāzina precīzi: meklējot skrēperis, neiedos neko, jo ir skrēpers, meklējot harizma, neiedos neko, jo pareizi ir harisma, uz cerība nereaģē, jo vārdnīcā ir cerības, un tā, šķiet, var turpināt un turpināt. Nepārsteidz, ka daudzu vārdu skaidrojumi MLVV ir vienkārši pārkopēti no LLVV, jo tā jau nav, ka literārā valoda mūsdienās galīgi netiek lietota, taču pārsteidz atlases principi. Kāpēc MLVV nav iekļuvis vārds rets, bet ir iekļuvis sovhozs? Turklāt, veidojot LLVV, skaistāks sanācis arī vārdnīcas teksta noformējums — MLVV šķirkļos nav rindkopu, lai gan šai vārdnīcai, cik noprotu, ir tikai elektroniskā versija un nekādas eglītes nav bijis jāsaudzē.

     Noklikšķinot uz saites «Instrukcija», kur cerēju saņemt kaut kādas norādes par vārdnīcas lietošanu, atklājās apraksts, kā vārdnīca bija iecerēta, lai es skaidri uzzinātu, ko es nesaņemu. Cita starpā tur solīts, ka ir norādīta vārda cilme, bet, piemēram, «sibarītam» un «čefīram» nav. Un vai tiešām mūsdienās latviešu valodā pēdējo minēto vārdu lieto biežāk nekā, piemēram, piesmiet, kura šajā vārdnīcā nav? Bēta ir ietverta vārdnīcā, bet, piemēram, «sigma» tur nav. Ir pat īstas kļūdas, piemēram, šķirklī kāpurķēde rakstīts «vienlaidus ķēde».

     MLLV katram šķirklim nav sava ULR — tas apgrūtina atsaukšanos uz to un atsevišķu vārdu saišu saglabāšanu turpmākai lietošanai, kā arī domu apmaiņu ar citiem šīs vārdnīcas lietotājiem, lai gan vārdnīcas anotācijā rakstīts, ka «vārdnīca paredzēta plašam lietotāju lokam: gan vecāko klašu skolēniem, gan studentiem, gan arī tiem, kuru ikdienas darbs saistīts ar valodu — tulkiem, tulkotājiem, redaktoriem, valodu skolotājiem u. c.».

PS. Kopš 2014. gada šis tas ir mainījies, tomēr MLLV vēl arvien ir tālu no pilnības. Piemēram, vārdnīcā joprojām ir iekļauts sovhozs (diez cik tālā pagātnē stiepjas vārdnīcas veidotāju mūsdienas), aizgūtiem vārdiem un (atsevišķos gadījumos) jaunvārdiem, kā arī pazīstamu kultūras darbinieku darinātiem vārdiem solītā cilme nav parādījusies, sigma nav radusies, kāpurķēde joprojām ir vienlaidus.