Īpašie ģenitīveņi

Tuvējie kaimiņi Floresā, Indonēzijā

Kad kāds klients kārtējo reizi vaicā, kāpēc tekstā ir, piemēram, papildu rīki, nevis papildus rīki, es parasti atbildu, ka «papildu» ir īpašības vārds un «papildus» ir apstākļa vārds, tāpēc «papildu» lieto kopā ar lietvārdu, bet «papildus» — kopā ar darbības vārdu. Lai gan šim paskaidrojumam ir teju maģiska iedarbība, jo pēc tā man neviens nekādus jautājumus vairs neuzdod, tomēr tas ir visai vienkāršots. Patiesībā papildu tiek pieskaitīts pie ģenitīveņiem.
     Termins ģenitīvenis ir samērā jauns — to 1976. gadā ir ieviesis Jānis Kušķis. Ģenitīveņi ir nelokāmi vārdi, kas funkcionāli līdzinās īpašības vārdiem. Teikumā tie ir apzīmētāji — raksturo lietvārdu. Tie tiek iedalīti vairākās grupās, kur īpašu vietu ieņem ģenitīveņi, kas pēc būtības un nozīmes ir tuvāki darbības vārdam, nevis lietvārdam, jo ir ar -u noformētas darbības vārdu saknes. Pie šīs grupas pieder arī papildu.
     Kāpēc būtu svarīgi to tomēr norādīt? Droši vien tas palīdzētu ņemt vērā, ka ir vēl citi līdzīgi veidoti vārdi ar tādu pašu funkciju un citi šo nelokāmo īpašības vārdu un apstākļa vārdu pāri ar tādu pašu šķīrumu. Piemēram, ja pacientam ir blakus, nevis blaku slimība, tad tam, kas to apgalvo, ir halucinācijas, norādīja Pēteris. Guļus nolikts cietušais atrodas guļu stāvoklī. Es esmu tulkotāja, un man ir nevis sēdošs, bet sēdu darbs.

     Par īpašības vārdiem lietojami aplinku, blaku, gulu, izklaidu, kopu, līdzteku, pagaidu, papildu, sēdu, tupu, vienlaidu. Par apstākļa vārdiem — aplinkus, blakus, gulus, izklaidus, kopus, līdztekus, pagaidām, papildus, sēdus, tupus, vienlaidus.

PS. Paldies, Pēter, par atbalstu šī stāstiņa tapšanā!