Uzreiz pateikšu, kas tā nav — šķērssvītra nav rakstzīmes nosaukums. Ne /, ne \, nedz arī | nav šķērssvītra. Jau samērā pasen latviešu rakstu valodas lietotājiem ir izdevies vienoties, ka / nosaukums ir slīpsvītra. Tāpēc ir ļoti nepatīkami ieraudzīt «Microsoft» šķirkli slash command, piemēram, /who, /wiki, kam latviskā atbilsme ir komanda ar šķērssvītru.* Tomēr «Microsoft» saskarņu virkņu tulkojumu meklēšanā var redzēt, ka turienes datoriķi ir konsekvences maniaki un viņiem ir termins forward slash — uz priekšu vērstā slīpsvītra un backslash — atpakaļvērstā slīpsvītra. Taču valodniecībā pilnīgi pietiek ar slash — slīpsvītra. Lai gan rakstzīmei \ latviešu rakstu valodā nav nekādu funkciju, tā mums katru dienu rēgojas pirkstu galā uz tastatūras, tāpēc nosaukums ir vajadzīgs arī tai. Ir tikai loģiski, ka arī tā tiek nosaukta par slīpsvītru, piemēram, par atpakaļvērsto slīpsvītru, otrādo slīpsvītru, atsprāklenisko slīpsvītru, vai varbūt kādam vēl kaut kas trāpīgāks ienāks prātā.
| nosaukums ir cēsūra — neko izgudrot nevajag. Tās funkcija mūsdienu latviešu lietišķajā rakstu valodā ir pārņemta no interneta angļu valodas — tā kalpo par tekstu atdalītāju, kad vienā rindā ir jāsaraksta vairāki patstāvīgi teksti, kur komats vai citas pieturzīmes būtu maldinošas. Nosaukt | par taisnsvītru (pretstatā slīpsvītrai) tāpat šķiet maldinoši — arī horizontālas un slīpas līnijas taču ir taisnas. Vēl par dažiem rakstzīmes | aspektiem esmu jau rakstījusi iepriekš.
Šķērssvītra ir svītra, kas ir paralēla virsmas platumam vai slīpa pret to. Attiecīgi grafētikā tā ir horizontāla līnija, kas vai nu savieno divas citas līnijas kā lielā burta A vai H vidū, vai šķērso vienu līniju kā mazajā burtā e vai f. Tas ir burta zīmējuma, sākot no rokraksta līdz datorrakstam, apraksta termins gan angliski, gan latviski. 1965. gadā izdotajā grāmatā «Veclatviešu rakstu valoda» Arturs Ozols šādi apraksta, iespējams, pirmo un vienīgo latviešu ligatūru: «Divkāršais t (t. i., tt) sastopams tikai ar šķērssvītru, kas vilkta pār otru komponentu.» 1932. gadā izdotajā grāmatā «Dzīves māksla» Valdemāra Kārkliņa redakcijā plaša nodaļa ir veltīta grafoloģijai, kurā savukārt vispusīgi aplūkotas šķērssvītru rakstības īpatnības. Arī mūsdienu grafologi raksta par šķērssvītrām tieši šajā nozīmē.
Lai gan «Google» MI to mīlīgi dēvē par krustlīniju, Tezaurs.lv neatzīst, ka mums vispār būtu tāds vārds, savukārt šķērssvītra ir visai populārs latviešu valodas vārds ar stabilām nozīmēm.
* Milzīgs paldies tam labajam cilvēkam, kas uztur Akadterm.lv — lietotājiem nesalīdzināmi draudzīgāku vietni nekā Termini.gov.lv.
 |
| Balī, Balī |
Kaut kādā ziņā noteikti ir. Pieturzīmes definīcija ir ‘noteikta grafiska zīme gramatisko vai jēdzienisko teksta vienību atdalīšanai’, tomēr ne velti pieturzīmju ir diezgan daudz, jo katrai ir sava vieta un funkcija. Par to, ka defise nav domuzīme, nav rakstījuši tikai sliņķi, tāpēc pie tā nekavēšos, taču mani tikpat ļoti nomāc, ja defise tiek izmantota par apakšpunktu aizzīmi. Manuprāt, tas tomēr dod kaut kādu nepareizu signālu par tekstu kopumā. Ir taču tam speciālas un arī piemērotākas zīmes, kam atšķirībā no pārnesumzīmes nav latviešu valodas gramatikā skaidri definētu citu lietošanas noteikumu.
Tikpat ļoti man nepatīk, ja slīpsvītras tiek izmantotas par pāru pieturzīmēm līdzīgi iekavām. Interesanti, ka šāds lietojums pat ietilpst daudzu tulkošanas aģentūru obligātajos norādījumos tulkiem, piemēram, kā pareizi atdalīt no tulkotā teksta dokumentā redzamo grafisko elementu aprakstus. Tomēr tā ir lieka pašdarbība. Priekš tiem, kam pašiem nav jēgas par atsevišķu pieturzīmju funkcijām, Ministru kabineta noteikumos «Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas kārtība» ir skaidri pateikts, ka tad ir jālieto iekavas.
41. 7. vietā, kur oriģinālā ir personas personiskais paraksts, raksta vārdu «paraksts», liekot to iekavās;
41. 8. vietā, kur oriģinālā ir zīmoga nospiedums, ģerboņa, organizācijas emblēmas, reģistrētās preču zīmes vai pakalpojumu zīmes attēls, raksta attiecīgu vārdu, liekot to iekavās, un, ja nepieciešams, norāda zīmoga nospieduma tekstu.
