Nekad nesaki nekad

— Dakter, man ir labs garastāvoklis, gribas iet uz kafejnīcām, veikaliem un pirkt visu, kas patīk.
Kas ar mani ir? — Tā jums ir alga, tas pāries. — Modes preču veikals Džogdžakartā

Biju domājusi par šo vārddarināšanas smalkumu nekādā ziņā nerakstīt, jo no interneta uzzināju, ka to apgūst pamatskolas 6. klasē, bet es taču esmu absolvējusi vairākas smalkas skolas, tātad atrodos daudz augstākā pakāpē, vai ne, un arī problēmām līdz ar to vajadzētu būt smalkākām. :) Tomēr es pārdomāju, kad pēc kāda gara ziemas vakara, ko pavadīju visos locījumos Find/Change glabātuvi par glabātavu, pa ceļam pielabojot vēl šo to pamanīto un beigās visam izejot cauri ar pareizrakstības pārbaudes programmu, lai vispār varētu uzsākt man piešķirtās daļas tulkošanu, saņēmu pieklājīgu klienta atbildi: «Lūdzu, turpmāk nepūlieties labot jums uzziņām iedotos tulkojumus, jo tie ir apstiprināti un mēs šos labojumus tik un tā neieviesīsim.»
     Tātad vietu apzīmējumus ar izskaņām -tuve un -tava darina šādi:
     a) vietu apzīmējumus ar izskaņu -tuve atvasina no vienzilbes darbības vārdiem (1. konjugācija);
     b) vietu apzīmējumus ar izskaņu -tava atvasina no vairākzilbju darbības vārdiem.
     Priedēkļi zilbju skaitīšanā netiek ņemti vērā.
     Tādējādi ir pārbrauktuve, paslēptuve un krātuve, bet darītava, glabātava un mazgātava.
     Vai mēs, tas ir, es, ticētu, ka tas ir īsts gramatikas likums, ja tam nebūtu izņēmumu? Nē. Lūk, izņēmums: noliktava (nevis noliktuve).
     Turklāt atklājās, cik nepateicīgs ir vidējā posma priekšnieku darbs. Tā, lūk, viņi sēž pie datoriem un uz visām zemeslodes malām sūta draudīgus norādījumus tulkotājiem, lai ieviestu vismaz kaut kādu kārtību pasaulē, bet izrādās, ka tikmēr viņu pašu organizācijā izpildītāji viņus neklausa: internetā pamanīju, ka manis atzīmētie labojumi tomēr ir ieviesti.