 |
| Tur, kur tagad slāj Komodo varāns, nupat stāvēju es. Rinča Indonēzijā |
nodomāju — lai raksta, kā grib. Ja bija netālu, varbūt tiešām ieradās dažās minūtēs, un droši vien nav svarīgi, vai uzreiz pēc pusnakts vai, iespējams, tikai uz rīta pusi, lai gan oriģinālā bija rakstīts tieši tā, kā biju pārtulkojusi. Tad saņēmos un sāku paskaidrot, lai gan no papildu jautājumiem radās iespaids, ka atšķirība starp kad? un cik ilgā laikā? netiek izprasta, jo abi taču ir pareizi, vai ne? Tomēr darīju, ko varēju, jo esmu kolēģos vienmēr augstu vērtējusi mugurkaulu, nevis locīšanos līdzi visādām kaprīzēm, lai gan es saprotu, ka pretējā galējība ir karojošā muļķība.
Tāpat nekad nevajadzētu atstāt nelabotu pēdējā brīdī pamanītu kļūdu cerībā, ka viena maza kļūdiņa jau nav nekas briesmīgs. Ir jāņem vērā, ka tā nebūt nav vienīgā: vēl ir pietiekami daudz tādu, par kurām neviens neiedomājās, nepamanīja un tamlīdzīgi. Turklāt gandrīz garantēti kāds cits klients atnesīs atpakaļ šo kļūdaino tekstu ar uzvarošiem saucieniem: re, cilvēki tā raksta, tas ir normāli.
Un vēl es vienmēr cenšos atvieglot tulkojuma lasītāja dzīvi, tekstā, kas prasa vienveidīgu terminoloģijas lietošanu, nerakstot visos iespējamajos dažādajos veidos terminus, par kuriem neesmu pārliecināta, kā tad īsti ir, lai kliedzoši neizrādītu savu nekompetenci. It kā jau no tās nav jākaunas, jo galu galā neviens nevar zināt pilnīgi visu (lai gan pēc tā, protams, ir jātiecas, kā arī jāizlūdzas no Visuma labāka atmiņa), taču, ja ir konsekventi izmantots viens termins, kas varbūt nav pareizs, tas tomēr parāda kaut kādu tulkotāja racionālo domu, kāpēc tā varētu būt, kā arī ļauj lasītājiem vismaz saprast, ka runa visu laiku ir par vienu un to pašu, lai kas tas būtu.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru