Angļu modālo darbības vārdu gramatiskās nozīmes atveidi latviešu valodā ir vispusīgi aplūkojis Pēteris Ūdris rakstos «Par vajadzības izteiksmi tiesību akta apsvērumos un pantos» un «vēl par „should”». Tomēr mūsdienu tehniskās un medicīniskās dokumentācijas sastādītāji pamanās piešķirt modālu funkciju arī pilnas nozīmes darbības vārdam to consider. Šī vārda tulkojošajās vārdnīcās minētās atbilsmes ir ‘apdomāt, apsvērt; izskatīt, aplūkot; uzskatīt; rēķināties, ņemt vērā’, taču, ja lietošanas pamācībās vārdu savienojumu consider using tulko burtiski — apsveriet lietošanu vai ieteicams apsvērt lietošanu —, rodas maldīgs priekšstats, ka lietotājam ir jāapdomā dažādas alternatīvas, lai gan patiesībā šāda interpretācija neatbilst teksta funkcijai: ja ir izpildīti noteikti nosacījumi, attiecīgā rīcība tiek uzskatīta par profesionāli atbilstošu un faktiski obligātu. Šādos gadījumos latviešu valodā precīzāks risinājums ir tiešs formulējums, piemēram, vajadzības izteiksme (ir jālieto/jāizmanto). Šāda izvēle ir nevis nozīmes pastiprināšana, bet gan pragmatiskās funkcijas ekvivalences nodrošināšana: tā ļauj atjaunot pamācības normatīvo orientāciju, kas angļu tekstā ir izteikta netiešāk.
Kā zināms, vadmala ir blīvs vilnas vai pusvilnas uzvalku un mēteļu audums ar cieši saveltu plūksnu virskārtu. Mūsdienu latviešu valodas vārdnīcā šī vārda cilme ir aprakstīta ļoti īsi — aizguvums no senskandināvu vađmāl ‘rupjš vilnas audums’ —, bet Latviešu etimoloģijas vārdnīcā Konstantīns Karulis to izklāsta plašāk. Sākotnēji vadmala ir bijusi ‘auduma mērs’ → ‘audums kā maksāšanas vienība, nauda’ («vadmalas nauda»). Šis vārds ir saliktenis: vađ ‘audums’ (no indoeiropiešu *au- ‘pīt, aust’ atvasināts *(a)uĕdh- : *ŭdh-; tās pašas cilmes ir latviešu aust, ūdas) un māl ‘laiks, mērs’ (no indoeiropiešu *mē- ‘mērīt’, no kā cēlušies arī latviešu mest, mērs). Tas līdzīgā skanējumā vispirms ir lietots frīzu (senfrīzu) valodā, no kurienes to aizguvuši senskandināvi un no viņiem citas Baltijas un Ziemeļjūras piekrastes tautas. Naudas funkciju vadmala zaudējusi XII gadsimtā, bet vārds palicis latviešu valodā kā rupja vilnas auduma apzīmējums. Šis aizguvums ir minēts XVII gadsimta vārdnīcās. Karulis uzskata par mazāk iespējamu, ka vārds ir aizgūts no vācu valodas, jo tur tam ir cits skanējums (viduslejasvācu wātmāl). Lai gan vēsturiski ir pastāvējusi vadmala ar linu velkiem (pusvilnas audums), vadmalas galdauti nav pastāvējuši nekad.
