Well-being = labklājība

Lustru veikals Hojanā

Pēteris Ūdris ir skaidri uzrakstījis, ka labbūtība, labjūtība, labjutība, labizjūta un tamlīdzīgi izgudrojumi nav well-being atbilsmes. Well-being atbilsme latviešu valodā ir labklājība. Ja tulkojot tomēr šķiet, ka vajag kaut ko nošķirt, var ieviest jaunvārdu labesība.
     Angliski well-being apzīmē kompleksu stāvokli.

Well-being has been defined as the combination of feeling good and functioning well; the experience of positive emotions such as happiness and contentment as well as the development of one’s potential, having some control over one’s life, having a sense of purpose, and experiencing positive relationships.

     Es domāju, ka galvenais, kas traucē salikteni labklājība uztvert kā tādu, kas tieši apzīmē šādu kompleksu stāvokli, ir gan LLVV dotā vienpusīgā definīcija ‘dzīves apstākļi, materiālais stāvoklis, kam raksturīga pārticība, arī nodrošinātība’, gan tāda pati vienpusīga sinonīmu rinda sinonīmu vārdnīcā — pārticība, nodrošinātība, turība —, bet viss daudzmaz nostājas savās vietās, ja paskatās darbības vārda klāties nozīmi ‘risināties dzīvei, darbībai (kādā veidā, saistījumā ar kādiem apstākļiem)’. Tātad, ja dzīve labi risinās, tad arī ir labklājība.
     Ne velti daudzviet, runājot par atsevišķiem labklājības elementiem, tie tiek nosaukti, piemēram, materiālā labklājība, finansiālā labklājība, sociālā labklājība, fiziskā labklājība, emocionālā labklājība utt. Bet, protams, ne visi iet pa šo acīmredzamo, taisno tulkošanas ceļu, tāpēc Termini.gov.lv well-being atbilsme ir labklājība, bet physical well-being — laba fiziskā sagatavotība, material well-being — materiālā nodrošinātība, digital well-being — digitālais komforts.