Bij man viena burta dēļ

pāris rindkopu tomēr jāuzraksta. Ievēroju, ka grāmatā «Ukraiņu īpašvārdu atveide latviešu valodā» ietekmīgais garīdznieks un domātājs Teofans Prokopovičs (1681–1736) ir nosaukts par Feofanu. Ir jau mums tā fonētiskā atveide un tādas lietas, tomēr jāskatās, no kuras valodas atveidot. Kā zināms, tas bija Prokopoviča pieņemts vārds, un parasti pieņemtus vārdus izvēlas ar kādu jēgu un nozīmi. Vārds Феофан ir grieķu cilmes: tas ir cēlies no Θεοφανής (transliterācija latīņu grafētikā — Theofanēs), kas nozīmē ‘Dieva parādīšanās’ (no theos — Dievs un phaínō — parādīties, spīdēt). Šis vārds tika plaši lietots Bizantijā, pareizticīgo tradīcijā un tiek lietots arī mūsdienu Grieķijā. Tas ir iekļauts grāmatā «Grieķu īpašvārdu atveide latviešu valodā: jaungrieķu valoda», kur tā atveide no sengrieķu valodas ir norādīta Teofans, bet no jaungrieķu valodas — Teofanis.

     Kad vietnē Periodika.lndb.lv pētīju, kā citiem ir gājis ar vārda Teofans atveidi, uzdūros smieklīgam un pamācošam gadījumam ar citu Teofanu — svētbilžu, miniatūru un fresku gleznotāju Teofanu Grieķi (ap 1340–ap 1410), kas parāda, ka pieņemto vārdu akla fonētiskā atveide var sagrozīt pat visvienkāršākos vārdus. 1960. gadā padomijā atzīmēja svētbilžu un fresku gleznotāja Andreja Rubļova 600. dzimšanas dienu, 1966. gadā nāca klajā Andreja Tarkovska mākslas filma par gleznotāju, kā arī darbaļaudis reizumis tika aicināti apceļot «dzimto zemi», piemēram, senatnīgo Novgorodu. Līdz ar to Latvijas presē bija iemesls pieminēt Rubļova skolotāju Teofanu Grieķi, taču, lai gan varētu domāt, ka tolaik partija modri uzraudzīja katru izteiku, viņš tika saukts visdažādākajos vārdos, piemēram, Feofāns Ikoņņiks Grečins, Teofans Greke, Teofāns Greko, Teofans Grieks un Feofans Greks.

Skripalis un Filis

Kotiks Skeletu krasta Krusta zemesragā

Man ir radies iespaids, ka neviens nav izmantojis iespēju pēdējā laika ziņās bieži pieminētos Сергей Скрипаль un Олег Филь latviski nosaukt par Skripali un Fili, nevis Skripaļu un Fiļu, lai gan Ministru kabineta noteikumos Nr. 114 «Noteikumi par personvārdu rakstību un lietošanu latviešu valodā, kā arī to identifikāciju» ir sacīts, ka

līdzskaņa mīkstinājums personvārda beigās tradicionāli netika norādīts, piemēram, Белоконь — Belokonis. Tomēr pēc personas vēlēšanās uzvārdus ar ļ un ņ beigās iespējams atveidot oriģinālam tuvākā formā, piemēram, (..) Белоконь — Belokonis/Belokoņs.

     Oļegam Fiļam varbūt ir bijusi kaut kāda vēlēšanās, kā lai viņu labāk dēvē, taču Skripaļu ģimenei tāda droši vien nav bijusi, jo būtībā jau atveide latviešu valodā ir svarīga mums, nevis viņiem. Par to raksta arī valodnieks Jānis Kušķis.

— Jau vairākus gadu desmitus cittautiešu personvārdos latviešu rakstos nereti sastopami latvietim grūti runājami vai pat neizrunājami skaņu savienojumi. Tie radušies, neņemot vērā latviešu valodā iespējamos skaņu savienojumus. Ne jau visi skaņu savienojumi, kas ir citās valodās, iespējami arī mūsu valodā. Dažkārt rakstos paši tos tīši radām, nepadomājot par izrunas iespējām.
     Viens: — Kā lai runā uzvārdus Ļebedjs, Smuļs, Okuņs?
     — Ir vairākas iespējas. Parasti varētu slāvu valodu mīksto līdzskani galotnes -s priekšā aizstāt ar cietu līdzskani: Ļebeds, Smuls, Okuns. To iespējams izrunāt. Senāk latvieši šādos gadījumos lietojuši galotni -is, nevis -s, piemēram, Gogolis.

Nominatīvs (kas?)	Skripaļs	Skripalis
Ģenitīvs (kā?)	Skripaļa	Skripaļa
Datīvs (kam?)	Skripaļam	Skripalim
Akuzatīvs (ko?)	Skripaļu	Skripali
Instrumentālis (ar ko?)	ar Skripaļu	ar Skripali
Lokatīvs (kur?)	Skripaļā	Skripalī
Vokatīvs (bez jautājuma)	Skripaļ!	Skripali!

Hanss Lipershejs

Krāšņvārna. Pilanesberga Dienvidāfrikā

Lai nebūtu jāizgudro ritenis, internetā meklēju teleskopa uzbūvi latviski, bet atradu, ka, pat par spīti atsevišķai nodaļai «Izruna» angļu Vikipēdijas šķirklī Hans Lippershey, latviski visur (pat «Lielvārda» dabaszinību mācību grāmatā 4. klasei) ir nepareizi rakstīts Liperšejs. Smieklīgi, ka vienīgā vieta, kur šis uzvārds bija uzrakstīts pareizi, tas ir, Lipershejs, bija kaut kāds muļķīgs kvazisvarīgu faktu saraksts Delfi.lv sadaļā «Izklaide».

Breds vai Brads?

Tirgus — bezgalīgs iedvesmas avots fotogrāfiem. Bangkokā netrūkst ne pirmo, ne otro

Kā zināms, svešvārdu un citvalodu īpašvārdu atveides latviski galvenais princips ir vadīties pēc vārda izrunas oriģinālvalodā, cenšoties novērst nevēlamu starpniekvalodu ietekmi. Lai ikviens varētu uzzināt, kā kuru burtu vai burtkopu kādā valodā izrunā, mēs esam apgādāti ar daudzām grāmatiņām, kas ir veltītas atsevišķas valodas īpašvārdu atveidei latviski. Turklāt vairākām valodām mums ir pat divi īpašvārdu pareizrakstības avoti: attiecīgā grāmatiņa un Ministru kabineta noteikumi Nr. 114 «Noteikumi par personvārdu rakstību un lietošanu latviešu valodā, kā arī to identifikāciju».

     MK noteikumi ir stājušies spēkā 2004. gadā, jaunākā grāmatiņa «Angļu īpašvārdu atveide latviešu valodā» ir izdota 2006. gadā, un būtu bijis jauki, ja abi izdevumi būtu savstarpēji saskaņoti, taču tā nav.
     Grāmatiņā teikts, ka angļu skaņa [æ], kas ortogrāfiski ir izteikta ar a, latviešu valodā atveidojama ar e, ar atrunu, ka ir iespējams arī izdarīt atkāpi un skaņu [æ] atveidot nevis ar e, bet ar a pēc angļu ortogrāfijas, sekojot latviešu valodas tradīcijai, ja tā ir vārda sākumā un it sevišķi ja tai angļu valodā nav primārā uzsvara.
     MK noteikumi ir daudz lakoniskāki: [æ] — a. Tas izklausās visai prātīgi, taču ir viegli pieņemt, piemēram, vārdu Hamiltons un Kamerons rakstību ar a, bet jau minētais Brads vai, piemēram, Sams, Džaks un Karija, lai arī loģiski, tomēr ar a šķiet diezgan savādi, vai ne?
     Šī nenoteiktība ietekmē arī veidu, kā gribētos pierakstīt dažus svešvārdus. Biežāk lietotie nekonsekvences piemēri, šķiet, ir hakeris un skeneris, lai gan es ar abām rokām balsoju tieši par šādu nekonsekventu pierakstu.

Vecs jaunums: Marks Zakerbergs ir amerikānis

Rādās, ka būs lietus. Balī, Balī

Bet interneta mēdekļi tā nedomā. Lai gan Marks Zakerbergs ir slavenība jau visai sen, šodien «Google» ziņo: 741 Marks Zakerbergs 0,54 sekundēs un 
11 400 nepareizi 0,58 sekundēs. Un neticiet šķietamajiem latviešu valodas speciālistiem, kuri apgalvo, ka būs jau labi visādi, kā viņu nosauksit. Saprast varbūt var, bet labi gan tā nebūs.

Vai krievu valodā ё ir tas pats, kas latviešu valodā ŗ?

Hinduistu svētnīcu komplekss Prambanans nokrēslī, lietū un no attāluma (Java Indonēzijā)

Par vienu no vislabākajām es uzskatu 1959. gadā izdoto divsējumu Krievu–latviešu valodas vārdnīcu. Arī tulkojot no angļu valodas, īpaši grūtos gadījumos mēdzu pārtulkot angļu vārdu krieviski un tad apskatīties, ko iesaka šī vārdnīca. Tajā ir plaša un vienlaikus, kā tagad saka, intuitīvi saprotama apzīmējumu sistēma (tas nozīmē daudz paskaidrojumu par vārdu lietošanu). Tajā ir ļoti daudz šķirkļu, kas tā vien liek nevilšus iedomāties, ka latviešu valoda nav nekas mazāk «великий и могучий» (es šaubos, vai Ivans Turgeņevs ar to domāja izsmeļošo krievu lamuvārdu bagātību — tas ir cits temats).
     Tā kā mēs esam tik smalki izstudējuši krievu un latviešu valodas atbilsmes, nav nekāds brīnums, ka arī krievu īpašvārdu atveide mums ir visai precīzi izstrādāta. Sk. kaut vai Ministru kabineta noteikumus Nr. 114 «Noteikumi par personvārdu rakstību un lietošanu latviešu valodā, kā arī to identifikāciju». Tāpēc mums nav vienalga, vai krievi atmet ё lietošanu vai ne un, piemēram, Krievijas Federācijas lauksaimniecības ministru nosauc Николай Фёдоров vai Николай Федоров, jo ё un е atveide latviešu valodā atšķiras: Fjodorovs un Fedorovs. Protams, netrūkst latviski rakstošo ar vēsturisko atmiņu, kas tik un tā var uzrakstīt Fjodorovs, tomēr internetā ir sastopami abi varianti, tātad ne visiem tā vēsturiskā atmiņa ir.

Nosaukumi un skaitļi

Paldies visiem laipnajiem un pašaizliedzīgajiem speciālistiem, kas ir sastādījuši citvalodu īpašvārdu atveides tabulas (diezgan daudzas ir pieejamas Vikipēdijā, turklāt Letonika.lv piedāvā četru valodu personvārdu atveides vārdnīcu un arī Latviešu valodas aģentūra ir izveidojusi bagātīgu citvalodu personvārdu atveides vietni), lai es varētu tulkojumu pasūtītāju acīs spīdēt ar satriecošu erudīciju. Pie viena arī uzzinu, ka pilsēta, kas man Ķīnas ceļojumā tā iepatikās, latviski ir dēvējama par Čuncjinu (Chóngqìng). Kad tas nāca gaismā, tad jau varēju to atrast arī citos rakstu avotos latviešu valodā. Tur esot vairāk nekā septiņi miljoni iedzīvotāju (aptuveni 32 miljoni visā municipalitātē). Kas to būtu domājis, skatoties uz šīm Jandzi krastmalas Čuncjinā fotogrāfijām!