Ar ko «pilnībā» ir labāks par «pilnīgi»?

Es nezinu, vai kāds cilvēks manos tulkojumos to ir labojis, bet MI, kam stiprā puse ir kvantitatīvā analīze, proti, tas spēj noteikt, kas valodas korpusā tiek lietots bieži vai vienmēr, man jau katrreiz norāda, ka tad, ja es gribu, lai mana latviešu valoda skan dabiski (lasīt — kā visiem), apstākļa vārds pilnīgi ir jāaizstāj ar lietvārdu pilnība lokatīvā.

     No vienas puses, tas nav nekāds grēks: Tezaurs.lv ir teikts, ka lietvārda pilnība otrā nozīme ir «apstākļa vārda nozīmē; formā: lokatīvs, vienskaitlis ‘tā, ka aptver visu (kā) apjomu, kopumu; pilnīgi’.» Pati par sevi lietvārda lietošana apstākļa vārda nozīmē nav nekas neparasts vai problemātisks. Tomēr citos gadījumos, kad šāda forma ir nostiprinājusies, tā neaizvieto jau pastāvošu apstākļa vārdu, piemēram, būtībā neizspiež apstākļa vārdus patiesi un faktiski.
     No otras puses, padomāsim salīdzinoši: kā jūs rakstītu, piemēram, tad, kad piekrītat nepilnīgi — ar apstākļa vārdiem daļēji piekrītu vai nemaz nepiekrītu, vai arī šīs domas izteikšanai meklēsit kādus lietvārdus lokatīvā? Ja jā, kuri lietvārdi tie būs — man nekas nenāk prātā. Ja forma pilnībā tiešām funkcionētu kā pilnvērtīgs mēra apstākļa vārds, tam būtu arī paradigmatisks pretstats. Tāds latviešu valodā nav nostiprinājies, un tas norāda, ka pilnībā šajā funkcijā ir sekundāra, nevis sistēmiska forma.
     Jaunās gramatikas grāmatas autori šādu konsekvences vingrinājumu nav veikuši un tā arī raksta: «subjekts un objekts pilnībā vai daļēji sakrīt», «Aktīvie divdabji pilnībā vai daļēji ir saglabājuši darāmās kārtas nozīmi.» Savukārt «Profesora J. Endzelīna atbildēs» rakstīts: «Vācu valodas ietekmē radušies teicieni: „visā pilnībā” („Jaunākajās Ziņās”) (..) u. c. Latviešu valodā vārdam „viss” tādas nozīmes nav; latviski to var izteikt tā: „visā pilnībā” — „itin pilnīgi”, „pilnīgi” (..).» Jāteic, ka apjomīgajā Jāņa Endzelīna darbu izlasē apkopotajos tekstos forma pilnībā nav lietota nevienu reizi, bet apstākļa vārds pilnīgi ir sastopams ļoti bieži.
     Ja apstākļa vārds pilnīgi gan teorētiski, gan faktiski ir bijis primārais izteiksmes līdzeklis, atliek jautāt, ko tieši latvieši iegūst, to konsekventi aizstājot ar lietvārdu lokatīvā? Man pašai tādi ieguvumi nenāk prātā.