Aziātu ēdieni

Čiangmajas vairumtirdzniecības tirgus ainiņa

Lai gan Vīnes šniceles un Kijevas kotletes pastāvēšana latviešu valodā nav noliedzama, parasti pārtikas produkti un ēdieni pieder nevis noteiktām teritorijām, bet gan to iedzīvotājiem: franču maize, vācu desiņas, grieķu jogurts. Arī gaume un virtuve ir cilvēkiem, nevis teritorijām: nūdeles taju gaumē, vista spāņu gaumē, itāļu virtuve.
     Un tad klients sagribēja vispārināt līdz veselas pasaules daļas līmenim. Gan LLVV, gan MLVV skaidri teikts, ka Āzijas pamatiedzīvotāji ir aziāti, nevis, piemēram, āzieši, kā šur tur manīts rakstām. Ielūkojos arī periodika.lv, lai redzētu, kā šis vārds tiek lietots. Vēl 1989. gadā žurnālā «Zvaigzne» ir tematisks raksts, kur skaidrotas aziātu fizioloģiskās īpatnības, kas liedz ēst noteiktus pārtikas produktus. Visu rakstu apskatīt nevarēju, jo Latvijas Nacionālā bibliotēka nemaz nav nacionāla, bet fragmentā minēti arī nēģeri.
     Taču sievišķīgā intuīcija man saka priekšā, ka latviešu valodā aziātus ir piemeklējis to pašu nēģeru, kā arī krievu, žīdu un čigānu liktenis: «vārdam ir radusies negatīva emocionāli ekspresīva nokrāsa, tāpēc mūsdienu latviešu valodā tas ir jāaizstāj». Vai es varu cerēt, ka šī ir manas sievišķīgās intuīcijas dižlatviešu šovinisma lēkme, bet īstenībā tā nav? Tikai daļēji. Piemēram visādi citādi rūpīgi izstrādātajā Tūrisma un viesmīlības terminu skaidrojošajā vārdnīcā ir «Āzijas brokastis».