Ne krievisms, ne vācisms


Thailand street art
Tālāk esmu pārpublicējusi Pētera Ķiķaukas rakstu «Grēcismi latviešu valodā», kas sākotnēji publicēts 1933. gadā izdotajā III rakstu krājumā «Ceļi». Galīgi nepiekrītu autoram, ka mums katrā ziņā ir jāpieņem starpniekvalodu vārdi, to semantika un sintakse, ja tie ir cēlušies no klasiskajām valodām. Bet interesants skatpunkts, no kura patestēt savas sarkanās līnijas.

Par grēcismiem latviešu valoda ir maz dzirdēts, un lasītājs varbūt jautās, vai tādi pavisam ir. Varētu likties dīvaini, pat neticami, ka tālās, gadu un kilometru tūkstošiem no mums šķirtās Grieķijas valoda ir ietekmējusi mūsu valodu. Un tomēr šāda ietekme ir notikusi, kaut gan ne tiešā ceļā, bet ar citu valodu starpniecību. Tā, piem., svešvārdu „filoloģija“ mēs, bez šaubām, esam aizņēmuši no vāciešiem vai krieviem vai arī no vāciešiem un krieviem kopā, un tomēr šis vārds nav ne rusicisms, ne ģermānisms, bet ir īsts grieķu vārds, kas ar romiešu un tad vēlāk vācu un krievu starpniecību nokļuvis pie mums. Tāpēc arī saprotams, ka grieķu valodas elementi atrodami galvenā kārta mūsu  r a k s t u  valodā.
     Grēcismi nokļuvuši latviešu valodā pa diviem ceļiem. Viens ir austrumu ceļš, kur par starpniekiem bija krievi. Otrs, rietumu ceļš, ir gaŗāks un starpnieku tur ir vairāk: romieši, pa daļai romāņu tautas un vācieši.
     Ir nenoliedzams fakts, ka krievu valodas attīstību stipri ir ietekmējusi grieķu valoda. Grieķu valodas ietekme krievu valodā ir tik liela, ka nezinot grieķu valodu, nemaz nav iespējams izprast krievu valodas vēsturisko attīstību. Šī grieķu valodas ietekme notika vispirms caur slavu valodā tulkoto evaņģēliju un citām garīga satura grāmatām. Kad krievi bija pieņēmuši kristīgo ticību, viņi nokļuva kultūrālā atkarībā no Grieķijas. Kā latviešiem par kristīgās ticības un kultūras nesējiem bija vācieši, tā krieviem grieķi. Grieķu priesteŗi un mūki, apmezdamies Krievijā, lika pamatus krievu garīgai un vēlāk arī laicīgai literātūrai, gluži tāpat kā vācieši, izplatīdami mūsu zemē katolicismu un vēlāk luterānismu, uzspieda līdz ar to latviešu literātūrai un valodai vāciskā gara zīmogu. Tāpēc nav brīnums, ka krievu valodā ir tik daudz grieķu valodas garā darinātu vārdu un izteicienu. Tādi ir, piemēram: со-вѣсть (συν-είδησις), подо-зрѣнiе (ὑπ-ωψία), пред-почитать (προ τιμ
ν), все-народно (παν-δημεί), все-нощная (παν-νυχίς), притти в себя (ἐν ἑαυτ γενέσϑαι) un c.
     Tikpat lielā, ja ne vēl lielākā atkarībā no grieķu valodas bija latīņu valoda. Gandrīz vai visa zinātniska latīņu terminoloģija ir verdzisks tulkojums no grieķu valodas. Ņemsim, piemēram, gramatikas nozari. Tur ac-centus (ad+cantus) ir προσ-ῳδία, casus — πτσις, participium — μετοχή (kr. причастiе), ad‑jectivum — ἐπί-ϑετον (kr. при-лагательное), substantivum — οὐσιαστικόν (kr. существительное), sub-jectum — ὑπο-ϰείμενον (под-лежащее), ad‑verbum — ἐπίρρημα (на-рѣчiе), prae-positio — πρό-ϑεσις (пред-логъ), con‑junctio — σύν-δεσμος (со-юзъ) u. t. t.