Par grēcismiem latviešu valoda ir maz dzirdēts, un lasītājs varbūt jautās, vai tādi pavisam ir. Varētu likties dīvaini, pat neticami, ka tālās, gadu un kilometru tūkstošiem no mums šķirtās Grieķijas valoda ir ietekmējusi mūsu valodu. Un tomēr šāda ietekme ir notikusi, kaut gan ne tiešā ceļā, bet ar citu valodu starpniecību. Tā, piem., svešvārdu „filoloģija“ mēs, bez šaubām, esam aizņēmuši no vāciešiem vai krieviem vai arī no vāciešiem un krieviem kopā, un tomēr šis vārds nav ne rusicisms, ne ģermānisms, bet ir īsts grieķu vārds, kas ar romiešu un tad vēlāk vācu un krievu starpniecību nokļuvis pie mums. Tāpēc arī saprotams, ka grieķu valodas elementi atrodami galvenā kārta mūsu r a k s t u valodā.
Grēcismi nokļuvuši latviešu valodā pa diviem ceļiem. Viens ir austrumu ceļš, kur par starpniekiem bija krievi. Otrs, rietumu ceļš, ir gaŗāks un starpnieku tur ir vairāk: romieši, pa daļai romāņu tautas un vācieši.
Ir nenoliedzams rakts, ka krievu valodas attīstību stipri ir ietekmējusi grieķu valoda. Grieķu valodas ietekme krievu valodā ir tik liela, ka nezinot grieķu valodu, nemaz nav iespējams izprast krievu valodas vēsturisko attīstību. Šī grieķu valodas ietekme notika vispirms caur slavu valodā tulkoto evaņģēliju un citām garīga satura grāmatām. Kad krievi bija pieņēmuši kristīgo ticību, viņi nokļuva kultūrālā atkarībā no Grieķijas. Kā latviešiem par kristīgās ticības un kultūras nesējiem bija vācieši, tā krieviem grieķi. Grieķu priesteŗi un mūki, apmezdamies Krievijā, lika pamatus krievu garīgai un vēlāk arī laicīgai literātūrai, gluži tāpat kā vācieši, izplatīdami mūsu zemē katolicismu un vēlāk luterānismu, uzspieda līdz ar to latviešu literātūrai un valodai vāciskā gara zīmogu. Tāpēc nav brīnums, ka krievu valodā ir tik daudz grieķu valodas garā darinātu vārdu un izteicienu. Tādi ir, piemēram: со-вѣсть (συν-είδησις), подо-зрѣнiе (ὑπ-ωψία), пред-почитать (προ τιμᾶν), все-народно (παν-δημεί), все-нощная (παν-νυχίς), притти в себя (ἐν ἑαυτῷ γενέσϑαι) un c.
Grēcismi nokļuvuši latviešu valodā pa diviem ceļiem. Viens ir austrumu ceļš, kur par starpniekiem bija krievi. Otrs, rietumu ceļš, ir gaŗāks un starpnieku tur ir vairāk: romieši, pa daļai romāņu tautas un vācieši.
Ir nenoliedzams rakts, ka krievu valodas attīstību stipri ir ietekmējusi grieķu valoda. Grieķu valodas ietekme krievu valodā ir tik liela, ka nezinot grieķu valodu, nemaz nav iespējams izprast krievu valodas vēsturisko attīstību. Šī grieķu valodas ietekme notika vispirms caur slavu valodā tulkoto evaņģēliju un citām garīga satura grāmatām. Kad krievi bija pieņēmuši kristīgo ticību, viņi nokļuva kultūrālā atkarībā no Grieķijas. Kā latviešiem par kristīgās ticības un kultūras nesējiem bija vācieši, tā krieviem grieķi. Grieķu priesteŗi un mūki, apmezdamies Krievijā, lika pamatus krievu garīgai un vēlāk arī laicīgai literātūrai, gluži tāpat kā vācieši, izplatīdami mūsu zemē katolicismu un vēlāk luterānismu, uzspieda līdz ar to latviešu literātūrai un valodai vāciskā gara zīmogu. Tāpēc nav brīnums, ka krievu valodā ir tik daudz grieķu valodas garā darinātu vārdu un izteicienu. Tādi ir, piemēram: со-вѣсть (συν-είδησις), подо-зрѣнiе (ὑπ-ωψία), пред-почитать (προ τιμᾶν), все-народно (παν-δημεί), все-нощная (παν-νυχίς), притти в себя (ἐν ἑαυτῷ γενέσϑαι) un c.
Tikpat lielā, ja ne vēl lielākā atkarībā no grieķu valodas bija latīņu valoda. Gandrīz vai visa zinātniska latīņu terminoloģija ir verdzisks tulkojums no grieķu valodas. Ņemsim, piemēram, gramatikas nozari. Tur ac-centus (ad+cantus) ir προσ-ῳδία, casus — πτῶσις, participium — μετοχή (kr. причастiе), ad‑jectivum — ἐπί-ϑετον (kr. при-лагательное), substantivum — οὐσιαστικόν (kr. существительное), sub-jectum — ὑπο-ϰείμενον (под-лежащее), ad‑verbum — ἐπίρρημα (на-рѣчiе), prae-positio — πρό-ϑεσις (пред-логъ), con‑junctio — σύν-δεσμος (со-юзъ) u. t. t.
Tā pati aina sintaksē, piem., cernere acutum — ὀξὺ βλέπειν; dulce ridere — ἠδὺ γελᾶν; qui genus? — τίνες τὸ γένος; caecus futuri — τυφλὸς τοῦ μέλλοντος; victoriam vincere — νίϰην νιϰᾶν; vigiliam vigilare — φυλαϰὴν φυλάττειυ; est quibus — ἔστιν οίς (= ἐνίοις); idem facit occidenti — ταὐτὸ ποιεῖ τῷ ἀποϰτείνοντι; Aeneas se matutinus agebat = ὄρϑριος ἐφέρετο; Fabius Aemilianus Pauli (izlaists vārds filius pēc grieķu υἱός parauga).
Tā pati aina sintaksē, piem., cernere acutum — ὀξὺ βλέπειν; dulce ridere — ἠδὺ γελᾶν; qui genus? — τίνες τὸ γένος; caecus futuri — τυφλὸς τοῦ μέλλοντος; victoriam vincere — νίϰην νιϰᾶν; vigiliam vigilare — φυλαϰὴν φυλάττειυ; est quibus — ἔστιν οίς (= ἐνίοις); idem facit occidenti — ταὐτὸ ποιεῖ τῷ ἀποϰτείνοντι; Aeneas se matutinus agebat = ὄρϑριος ἐφέρετο; Fabius Aemilianus Pauli (izlaists vārds filius pēc grieķu υἱός parauga).
Šādu izteicienu latīņu valodā ir liels daudzums, un visa par klasisko dēvētā latīņu valoda mudžēt mudž ar grēcismiem.
Šī grieķu gara pārsātinātā latīņu valoda atdeva vēlāk daudzus hellēnismus romāņu valodām. Arī vācu valoda, izveidodamās par literārisku un zinātnisku valodu, piesavinājās daudzus latīnismus, kuŗu starpā bija arī grēcismi. Un kad latviešu valoda pēc tam ņēma par paraugu vācu valodu, tad līdz ar īstiem ģermānismiem latviešu valodā iekļuva daļa — gan samērā niecīga — grēcismu.
Kādi tad nu būtu grieķiskie elementi latviešu valodā?
Vispirms te varētu atzīmēt daudzos grieķu svešvārdus. Tos uzskaitīt nav vajadzības, jo tie viegli atrodami svešvārdu vārdnīcās. Tāpēc aprobežošos ar pāŗa piezīmēm. Viena daļa šo vārdu ir tāda, ko jau paši grieķi lietojuši tai nozīmē, kuŗā tos lietojam vēl tagad. Tādi ir, piem., vārdi: astronomija, horizonts, eposs, traģēdija un c. Citos vārdos ir notikusi lielākā vai mazākā mērā sēmasioloģiska pārgrozība. Tā, piem., παιδαγωγός ne pilnīgi vairs atbilst mūsu paidagōgam. Tāpat φιλολογία Platonam vēl nozīmē mīlestību uz runāšanu un filozofiska rakstura diskusijām, un tikai aleksandriešu laikmetā šis vārds daudz maz tuvojas māsu laika nozīmei. Vārds „aptieka“ gan ir grieķu vārds, bet grieķiem tas nozīmē „noliktavu“, kurpretī aptieku viņi sauca φαρμαϰοπώλιον jeb φαρμαϰεῖον un šo terminu ir pieņēmuši grieķu kultūrai tuvāk stāvošie franči („pharmacie“).
Vēl jāatzīmē, ka daudzus pēc etimoloģijas grieķiskus vārdus paši grieķi nav pazinuši. Tie ir jaunākos laikos radīti vārdi, kā, piem., tēlefons, tēlegrafs, aeroplans, kīnēmatografs, epidiaskops un daudzi citi. Ir to starpā arī daži „abinieki“, kas pa pusei ir grieķiski, pa pusei latīniski, kā, piem., mūsu laikā populārais automobils (orīģinālvalodās būtu jāraksta αὐτοmobile!), tēlevizija un tml.
Grieķu valodas ietekme parādās ne tikai svešvārdos, bet arī vārdu darināšanā un sintaksē.
Mūsu „priekšsēdētājs“ (vai kā jaunākā laikā viņu sauc arī „priekšsēdis“) ir krievu предсѣдатель, vācu Vorsitzender, franču président, latīņu praeses un grieķu πρόεδρος.
Ja „paklausīt“ (leišu paklausyti) ir veidojies krievu послушать(ся), послушный ietekmē, tad tādā gadījuma par šī vārda ciltstēvu būtu jāuzskata ὑπ-αϰούειν, ὑπ ήϰοος.
Vispirms te varētu atzīmēt daudzos grieķu svešvārdus. Tos uzskaitīt nav vajadzības, jo tie viegli atrodami svešvārdu vārdnīcās. Tāpēc aprobežošos ar pāŗa piezīmēm. Viena daļa šo vārdu ir tāda, ko jau paši grieķi lietojuši tai nozīmē, kuŗā tos lietojam vēl tagad. Tādi ir, piem., vārdi: astronomija, horizonts, eposs, traģēdija un c. Citos vārdos ir notikusi lielākā vai mazākā mērā sēmasioloģiska pārgrozība. Tā, piem., παιδαγωγός ne pilnīgi vairs atbilst mūsu paidagōgam. Tāpat φιλολογία Platonam vēl nozīmē mīlestību uz runāšanu un filozofiska rakstura diskusijām, un tikai aleksandriešu laikmetā šis vārds daudz maz tuvojas māsu laika nozīmei. Vārds „aptieka“ gan ir grieķu vārds, bet grieķiem tas nozīmē „noliktavu“, kurpretī aptieku viņi sauca φαρμαϰοπώλιον jeb φαρμαϰεῖον un šo terminu ir pieņēmuši grieķu kultūrai tuvāk stāvošie franči („pharmacie“).
Vēl jāatzīmē, ka daudzus pēc etimoloģijas grieķiskus vārdus paši grieķi nav pazinuši. Tie ir jaunākos laikos radīti vārdi, kā, piem., tēlefons, tēlegrafs, aeroplans, kīnēmatografs, epidiaskops un daudzi citi. Ir to starpā arī daži „abinieki“, kas pa pusei ir grieķiski, pa pusei latīniski, kā, piem., mūsu laikā populārais automobils (orīģinālvalodās būtu jāraksta αὐτοmobile!), tēlevizija un tml.
Grieķu valodas ietekme parādās ne tikai svešvārdos, bet arī vārdu darināšanā un sintaksē.
Mūsu „priekšsēdētājs“ (vai kā jaunākā laikā viņu sauc arī „priekšsēdis“) ir krievu предсѣдатель, vācu Vorsitzender, franču président, latīņu praeses un grieķu πρόεδρος.
Ja „paklausīt“ (leišu paklausyti) ir veidojies krievu послушать(ся), послушный ietekmē, tad tādā gadījuma par šī vārda ciltstēvu būtu jāuzskata ὑπ-αϰούειν, ὑπ ήϰοος.
„Iespaids“ ir vācu Eindruck (kr. в-печатлѣние), fr. impression, lat. im-pressio un jaungrieķu ἐν-τύπωσις.
Par vārdu „sastāvēt“ grūti pateikt, vai tas ir grēcisms vai latīnisms. Caur krievu со-стоять (vāc. bestehen) tas iet atpakaļ uz latīņu con-stare, piem., tādos teikumos, kā: homo constat ex animo et corpore, cilvēks sastāv no dvēseles un miesas, kas atbilst grieķu ὁ ἄνϑρωπος σύγϰειται ἐϰ φυχῆς ϰαὶ σώματος. Romieši tā tad šai gadījumā nav tulkojuši grieķu σύγϰειται ar * conjicet, bet jēdziena „gulēt“ vieta likuši „stāvēt“. Citādi mēs tagad laikam sacītu: „cilvēks saguļ no dvēseles un miesas“.
Vārdu „sakrist“ mēs lietojam tāpat kā kr. со-в-падать, franči co-ïn-cider. Grieķi runāja: συμ-πίπτειν.
„Saskanēt“ ir vāc. zusammenstimmen, kr. со-гласоваться, lat. con-cinere (arī con-cordare), gr. συμ-φωνείν.
Par vārdu „sastāvēt“ grūti pateikt, vai tas ir grēcisms vai latīnisms. Caur krievu со-стоять (vāc. bestehen) tas iet atpakaļ uz latīņu con-stare, piem., tādos teikumos, kā: homo constat ex animo et corpore, cilvēks sastāv no dvēseles un miesas, kas atbilst grieķu ὁ ἄνϑρωπος σύγϰειται ἐϰ φυχῆς ϰαὶ σώματος. Romieši tā tad šai gadījumā nav tulkojuši grieķu σύγϰειται ar * conjicet, bet jēdziena „gulēt“ vieta likuši „stāvēt“. Citādi mēs tagad laikam sacītu: „cilvēks saguļ no dvēseles un miesas“.
Vārdu „sakrist“ mēs lietojam tāpat kā kr. со-в-падать, franči co-ïn-cider. Grieķi runāja: συμ-πίπτειν.
„Saskanēt“ ir vāc. zusammenstimmen, kr. со-гласоваться, lat. con-cinere (arī con-cordare), gr. συμ-φωνείν.
Vārds „pieņemt“ ar nozīmi предполагать ir tulkojums no vācu „annehmen“. Latīņu valodā tam atbilst „sumere“, piem., sumere aliquid pro certo; sumpsisti deos esse beatos. Grieķu forma ar to pašu nozīmi ir ὑπο-λαμβάνειν.
Vārdu „pierakstīt“ (kam kādas īpatnības un t. t.) mūsu valodnieki atmet kā rusicismu (приписывать), proponējot tā vietā „piedēvēt“. Bet arī beidzamais vārds darināts pēc „pierakstīt“ parauga. Analoģiskā vācu forma „zuschreiben“ liecina, ka šis vārds nav ne rusicisms, ne ģermānisms, bet vecāks mantojums: romieši runāja a(d)scribere alicui aliquid (līdzās attribuere, no kuŗa franču attribuer), un grieķi (vēlākā laikmetā) προσγράφειν τινί τι.
Vārdu „pierakstīt“ (kam kādas īpatnības un t. t.) mūsu valodnieki atmet kā rusicismu (приписывать), proponējot tā vietā „piedēvēt“. Bet arī beidzamais vārds darināts pēc „pierakstīt“ parauga. Analoģiskā vācu forma „zuschreiben“ liecina, ka šis vārds nav ne rusicisms, ne ģermānisms, bet vecāks mantojums: romieši runāja a(d)scribere alicui aliquid (līdzās attribuere, no kuŗa franču attribuer), un grieķi (vēlākā laikmetā) προσγράφειν τινί τι.
Apmēram tas pats būtu jāsaka par „pateicoties“ (= dēļ), kas atbilst krievu izteicienam „благодаря“, kas laikam ieviesies pēc franču „grâce à“ parauga, kas savukārt atkal atiet uz gratia = χάριν (= ἕνεϰα). piem., mea, tua gratia = ἐμὴν, σὴν χάριν manis, tevis dēļ.
Mēs runājam „ievest“ jaunu modi, ticību, parašu, jaunu vārdu u. t. t. Tāpat runā arī krievi (ввести), vācieši (einführen) un tā runāja arī romieši, piem., inducere morem novum, nova verba in linguam Latinam, pie kam latīņu inducere atbilst grieķu εἰσάγω. Šī „ievešana“ viegli saprotama no grieķu viedokļa: kad grieķu kolōnisti devās svešumā, viņi līdz ar mētropoles uguni veda līdz dievu tēlus, savu ticību un parašas. Tirgotāja kuģis bija reizē arī kultūrālu vērtību vedējs.
Mūsu grāmatu valoda saka: „šis notikums „izsauca“ (= sacēla, radīja) sarežģījumus“ un tml., pēc krievu „вызвать“ parauga. Tikai jāzina, ka šis „rusicisms“ ir diezgan nekrievisks, jo darināts pēc romiešu un grieķu parauga: evocare risum, lacrimas, iram alicujus, ἐϰϰαλεῖν jeb ἐϰϰαλεῖϑαι δάϰρυα, ὀργήν, εὔνοιαν u. t. t.
„Līdzpilsoņus“ daži mūsu valodnieki atzinuši par „neciešamiem ģermānismiem“, tāpat kā „līdzcilvēkus“ un citas analoģiskas tām formas. Piekrītu, ka šādas formas mūsu valodā skan neveikli, bet nepiekrītu tam, ka jēdzienu „Mitbürger“ var pietiekoši labi izteikt ar „pilsoņi“. „Līdzpilsonis“ nav tas, kas „pilsonis“, tāpat kā „līdzskrējējs“ nav tas, kas „skrējējs“. Krievi lieto formu согражданинъ, franči — concitoyen un grieķi συμπολίτης.
Mūsu ticības apliecinājumā lasām: „es ticu uz Dievu Tēvu, visa valdītāju“ u. t. t. Arī krievi saka tāpat: „вѣрую въ Бога“ (bet vācieši an Gott), kas tulkots no grieķu πιστεὺω εἰς τὸν ϑεόν. Πιστεύειν εἰς ϑεόν te nozīmē ticēt, ka Dievs ir, ka viņš eksistē (klasiskajā laikmetā lietoja izteicienu νομίςειν ϑεόν vai ϑεούς), kurpretī πιστεύειν ϑεῷ varētu nozīmēt arī ticēt Dievam, t. i. tam, ko viņš saka, tāpat kā izteicienā πιστεύειν φίλῳ ticēt draugam un t. t.
Mēs runājam „ievest“ jaunu modi, ticību, parašu, jaunu vārdu u. t. t. Tāpat runā arī krievi (ввести), vācieši (einführen) un tā runāja arī romieši, piem., inducere morem novum, nova verba in linguam Latinam, pie kam latīņu inducere atbilst grieķu εἰσάγω. Šī „ievešana“ viegli saprotama no grieķu viedokļa: kad grieķu kolōnisti devās svešumā, viņi līdz ar mētropoles uguni veda līdz dievu tēlus, savu ticību un parašas. Tirgotāja kuģis bija reizē arī kultūrālu vērtību vedējs.
Mūsu grāmatu valoda saka: „šis notikums „izsauca“ (= sacēla, radīja) sarežģījumus“ un tml., pēc krievu „вызвать“ parauga. Tikai jāzina, ka šis „rusicisms“ ir diezgan nekrievisks, jo darināts pēc romiešu un grieķu parauga: evocare risum, lacrimas, iram alicujus, ἐϰϰαλεῖν jeb ἐϰϰαλεῖϑαι δάϰρυα, ὀργήν, εὔνοιαν u. t. t.
„Līdzpilsoņus“ daži mūsu valodnieki atzinuši par „neciešamiem ģermānismiem“, tāpat kā „līdzcilvēkus“ un citas analoģiskas tām formas. Piekrītu, ka šādas formas mūsu valodā skan neveikli, bet nepiekrītu tam, ka jēdzienu „Mitbürger“ var pietiekoši labi izteikt ar „pilsoņi“. „Līdzpilsonis“ nav tas, kas „pilsonis“, tāpat kā „līdzskrējējs“ nav tas, kas „skrējējs“. Krievi lieto formu согражданинъ, franči — concitoyen un grieķi συμπολίτης.
Mūsu ticības apliecinājumā lasām: „es ticu uz Dievu Tēvu, visa valdītāju“ u. t. t. Arī krievi saka tāpat: „вѣрую въ Бога“ (bet vācieši an Gott), kas tulkots no grieķu πιστεὺω εἰς τὸν ϑεόν. Πιστεύειν εἰς ϑεόν te nozīmē ticēt, ka Dievs ir, ka viņš eksistē (klasiskajā laikmetā lietoja izteicienu νομίςειν ϑεόν vai ϑεούς), kurpretī πιστεύειν ϑεῷ varētu nozīmēt arī ticēt Dievam, t. i. tam, ko viņš saka, tāpat kā izteicienā πιστεύειν φίλῳ ticēt draugam un t. t.
Ar minētiem piemēriem nav izsmelti visi latviešu valodā atrodamie grēcismi. Minēju tikai dažus, kas man gadījās pie rokas. Salīdzinot mūsu valodu ar galvenajām kultūrvalodām, tiklab vecajām, kā jaunajām, atradīsim tanī, kā ietekmētus elementus, gan īstus ģermānismus un rusicismus, gan arī grēcismus, latīnismus un gallicismus.
P i e z ī m e. Atsevišķās vietās, aiz tipogrāfiskiem iemesliem, nav uzjemti lielākie grieķu teksti.
P i e z ī m e. Atsevišķās vietās, aiz tipogrāfiskiem iemesliem, nav uzjemti lielākie grieķu teksti.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru