Atkal par prievārdiem

Es, protams, gribēju visu vakaru iedziļināties latviešu valodas kultūras jautājumos, bet patiesībā stundām rakņājos pa internetu, lai noskaidrotu, kas tas par putnu. Tomēr neizdevās

Šoreiz īss fragmentiņš no «Latviešu valodas kultūras jautājumu» 16. laidienā publicētā Valentīnas Skujiņas raksta «Atkāpes no normām mūsdienu valodas praksē».

Blakus prievārdiskiem savienojumiem sastopami savienojumi bez prievārda, piemēram, aiziet kājām — aiziet ar kājām, censties visiem spēkiem — ar visiem spēkiem u. c. Taču dažos gadījumos prievārda atmešana atzīstama par kļūdu, piemēram, pareizi jāsaka saņemt piemaksu pie pensijas (nevis «pensijai»), izteikt savu protestu pret veiktajām provokācijām (nevis «provokācijām»), atbilde uz jautājumu (nevis «jautājumam»), teātris sāk biļešu iepriekšpārdošanu pilsoņiem uz izrādēm (nevis «izrādēm»), talcinieki nav skubināmi uz darbu (nevis «darbam»), atsaukties uz aicinājumu (nevis «aicinājumam»). Nepareizi ir teikt «atrodas uz kapitālo remontu», bet gan atrodas kapitālajā remontā. Ne vienmēr pareiza ir prievārda izvēle, piemēram, prievārds no nepareizi lietots teicienā «spriežot no sarunu tēmas», pareizi: spriežot pēc sarunu tēmas. Prievārds no nereti tiek lietots kopš vietā, piemēram, latviešu valodā pareizi ir teikt tā būs pirmā tikšanās kopš N vizītes (nevis «no N vizītes»).