«Par visai nepatīkamu tradīciju kļuvusi no angļu valodas aizgūtā frāze Jau iepriekš paldies! (Thanks in advance!). (..) Paldies par ko? Par to, ka vēl neesat atbildējis vai, iespējams, atbilstīgi kompetencei neesat pareizais adresāts un nemaz nevarat palīdzēt? Tāpēc nepateiksimies par visu jau iepriekš, jo nekas jau nav vēl izdarīts!»No diskusijām internetā spriežu, ka no angļu valodas ir ievazāta tieši ļaunprātīga zemteksta vai stulbuma meklēšana vienkāršā pieklājības frāzē, kas pastāv ļoti daudzās valodās. Piemēram, es lietoju šīs frāzes variantu «Jau iepriekš pateicos!» pēc krievu «заранее благодарю» parauga. Kāpēc? Tāpēc, ka nekas nav ne universāli slikts, ne labs. Arī iepriekšējai pateicībai ir vieta valodā un dzīvē.
Piemēram, es regulāri vacapā lūdzu ģimenes ārsti izrakstīt zāles hroniskam slimniekam. Vai ar «Labdien!» iesāktas ziņas nobeigumā pietiktu ar «Visu labu!», jo galu galā zāļu izrakstīšana ir ģimenes ārstes darba pienākums? Vai pietiktu ar strupu «Paldies!»? Vai vajadzētu rakstīt atsevišķu pateicības ziņu pēc zāļu saņemšanas, kas nav zināms, kad notiks, jo līdz tuvākajai aptiekai ir 15 kilometru (un atkal — es taču pateicos tieši par izrakstīšanu)?
Kā jau var noprast, man neviens no šiem variantiem nešķiet labāks par iepriekšēju pateicību. Dažkārt pieklājības frāzi «Jau iepriekš pateicos!» izmantoju arī e-sarakstē ar valsts un pašvaldību iestādēm, kam tāpat ir pienākums kaut ko darīt vai atbildēt, bet kur pēc rīcības pateicība veicēju var arī nesasniegt e-pasta adreses konfigurācijas dēļ. Sākumā citētajā rakstā ir arī aicinājums nebūt pārspīlēti pieklājīgiem, bet man šķiet, ka tas nemaz nav iespējams — svešiem ļaudīm būtu jābūt savstarpēji ļoti pieklājīgiem, un tas ir tikai normāli.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru