![]() |
Vēlreiz mans iemīļotais nebebrs |
«Arvien biežāk dzirdama normai neatbilstoša vārda bebrs izruna — platā patskaņa [æ] vietā dzirdams šaurais patskanis [e]. Kļūdaina ir arī salikteņa bebrāda izruna. Latviešu literārās valodas norma nosaka, ka 1. deklinācijas lietvārdos (vsk. nom. ir galotne -s) visās formās saknē ir platais patskanis [æ], piemēram, tēvs, tēva, tēvam, tēvu, tēvā, tēvi, tēviem, tēvos; sesks, seska, seskam, sesku, seskā, seski, seskiem, seskos. Arī vārds bebrs ir jāizrunā ar platu patskani [æ], piemēram, bebrs [bæbrs], bebra [bæbrɑ], bebram [bæbrɑm].»
Kontaminācija ar izlokšņu formu "bebris", uzvārdu Bebris no laikiem, kad deklinācija svārstījās? Īstais ir [æ], tam atbilst [a] augšzemnieku uzvārdā Babris. (Nevar spekulēt, ka zilbiskais "r" šaurina, jo "dzedrs", "dzestrs" runājam kārtni ar [æ].)
AtbildētDzēstTāpat kā jums, arī man šā vārda pareizruna bija jāielāgo.
Jā, tā viš i. Šodien, kamēr šķūrēju sniegu, ik pa laikam mēģināju, un nu jau sanāk gandrīz vai dabiski.
Dzēst