Beidzot tas ir oficiāli un citas pārmaiņas

Lai gan nometnes vietas vienmēr tiek ierādītas parka malā vai prom no zvēru takām, vientulīgi nav nekad

Šad tad man liek taisnoties, kāpēc esmu rakstījusi tieši tā, nevis citādi, tāpēc cenšos pievērst uzmanību visādiem daudzmaz oficiāliem pareizrakstīšanas avotiem, kuru saiti varu vienkārši nosūtīt un neko vairāk nepaskaidrot. Kad aptuveni pirms gada izzuda Ministru kabineta noteikumu Nr. 916 «Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas kārtība» 1. pielikums «Saīsinājumi, kurus var neatrunāt dokumentā», es mazliet sapīku: lai gan tas pielikums bija visai kļūdains, tomēr to varēja reizēm izmantot šim nolūkam.
     Taču, kā saka krievi, svēta vieta tukša nestāv: Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija ir publicējusi savu vispārlietojamo saīsinājumu sarakstu, bet ar vismaz tikpat dīvainiem atlases kritērijiem kā Ministru kabineta noteikumu sarakstam.
     Pirmām kārtām man nepatīk, ka saraksta nosaukumā ir vārds vispārlietojams (tāds, kas nav saistīts ar specifiskām sazināšanās situācijām vai valodas lietošanas sfērām (piemēram, par vārdu, izteikumu); neitrāls), jo man šķiet, ka nevajag veicināt saīsinājumu izplatīšanos ārpus lietišķajiem rakstiem.
     Vislielākais prieks bija ieraudzīt, ka, atšķirībā no iepriekšējā, šajā sarakstā saīsinājumos, kas sastāv no divām vai vairāk daļām, aiz punkta ir atstarpe, piemēram, a. god. un a. k. Diemžēl ar konsekvenci Latviešu valodas ekspertu komisija nekad nav izcēlusies: p. m. ē., kā arī paša saraksta numerācijā tas nav ievērots.
     Savukārt saraksta sastādītājiem vislielāko prieku, šķiet, ir sagādājusi vienādu saīsinājumu ar pilnīgi atšķirīgu nozīmi iekļaušana sarakstā. Piemēram, apr. ir ietverts trīsreiz: apriņķis (aiz īpašvārda), apraksts (arhīva dokumentiem) un aprīlis. Divi vienādi atšķirīgu vārdu saīsinājumi b., d., dz., eks., lic., pag., p. k., vsk. un zīm. arī nav nepareizi noteiktos tekstos, tomēr…
     Tomēr viens dubultnozīmīgais saīsinājums ir izzudis. Iepriekšējā sarakstā Dr. apzīmēja gan ārstu, gan zinātņu doktoru, bet jaunajā sarakstā zinātnisko grādu nomenklatūra nav iekļauta un vārds ārsts vairs nekādi netiek saīsināts. Valodas konsultantes uzskata: ņemot vērā, ka latviešu valodā dakteris ir sarunvalodas vārds, droši vien sen jau tā vajadzēja.

Lai arī ārsti ir pieraduši tā rakstīt, mūsu ieteikums būtu norādīt ārsta specialitāti, piem., ķirurgs, ģimenes ārsts, ginekologs utt.

Par šiem es valodas konsultantēm nepajautāju, bet jaunajā sarakstā nav iekļuvuši arī b-ba, sab-ba, kgs un kdze. Vai tiem arī beigas? Nē, nu es neiebilstu.
     Pabrīnījos par absolūti nesaprotamo skat. prioritizēšanu pār sk. (skatīt) un tā lietošanu vispār. Vai tiešām vienas rakstzīmes ietaupījums kādam šķiet veiksmīgi izveidots saīsinājums?!
     Visbiedējošākie jaunumi man šķiet saīsinājumi L. (Lielais, Lielā) un M. (Mazais, Mazā). Apžēliņ, nu taču iemācieties locīt īpašības vārdus ar noteikto galotni! Turklāt divu rakstzīmju ekonomija tik un tā nav ekonomiska. Dīvainumā daudz neatpaliek arī saīsinājumi kr. (kreisais) un lb. (labais), bet mācību iestāžu saīsinājumi PII (pirmsskolas izglītības iestāde) un psk. (pamatskola) kārtējo reizi liek nodomāt, cik ļoti nolaidīgi LVEK dalībnieki izturas pret saviem pienākumiem, jo negribas taču domāt, ka viņiem trūkst zināšanu.
     Un nobeigumā atkal par labo! Beidzot ir atsauce, kur nosūtīt visus, kas netic, ka latviski pieņemamākie pavisam īsie nedēļas dienu saīsinājumi kabatas kalendāram ir P, O, T, C, Pk, S un Sv.

PS. Par papildinājumu vispārlietojamo saīsinājumu sarakstam gribu teikt, ka pat tad, ja saīsinājumu salikteņi ir tik labskanīgi kā VARAM, nav vērts veicināt to lietošanu. Es, piemēram, VVC nekad neizlasu citādi kā WC, un LVEK man vienmēr atsauc atmiņā Daces Rukšānes pirmsdeputātes perioda tvītus par nepatīkamām sajūtām, kas beidzas ar nelabas dūšas atveidojumu vļek. Diemžēl arī labskanīgais saīsinājumu saliktenis VARAM ir padarījis savu ļauno darbu — panācis jēdzienu aizstāšanu.