Pārtikas produktu marķējuma nebeidzamais stāsts

Kalahari šakālis uz putniņu fona

Reiz sensenos laikos, kad pārtikas tehnoloģu valoda kārtējo reizi bija uzvarējusi latviešu valodas gramatiku, es nolēmu, ka jāmaina taktika — ir jānogaida, kad etiķešu tekstus vairs nesacerēs speciālistes, kas mācījušās no grāmatām krievu valodā, un problēma atrisināsies pati no sevis.
     Taču drīz vien izrādījās, ka es ar savu taktiku dzīvoju iedomātu apdraudējumu pasaulē un ļaunais vējš pūš pavisam no citas puses, nevis no senilām grāmatām, proti, es ieskatījos Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1169/2011 par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem un uzzināju, ka vairākas muļķības, ko es nesekmīgi cenšos izskaust no pārtikas produktu marķējuma, nāk tieši no šīs regulas. Lūk, daži piemēri.
     Tieši šajā regulā norāda uzturvielu daudzumu nevis porcijā vai 100 gramos produkta, bet gan uz porciju un uz 100 g.
     Tieši šeit mudina rakstīt nevis, ka produktā ir mazliet kaut kā, bet gan, ka tas satur nelielu daudzumu kaut kā.
     No šejienes nāk formula (8 400 kJ vai 2 000 kcal), lai gan ir izteikta viena enerģētiskā vērtība — tātad (8 400 kJ jeb 2 000 kcal).