 |
| Degunragputns Kasanē, Botsvānā |
Protams, gramatika pirmām kārtām ir vienošanās. Savukārt pašvaldību vēlēšanas apliecināja, ka latviešu valodā nav izdevies vienoties par to, kurus vārdus tiešajos nosaukumos rakstīt ar lielo burtu. Īpašie viltnieki to risina vienkārši — raksta tikai ar majuskuļiem jeb versāļiem, taču citi ir spiesti atklāt savu izvēli. Bet ko izvēlēties?
Kaut kā ir iegājies, ka gandrīz nav domstarpību par trīsvārdīgu tiešo nosaukumu rakstību: ievadītājvārdu (visbiežāk tas ir vietvārds) raksta ar lielo sākumburtu, diferencētājvārdu arī ar lielo, bet nomenklatūras vārdu ar mazo. Šaubas rodas, kad ir jāpieraksta divvārdīgs nosaukums. Taču arī tas patiesībā nav grūti. Visbiežāk ir tā, ka sakrīt ievadītājvārds (vietvārds) un diferencētājvārds. Tā ir, piemēram, nosaukumā «Rīgas dome». Nē, divu atsevišķu sākumvārdu trūkums nepadara nomenklatūras vārdu «dome» par īpašvārdu. Šāds risinājums var ienākt prātā tikai tad, ja dzīvo virsrakstu līmenī un reāli šie nosaukumi nekad nav jālieto. Citādi uzreiz ir skaidrs, ka, turpinot kaut kādu saistītu tekstu par, piemēram, Rīgas domi, jūs nevēlēsities rakstīt, piemēram, «Rīgas Dome sapulcējās uz kārtējo sēdi. Lai gan domnieki apsprieda šo priekšlikumu, galīgo lēmumu Dome nepieņēma.»
Te nav runa par izņēmumiem, pagaidām likumi nav konsekventi. Ar lielo otrais vārds divvārdu nosaukumos: Latvijas Universitāte, Ventspils Augstskola, Latvijas Banka. Ar mazo: Kuldīgas slimnīca, Apes vidusskola, Rīgas dome.
AtbildētDzēstJau esmu rakstījusi par to, bet ļoti piesardzīgi, jo negribu uz savu kluso dienasgrāmatu izsaukt kādus karojošus fanātiķus, taču man liekas nekonsekventa un muļķīga pašreizējā kārtība, ka, piemēram, vārds «universitāte» trīsvārdu nosaukumos ir nomenklatūras vārds, bet divvārdu, lūk, nav.
DzēstVairs neatceros, kur to izlasīju, bet piekrītu domai, ka, ja mēs neesam gatavi tik radikālai rīcībai kā vācieši, kas visus lietvārdus raksta ar lielo burtu, tad mums vajag ierobežot lielo burtu bezjēdzīgu lietošanu. Tā ka saskaņā ar šo koncepciju (kas ir nomenklatūras vārds, tas vienmēr paliek nomenklatūras vārds) varētu būt kādi divvārdu nosaukumi, kur abi vārdi rakstāmi ar lielo burtu, taču tā nevar būt «dome», proti, neviena «dome» nevar būt izņēmums.
Protams, es arī šaubos, vai mēs spēsim atšķirt vienīgo un neatkārtojamo Latvijas universitāti no jebkuras tekstā pieminētas universitātes, kas atrodas Latvijā, ja vienīgajai un neatkārtojamajai abi vārdi nebūs rakstīti ar lielo burtu. Protams, es arī piekrītu, ka gramatikai ir jābūt daudzmaz muļķudrošai. Un tomēr…