Šodien, sestdien un šosestdien

Un orķestris spēlēj' tikai mums. Balī, Balī

Reiz metos tviterī aizstāvēt korektori, kuru kolēģe maketētāja apsmaidīja par to, ka viņa raksta šotrešdien, nevis šo trešdien. Cenšos nekur neiejaukties, ja man neko neprasa, jo tad man cauras dienas būtu jāpavada cīņā ar vējdzirnavām, tomēr šoreiz nenoturējos, jo maketētājas gavilēm par neprofesionālismā pieķerto speciālisti pievienojās arī kāda cita korektore. Un tad sākās. Pēkšņi man pa e-pastu sāka rakstīt klienti, kas, visticamāk, par šo starpgadījumu nemaz nezināja, un prasīt, kā jāraksta: šo sestdien vai šosestdien? Un es biju spiesta paskaidrot, kāpēc tā ir.
     Ņemu norādāmo vietniekvārdu šis, ar ko norāda uz tuviem priekšmetiem, sieviešu dzimtē šī un lietvārdu sestdiena: šī sestdiena. Loku visos locījumos.

	Sieviešu dzimte
	Vienskaitlis
Nominatīvs (kas?)	šī sestdiena
Ģenitīvs (kā?)	šās (šīs) sestdienas
Datīvs (kam?)	šai sestdienai
Akuzatīvs (ko?)	šo sestdienu
Instrumentālis (ar ko?)	ar šo sestdienu
Lokatīvs (kur?)	šai (šinī, šajā) sestdienā
Vokatīvs (bez jautājuma)	- sestdiena!

     Es neņemu apstākļa vārdu (patstāvīgi, nelokāmi vārdi, kas nosauc darbības, īpašības vai apstākļa pazīmes) sestdien, jo sk. iepriekš, uz ko norāda šī. Tā ka nav izvēles starp šosestdien un šo sestdien, bet šosestdien un citiem līdzīgi veidotiem apstākļa vārdiem ir sava, patstāvīga nozīme: pašreizējā [noteiktā laika sprīdī (piemēram, nedēļā, gadā)].

NB! Tas pats attiecas arī uz pagājšnedēļ pēkšņi aktualizētajiem nedēļas dienu apstākļa vārdiem savienojumā ar pagājušo-, pagājuš- un pagājš-, lai cik apšaubāma būtu, piemēram, pagājušootrdien, labskanība. Kas no tā cieš, vienmēr var lietot lietvārdus, piemēram, pagājušajā otrdienā.

Un vēl! Vai šodien ir jāraksta kopā vai atsevišķi, neviens nav prasījis.

Ārst, dziedini pats sevi! II

Māksla Venēcijā

Jau sen cenšos izvairīties no cilvēkiem domāto zāļu, kas Zāļu valsts aģentūras vietnē tiek lepni dēvētas par «humānajām zālēm», aprakstu tulkošanas, jo veidne, kur ir jāieraksta ziņas par konkrētajām zālēm, ir visai neveikli pārtulkota. Viskaitinošākais ir adverse reactions tulkojums ar blakusparādības, nevis blaknes, lai gan tajā pašā aģentūras vietnē publicētajā farmācijas terminu vārdnīcā blakne ir.

     Turpmāk centīšos izvairīties arī no dzīvnieku ārstēšanai domāto zāļu aprakstiem, ar ko pirmo reizi saskāros pavisam nesen, jo modrību iemidzināja veidnes normālais nosaukums «Veterināro zāļu apraksts». Taču arī šī veidne ar reālistisku tulkojumu neizceļas. Visjocīgākais bija apakšvirsraksts «Piesardzības pasākumi, kas jāievēro personai, kura lieto veterinārās zāles dzīvnieku ārstēšanai». Manuprāt, šo tulkojumu var saprast paredzētajā nozīmē tikai tad, ja zina, kas bija teikts angliski: special precautions to be taken by the person administering the veterinary medicinal product to animals.

Par toni un vārdšķirām

Vēl no Padangas promenādes ainiņām. Indonēzija

Man šķita interesants Ingmara Zemzara sacerējuma virsrakstā ««Radošums» ir modes nevārds. Ko likt vietā?» pieteiktais mēģinājums kaut ko piedāvāt valodas praksei, tāpēc nolēmu rakstu izlasīt. Vispār man bieži ir grūti lasīt to, ko citi raksta par latviešu valodu. Parasti man visvairāk traucē vīzdegunīgais tonis un kļūdas tekstā. Nu un šis izrādījās kā parasti.
     Pirmkārt, īsti nekas lietderīgs vietā nav piedāvāts, ja par tādu neuzskata svešvārda izmantošanu. Literārā redaktore Guna Kalniņa lekciju cikla «Pareiza un moderna rakstu valoda» ievadā izjusti apgalvo: «Dzīvo tā valoda, kurā var runāt par visu. Latviešu valodā var runāt par visu.» Lai arī man nav nekādu iebildumu pret svešvārdiem pašiem par sevi, sanāk, ka par dažiem pamatjēdzieniem tomēr nevar.
     Ingmara Zemzara raksta galveno daļu aizņem augstprātīgs pieņēmuma apraksts, ko varētu būt domājis lietvārda «radošums» radītājs, kaut gan to, kāpēc šī forma ir nepareiza, var pateikt, nevienu neapvainojot «drosmē neapzināties savu nekompetenci». Un, nē, es to neuztveru personiski — uz vārda «radošums» autortiesībām nepretendētu pat tad, ja tas būtu labs, pareizs un iederīgs, kā arī neesmu čakla šī vārda lietotāja, bet gan jau kādu reizīti ir kaut kur iesprucis.
     Otrkārt, raksts ir pārāk īss, lai tajā būtu vieta nekonsekventai terminoloģijai, tāpēc ir kaitinoši, ka vārdšķiru nosaukšanai ir izmantoti gan svešvārdi, gan latviski termini, piemēram, ir runa par verbiem un adjektīviem, kā arī par lietvārdiem un divdabjiem.
     Vikipēdija paskaidro, ka latviešu valodā izšķir šādas vārdšķiras: lietvārdus, darbības vārdus, īpašības vārdus, vietniekvārdus, apstākļa vārdus, skaitļa vārdus, partikulas, izsauksmes vārdus, prievārdus un saikļus, taču valodnieks Jānis Endzelīns ir sacījis:

«Daži latviskie gramatikas termini, piem., darbības v., īpašības v., neatbilst precīzi attiecīgo vārdu šķiru nozīmei. Tâ, piem., sēšana, pļaušana īsteni taču apzīmē darbību, bet pieskaitāmi substantīviem, ne darbības vārdiem, slinkums, laiskums apzīmē īpašību, taču tie nav īpašības v., bet substantīvi, turpretim tādus vārdus kâ gulēt, sēdēt, slinkot, kas apzīmē stāvokli, ne darbību, saucam tomēr par darbības vārdiem. Tāpēc labāk lietāt latīniskos nosaukumus (verbs, adjektīvs), jo tie, mazākais, nemodina aplamus jēgumus.»

«Tikai no tevis nav vēstules…»

Esam sasnieguši Sani pāreju (2 876 m v. j. l.) — no Lesoto atskatāmies uz nobraukto ceļu

Šķiet pašsaprotami, ka metode ir e-pasts, sūtījums ir e-vēstule nu un nosūtītāja/saņēmēja adrese ir e-pasta adrese, tāpēc mani allaž izbrīna, ja kāds ir jāpierunā nerakstīt, piemēram, «uz pieciem e-pastiem vēl neesmu atbildējis», kaut gan man nekad nav bijis apņēmības kontaktinformācijas sadaļā rakstīt 
«e-pasta adrese», lai arī bieži turpat blakus ir «juridiskā adrese», «biroja adrese» un «pasta adrese», un tas būtu tikai loģiski.
     «Google» norāda, ka angliski lietvārds e-mail nozīmē gan pašu sūtījumu, gan sūtīšanas sistēmu un ir darbības vārds e-mail — sūtīt e-vēstuli vai sūtīt vēstuli pa e-pastu. 
     Paskatījos, ka latviešu plašākās terminus tulkojošās vārdnīcas internetā arī neatbalsta, ka latviski metodi, sūtījumu un sūtīšanu vajadzētu saukt atšķirīgi. Ne AkadTerm, ne EuroTermBank, ne EuroVoc, ne VVC vārdam e-mail vai email tulkojumā nedod arī nozīmi e-vēstule (šajās vārdnīcās vispār nav tāda vārda). Turklāt vārdnīcās sūtījumu apzīmēšanai ir arī vārdi surogātpasts un nevēlamais e-pasts, kas patiesībā kļūdaini nosauc metodi, jo surogātvēstules un nevēlamās vēstules pa to pašu e-pastu vien pienāk — tām nav sava pasta.

Izplūdušās robežas

Žirafes portrets vēl ar filmu fotoaparātu

Ir pašsaprotami, ka ne visi terminologu ieteikumi izdzīvo valodas praksē. Lai gan man ir žēl, ka «vidējais latvietis» negrib pieņemt terminologu piedāvāto vienošanos un saukt media par plašsaziņas līdzekļiem un marketing par tirgvedību, man nav grūti saprast iemeslus, kāpēc tas tā ir. Tomēr šīs izpratnes robeža ir visai izplūdusi un dažkārt man šķiet, ka šādu nevēlēšanos var pamatot vienīgi ar «es negribu, un viss».
     Nupat kārtējo reizi saskrējos ar klientu par landing page. AkadTerm to iesaka atveidot latviski ar mērķlapa, taču internetā jau ir sazēlis tiešais tulkojums piezemēšanās lapa, ko šīs izplatības dēļ grib izmantot arī klients. Nu šeit es galīgi nesaprotu, ar ko pēdējā ir labāka par terminologu ieteikumu. Klients gan paskaidroja, ka, pārtulkojot atpakaļ, man sanāks target page, bet viņam — tas, kas vajadzīgs, proti, landing page, taču, ņemot vērā, ka vismaz pagaidām termina target page nozarē nav, es nekādu problēmu nesaskatu.
     Oriģinālā daudzi nosacītie termini, kas apraksta parādības e-vidē, it sevišķi tie, kas robežojas ar reklāmu un tirgvedību (es ceru, ka es saprotami izsakos :), ir vairāk vai mazāk asprātīgas metaforas, tomēr ne vienmēr (drīzāk ļoti reti) šī metaforiskā nozīme gaumīgi atspoguļojas tiešā tulkojumā.
     Reiz, kad tulkoju kāda IT megauzņēmuma jaunākās ierīces (!) aprakstu, pāris vārdkopu aizsūtīju gan LZA Terminoloģijas komisijas Informācijas tehnoloģijas, telekomunikācijas un elektronikas terminoloģijas apakškomisijai, gan kādam pazīstamam IT jomas superģēnijam. Biju patīkami pārsteigta un ļoti pateicīga, ka apakškomisijas locekļi pēc būtības iedziļinājās un operatīvi atbildēja uz vaicājumu ar konkrētām, izmantojamām vārdkopām latviski. Savukārt superģēnijs par vienu no angliskajām vārdkopām atbildēja «diezgan izplūdis mārketinga jēdziens» — tātad būtībā nekas, kas varētu pretendēt uz vietu IT terminu kopā, lai gan izklausās ļoti tehniski un svarīgi.

Ilustrācijas un karikatūras

Kempingā Dienvidāfrikā bija sajūta, ka dzīvojam pārdomāti iekārtotā un labi koptā parkā

Varbūt es nemūžam nebūtu par to uzzinājusi, ja raksts nebūtu ilustrēts ar Mareka Ruskula zīmējumu, kur viens klucītis parakstīts ar vārdu «vienums», bet tāds kā Rubika kubs — ar vārdu «vienība». Tādu informatīvo skaistumu ir viegli pārpublicēt citos mēdekļos, piemēram, tviterī, kas arī tiek darīts, un tur es to pamanīju. Tad nu ielūkojos arī pašā rakstā, kas beidzas ar šādu atsevišķu rindkopu: ««Vienība» — kopums. «Vienums» — viena lieta, būte, objekts.»
     Uzreiz pasmējos par mērvienumiem. Turklāt «Microsoft» terminologi jau ir apkaunojuši sevi ar «atskaites vienumu», kura definīcija ir ‘entity on a report’. Es nesaku, ka vienums ir slikts, tikai nepatīk vēlme, lai katram vārdam būtu viena nozīme.
     Valodnieks Aldis Lauzis uz jautājumu tviterī «Kā korekti pārvarams kārdinājums lietot formu «kriminālprocesa ietvaros»?» atbild «Tur, kur vajag «kriminālprocesā» vai «kriminālprocesa sakarā»? @KarikaturaLv tos ietvarus un būrus varētu uzzīmēt :)», ļoti prātīgi ietverot atbildi jautājumā, jo tiešām bez konteksta to ir grūti pateikt. Piemēram, «sakars» un «ietvari» nebūs gluži viens un tas pats — kriminālprocesa sakarā arī es varu izteikties, bet «ietvari» norāda ierobežojumu, tiešu piederību. Tā ka paliek «kriminālprocesā» vai «kriminālprocesa robežās», ja ir domāta tieši šī nozīme.
     Lietvārda ietvars lietošanas otrajā nozīmē ‘apjoms, robeža (darbības sfērai, zināšanu nozarei u. tml.)’ un pārnestā nozīmē ‘forma, veids (mākslas darbam)’ [citēju LLVV] galvenais trūkums un vaina ir tā, ka slinku rakstītāju un tulkotāju dēļ tas notiek pārāk bieži vietā un nevietā, dažkārt šādi izspiežot no saziņas precīzāku un kodolīgāku izteiksmi, taču diez vai tas nozīmē, ka jācenšas panākt, lai šim vārdam būtu tikai viena — pirmā — nozīme.
     Atmiņas dzīlēs mētājas tā paša Mareka Ruskula zīmēta izspiedējvīrusa ilustrācija, kur salikteņa izspiedēja daļa ir attēlota ar darbības vārda izspiest pirmo (‘spiežot izvirzīt’), nevis septīto (‘iegūt (ko), varmācīgi pieprasot, draudot u. tml.’) nozīmi [citēju MLVV], kurā patiesībā darbojas šis vīruss. Īsti neizprotu šāda vizuālā puskoka lēciena jēgu.

Aziātu ēdieni

Čiangmajas vairumtirdzniecības tirgus ainiņa

Lai gan Vīnes šniceles un Kijevas kotletes pastāvēšana latviešu valodā nav noliedzama, parasti pārtikas produkti un ēdieni pieder nevis noteiktām teritorijām, bet gan to iedzīvotājiem: franču maize, vācu desiņas, grieķu jogurts. Arī gaume un virtuve ir cilvēkiem, nevis teritorijām: nūdeles taju gaumē, vista spāņu gaumē, itāļu virtuve.
     Un tad klients sagribēja vispārināt līdz veselas pasaules daļas līmenim. Gan LLVV, gan MLVV skaidri teikts, ka Āzijas pamatiedzīvotāji ir aziāti, nevis, piemēram, āzieši, kā šur tur manīts rakstām. Ielūkojos arī periodika.lv, lai redzētu, kā šis vārds tiek lietots. Vēl 1989. gadā žurnālā «Zvaigzne» ir tematisks raksts, kur skaidrotas aziātu fizioloģiskās īpatnības, kas liedz ēst noteiktus pārtikas produktus. Visu rakstu apskatīt nevarēju, jo Latvijas Nacionālā bibliotēka nemaz nav nacionāla, bet fragmentā minēti arī nēģeri.
     Taču sievišķīgā intuīcija man saka priekšā, ka latviešu valodā aziātus ir piemeklējis to pašu nēģeru, kā arī krievu, žīdu un čigānu liktenis: «vārdam ir radusies negatīva emocionāli ekspresīva nokrāsa, tāpēc mūsdienu latviešu valodā tas ir jāaizstāj». Vai es varu cerēt, ka šī ir manas sievišķīgās intuīcijas dižlatviešu šovinisma lēkme, bet īstenībā tā nav? Tikai daļēji. Piemēram visādi citādi rūpīgi izstrādātajā Tūrisma un viesmīlības terminu skaidrojošajā vārdnīcā ir «Āzijas brokastis».

Svešvārdi, kurus izvēlamies

Pārsteidza, ka stikla pūtēji strādā pīpēdami šī vārda vistiešākajā nozīmē. Murano

Internetā uzdūros pamācībai, ka alpīnistiem ir ekipējums, nevis inventārs. Īsti neredzu jēgu viena svešvārda aizstāšanai ar citu, kam latviešu valodā ir līdzīga nozīme.

inventārs — priekšmetu, rīku kopums (piemēram, kādā telpā, uzņēmumā, iestādē); nepieciešamo priekšmetu, rīku kopums (kādā darbības nozarē). Cilme no latīņu inventarium ‘saraksts, apraksts’. 

ekipējums — kādas darbības veikšanai nepieciešamo priekšmetu, ierīču u. tml. kopums. Cilme no franču équipement.

     AkadTerm ir 26 šķirkļi ar inventāru, arī sporta un tūrisma inventārs, un tikai seši termini ar ekipējumu. Turklāt, kā jau varēja gaidīt, latviski abiem svešvārdiem nav atsevišķa šķirkļa: inventārs ir vienā rindā ar (krājuma) sarakstu un krājumu, bet ekipējums — ar ietērpu, piederumiem un rīkiem. Latviešu vārds neskan tik svarīgi un visaptveroši, vai ne?
     Tas man atgādināja par kādu senu nesaprašanos, kad tulkošanas aģentūra prasīja, lai vial latviski tulkoju ar vārdu flakons. Nolēmu paskatīties, vai nav kaut kas mainījies. Rezultāti bija pārsteidzoši. Valsts valodas centra terminoloģijas datubāzē viena pati vial joprojām ir flakons, bet vārdkopās scintillation vial un amber injector vial laimīgā kārtā tomēr pudelīte. Taču īstos brīnumus ieraudzīju AkadTerm, kur Eiropas Interaktīvā terminoloģijas datubāze (IATE) ir iesniegusi scintillation vial tulkojumu scintilācijas kivete. Nespēju noticēt, ka šo nav iespējams saskaņot.

Autonomā autonoma

Miglainā Venēcija

Gardi smējos par visiem, kas ir tik bezspēcīgi dažādu datorprogrammu latviešu valodas pareizrakstības moduļu priekšā, ka šķeļ salikteņus, jo dators, lūk, viņiem tā liek, tomēr jautrība drīz beidzās, kad saņēmu tekstu, kurā simt un vienu reizi visos locījumos ir pieminēta autonoma (uzņēmums), bet salikteņa daļas ir atdalītas ar atstarpi. Tikko atstarpi izdzēsu, tā uzreiz nāca prātā īpašības vārds autonoms. Nevarēju tikt vaļā no šīs sajūtas. Ja mēs rakstu valodā lietotu ō, droši vien tā doma nebūtu tik uzmācīga. Atstāju, kā ir.

Skaldu matus

Burvīgā Venēcija

     Vai mūsu šķūnī dzīvo piecas grauzēju sugas vai piecu sugu grauzēji?
     Vai tas ir šampūns visu tipu matiem vai visiem matu tipiem?
     Vai notiks pasaules čempionāts hokejā vai pasaules hokeja čempionāts?
     Pirmo vārdkopu es noteikti labotu, ka man šķūnī dzīvo grauzēji, nevis sugas.
     Pēc pirmā piemēra parauga otrajā piemērā man, protams, pirmais variants šķiet vēlamāks: šampūns matiem, nevis tipiem, tomēr esmu ievērojusi, ka lasītāji ar «visiem tipiem» saprot vārda tips piekto nozīmi ‘vīrietis, kura izskats, izturēšanās izraisa aizdomas, negatīvu attieksmi’. Savukārt matu tipi tiek uztverti normāli — kā vārdkoptermins, lai gan es tik un tā domāju, ka šampūns ir paredzēts pašiem matiem, nevis to tipiem.
     Savukārt pēdējais piemērs man šķita tāds, par ko varētu aprunāties ar speciālistiem. Valodas konsultantes atbildēja šādi.

«No latviešu valodas viedokļa pareizi ir abi varianti, turklāt, kā Jūs pati norādāt, pirmais ir izplatītāks, iespējams, ka tradīcijas dēļ vispirms norāda mērogu (pasaules čempionāts, Eiropas meistarsacīkstes, Baltijas kausa izcīņa) attiecīgajā sporta veidā un attiecīgajam dzimumam. 

Savukārt loģiski saprotams ir arī otrs variants — stingru nosacījumu ne no valodas, ne sporta žurnālistikas viedokļa šajā ziņā nav. Galvenais, lai būtu skaidrs, kāda mēroga sacensības notiek un kādā sporta veidā.»

Grūti bija navigēt

Paisums

Jau sūrojos, ka LZA Terminoloģijas komisija ieteica rakstīt nevis «čipēt dzīvniekus», bet gan «implantēt dzīvniekiem mikroshēmu», pamatojot tādējādi, ka čips ir sarunvalodas vārds, kas tāpēc rakstu valodā nav iederīgs. Bet kā būtu ar atvasinājumiem no lietvārda navigācija, kas, šķiet, nekādi nav pieskaitāms pie sarunvalodas vārdiem?
     Sākumā nevarēju saprast, kāpēc visādi citādi prātīga kolēģe raksta «veic navigēšanu», līdz paskatījos vārdnīcā, ka darbības vārda navigēt tur nav, bet naviģēt tiek uzskatīts par novecojušu. AkadTerm ir, bet vienā šķirklī ar pārvietoties vai pāriet, kas nav gluži tas, kas vajadzīgs, runājot par dažādu ierīču (programmu) navigācijas funkciju, kad tās parāda (pasaka) ceļu uz kādu lietotāja izvēlētu vietu. Turklāt definīcijas tur nav, kas apliecinātu, ka runa ir par šo funkciju. Vēl AkadTerm latviešu valodas šķirkļos pret 59 šķirkļiem ar sakni navig- mani pārsteidza trīs naviģēšanas (ar ģ). Arī «Google» neiepriecināja, uzrādot vien aptuveni 1200 nenoteiksmju navigēt un ap 600 — naviģēt.

Gudro protokoli un paralēlformas

Venēcijas zivju tirgū

Es gribētu, lai Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija sakopo visus dvēseles spēkus un sāk publicēt sēžu protokolus, citādi šo ekspertu domu gaita dažkārt galīgi nav izprotama. Piemēram, kāpēc mums vajag viņu ieteiktās paralēlformas? Šogad jau ir ieteiktas paralēlformas haika un nelokāmā haiku. 
     Savukārt no dokumenta «LVEK lēmumi, 2015. gads», kas publicēts centra mājaslapā, var uzzināt, ka pagājušajā gadā Latviešu valodas ekspertu komisija 
ir atbalstījusi:
     1) paralēlformas ar līdzskaņu miju un bez tās 5. deklinācijas lietvārdu daudzskaitļa ģenitīvā (piemēram, žirafju/žirafu; karafju/karafu);
     2) izrunas paralēlvariantus ar šauro un plato e atsevišķu 1. konjugācijas darbības vārdu (piemēram, vērt, svērt, bērt, ķert, dzert) vienkāršās tagadnes vienskaitļa 1. personas formā, kā arī vienskaitļa un daudzskaitļa 3. personas formā — (es) veru, sveru, beru, ķeru, dzeru; (viņš, viņa, viņi, viņas) ver, sver, ber, ķer, dzer;
     3) ka valodniecības un socioloģijas terminam ir pieļaujamas paralēlformas padomisms/sovetisms.

Salikteņi

Ejam zem ūdens

Lai izprastu, vai vajag veidot salikteni vai tomēr ne, viens (bet ne vienīgais) noderīgais paņēmiens ir pārliecināties, ka salikteņa nozīme atšķiras no tajā iesaistīto vārdu nozīmes, ja tie būtu uzrakstīti atsevišķi. Tāpēc nav, piemēram, salikteņu lūpukrāsa un gultasveļa, bet ir salikteņi, piemēram, namatēvs un zemesgrāmata. Tāpēc darba vieta ir tur, kur tieši tiek izpildīts darbs, bet darbavieta ir organizācija, kurā strādā.
     Diemžēl daudziem tas nav arguments. Šodien atkal piebira pilna pastkaste ar mājas lapām, atslēgas vārdiem un datu bāzēm. Ja «Google» liek meklēt «mājaslapas veidošana», tā piedāvā 110 tūkstošus rezultātu un jautājumu «Did you mean: mājas lapas veidošana». Ja piekrīt, atrasto rezultātu skaits palielinās līdz 159 tūkstošiem.

Gaismas diodes, jūs man patīkat jeb «Arī tu, Brūt?»

All the things I really like to do are either immoral, illegal, or fattening

Nejauši atklāju, ka ar laipnu IATE piespēli angļu valodas abreviatūras LED (light-emitting diode) AkadTerm norādītais tulkojums latviski ir… LED! Jā, pamatšķirklī LED nav pieminēta, dažos šķirkļos ir pieminēta arī gaismas diode, taču bez kādām ieteicamības norādēm, savukārt jaunākajos šķirkļos, kuru autortiesības pieder «Microsoft Corporation», gaismas diodes vispār vairs nav.
     Nu ko, dārgie terminologi, esat izņēmuši man no rokām ieroci, lai es mierīgi varētu turpināt lietot gaismas diodi un atsaukties uz jums, ka tā vajag.
     Savukārt Vikipēdijā ir plaši raksti «Gaismas diode» un «Gaismas diožu spuldze», lai gan pēdējais jau ir pilns ar LED. Kāpēc tas ir vajadzīgs?

Vai defise un slīpsvītra ir dekoratīvi elementi

Balī, Balī

Kaut kādā ziņā noteikti ir. Pieturzīmes definīcija ir ‘noteikta grafiska zīme gramatisko vai jēdzienisko teksta vienību atdalīšanai’, tomēr ne velti pieturzīmju ir diezgan daudz, jo katrai ir sava vieta un funkcija. Par to, ka defise nav domuzīme, nav rakstījuši tikai sliņķi, tāpēc pie tā nekavēšos, taču mani tikpat ļoti nomāc, ja defise tiek izmantota par apakšpunktu aizzīmi. Manuprāt, tas tomēr dod kaut kādu nepareizu signālu par tekstu kopumā. Ir taču tam speciālas un arī piemērotākas zīmes, kam atšķirībā no pārnesumzīmes nav latviešu valodas gramatikā skaidri definētu citu lietošanas noteikumu.
     Tikpat ļoti man nepatīk, ja slīpsvītras tiek izmantotas par pāru pieturzīmēm līdzīgi iekavām. Interesanti, ka šāds lietojums pat ietilpst daudzu tulkošanas aģentūru obligātajos norādījumos tulkiem, piemēram, kā pareizi atdalīt no tulkotā teksta dokumentā redzamo grafisko elementu aprakstus. Tomēr tā ir lieka pašdarbība. Priekš tiem, kam pašiem nav jēgas par atsevišķu pieturzīmju funkcijām, Ministru kabineta noteikumos «Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas kārtība» ir skaidri pateikts, ka tad ir jālieto iekavas.

41. 7. vietā, kur oriģinālā ir personas personiskais paraksts, raksta vārdu «paraksts», liekot to iekavās; 

41. 8. vietā, kur oriģinālā ir zīmoga nospiedums, ģerboņa, organizācijas emblēmas, reģistrētās preču zīmes vai pakalpojumu zīmes attēls, raksta attiecīgu vārdu, liekot to iekavās, un, ja nepieciešams, norāda zīmoga nospieduma tekstu.

Vai tostarp nozīmē ‘including’ un ‘в том числе’

Arī Indonēzijā mēdz būt diezgan vēsi. Bromo

Visi man zināmie speciālisti it kā ir vienisprātis, ka ekvivalents ‘kopuma sastāvā’ apzīmēšanai nekādā ziņā nav to skaitā un tai skaitā, it īpaši, ja entitāšu kopskaits kopumā netiek minēts. Diemžēl Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija par to nav informēta. Tās sagatavotajā sarakstā «Vispārlietojamie saīsinājumi» t. sk. ir atzīts par tradicionālu saīsinājumu.
     Valodnieks Jānis Kušķis norāda, ka iepriekš minēto pārcēlumu no krievu valodas vietā ir jālieto arī un starp tiem. Par arī gribu piebilst, ka tas ne vienmēr derēs, jo tāpat jau tiek plaši izmantots, līdz ar to teksts kopumā var atstāt stilistiski sliktu iespaidu ar šo nemitīgo arī atkārtošanos.
     2010. gadā nosūtīju atmaskojošu vēstuli Latviešu valodas aģentūrai, ka viņi savos tekstos tostarp lieto ne tikai nozīmē ‘pa to laiku, tikmēr’, bet arī ‘tā, ka notiek, noris, pastāv starp kādiem notikumiem, norisēm, parādībām’. Aģentūras valodnieces man laipni atbildēja, ka LLVV tā arī ir — apstākļa vārdam tostarp ir divas nozīmes. Interesanti, ka MLVV gan ir palikusi tikai viena — vienlaicīguma — nozīme.
     Tāpat nav skaidrs, kāpēc starp tiem un to vidū ir valodnieku šajā sakarā atbalstīti paskaidrojošo vārdu grupu ievadītājvārdi, bet tostarp der tikai laika nozīmē. Valodnieks Aldis Lauzis gan paskaidro, ka tostarp nāk no pa to starpu, tomēr manā izpratnē tas neko neliecina par tostarp ierobežojumu ar laika nozīmi. Tajā pašā viņa piemēru avotā netrūkst teikumu ar to starpā, kas arī morfoloģiski ir ļoti līdzīgs apstākļa vārdam tostarp.
     Turklāt lietišķajos tekstos ar juridisku noslieci bieži vien ir vajadzīga mazliet cita nozīmes nianse — ‘iekļaujot (kādā kopumā, daudzumā)’. Tad es izvēlos ieskaitot, kas arī vārdnīcās ir atrodams atsevišķā šķirklī.

Pakaļai neveicas — aizmugure uzvar

Guandžou gaismas pils — 10 stāvu, platība ap 100 tūkst. kvadrātmetru
(Rīgā 12 stāvu, platība ap 45 tūkst. kvadrātmetru)

Pakaļa ir daļa, gals (priekšmetam), kas atrodas priekšējai daļai, priekšējam galam pretējā pusē, bet aizmugure — vieta, kas atrodas aiz priekšmeta, taču vārdnīcas lietvārdu pakaļa konsekventi atzīst par sarunvalodas vārdu, kura pirmā nozīme ir ‘cilvēka iegurņa joslas mugurējā daļa’. Taču īpašības vārda pakaļējs pirmā nozīme ir ‘tāds, kas atrodas tajā (priekšmeta, telpas) daļā, galā, kas ir pretējs priekšējai daļai, priekšgalam’.
     AkadTerm ir apkopoti vairāku nozaru vārdkoptermini ar īpašības vārdu pakaļējs. Tur ir mēles pakaļējā daļa, pakaļējā apdare, pakaļējā ass, pakaļējā darbtelpa, pakaļējā izgāšana, pakaļējā jūgvārpsta, pakaļējā nokare, pakaļējā nosedze, pakaļējā pārkare, pakaļējā sija, pakaļējā skaldne, pakaļējā stiepšana, pakaļējā tilta vārpsta, pakaļējā trose, pakaļējā balsta serde, pakaļējais borts, pakaļējais sēdeklis, pakaļējais amortizators, pakaļējais ekrāns, pakaļējais klucis, pakaļējais logs, pakaļējais loks, pakaļējais lukturītis, pakaļējais mēlenis, pakaļējais nīšstāvs, pakaļējais paklājs, pakaļējais patskanis, pakaļējais rezonators, pakaļējais ritenis, pakaļējais sānleņķis, pakaļējais spārns, pakaļējais spoilers, pakaļējais statnis, pakaļējais stiepums un pat daudzskaitlis — automobiļa pakaļējie spārni.
     Taču grūtības šo lielisko terminu izmantošanā sagādā tas, ka vārdkopterminu darināšanā bieži ir jāspēj izmantot gan lietvārda ģenitīvu, gan īpašības vārdu, jo tas var radīt nozīmes atšķirības (pola lokam nav daudz kopīga ar polāro loku), vai pat kaut ko, ko ir iespējams paskaidrot ar lietvārdu, vispār nav iespējams paskaidrot ar īpašības vārdu (sānu logs).
     Bet ar ģenitīvu pakaļas (piemēram, sarunvalodā tik izplatītā pakaļas piedziņa) latviešu terminoloģijas krātuvē nekas nav uzkrājies. Lai cik tas nešķistu dīvaini, ar ģenitīvu priekšas atradās tikai divi termini, tie paši vingrošanas. Toties ir 46 termini ar ģenitīvu aizmugures, kā arī vairāki salikteņi ar aizmugur-, piemēram, aizmugurfasādes rasējums, aizmugurmotora automobilis, aizmugurmotoriskais komponējums, aizmugursiena, aizmugurskatuve.

Steidzami un vienprātīgi

Vakara promenāde Padangā, Sumatrā

Jūnija sākumā šaubījos, vai tik nesāku par agru nodarboties ar kalendāriem, jo Saeimai ir niķis gada beigās kaut ko pamainīt likumā «Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām». Tas ietekmē daudzu kalendāru saturu, kur veidotāji ir vēlējušies šīs dienas norādīt. Un tiešām, tā arī notika, turklāt tikpat savādi, kā ar veco ļaužu pārtapšanu par senioriem.
     Vēl pirms dažiem gadiem priekšlikums pasludināt 7. novembri par Robežsargu dienu un 5. decembri par Policijas darbinieku dienu netika uzņemts ar ovācijām. Lai kas svarīgs šajos datumos būtu noticis 1918. un 1919. gadā, daudziem atmiņā ir padomijas svinamās dienas. Nu tās ir aizmirstas un Latvijas Republikas jaunās atzīmējamās dienas šajos datumos ar likumu ir klāt. Izlasīju Saeimas sēdes stenogrammu, lai uzzinātu, kas tāds ir noticis 2015. gada 22. oktobrī, ka 25 gadus pēc neatkarības atjaunošanas šis jautājums ir pēkšņi jāizlemj, bet neko tādu neuzzināju — tikai steidzamības kārtā un apbrīnojamā vienprātībā.
     No vienas puses, es saprotu, ka laika gaitā visās gada dienās droši vien ir noticis kaut kas svinēšanai nepiemērots un, ja visu laiku atskatīsimies uz padomiju, tad no tās vispār nekad netiksim vaļā, bet, no otras puses, vai padomijas svētku stafetes kociņa saņemšana nav tieši tas, nevis stafetes kociņa saņemšana pār padomijas galvu?

Kam ir vajadzīgi lielie burti vārda vidū?

— Foršs tirgus! — Jūs taču tur neko nepīpējāt, vai ne? — Mūs uzaicināja uz kāzām. — Jūs taču
neiesit, vai ne? — Mūsu Lombokas šoferītis, kas stādījās priekšā kā Misters Okei, bija patiesi
noraizējies: nez kāpēc viņam šķita, ka mēs meklējam nepatikšanas

Nu nav man saprotams, kāpēc jāraksta CimduDuksis un ZeķuZaķis, ja varēja vienkārši ielikt atstarpi starp vārdiem, un mantiņām būtu gan uzvārds, gan vārds. Kurš, ellē gaisā, nesaprastu, ka akadēmiskās terminu datubāzes nosaukums ir saliktenis, ja tas būtu rakstīts Akadterm, nevis AkadTerm? Uz to, ka pats nosaukums varēja būt kāds normāls vārds, es pat neuzdrošinos cerēt. Tāpat par gaidāmo likteņa atriebību man liek domāt visi tie, kas vārda vidū raksta lielo burtu, gribēdami izskatīties dziļdomīgāki un asprātīgāki, piemēram, «UgunsGrēks», «SuperBingo», «VeloStarts», «AvanTūristi» un «BioLoģiski».

Izrādās, mums trūka izņēmuma

Mēs jūs uzmanām

Tomēr satriecoši, cik regulāri Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija ar saviem lēmumiem atgādina par savu nevīžīgo attieksmi pret darbu un vīzdegunīgo attieksmi pret visu pārējo. Vēl ne gads nav pagājis kopš nepārdomātajiem konditorejas izstrādājumu nosaukumiem, kas pēc diviem mēnešiem bija «jāprecizē», kad jau atkal ir tapis neizprotams lēmums.

Toreiz… Bet tagad?

Izskatās rotaļīgi, bet nav

Šonedēļ man bija laime atkal patulkot bērnu grāmatiņas, tomēr to aptumšoja daži nepatīkami atklājumi. Es konstatēju, ka latviešu Vinnijs Pūks joprojām dzīvo Septiņjūdžu mežā atšķirībā no angļu lācīša, kam mājas ir Simtakru mežā. Es nesaprotu, kāpēc tikai man kaitinoši traucē šī ne ar ko nepamatojamā laukuma aizstāšana ar ātrumu un attālumu.
     Toties Skārdulītei ar ilgmūžību nav veicies. Tagad viņa ir kļuvusi par Zvārgulīti. Lai kā man nepatiktu hibrīdvārdu ieviešana latviešu valodā, jo es uzskatu, ka šāda veida salikteņi mūsu valodai nav raksturīgi, Skārdulīte tomēr bija tāds kā pozitīvai piemērs, ka to var izdarīt ļoti gaumīgi, jo hibrīdiskums galvenokārt ir asociatīvs, morfoloģiski var uzskatīt vienkārši par jaunvārdu, kas sastāv no celma un izskaņas. Zvārgulīte tomēr zaudē tēla nozīmes nianses. Savukārt Pīters Pens, ko jau sen vajadzēja pārdēvēt par Pīteru Pānu, gan nav mainīts.
     Lielu vilšanos sagādāja arī fakts, ka Rapuncele, lūk, «Latvijā ir pazīstama arī kā princese Salātlapiņa vai Zeltmatīte», nevis, piemēram, Pulkstenīte.

Ogļskābā gāze no izpūtēja

Cits par citu lielāki Krīgera zvēri 

Reiz sensenos laikos automobiļu atgāzu sastāvs nebija to motora labuma rādītājs, bet pienāca diena, kad pēc visādu regulu, direktīvu un standartu pieņemšanas tulkošanai tika atsūtīts pirmais automobiļu reklāmas buklets, kur jaunais svarīgais parametrs CO₂ emissions visur rēgojās goda vietā līdzās degvielas patēriņam. Angliski emission ir ‘the production and discharge of something, especially gas or radiation’, savukārt LLVV teikts, ka svešvārds emisija parasti lietojams vienskaitlī, turklāt tā pirmā nozīme latviešu valodā ir ‘naudas un vērtspapīru laišana apgrozībā’. Taču jauno dokumentu tulkotāji un sacerētāji pēc padoma tālu nebija gājuši un bija nosaukuši ogļskābās gāzes izplūdi par emisijām.
     Man šķita, ka vienkāršo tulkotāju pasaulē tik primitīvi rīkoties tomēr nedrīkst, tāpēc sāku domāt, kā draudīgi nosaukt ogļskābo gāzi, kas nāk no izpūtēja, un gluži piemērota izvēle man šķita daudzskaitlinieks izmeši — ‘atkritumvielas; atkritumi’. Atriebīgā kārtā formula CO₂ izmeši šķiet pievilcīga ļoti daudziem. Nupat paguglējot, atradās 123 tūkstoši ierakstu. Taču, kā saka pieredzējušas korektores, ja šaubies par uzrakstīto, izlasi skaļi: ogļskābās gāzes atkritumi. Tad nu redzams, ka gluži vēlamais vārdkopas saturs nav iegūts, jo runa tomēr ir par to, ka pati ogļskābā gāze ir nevēlama, nevis kādi tur vēl atkritumi tajā, turklāt emisija apzīmē procesu, bet atkritumi ir objekti.
     Tā nu esmu spiesta atzīt, ka draudīgi droši vien ir sanācis, bet pareizi laikam gan ne. Tagad mēģinu ieteikt klientiem atgriezties pie vecajām, labajām izplūdes gāzēm jeb atgāzēm un ogļskābās gāzes izplūdes, tomēr nekādu īpašo panākumu man nav :(, lai gan pret degvielas patēriņu, kas arī ir process ar līdzīgi veidotu mērvienību, neviens (arī es :) neiebilst.

«Anybody seen my baby?»

Mani pirmie ziloņi. DĀR

Tomēr interesantas tās pamatskolas mācību grāmatas. Piemēram, par vajadzības izteiksmi tur ir teikts šādi.

Parasti tiek lietoti vajadzības izteiksmes vienkāršie laiki. Laiku norāda palīgdarbības vārda būt laika forma. 

Vienkāršā tagadne	Vienkāršā pagātne	Vienkāršā nākotne
Skolēniem ir jāmācās.	Skolēniem bija jāmācās.	Skolēniem būs jāmācās.

Palīgdarbības vārdu ir bieži izlaiž, proti, teikumos, kuros nav minēts palīgdarbības vārds, parasti tiek lietota vienkāršā tagadne.

Vai par īstenības izteiksmes darāmās un ciešamās kārtas saliktajiem laikiem.

Īstenības izteiksmes darāmajā kārtā saliktos laikus veido no palīgdarbības vārda būt tagadnē, pagātnē un nākotnē un darāmās kārtas tagadnes lokāmā divdabja ar izskaņu -usi, -usies vai galotni     -is, -ies. 

Īstenības izteiksmes ciešamajā kārtā saliktos laikus veido palīgdarbības vārds būt tagadnē, pagātnē un nākotnē un ciešamās kārtas pagātnes lokāmais divdabis ar izskaņu -ts, -ta. 

Ja saliktajos laikos gan darāmajā, gan ciešamajā kārtā palīgdarbības vārds būt ir tagadnes trešajā personā ir, tekstā to mēdz izlaist.

Bet vai jūs vispār vienkāršā publiskā tekstā esat redzējuši šo palīgdarbības vārdu ir? Kad viss vēl tika drukāts uz papīra, vārda izlaidumu varēja saprast, jo tas patiešām veido vietas ietaupījumu, kur var papildus ierakstīt kaut kādus faktus, taču kamdēļ tas ir vajadzīgs tagad? Nu labi, varbūt pusi iztrūkumu attaisno stilistiska vēlme izvairīties no ir pārdaudzuma tekstā. Bet kopumā?