Toreiz… Bet tagad?

Izskatās rotaļīgi, bet nav

Šonedēļ man bija laime atkal patulkot bērnu grāmatiņas, tomēr to aptumšoja daži nepatīkami atklājumi. Es konstatēju, ka latviešu Vinnijs Pūks joprojām dzīvo Septiņjūdžu mežā atšķirībā no angļu lācīša, kam mājas ir Simtakru mežā. Es nesaprotu, kāpēc tikai man kaitinoši traucē šī ne ar ko nepamatojamā laukuma aizstāšana ar ātrumu un attālumu.
     Toties Skārdulītei ar ilgmūžību nav veicies. Tagad viņa ir kļuvusi par Zvārgulīti. Lai kā man nepatiktu hibrīdvārdu ieviešana latviešu valodā, jo es uzskatu, ka šāda veida salikteņi mūsu valodai nav raksturīgi, Skārdulīte tomēr bija tāds kā pozitīvai piemērs, ka to var izdarīt ļoti gaumīgi, jo hibrīdiskums galvenokārt ir asociatīvs, morfoloģiski var uzskatīt vienkārši par jaunvārdu, kas sastāv no celma un izskaņas. Zvārgulīte tomēr zaudē tēla nozīmes nianses. Savukārt Pīters Pens, ko jau sen vajadzēja pārdēvēt par Pīteru Pānu, gan nav mainīts.
     Lielu vilšanos sagādāja arī fakts, ka Rapuncele, lūk, «Latvijā ir pazīstama arī kā princese Salātlapiņa vai Zeltmatīte», nevis, piemēram, Pulkstenīte.

Vai pastāv slikti vārdi

Man visskaistākās šķiet Mozambikas pludmales

Savulaik, kad vairāk nodarbojos ar daiļliteratūras tulkojumiem, nevis nosacīti lietišķajiem tekstiem, kā tas ir tagad, es bieži iesāku labojumu pamatojumu ar teicienu, ka nav labu vai sliktu vārdiņu, ir tikai to nepiemērots lietojums, pārfrāzējot sera Renalfa Fainsa slaveno: «Nav sliktu laikapstākļu, ir tikai nepiemērots apģērbs.» Un te pēkšņi pie slenga apraksta 11. klases skolēniem ieraudzīju šo: «Nav sliktu vai labu leksēmu, ir tikai to nepiemērots lietojums.» Un man šķita, ka es to izdomāju. :) Varbūt kāds bijušais kolēģis piedalījies?

     Bet nosacīti lietišķo tekstu pasaulē tā, protams, ir koķetēšana. Te ir slikti vārdi. Pārsvarā tie ir tādi salikteņi, kas veidoti pretēji latviešu valodas vārddarināšanas likumībām. Valodnieks Jānis Kušķis, piemēram, kritizē salikteni medmāsa, jo «latvietis ar nebojātu valodas izjūtu vārdu medmāsa var saprast tikai kā medus māsu». Slikts vārds ir arī paralimpisks, kura aizstāvībai Mg. phys. Eduards Cauna 2008. gadā ir sabāzis vienā maisā citvalodu īpašvārdus, ko latviski galvenokārt atveido atbilstīgi izrunai, un sugasvārdus, kas parasti tiek tulkoti.