Pat ja raugāmies vienīgi no juridisko dokumentu viedokļa, vārds akts ārpus jaunāko laiku Eiropas Savienības birokrātijas valodas tiek izmantots citādi. Angļvalodīgo pārvalstisko un pārpavalstisko dokumentu nosaukumu tulkojumos Act atveido ar citiem vārdiem atbilstoši dokumenta būtībai, parasti ar likums vai lēmums, piemēram, Canadian Personal Information Protection and Electronic Documents Act ir Kanādas likums par personas datu un elektronisko dokumentu aizsardzību, Riot Act ir Likums par miera un sabiedriskās kārtības ievērošanu, Act of Parliament — parlamenta lēmums.
Savukārt latviešu valodā akts, parasti daudzskaitlī, var apzīmēt plašas dokumentu kategorijas, piemēram, normatīvie akti, tiesību akti, vai arī vienskaitlī daudz zemāka līmeņa apliecinošus dokumentus — piemēri ir slavenais pieņemšanas–nodošanas akts, dīkstāves akts, revīzijas akts un tādā garā.
Akli pārņemot eirokrātu ieviesto Act, kur dokumenta pilnajā nosaukumā tas jau ir skaidri nodēvēts par Regulation, faktiski tiek ieviests cits nosaukums, kura nozīme nesakrīt ar pilnā nosaukuma nozīmi. Šīs regulas oficiālajā lapā var redzēt, ka daudzu valodu versijās ir izvēlēta jēdzieniska, nevis burtiska atveide: spāniski ir reglamento — reglamento, čehiski ir nařízení — nařízení, dāniski ir forordning — forordning, igauniski ir määrus — määrus, franciski ir règlement — règlement, itāliski ir regolamento — regolamento, ungāriski ir rendelete — rendelet, holandiski ir verordening — digitaledienstenverordening, portugāliski ir Regulamento — Regulamento, rumāniski ir Regulamentul — Regulamentul, zviedriski ir förordning — förordningen, nevis angļu Regulation — Act.
Tāpat kā masturbācija nav dzimumakts, angļu tekstu pārrakstīšana ar latviešu burtiem nav tulkošana.
