Cik novecojis ir jaunais tīmekļa resurss

Garknābja cīrulis

Kad es ar valodnieka Jāņa Kušķa vairogu un kursora zobinu gadiem esmu karojusi un jau gandrīz pārliecinājusi vairākus ražotājus, ka darbības vārdu saturēt nevajag lietot krievu содержать nozīmē ‘ietvert sevī, savā sastāvā’, pirmais, ko ieraugu jaunajā, valsts sarūpētajā vietnē «Latviešu valodas rokasgrāmata», ir rokasgrāmatas definīcija, kas pat ar tādu kā lepnumu (ir atsauce) pārkopēta no vecās, labās LLVV. Tajā rokasgrāmata gan satur informāciju, gan ir paredzēta praktiskam mērķim. Salīdzinājumam attiecīgā definīcija no mūžam slepenajiem Latvijas standartiem, kas ir publicēta AkadTerm, Meriama un Vebstera vārdnīcas un Lielās krievu valodas skaidrojošās vārdnīcas.

Rokasgrāmata — uzziņu avots, kas sniedz pamatzināšanas par noteiktu tēmu. 

Handbook: a) a book capable of being conveniently carried as a ready reference (manual); b) a concise reference book covering a particular subject. 

Справочник — книга, в которой можно навести справку, которая содержит краткие сведения по какому-л. вопросу, предмету, области знаний.

     Turklāt persona, kas definīciju ielikusi blakus virsrakstam, ir sadalījusi to rindās ar rindkopas zīmi, tāpēc, ja pārlūka logu sašaurina, noteiktā platumā teksts sadalās trijās rindās, kur nabaga «informācija» ir viena pati vidējā rindā. Cik moderni un profesionāli tas ir?
     Bet, kā saka reklāmisti, tas vēl nav viss. Ja noklikšķina uz saites «Vairāk», var uzzināt, ka «Latviešu valodas rokasgrāmata ir enciklopēdiska rakstura darbs». Izdodas apspiest kognitīvo disonansi un smīnu no rokasgrāmatas enciklopēdiskuma, bet pie nekoptai krievu valodai raksturīgā «rakstura» lietojuma gan pilnīgi pārgāja vēlme vēl drusku palasīt šo tekstu.
     Apakšā parakstījušās pat veselas divas filoloģijas zinātņu doktores. Biedējoši un skumji.

Gan virāls, gan virusāls, bet nozīmei būtu jāatšķiras

Sapulce

Grāmatā «Latviešu terminoloģijas izstrādes principi» Valentīna Skujiņa raksta:

«Izstrādājot zinātnisko terminoloģiju, dažu terminelementu semantika tiek apzināti specializēta, protams, balstoties uz nozīmes niansēm, kas attiecīgajam elementam piemīt arī vispārlietojamā valodā. (..) Semantiski apsvērumi ir pamatā vārddarināšanas celmu vir- (‘vīrišķs’, sal. lat. vir ‘vīrietis’) vai virus- (‘ar vīrusu saistīts’) (..) izvēlei atvasinājumos virāls — virusāls (..).»

     Taču IATE un līdz ar to arī AkadTerm viral video = virālais video, tāpēc ka, spriežot pēc LZA TK protokola Nr. 1/1082-TSK, domas, tā teikt, dalās:

«E. Cauna atzīst, ka īpašības vārdi virāls un virusāls praksē radījuši jukas. V. Skujiņa norāda, ka augkopībā sākotnēji pieņemts terminelemets virāls, bet vēlāk tas mainīts uz virusāls (pamatojumu sk. LZA TK protokolā Nr. 8/1080). E. Cauna pauž viedokli, ka īpašības vārds virāls nekad nav lietots ar nozīmi ‘vīrišķs’.»

     Visa šī rakstīšana, apspriešana un protokolēšana nekādi nav traucējusi AkadTerm bez labojumiem publicēt ar vīrusiem saistītos virālos augkopības terminus no 1960. gada vārdnīcas «Augu aizsardzība».
     Interesanti, ka «AILab» publicētajās vārdnīcās vispār nav vārda virāls, bet virusāls ir.

Tūdaļ kabatā bāž roku, izvelk savu… viedtālruni

Paskat, tūristi atbraukuši…

     — Vai varat pārtulkot šo?
     — Jā, varu. Cik maksāsit?
     — Summa ir X eiro. Es saprotu, ka tas ir mazāk par jūsu parasto likmi, bet šis ir bezpeļņas projekts, mēs esam savākuši naudu no ziedotājiem.
     X-Mailer: iPhone Mail (16A366)
     Nez vai šis paskaidrojums, kas ir nosūtīts no visjaunākās, tikai pirms pāris nedēļām izlaistās «iPhone» operētājsistēmas, bija domāts manis iežēlināšanai vai nokaunināšanai?

Ir fonti, un ir «Arial»

Kāpzemes degunragputni (Bucorvus leadbeateri) lietū

Mīkstinājuma zīme ir diakritiskā zīme, kas norāda, ka līdzskanis ir mīksts. To attēlo ar komatu zem burta, piemēram, latviešu valodā ķ, ļ un ņ, rokrakstā mēdz izmantot ieslīpu svītru, ar kuru pārsvītro līdzskaņa apakšējo daļu. Taču kaut kāda mistiska (bet varbūt ne sevišķi mistiska, jo kļūdains ir arī šo mīksto līdzskaņu burtu nosaukums) iemesla dēļ Arial veidotāji ir tam uzšķaudījuši un šiem līdzskaņiem piešķīruši sediļu (āķīti zem burta) ķ, ļ un ņ. Turklāt Arial ir tikai piemērs — patiesībā sediļa mīkstinājuma zīmes vietā ir arī citos universāli izmantojamos fontos.
     Šis jautājums ir apspriests, un ir secināts, ka latviešu valodā «the use of the classic cedilla is nowadays inadequate», tomēr nekādas pārmaiņas nemanu — lietošana iet vaļā pilnā sparā arī tur, kur visi fonti ir jāizmanto tikai paša datorā un ir lielākas iespējas izvēlēties latviešu valodai piemērotu fontu, tas ir, drukātajos tekstos, kas nav jāpieskaņo potenciālai parādīšanai svešā, nezināmā datorsistēmā.
     Piedevām netrūkst pareizu fontu, ko var droši izmantot internetā. Piemēram, no kāda speciālista minētajiem 15 vispopulārākajiem absolūti internetdrošajiem fontiem deviņos mīkstinājuma zīme ir komats, nevis sediļa, bet daudzi nez kādēļ neredz tālāk par to pašu nelaimīgo Arial.

PS. Savukārt par to, vai cedilla latviski pareizi ir sediļa, sedijs vai sedija, gribu pateikt, ka Latviešu valodas ekspertu komisija nav nekāda armijas virspavēlniecība, kas var komandēt bez paskaidrojumiem. Šai komisijai ir jāpublicē savu lēmumu pamatojums tieši tāpat, kā līdz šim ir darījusi Terminoloģijas komisija, citādi pašreizējā Latviešu valodas ekspertu komisijas darbība neko labu neliecina ne par komisijas locekļu attieksmi pret šo darbu, ne par viņu zināšanu līmeni.

Dāvinātā zirga dīvainie zobi

Zebra uz zebru fona

Daudzi pārbauda «Google» tulkošanas prasmes un iegūst pārsteidzošus rezultātus. Arī man tas izdevās. Šie ir visi vārda cryptocurrency tulkojuma varianti, kas tika piedāvāti piectūkstoš rakstzīmju garā tekstā (tik daudz «Google» tulko vienā logā) par kriptovalūtām.

cryptocurrency = kriptvulāņu, kriptvūžu, kriptovaršu, kriptvulūšu, kriptovērnu, kriptvizuālajai, kriptvagonu, kriptovaransu, kriptokultūrām

Kā tas iespējams, ka kriptovalūta vai kriptonauda neparādās nevienu reizi nekādā locījumā? Bet, ja tulkojamajā logā ieraksta vienu pašu cryptocurrency, var dabūt kriptogrāfijas valūta un kriptonauda.

Loose powder = irdenais pūderis

Oriksi

Gribēju krāt jokus līdz pirmajam aprīlim, bet nevaru nociesties. Bija pienākusi mana kārta uzzināt, kas ir izlejamā alus ekvivalents sieviešu pasaulē: tas ir birstošais pūderis. Vēl pārsteidza, ka ir kādam pacietība vienkāršu flomāsteru (felt-tip) nosaukt par šķidro zīmuli ar filca galu. Diemžēl tālākās izpriecas ierobežoja teksta īsums — tikai 145 rakstzīmes (ar atstarpēm), t. i., aptuveni par pusi mazāk nekā šajā komentārā.

Projektu vadītāju spēle «Padod tālāk»

Ģimene

Nododu tulkojumu. Zvana satraukta kliente: viņas klients esot neapmierināts, ka tulkojumā ir daudz kļūdu. Tas, protams, ir normāli, ka nav ne redaktora, ne korektora, kam to vajadzēja pamanīt pirmajiem, bet, no otras puses, ko es varu atbildēt, ja pašai šķiet, ka tur nekādu kļūdu vispār nevar būt: raksta temats nav nekāda, kā tagad saka, raķešu zinātne. Saku, lai klients, lūdzu, atsūta vismaz dažus kļūdu piemērus, lai es varu saprast, par ko ir runa.
     Nekādi piemēri nepienāk, bet pēc pāris dienām tulkošanai atkal pienāk tas pats raksts, tikai izrediģēts. Tagad zvanu es: kā tad palika ar tām manām kļūdām, vai es varētu izmantot to pašu terminoloģiju utt.? Jā, droši. Bet es jau esmu iebiedēta, prasu, vai būs arī ilustrācijas. Jā. Pienāk saite. Tā izrādās uz visu preses datubāzi, kur fotogrāfijas ir sadalītas nevis pa tematiem, bet pēc izšķirtspējas: drukātajiem un interneta mēdekļiem. Attēliem ir numuri, nevis nosaukumi, nav zināms, kuras fotogrāfijas attiecas tieši uz šo rakstu. Nododu tulkojumu.
     Vēl pēc pāris dienām tulkošanai pienāk pauerpointa prezentācija. Tajā, glīti noformēts, ir tas pats raksts, kam pievienotas attiecīgās fotogrāfijas. Nododu tulkojumu.

Ne gaisa kondicionieris, ne kondicionētājs

Okavango ūdensroze

Jaunajā valodas konsultāciju elektroniskajā datubāzē var uzzināt, ka abi varianti ir pareizi:

«Pareizi ir abi varianti: gaisa kondicionētājs un kondicionieris. Lai gan sākotnēji kā latviskāks vairāk tika atbalstīts vārds kondicionētājs, mūsdienu valodā abus lietvārdus vairs nešķir, un viena vai otra vārda lietojumā ierobežojumu nav.»

     Vairāk par konsultācijas padomiem un stilu es skumstu par ko citu — ka ir pilnīgi izļodzījusies atšķirība, ar kurām izskaņām darināt personu, bet ar kurām rīku nosaukumus. No izskaņu viedokļa ir nepareizi gan šie abi, gan tautā vēl vairāk iemīļotais kondiķis.
     Izskaņas -ieris un -iķis parasti ir sastopamas personu nosaukumos. Izskaņu 
-ājs pievieno darbības vārdiem, lai apzīmētu darbības darītāju. Šo izskaņu pievieno ar piedēkļiem atvasinātiem vārdiem. Izskaņas -ājs, -āja norāda uz tādu darītāju, kas darbību veic regulāri, vienmēr. Priekšmetu nosaukumus atvasina ar izskaņām -eklis, -ēklis, -īkla, -īklis, -kl(i)s, -nīca, -nieks, -(s)lis, -tava, -tuve, 
-ulis.
     Tas ir pakopēts no pamatskolas mācību grāmatām. Es nezinu, kas realitātē nosaka vairīšanos tieši no priekšmetu nosaukumu atvasināšanas izskaņām. Cik jaunvārdu jūs zināt ar šīm izskaņām? Pat par turētāju bez konteksta nevar pateikt, vai ir runa par personu vai priekšmetu. Tomēr zīmulis vai grābeklis taču nešķiet ne smieklīgs, ne neveikls veidojums. Bet gaisa kondicionekli vai kondicionīklu nekur neatradu.
     Interesanti, ka agrāk veidots daudz vārdu savienojumu ar mašīna, piemēram, kalšanas mašīna, akmeņu novācamā mašīna, apdares mašīna, ko tagad nemana darām.

Esmu Dziesmu svētku kolektīvu vaimanātāju komandā

Man jau likās, ka esmu izložņājusi visus cienījamā fotogrāfa krājumus, bet tad pēkšņi atrodu ko tādu…

Jau daudzus gadus es ciešu no masu psihozes nozarē izvairīties no lietvārda kolektīvs lietošanas tāpēc, ka tas Latvijā ir ienācis kopā ar padomju varu. Tagad var tikai minēt, kas būtu ienācis, ja padomijas nebūtu, bet kaut kas jau nu nāktu, jo ar «pulkā eimu, pulkā teku» droši vien nepietiktu tik un tā, tāpēc ka mainās pašas reālijas.
     Vispār interesanti, ka daudzu vārdu, kas ir domāti ‘cilvēku grupas, kam raksturīgs kopējs uzdevums, kopēja darbība un savstarpēja palīdzība, kontaktu pastāvīgums, noteikta organizācija; cilvēku, kurus saista kopēja darbība (piemēram, vienā un tai pašā uzņēmumā, iestādē)’ apzīmēšanai, pamatnozīmes ietver arī kādu militāro terminu.
     Par laimi, kolektīvam tādas nav, taču tāda ir jaunmodīgajam kolektīva aizstājējam komanda, ar ko tagad savukārt angļu valodas ietekmē mēdz apzīmēt darba kolektīvus. Man bieži ir darīšana ar tekstiem, kur, piemēram, ar our team ir domāts tieši ‘uzņēmuma kolektīvs’, bet es, visiem trauksmes zvaniem galvā džinkstot un sevi nicinot, rakstu mūsu komanda. Jo divu svešvārdu cīņā uzvar kalks, pat ja patiesībā es dodu priekšroku vārdiem bez militārām un sportiskām nozīmēm, ja nav runas par šiem tematiem. Tādās, lūk, mokās rodas visi šie prastie «aicinām mūsu komandai pievienoties» un «komandas saliedēšanas pasākumi».

Tumsonība ar lielo burtu

Nometnes inspekcija

Vienmēr esmu bijusi pret pārmērīgu un nekādi nepamatojamu lielo sākumburtu lietošanu, tāpēc šis man šķiet pašsaprotami:

«Ja nosaukums sākas ar numuru vai datumu, kas atveidots ar cipariem, tad numurs vai datums uzskatāms par nosaukuma pirmo vārdu, piemēram, ielu nosaukumi 4. līnija, 11. novembra krastmala, 13. janvāra iela, 2. garā līnija.»

     Tāpēc gaidāmo svētku nosaukuma pareizs pieraksts ir šāds.

Vispārējie latviešu XXVI dziesmu un XVI deju svētki

     Un ne tā, kā rakstīts svētku mājaslapā. Un ne ar visiem lielajiem burtiem, kā tikpat nemākulīgi rakstīts svētku logotipā.
     Arī IV pasaules latviešu zinātnieku (!) kongresa nosaukums ir pierakstīts nepareizi.
     Jūtos diezgan vientulīgi.

3 : 3 dienaskārtības labā

Kalahari sauciens

Vēl piemērs, ka nevajag vienmēr censties atkratīties no visa, kas ir arī krieviem. Vajag skatīties plašāk.
     Valodnieks Jānis Kušķis savulaik ir ieteicis nelietot vārdu savienojumu dienas kārtība ar šādu pamatojumu: «Jāņa Endzelīna rediģētajā Veltas Rūķes grāmatiņā «Valodas un rakstības jautājumi» teikts: «Latviskāk nekā dienas kārtība (Tagesordnung, порядок дня) skan darba kārta vai darba gaita; kārtība var būt kārtīga cilvēka īpašība, jo atvasinājumi ar -ība apzīmē pastāvīgu, aktīvu īpašību, turpretī kārtas jēdziens ietver noteiktu secību.»»
     Līdztekus darba kārtai un darba gaitai viņš piedāvā lietot arī vārdu savienojumu apspriežamie jautājumi, bet ne ar pušplēstu vārdiņu neieminas, ka pietiek izveidot salikteni dienaskārtība un viss nostājas savās vietās, proti, to var izmantot gan par sinonīmu iepriekšminētajiem (‘(sanāksmē, sēdē) apspriežamie jautājumi noteiktā secībā; darba gaita’), kas var atslogot pašlaik pārslogoto svešvārdu programma, gan nozīmē ‘aktualitāte’, kur to nav iespējams aizstāt ar Jāņa Kušķa ieteiktajiem vārdu savienojumiem.
     Līdzīgu domu grāmatā «Atbilsmes» pauž tulkotājs Pēteris Ūdris: «Nav nopietni vairīties no vārdkopas dienas kārtība (un salikteņa dienaskārtība) tādēļ, ka kaut kas līdzīgs ir arī krieviem — ne jau ar Maskavijas ukazu ir cēlies 
fr. ordre du jour, de. Tagesordnung, et. päevakord un lt. dienotvarkė.»
     Valodnieks Aldis Lauzis tviterī raksta: «Manuprāt, AGENDA (kā attiecīgā brīža aktualitātes) vislabāk ir latviskot ar DIENASKĀRTĪBA.»; «Tviterī plaši lietotā DIENASKĀRTĪBA ir sens un vajadzīgs vārds. MLVV to ignorē nepelnīti.»

Cilvēki un ļaudis

Kurš putniņš agri ceļas…

Saskaņā ar Tezaurs.lv vārda cilvēks pirmā nozīme ir ‘mugurkaulnieku tipa zīdītāju klases primātu kārtas hominīdu dzimtas ģints (Homo), visaugstāk attīstītā dzīvā būtne, kas spēj domāt, runāt, izgatavot darba rīkus un izmantot tos sabiedriskā darba procesā’.
     Savukārt daudzskaitlinieks ļaudis pirmām kārtām apzīmē nenoteiktu cilvēku kopumu.
     Tāpēc, neraugoties uz nopietnajām bažām (ironija), ka vārds ļaudis varētu būt tieši aizgūts no krievu valodas (люди), katru reizi, kad atkal gribas uzrakstīt, ka cilvēki dara šo vai to, vajadzētu apsvērt, vai tomēr nav domāti ļaudis vai pat kāda noteiktāka ļaužu grupa.
     Pirmkārt, vārda ļaudis etimoloģija ir pietiekami sazarota, lai šo vārdu uzreiz neatmestu krievu dēļ.
     Otrkārt, angļu tekstos bagātīgi sastopamais people, kā zināms, vispār var nozīmēt daudz ko: nācija, tauta; cilvēki, ļaudis, piederīgie; radi; tuvi radi; valsts, sabiedrība; apdzīvot; nometināt iedzīvotājus.
     Interesanti, ka:
     1) AkadTerm ir atrodami divi termini: a) ļaužu satiksme no 1922. gada Zinātniskās terminoloģijas vārdnīcas; b) ļaudīgums no 1998. gada Krievu–latviešu celtniecības terminu vārdnīcas;
     2) Mīlenbaha un Endzelīna latviešu valodas vārdnīcā atrodamais vārds ļaudisks ar nozīmi ‘menschlich’ mūsdienās ir reģistrēts apvidvārds ar divām nozīmēm: a) cilvēcīgs; b) tāds, kas ir noderīgs, piemērots cilvēkam (par priekšmetu).

LAT nav ne Latvija, ne latviešu valoda

Dzeguze, ko sauc par koukalu

Nesen pirmo reizi saņēmu daudzvalodu dokumentu, kurā kādam nezināmam biroja cīnītājam bija izdevies skaidri noformulēt savas plašās vēlmes un vajadzības, proti, apzīmējumā bija iekļauta gan valsts, gan valoda, piemēram, CH_de, CH_fr, CH_it, UA_uk, UA_ru, saskaņā ar ISO standartu (izņemot pasvītras). Diemžēl lielākā daļa ļaužu paļaujas, ka apzīmējumu grupa EST, LAT, LIT un RUS tāpat ir labi saprotama. Un tas vēl labākajā gadījumā. Parasti vienā čupā ir gan divburtu, gan trīsburtu apzīmējumi. Un valstis no valodām arī netiek nošķirtas. Turklāt šāda rakstīšana neatbilst nekādiem vārdu saīsināšanas noteikumiem latviešu valodā, ja nu pieņemam, ka vietējiem varētu izvirzīt citas prasības nekā globālistiem.

     Vispār LAT ir visai izplatīts saīsinājums Latvijai, piemēram, «Farlex» akronīmu vārdnīcā Latvija ir trešā aiz «Los Angeles Times» un latīņu valodas (kopumā tur ir 43 LAT atšifrējumi).
     Taču man labāk patiktu saņemt dokumentus ar ISO valstu un valodu saīsinājumiem, lai cik neērti lietojami būtu valodu apzīmējumi, kas ir jāpieraksta ar mazajiem burtiem.

	Divburtu apzīmējums	Trīsburtu apzīmējums
Igaunija	EE	EST
Latvija	LV	LVA
Lietuva	LT	LTU
Krievija	RU	RUS
	Divburtu apzīmējums	Trīsburtu apzīmējums
Igauņu valoda	et	est
Latviešu valoda	lv	lav
Lietuviešu valoda	lt	lit
Krievu valoda	ru	rus

Skripalis un Filis

Kotiks Skeletu krasta Krusta zemesragā

Man ir radies iespaids, ka neviens nav izmantojis iespēju pēdējā laika ziņās bieži pieminētos Сергей Скрипаль un Олег Филь latviski nosaukt par Skripali un Fili, nevis Skripaļu un Fiļu, lai gan Ministru kabineta noteikumos Nr. 114 «Noteikumi par personvārdu rakstību un lietošanu latviešu valodā, kā arī to identifikāciju» ir sacīts, ka

līdzskaņa mīkstinājums personvārda beigās tradicionāli netika norādīts, piemēram, Белоконь — Belokonis. Tomēr pēc personas vēlēšanās uzvārdus ar ļ un ņ beigās iespējams atveidot oriģinālam tuvākā formā, piemēram, (..) Белоконь — Belokonis/Belokoņs.

     Oļegam Fiļam varbūt ir bijusi kaut kāda vēlēšanās, kā lai viņu labāk dēvē, taču Skripaļu ģimenei tāda droši vien nav bijusi, jo būtībā jau atveide latviešu valodā ir svarīga mums, nevis viņiem. Par to raksta arī valodnieks Jānis Kušķis.

— Jau vairākus gadu desmitus cittautiešu personvārdos latviešu rakstos nereti sastopami latvietim grūti runājami vai pat neizrunājami skaņu savienojumi. Tie radušies, neņemot vērā latviešu valodā iespējamos skaņu savienojumus. Ne jau visi skaņu savienojumi, kas ir citās valodās, iespējami arī mūsu valodā. Dažkārt rakstos paši tos tīši radām, nepadomājot par izrunas iespējām.
     Viens: — Kā lai runā uzvārdus Ļebedjs, Smuļs, Okuņs?
     — Ir vairākas iespējas. Parasti varētu slāvu valodu mīksto līdzskani galotnes -s priekšā aizstāt ar cietu līdzskani: Ļebeds, Smuls, Okuns. To iespējams izrunāt. Senāk latvieši šādos gadījumos lietojuši galotni -is, nevis -s, piemēram, Gogolis.

Nominatīvs (kas?)	Skripaļs	Skripalis
Ģenitīvs (kā?)	Skripaļa	Skripaļa
Datīvs (kam?)	Skripaļam	Skripalim
Akuzatīvs (ko?)	Skripaļu	Skripali
Instrumentālis (ar ko?)	ar Skripaļu	ar Skripali
Lokatīvs (kur?)	Skripaļā	Skripalī
Vokatīvs (bez jautājuma)	Skripaļ!	Skripali!

Nelabskanīgā mija?

Sossusvleja

Reiz sensenos laikos anonīms lasītājs apvaicājās, kāpēc esmu rakstījusi zivsaimniecība, nevis zivjsaimniecība? Skaidrs, ka es gribēju rakstīt zivjsaimniecība, bet drošības pēc paskatījos vārdnīcā un uzzināju, ka ir jāraksta zivsaimniecība, zivrūpniecība un zivkopis. Latviešu valodas aģentūras valodas konsultantes atrakstīja, ka

no vārddarināšanas pareizi būtu zivjrūpniecība, bet labskaņas dēļ tiek lietota zivrūpniecība (jo seko līdzskanis).

No tā it kā būtu jāsaprot, ka savienojumā ar lietvārdu, kas sākas ar patskani, miju varētu paturēt, ko zivjērgļa pareizrakstība pretstatā zivkārnim arī apstiprina. Bet ko apstiprina zivjdzenīša un zivaudzētavas (LLVV raksta, ka zivjaudzētavu lieto retāk, bet AkadTerm tās vispār nav) pareizrakstība?

Pieci vilki vilku vilka

Vēl putniņi

Pienāca pamācība, lai traction tulko ar vilkmi, nevis vilci. Nu kā tad tā?! Man labāk patiktu, ja termini būtu skaidrāk nošķirti. Saskaņā ar LLVV vilkmes pirmā nozīme ir velkme, nevis vilce.
     Vilce (vilces spēks) — dzineklim pielikts tangenciālais spēks, kas no spēkratu motora pievadīts pa transmisiju; to izmanto spēkratu kustības pretestību pārvarēšanai un vilces iespēju īstenošanai.
     Velkme (vilkme) — gaisa, gāzu, sīku vielas daļiņu u. tml. plūsma (kādā iekārtā, ierīcē u. tml.).

Beidzot tas ir oficiāli un citas pārmaiņas

Lai gan nometnes vietas vienmēr tiek ierādītas parka malā vai prom no zvēru takām, vientulīgi nav nekad

Šad tad man liek taisnoties, kāpēc esmu rakstījusi tieši tā, nevis citādi, tāpēc cenšos pievērst uzmanību visādiem daudzmaz oficiāliem pareizrakstīšanas avotiem, kuru saiti varu vienkārši nosūtīt un neko vairāk nepaskaidrot. Kad aptuveni pirms gada izzuda Ministru kabineta noteikumu Nr. 916 «Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas kārtība» 1. pielikums «Saīsinājumi, kurus var neatrunāt dokumentā», es mazliet sapīku: lai gan tas pielikums bija visai kļūdains, tomēr to varēja reizēm izmantot šim nolūkam.
     Taču, kā saka krievi, svēta vieta tukša nestāv: Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija ir publicējusi savu vispārlietojamo saīsinājumu sarakstu, bet ar vismaz tikpat dīvainiem atlases kritērijiem kā Ministru kabineta noteikumu sarakstam.
     Pirmām kārtām man nepatīk, ka saraksta nosaukumā ir vārds vispārlietojams (tāds, kas nav saistīts ar specifiskām sazināšanās situācijām vai valodas lietošanas sfērām (piemēram, par vārdu, izteikumu); neitrāls), jo man šķiet, ka nevajag veicināt saīsinājumu izplatīšanos ārpus lietišķajiem rakstiem.
     Vislielākais prieks bija ieraudzīt, ka, atšķirībā no iepriekšējā, šajā sarakstā saīsinājumos, kas sastāv no divām vai vairāk daļām, aiz punkta ir atstarpe, piemēram, a. god. un a. k. Diemžēl ar konsekvenci Latviešu valodas ekspertu komisija nekad nav izcēlusies: p. m. ē., kā arī paša saraksta numerācijā tas nav ievērots.
     Savukārt saraksta sastādītājiem vislielāko prieku, šķiet, ir sagādājusi vienādu saīsinājumu ar pilnīgi atšķirīgu nozīmi iekļaušana sarakstā. Piemēram, apr. ir ietverts trīsreiz: apriņķis (aiz īpašvārda), apraksts (arhīva dokumentiem) un aprīlis. Divi vienādi atšķirīgu vārdu saīsinājumi b., d., dz., eks., lic., pag., p. k., vsk. un zīm. arī nav nepareizi noteiktos tekstos, tomēr…

Sadomātas valodas kļūdas

Savannā saule spīd un lietus līst

Vispār es gribēju aizņemties no Eduarda Caunas visu virsrakstu, lai gan daudzkam tai rakstā nepiekrītu, bet virsraksta formulējums man šķiet drusku neprecīzs. Taču tāda problēma pastāv. Piemēram, pagājšnedēļ (arī šo vārdu esmu redzējusi nepamatoti pievienotu pareizrakstības kļūdu sarakstam) līdz manim nonāca ziņa, bez kuras man bija izdevies samērā sekmīgi pabeigt skolu un augstskolu, kā arī visai veiksmīgi rakstīt, rediģēt un tulkot tekstus, proti,

partikula vien vienmēr atrodas aiz vārda, ko tā paskaidro.

     Diemžēl internetā publicētajos 7. klases mācību materiālos, no kurienes ir ņemts šis citāts, nav paskaidrots, kāpēc tas tā ir, vien dots norādījums, savukārt es partikulas tikai, vien un vienīgi vienmēr esmu uzskatījusi par absolūtiem sinonīmiem un attiecīgi izmantojusi. 
     Jānis Kušķis domā, ka vien lietošanu pirms vārda, uz ko šī partikula attiecas, pastiprināti ir ievazājuši Fricis Rokpelnis un Jūlijs Vanags ar «Vien biedros ar diženās Krievzemes tautu», kas padomju laikos bija jādzird vai ik dienu, tomēr es nekādi nevaru piekrist, ka vārdu savienojumi droši vien, tik vien, tāpat vien un citi ir apliecinājums šim aizmugures lietojumam, jo paši vārdu savienojumi gandrīz vienmēr atrodas pirms vārda, uz ko tie attiecas. Savukārt LLVV ir iegrāmatojusi partikulas vien atrašanos priekš paskaidrojamā vārda jau pirmās nozīmes trešajā piemērā, kā arī trešajā nozīmē pasludinot to par saikli, kas

saista salikta sakārtojuma teikuma komponentus pretstatījuma sintaktiskajā attieksmē, vienlaikus norādot uz otra komponenta satura norobežojumu, un saista patstāvīgu teikumu ar iepriekšējo kontekstu, norādot uz šī teikuma satura pretstatu, neatbilstību.

Vien pasakā tu esi skaista. Vien pasakā tev laimi lemj. (Avots šeit.)

     Varbūt esmu pārjūtīga, bet man šķiet, ka pat frāzes dots vien norādījums un dots norādījums vien izsaka atšķirīgu domas niansi.

Kamēr es apcerēju šo, skaipā izveidojās šāds dialogs.
     — Kā ir pareizi? Klients grib saukli, kurā visiem darbības vārdiem ir priedēklis iz-, bet es atminos un arī kolēģe apgalvo, ka skolā mācīja — veidot darbības vārdus ar priedēkli iz- ir slikts stils.
     — Kāpēc slikts? Kāds pamatojums?
     [Jautājumi paliek bez atbildes, sarakste turpinās par kaut ko citu.]

Informed consent

Labās Cerības rags

Tulkotāju viltusdraugu ir pilna pasaule. Nupat izlasīju, ka kolēģe raksta par informētu, nevis apzinātu vai pamatotu piekrišanu. Ak vai! Vēl vairāk es sapīku, kad nolēmu pagūglēt: izrādījās, ka tas ir gandrīz vai oficiāli, piemēram, Pacientu tiesību likumā ar noteikto galotni pilnīgi nopietni paskaidrots terminu definīciju punktā.

Vai cilvēkiem ir mazuļi

Zemes vāveres Kgalagadi

LLVV nepārprotami atbild, ka mazulis ir mazs bērns. Angļu–latviešu valodas vārdnīca vārdam weanie dod tikai vienu tulkojumu — mazulis. Mīlenbaha un Endzelīna LVV ir teikts, ka mazuļi pirmām kārtām ir dzīvniekiem, bet otrām kārtām — cilvēkiem. No AkadTerm skatpunkta raugoties, mazuļi ir tikai dzīvniekiem.
     Pretējā virzienā — vai dzīvniekiem ir bērni — ir šādi: LLVV atzīst, ka dzīvnieku mazuļus par bērniem sauc tikai sarunvalodā, Mīlenbaha un Endzelīna LVV dzīvnieku un augu bērni sākas no ceturtās nozīmes, AkadTerm bērni ir tikai cilvēkiem.
     No vienas puses, ir apnicis, ka tagad cilvēku mazuļu ir saviesies šausmīgi daudz, bet, no otras puses, latviešu valodā vārdu krājums bērnu apzīmēšanai šķiet visai ierobežots. Piemēram, toddler tulkojums latviski ir «bērns, kas sāk staigāt». Apraksts ir izsmeļošs, tomēr gribētos kaut ko vienā vārdā, vai ne?
     Secīgi būtu jaundzimušais ‘bērns no dzimšanas līdz viena mēneša vecumam’, kas LLVV nemaz nav iekļauts, zīdainis ‘bērns pirmajā dzīvības gadā’ un mazbērns, bet man šķiet, ka tam otrā nozīme ‘dēla vai meitas bērns’ ir daudzkārt populārāka par pirmo nozīmi ‘bērns no viena gada līdz trīs gadu vecumam’.

Piezīmes uz produktu malām

Degunragputni Moremi

Ne viss, kas ir nosaukts par produktu angliski, ir produkts arī latviski. Valodnieks Jānis Kušķis raksta, ka «(..) svešvārdiem piedēvē pārāk daudzas nozīmes. Viens šāds svešvārds ir produkts. Vārdnīcās teikts, ka produkts ir kāda pārtikas viela (sviests ir piena produkts); kaut kas, kas radies cilvēka darbības rezultātā (lauksaimniecības produkti), kā arī ķīmiska vai kāda cita procesa rezultātā (iežu sadrupšanas produkti). Bet tagad šim vārdam tiek piedēvētas daudzas citas nozīmes.»
     Tāpēc nepārsteidz, ka tulkotājs Pēteris Ūdris vārdu product ir iekļāvis grāmatas «Atbilsmes» nodaļā «Daži grūtāk tulkojami lietvārdi». No viņa piemēru saraksta pārpublicēju tos, kam tulkojumā nav vārda produkts vai produkti. Zilā krāsā pievienoju savus apsvērumus, bet zaļā — līdzīgus piemērus no AkadTerm, kur kopumā uz vaicājumu product atsaucas 395 termini un uz vaicājumu products — 184 termini. Cita starpā tas liecina, ka ir pienācis pēdējais laiks iztīrīt un sakārtot AkadTerm.

Paēdušai pelītei vai Latvijai

Kalahari

Ļoti bieži saiklis lai saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz nolūka attieksmi starp tiem, piemēram, «lai atvērtu durvis, piespiediet sarkano pogu». Un, lai izteiktu to pašu domu, nevienam neienāks prātā palīgteikuma lietvārdu izmantot datīvā, piemēram, «atvērtām durvīm piespiediet sarkano pogu», jo doma, lai arī neveikli izteikta, uzreiz ir pavisam cita: ja sarkano pogu piespiež tad, kad durvis ir atvērtas.
     Taču nekad nesakiet nekad pat par visabsurdāko iespēju. Jaunajā nevalodā kvazinolūka datīvi plaukst un zeļ. Graujošākais neētiskuma ziņā, protams, ir aicinājums «Ziedojiet paēdušai Latvijai!», tas ir, tiem, kas necieš trūkumu, lai gan no konteksta var saprast, ka ir domāts pilnīgi pretējais — ziedojiet, lai Latvijā visi būtu paēduši. (Sal. ar lietojumu «paēdušai pelītei miltiņi rūgti».)
     Šī pati kļūda dažkārt ir sastopama frāzes «for more information see» tulkojumos ar «sīkākai informācijai skatīt», nevis «lai uzzinātu vairāk, skatīt».
     Kāds uzņēmums reklamē visādas «dāvanas neierobežotām iespējām, plašākai pasaulei un jauniem izaicinājumiem». Nu ļoti grūti iedomāties visus trīs nosauktos dāvanu saņēmēja lomā (sal. ar lietojumu «Dāvana vientuļai sievietei»).

Grain = labība, nevis graudaugi

Okavango delta

Runa ir par to, kas ir dažādu brokastu pārslu, maižu un tamlīdzīgu pārtikas produktu, kā arī dzīvnieku barības sastāvā un angliski tiek vispārīgi apzīmēti ar grain (graudi, labība; grauds; graudiņš; drabiņas; grāns; oliņa; dzīsla, šķiedra; sadrumstalot, sasmalcināt, saberzt; piešķirt graudainību; dzīslot), bet ne vienmēr tie ir tikai graudi (graudzāļu augļi).
     Graudzāles ir viendīgļlapju klases lakstaugi, pie kuriem pieder, piemēram, galvenie maizes augi (kvieši, rudzi, auzas u. tml.).
     Graudaugi ir graudzāļu dzimtas kultūraugi, ko audzē graudu ieguvei.
     Labība ir graudzāļu, tauriņziežu, sūreņu dzimtas kultūraugi, ko audzē graudu ieguvei. Tātad ar šo vārdu var vispārināti aprakstīt produkta sastāvu, ja tajā līdztekus, piemēram, kviešiem ir arī pupiņas vai griķi.
     Vārdu nozīmes skaidrojums ir ņemts no LLVV.