Cilvēki un ļaudis

Kurš putniņš agri ceļas…

Vārda cilvēks pirmā nozīme saskaņā ar tezaurs.lv ir ‘mugurkaulnieku tipa zīdītāju klases primātu kārtas hominīdu dzimtas ģints (Homo), visaugstāk attīstītā dzīvā būtne, kas spēj domāt, runāt, izgatavot darba rīkus un izmantot tos sabiedriskā darba procesā’.
     Savukārt daudzskaitlinieks ļaudis pirmām kārtām apzīmē nenoteiktu cilvēku kopumu.
     Tāpēc, neraugoties uz nopietnajām bažām (ironija), ka vārds ļaudis varētu būt tieši aizgūts no krievu valodas (люди), katru reizi, kad atkal gribas uzrakstīt, ka cilvēki dara šo vai to, vajadzētu apsvērt, vai tomēr nav domāti ļaudis vai pat kāda noteiktāka ļaužu grupa.
     Pirmkārt, vārda ļaudis etimoloģija ir pietiekami sazarota, lai šo vārdu uzreiz neatmestu krievu dēļ.
     Otrkārt, angļu tekstos bagātīgi sastopamais people, kā zināms, vispār var nozīmēt daudz ko: nācija, tauta; cilvēki, ļaudis, piederīgie; radi; tuvi radi; valsts, sabiedrība; apdzīvot; nometināt iedzīvotājus.
     Interesanti, ka:
     1) AkadTerm ir atrodami divi termini: a) ļaužu satiksme no 1922. gada Zinātniskās terminoloģijas vārdnīcas; b) ļaudīgums no 1998. gada Krievu–latviešu celtniecības terminu vārdnīcas;
     2) Mīlenbaha un Endzelīna latviešu valodas vārdnīcā atrodamais vārds ļaudisks ar nozīmi ‘menschlich’ mūsdienās ir reģistrēts apvidvārds ar divām nozīmēm: a) cilvēcīgs; b) tāds, kas ir noderīgs, piemērots cilvēkam (par priekšmetu).