Cik novecojis ir jaunais tīmekļa resurss

Garknābja cīrulis

Kad es ar valodnieka Jāņa Kušķa vairogu un kursora zobinu gadiem esmu karojusi un jau gandrīz pārliecinājusi vairākus ražotājus, ka darbības vārdu saturēt nevajag lietot krievu содержать nozīmē ‘ietvert sevī, savā sastāvā’, pirmais, ko ieraugu jaunajā, valsts sarūpētajā vietnē «Latviešu valodas rokasgrāmata», ir rokasgrāmatas definīcija, kas pat ar tādu kā lepnumu (ir atsauce) pārkopēta no vecās, labās LLVV. Tajā rokasgrāmata gan satur informāciju, gan ir paredzēta praktiskam mērķim. Salīdzinājumam attiecīgā definīcija no mūžam slepenajiem Latvijas standartiem, kas ir publicēta AkadTerm, Meriama un Vebstera vārdnīcas un Lielās krievu valodas skaidrojošās vārdnīcas.

Rokasgrāmata — uzziņu avots, kas sniedz pamatzināšanas par noteiktu tēmu. 

Handbook: a) a book capable of being conveniently carried as a ready reference (manual); b) a concise reference book covering a particular subject. 

Справочник — книга, в которой можно навести справку, которая содержит краткие сведения по какому-л. вопросу, предмету, области знаний.

     Turklāt persona, kas definīciju ielikusi blakus virsrakstam, ir sadalījusi to rindās ar rindkopas zīmi, tāpēc, ja pārlūka logu sašaurina, noteiktā platumā teksts sadalās trijās rindās, kur nabaga «informācija» ir viena pati vidējā rindā. Cik moderni un profesionāli tas ir?
     Bet, kā saka reklāmisti, tas vēl nav viss. Ja noklikšķina uz saites «Vairāk», var uzzināt, ka «Latviešu valodas rokasgrāmata ir enciklopēdiska rakstura darbs». Izdodas apspiest kognitīvo disonansi un smīnu no rokasgrāmatas enciklopēdiskuma, bet pie nekoptai krievu valodai raksturīgā «rakstura» lietojuma gan pilnīgi pārgāja vēlme vēl drusku palasīt šo tekstu.
     Apakšā parakstījušās pat veselas divas filoloģijas zinātņu doktores. Biedējoši un skumji.