Ir fonti, un ir Arial

Kāpzemes degunragputni (Bucorvus leadbeateri) lietū

Mīkstinājuma zīme ir diakritiskā zīme, kas norāda, ka līdzskanis ir mīksts. To attēlo ar komatu zem burta, piemēram, latviešu valodā ķ, ļ un ņ, rokrakstā mēdz izmantot ieslīpu svītru, ar kuru pārsvītro līdzskaņa apakšējo daļu. Taču kaut kāda mistiska (bet varbūt ne sevišķi mistiska, jo kļūdains ir arī šo mīksto līdzskaņu burtu nosaukums) iemesla dēļ Arial veidotāji ir tam uzšķaudījuši un šiem līdzskaņiem piešķīruši sediļu (āķīti zem burta) ķ, ļ un ņ. Turklāt Arial ir tikai piemērs — patiesībā sediļa mīkstinājuma zīmes vietā ir arī citos universāli izmantojamos fontos.
     Šis jautājums ir apspriests, un ir secināts, ka latviešu valodā «the use of the classic cedilla is nowadays inadequate», tomēr nekādas pārmaiņas nemanu — lietošana iet vaļā pilnā sparā arī tur, kur visi fonti ir jāizmanto tikai paša datorā un ir lielākas iespējas izvēlēties latviešu valodai piemērotu fontu, tas ir, drukātajos tekstos, kas nav jāpieskaņo potenciālai parādīšanai svešā, nezināmā datorsistēmā.
     Piedevām netrūkst pareizu fontu, ko var droši izmantot internetā. Piemēram, no kāda speciālista minētajiem 15 vispopulārākajiem absolūti internetdrošajiem fontiem deviņos mīkstinājuma zīme ir komats, nevis sediļa, bet daudzi nez kādēļ neredz tālāk par to pašu nelaimīgo Arial.

PS. Savukārt par to, vai cedilla latviski pareizi ir sediļa, sedijs vai sedija, gribu pateikt, ka Latviešu valodas ekspertu komisija nav nekāda armijas virspavēlniecība, kas var komandēt bez paskaidrojumiem. Šai komisijai ir jāpublicē savu lēmumu pamatojums tieši tāpat, kā līdz šim ir darījusi Terminoloģijas komisija, citādi pašreizējā Latviešu valodas ekspertu komisijas darbība neko labu neliecina ne par komisijas locekļu attieksmi pret šo darbu, ne par viņu zināšanu līmeni.