Vai loterijās ir uzvarētāji

Čobes nacionālajā parkā Botsvānā

Nē, loterijās nav uzvarētāju, jo īsti nekādas pārspēšanas darbības ne tiešā, ne pārnestā nozīmē netiek veiktas. Diezgan neveikli pēc analoģijas tiek veidots apzīmējums laimētāji, lai gan ar izskaņu -ējs (I konjugācijas) vai -tājs (II un III konjugācijas darbības vārdiem) apzīmē darītāju, kas īsti neattiecas uz laimēšanu loterijā. Laimestu saņēmēji ir apzīmējami ar lietvārdiskojušos divdabi laimējušie pēc analoģijas ar cietušie, nevis cietēji. Cita starpā par lietvārdiem var kļūt divdabji, kas izteic vispārinātu nozīmi pēc kādas apzīmējamo personu funkcionālās pazīmes.
     LLVV gan piemin tikai laimējušās biļetes un tamlīdzīgi — būt tādam, pret kuru var saņemt laimestu (par loterijas biļeti, obligāciju u. tml.). Interesanti, ka LLVV nav neviena iepriekš minētā darītāja (piemēram, sējējs ir).

Viss sākās tik viedi

Ēna ir svarīga. Kgalagadi pārrobežu parkā

Kad sāka parādīties dažādas lietas, kas angliski ir smart, šķita tikai pašsaprotami, ka latviski tie ir salikteņi, nevis vārdkopas, jo īpašības vārds vieds (tāds, kam raksturīgas plašas zināšanas, labi attīstīta domāšana, bagātīga pieredze; arī gudrs (1)) ir izmantots pārnestā nozīmē. Tā mēs esam ieguvuši vieddarbu, viedierīci, viedkarti, viedpogu, viedregulatoru, viedrobežu, viedskaitītāju, viedtālruni, viedtelevizoru, viedtīklu u. c.
     Bet es nesaprotu, kad kādam sāka šķist, ka arī vārdkopa ir pieņemami. Līdzās iepriekš minētajiem piemēriem AkadTerm ir atrodama arī viedā aizsardzība, viedā bloķēšana, viedais kabelis, viedais materiāls, viedais skaitītājs, viedais tahogrāfs, viedais tālrunis, viedais terminālis, viedās izvēlnes, viedās pilsētas, viedā uzskaite u. c. (turklāt, jā, jau atkal termini, kas bez vajadzības ir veidoti daudzskaitlī).
     Dubultīgi nav paveicies terminam smart home, kas latviešu tekstos visbiežāk parādās formā viedā māja, lai gan vajadzētu būt viedmājoklis.

Cibas un vāceles

Austrālija

Jau rakstīju, ka iepakojums tiek pieminēts, kur vajag un kur nevajag. Piemēram, man tiešām nav skaidrs, kāpēc autiņbiksīšu reklāmā aicina pirkt iepakojumus, nevis saiņus (sainis — iesaiņots priekšmets, arī sakārtotu priekšmetu kopums; kopā sasietu priekšmetu kopums).
     Tviterī izskanēja ierosinājums park & ride saukt par stadulu, jo sākotnējā nozīmē šo vārdu diezin vai vēl vajadzēs lietot un kāpēc nodot aizmirstībai labu vārdu, ja nozīme pēc būtības atbilst. Nu, lūk, man ir līdzīgs priekšlikums: lai gan īstās cibas un vāceles nav izzudušas, varbūt tomēr tā var saukt arī atbilstīgas formas un lieluma plastmasas traukus, lai nav jāsauc par iepakojumu, tvertni, konteineru vai vēl kaut kā dīvaini.
     Ciba — neliels, liekts iegarens vai apaļš (krijas vai bērza tāss) trauks ar vāciņu.
     Gana ciba — 250 kubikcentimetru (0,25 l) tilpuma ciba = 1 sauja = 1 glāze = 
⅙ stopa.
     Dienas ciba — 425 kubikcentimetru tilpuma ciba.
     Trijdienu ciba — 1 200 kubikcentimetru tilpuma ciba.
     Nedēļas ciba — 2 100 kubikcentimetru tilpuma ciba.
     Divnedēļu ciba — 4 030 kubikcentimetru tilpuma ciba.
     Vācele — no koka mizas, saknēm vai zariem darināts trauks ar vāku.
     Vācele jau tā kā ir aizņemta — strādā par tehnisku terminu (savācējs), bet man šķiet, ka ciba gan ir brīva, ja neņem vērā vistu un cāli apzīmējošo homonīmu.

Taustiņi un pogas

Lielausu lapsa

Tik ilgi rakstīju par taustiņiem un pogām, ka ienāca prātā, vai ir kaut kāda robeža, kad tastatūra ir tik liela vai tā izveidota, ka tai noteikti ir taustiņi, nevis pogas? Par datora tastatūru it kā skaidrs, ka tai ir taustiņi, bet, piemēram, telefons ar ciparu tastatūru? Vai, piemēram, termostata triju četru plānu un kantainu pogu tastatūra? Un piespiežams elektrības slēdzis? Un jaunmodīgās visdažādāko ierīču vadības pogas uz automobiļa stūres?
     Kopumā diezgan vājajā MLVV definīcijas tomēr lielā mērā izskatās pēc definīcijām.
     Tastatūra — sistematizēts taustiņu kopums (piemēram, datoram, telefona aparātam).
     Taustiņš — klaviatūras, tastatūras elements: neliela, ar pirkstu nospiežama plāksne.
     Poga — piespiežama vai pagriežama detaļa, ar ko iedarbina (ierīces, iekārtas, mašīnas u. tml.) slēdzi, regulatoru.
     Savukārt definīcijas no LZA TK ITTEA terminu datubāzes vairāk līdzinās diezgan haotiskam aprakstam. Turklāt man nepatīk, ka, lai gan tā ir Informācijas tehnoloģijas, telekomunikācijas un elektronikas terminoloģijas apakškomisija, aprakstos viss grozās gandrīz tikai ap pliku datoru.
     Tastatūra — datora ievadierīce, ko izmanto, lai ar noteiktā veidā izvietotu taustiņu palīdzību ievadītu datorā programmas un datus, kā arī veiktu noteiktas datora vadības funkcijas.
     Taustiņš — tastatūras konstruktīvs elements, kuru nospiežot, tiek ģenerēts atbilstošās rakstzīmes kods vai iniciēta attiecīgās datora ierīces darbība.
     Poga — fizikāli poga parasti ir kādas norādītājierīces (piemēram, peles) konstruktīvs elements vai arī tā tiek imitēta displeja ekrānā (ikona). Imitētu pogu «nospiež», pārvietojot uz to kursoru un klikšķinot peli.
     Un vēl man patiktu, ja grozāmajām un piespiežamajām pogām būtu katrai savs skaidrs nosaukums, jo ne vienmēr grozāmo pogu var nosaukt par regulatoru un piespiežamo — par slēdzi.

Daudz ko apskatīt un aptaustīt

Sen nav bijuši skaistie Kalahari šakāļi, vai ne?

Liela tulkošanas priekšrocība salīdzinājumā ar rediģēšanu, ka nav stundām jāanalizē autora vai tulkotāja teikumu konstrukcija, lai izprastu pieturzīmju lietošanu, bet var uzreiz veidot tādas teikuma konstrukcijas, par kuru pareizu pierakstu nav šaubu. Nu un jo dižāks aktieris, jo vairāk štampu. Bet tad pārtulkoju uzrakstu «With lots of things to see and touch!» ar virsrakstā minēto frāzi un aizdomājos: kā tad ir — komatu vajag vai nevag?
     Aina Blinkena «Latviešu interpunkcijā» ir stingra — komats ir jāliek, bet piebilst: «Līdzšinējā praksē šādas nenoteiksmes konstrukcijas parasti ar komatiem nav atdalītas; acīmredzot darbības vārda nenoteiksmes un vietniekvārda savienojums ticis uztverts kā viena semantiska vienība.. (.. maz ko redzēt = maz redzama, maz redzēšanai).» (Paldies, Pēter, par palīdzību!)
     Latviešu valodas aģentūras konsultantes atbildēja: «Jūsu minētajā teikumā komatu aiz daudz var likt un var nelikt, tas ir robežgadījums, taču mēs komatu liktu.» Pārsteidzoši, cik izsmeļoši atbild speciālisti, kas brīvprātīgi iesaistās manu problēmu risināšanā, un cik strupi un bez pamatojuma atbild anonīmās konsultantes, kam tas ir darba pienākums.
     Taču es vēl nelikos mierā, jo man joprojām šķita, ka ir jābūt kādam skaidrākam un vienkāršākam pamatojumam, kāpēc komatu nevajag. Un valodnieks Aldis Lauzis man tādu sniedza: «Nē, komats starp daudz un ko nav liekams, jo daudz ko ir divvārdu vietniekvārda daudz kas akuzatīvs (dažkārt raksta arī daudzkas, daudzko utt.).» (Arī liels paldies par atsaucību!)
     Kad tā pasaka, viss nostājas savās vietās. Tas ir sevišķi uzskatāmi, ja manu tulkojumu papildina ar darbības vārdu «var» (var daudz ko apskatīt un aptaustīt) un vietniekvārdu aizstāj ar citu (var visu apskatīt un aptaustīt). Tezaurs.lv LLVV šķirklī kas tādu piemēru bez komatiem ir daudz.

Sīkāka informācija

Okavango delta

Pēkšņi pamanīju izteikumus, ka «sīkāka informācija» mēs lietojam tāpēc, ka angliski ir «more detailed information». Latviski esot «precīzāka informācija». Tā ir valodu noplicinoša nozīmju nonivelēšana. Lūk, definīcijas no LLVV.
     Sīks — tāds, kas ietver, atspoguļo daudzus, visus (kā) faktus, sniedz detalizētu informāciju (par kādu norisi, parādību).
     Precīzs — tāds, kura saturs pilnīgi pareizi atspoguļo īstenību (par informāciju, tekstu u. tml.); tāds, kura saturs un forma pilnīgi atbilst noteiktam mērķim (piemēram, par tekstu, tā elementiem).
     Ielūkojos arī periodika.lv pirmskara atbildēs uz vaicājumu. Tur ir sīkāk apskatītas sīkākās īpatnības, iztirzāti sīkākie jautājumi, sniegti sīkāki paskaidrojumi, sīkāk izstrādā, sīkāk un konkrētāk pārrunā, sīkāk runā, sīkāk ieskatās, sīkāk iepazīstas, sīkāk zina, sīkākas ziņas, sīkāki aizrādījumi, sīkāka izmeklēšana, sīkāks pārskats, sīkāka analīze, sīkāki norādījumi un tā tālāk, kā arī pat sīkāka informācija, ko nemaz necerēju ieraudzīt, jo man šķita, ka tieši vārda «informācija» bieža lietošana ir jauno laiku iezīme.

Alus darīšana, nevis darināšana

Nksai ieplaka Botsvānā

Es nesaprotu, kas pēdējā laikā ir noticis ar dažiem alkoholiskajiem dzērieniem un pārtikas produktiem: kāpēc tos sākuši darināt, nevis darīt.
     Darināt — veicot noteiktas darbības, ar noteiktiem paņēmieniem veidot (priekšmetu); gatavot, taisīt.
     Darīt — gatavot (parasti alu); gatavot (pārtikas produktus).
     Tomēr nav redzēts, ka kāds rakstītu «alus darinātava», vienmēr ir «alus darītava». Turklāt, ja grib būt pavisam precīzs, slavenās senās viskija darītavas ir jāsauc par viskija dedzinātavām.
     Dedzinātava — vieta, arī neliels uzņēmums, kur ar pārtvaici iegūst, piemēram, spirtu, darvu.
     Jau nopriecājos, ka vārdnīcās nav «brūvētavas», bet tad paguglēju. Izrādās, kafiju pie mums iegūst tieši tur, lai gan vārdnīcas saka: brūvēt — gatavot (parasti alkoholisku dzērienu). Un vieta, kur tas notiek, ir brūzis — alus darītava; spirta dedzinātava.
     Bet nu vāciskās izcelsmes dēļ es no brūvlietām vispār atturos.

«Es sēdu ar domām par tevi»

Bangkoka

Labprātīgā piespiedu kārtā izrediģēju kārtējo viktorīnu. To ir sastādījis pēc Latvijas mērauklas gluži vai profesionālis, kam pat ir iznākušas grāmatas šajā jomā, tāpēc liels bija mans izbrīns, kad konstatēju, ka, piemēram, jautājumi par latviešu senvārdiem ir ņemti nevis, piemēram, no Senvārdu vārdnīcas, kur, protams, arī var būt kļūdas, bet gan no kāda izklaides portāla ilustrētā kvazifaktu saraksta, kur lasītāji jau komentāros ir norādījuši uz kļūdām, taču šie norādījumi jautājumos nav ņemti vērā. To arī var saprast, jo dažos komentāros tiek tiražētas atkal jaunas kļūdas.
     Lika man atcerēties dziļos laukos pavadīto bērnību, kad es aizrautīgi lasīju Artura Lielā romānus cerībā no piecām zemsvītras piezīmēm iemācīties portugāļu valodu. Nu labi, man bija kādi desmit divpadsmit gadi, bet izrādās, ir ļaudis, kas šādi rīkojas visu mūžu. Piemēram, uz jautājumu, kas ir kalvas, tiek pieprasīta pareizā atbilde «akmeņu krāvumi», jo Kaltenes kalvas taču ir tieši tas, vai ne? Vai vēl bērnišķīgāka pieeja vispār ir iespējama?!
     Jā, ir! Kāds cits klients gribēja savu ražojumu papildināt ar «fun facts» (tā arī atrakstīja), kas ir ņemti no… citiem «fun facts» sarakstiem internetā, kur to teksts jau ir pielāgots konkrētā saraksta mērķim, nevis no oriģinālajām grāmatām un rakstiem, kur šie fakti ir minēti, kas arī ir pieejami internetā. Nemaz nerunājot par to, ka katram pašam ir pieejama «Google» tieši tāpat kā tāda saraksta sastādītājam.

Rīgas dome nav izņēmums

Degunragputns Kasanē, Botsvānā

Protams, gramatika pirmām kārtām ir vienošanās. Savukārt pašvaldību vēlēšanas apliecināja, ka latviešu valodā nav izdevies vienoties par to, kurus vārdus tiešajos nosaukumos rakstīt ar lielo burtu. Īpašie viltnieki to risina vienkārši — raksta tikai ar majuskuļiem jeb versāļiem, taču citi ir spiesti atklāt savu izvēli. Bet ko izvēlēties?
     Kaut kā ir iegājies, ka gandrīz nav domstarpību par trīsvārdīgu tiešo nosaukumu rakstību: ievadītājvārdu (visbiežāk tas ir vietvārds) raksta ar lielo sākumburtu, diferencētājvārdu arī ar lielo, bet nomenklatūras vārdu ar mazo. Šaubas rodas, kad ir jāpieraksta divvārdīgs nosaukums. Taču arī tas patiesībā nav grūti. Visbiežāk ir tā, ka sakrīt ievadītājvārds (vietvārds) un diferencētājvārds. Tā ir, piemēram, nosaukumā «Rīgas dome». Nē, divu atsevišķu sākumvārdu trūkums nepadara nomenklatūras vārdu «dome» par īpašvārdu. Šāds risinājums var ienākt prātā tikai tad, ja dzīvo virsrakstu līmenī un reāli šie nosaukumi nekad nav jālieto. Citādi uzreiz ir skaidrs, ka, turpinot kaut kādu saistītu tekstu par, piemēram, Rīgas domi, jūs nevēlēsities rakstīt, piemēram, «Rīgas Dome sapulcējās uz kārtējo sēdi. Lai gan domnieki apsprieda šo priekšlikumu, galīgo lēmumu Dome nepieņēma.»

Kas un kurš

Es Austrālijā uz Kērnsas apkārtnes fona

Laikam ne man vienai ļaudis uzmācas ar aizrādījumiem, ka, runājot par dzīvām būtnēm, palīgteikums ir jāievada ar kurš, nevis kas. Inta Freimane grāmatā «Valodas kultūra teorētiskā skatījumā» arī ir pieminējusi kurš pārdaudzuma problēmu.

Pastāv nosacījumi arī attieksmes vietniekvārdu kas un kurš lietošanā palīgteikumu ievadījumā. Galvenais nosacījums pašreiz, ka kurš ir lietojams tikai tad, ja kas var radīt pārpratumus.

     Kā zināms, krievu valodā ir что un кто, kas acīmredzot noteic sākumā minēto vēlmi šķirot pasauli būtnēs un priekšmetos (одушевленный и неодушевленный предмет).
     Brigitas un Laimdota Ceplīšu «Latviešu valodas praktiskajā gramatikā» teikts, ka, lietojot kas un kurš teikumos, kuros ir vairāki palīgteikumi, ir jāievēro vēl divi nosacījumi:
     1) ja saliktā teikumā visi palīgteikumi attiecas uz vienu un to pašu vārdu, tie visi ievadāmi vai nu ar kas, vai ar kurš;
     2) ja katrs palīgteikums ir saistīts ar citu vārdu, pamīšus jālieto kas un kurš, lai ir saprotams, ka sākas jauns pakārtojums.

Hanss Lipershejs

Krāšņvārna. Pilanesberga Dienvidāfrikā

Lai nebūtu jāizgudro ritenis, internetā meklēju teleskopa uzbūvi latviski, bet atradu, ka, pat par spīti atsevišķai nodaļai «Izruna» angļu Vikipēdijas šķirklī Hans Lippershey, latviski visur (pat «Lielvārda» dabaszinību mācību grāmatā 4. klasei) ir nepareizi rakstīts Liperšejs. Smieklīgi, ka vienīgā vieta, kur šis uzvārds bija uzrakstīts pareizi, tas ir, Lipershejs, bija kaut kāds muļķīgs kvazisvarīgu faktu saraksts Delfi.lv sadaļā «Izklaide».

Kad ļoti vajag atšķirt sakāmvārdus no parunām,

Degunradzis uz putniņa fona Botsvānā

bet ir pieejams tikai viss plašais internets, nevis tieši 4. klases mācību grāmata, kur, pēc tā paša interneta ziņām, tas ir skaidri aprakstīts.
     LLVV parunas un sakāmvārda nozīme ir aprakstīta pārāk miglaini, lai es no šiem aprakstiem spētu skaidri atšķirt, kas ir kas.
     Sakāmvārds (folk.) ir tautā izplatīts kodolīgs, parasti pārnestā nozīmē saprotams, izteiciens, kas ietver vispārinātu spriedumu par parādībām sabiedrībā, cilvēku attiecībām, morāles, sadzīves normām.
     Paruna (folk.) ir tautā izplatīts, parasti pārnestā nozīmē saprotams, izteiciens, kas ietver kāda objekta, darbības norises vai apstākļu raksturojumu.
     Turklāt interesanti, ka parunai otrā nozīme ir norādīta sakāmvārds, bet sakāmvārdam nav otrās nozīmes. Tāpat mulsina norāde (folk.). Kā tad ar izteicieniem, kuru autorība tiek piedēvēta konkrētām personām, bet kas ir folklorizējušies? Nu varbūt smalkākie citāti no «Limuzīna Jāņu nakts krāsā» vēl nav ne sakāmvārdi, ne parunas, taču, piemēram, «Kad esi Romā, dari kā romieši» tomēr nebūtu pareizi saukt par itāliešu teicienu, vai ne?

Pārtikas produktu marķējuma nebeidzamais stāsts

Kalahari šakālis uz putniņu fona

Reiz sensenos laikos, kad pārtikas tehnoloģu valoda kārtējo reizi bija uzvarējusi latviešu valodas gramatiku, es nolēmu, ka jāmaina taktika — ir jānogaida, kad etiķešu tekstus vairs nesacerēs speciālistes, kas mācījušās no grāmatām krievu valodā, un problēma atrisināsies pati no sevis.
     Taču drīz vien izrādījās, ka es ar savu taktiku dzīvoju iedomātu apdraudējumu pasaulē un ļaunais vējš pūš pavisam no citas puses, nevis no senilām grāmatām, proti, es ieskatījos Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1169/2011 par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem un uzzināju, ka vairākas muļķības, ko es nesekmīgi cenšos izskaust no pārtikas produktu marķējuma, nāk tieši no šīs regulas. Lūk, daži piemēri.
     Tieši šajā regulā norāda uzturvielu daudzumu nevis porcijā vai 100 gramos produkta, bet gan uz porciju un uz 100 g.
     Tieši šeit mudina rakstīt nevis, ka produktā ir mazliet kaut kā, bet gan, ka tas satur nelielu daudzumu kaut kā.
     No šejienes nāk formula (8 400 kJ vai 2 000 kcal), lai gan ir izteikta viena enerģētiskā vērtība — tātad (8 400 kJ jeb 2 000 kcal).

Vai competence ir ‘māka’?

Balī, Balī kalnos laikapstākļi nelutina

Īsi sakot, competence un competency ir tulkotāja viltusdraugi.
     LZA Terminoloģijas komisija ir atzinusi, ka termins kompetence latviešu valodā ir lietojams vienskaitļa [izcēlums mans] formā un tā jēdzieniskais saturs ir atspoguļots «Pedagoģijas terminu skaidrojošajā vārdnīcā» divās nozīmēs:
     1) nepieciešamās zināšanas, profesionālā pieredze, izpratne kādā noteiktā jomā, jautājumā un prasme zināšanas un pieredzi izmantot konkrētā darbībā; personas (darbinieka) kompetenci vērtē apkārtējie, sadarbības partneri un sabiedrība;
     2) piekritība, tiesīgums (kādā jautājumā), pilnvaru kopums; sfēra, par ko ir uzdota atbildība, ņemot vērā personas izglītību, spējas, zināšanas un pieredzi attiecīgajā jomā.
     Savukārt angļu competence var būt kompetence; spēja; statuss; lietpratība; pieredze; erudīcija; speciālas zināšanas; autoritāte (speciālists); pilnvaru apjoms; spējas, kā arī pārticība, turība un piekritība, taču tas vēl nav viss — dažkārt ir domāta vienkārši prasme vai māka.
     Un te nu sākas stāstiņa skumjā daļa. Tā kā ar prasmi parasti tulko skill, competence prasmes nozīmē gribētos tulkot ar citu vārdu, bet dzīve tam sīvi pretojas. Lūk, pāris piemēru.
     Eiropas Pieaugušo izglītības glosārijā competence ir kompetence un key competences ir pamatprasmes. Turpat tālāk low skilled ir mazprasmīgs.
     Jau citētajā LZA Terminoloģijas komisijas lēmumā Nr. 84 ir teikts arī šis: «Raksturojot izglītības procesā iegūstamos studiju rezultātus, angļu valodas frāze knowledge, skills and competences latviski ir atveidojama ar zināšanas, iemaņas un prasmes.»
     Māka (praksē iegūtu paņēmienu kopums (kādas darbības, uzdevuma veikšanai); prasme) būtu jauks vārds (AkadTerm datubāzē ir tikai trīs mākas, Vingrošanas vārdnīcā tā ir tulkota ar skill :)), bet LLVV ir norādīts, ka arī māka parasti ir lietojama vienskaitlī, tātad man nevar piemist ne vien kādas noteiktas piecas kompetences, bet arī mākas. Nekas cits nenāk prātā, kā dažādas spējas. :( Tā ka prātīgāka tomēr šķiet mākas gan vienskaitļa, gan daudzskaitļa formu lietošanas paplašināšana.

Icon = piktogramma, iconic = leģendārs / kulta, kultisks

Nu, lūk, un šis ir leģendārais Sossusvlejas skats Namībijā

Vārdam ikona latviešu valodā ir divas nozīmes: 1) reliģiska satura glezna, ko pareizticīgajā reliģijā izmanto par pielūgsmes objektu; 2) ilustratīvs objekta vai funkcijas attēlojums displeja ekrānā. Savukārt stilizēts attēls vai zīmējums, ko izmanto par rakstzīmi, ir piktogramma. Tātad pēdējam nozīme neaprobežojas ar ekrāniem.
     Bet ierosinājumu iconic atveidei latviski esmu aizguvusi no kāda nezināma kolēģa, kura darbs tika atsūtīts rediģēšanai. Ar iconic (very famous or popular, especially being considered to represent particular opinions or a particular time) ir pilni reklāmas materiāli, bieži vien līdzās tiem pašiem famous un popular, tāpēc arī latviski var būt vajadzīgs vēl kāds pacilājošs vārds, ja grib tulkot to, kas ir, nevis jau sākt atņemt maizi tekstu sastādītājiem. Paldies par ieteikumu! Galvenais, lai oriģinālā blakus nav vēl arī legendary. :) Ja tomēr ir, vērts paskatīties, vai varbūt var lietot kulta vai kultisks — īpaši, ja ir runa par priekšmetiem, filmām, personām vai parādībām, kas ieguvušas īpašu statusu noteiktā laikā vai sabiedrībā.

Vai critical infrastructure ir ‘kritiskā infrastruktūra’?

Degunragputns Namībijas himbu zemē

Vispirms paskatos Vikipēdijā, ko šis vārdu savienojums nozīmē.

Critical infrastructure is a term used by governments to describe assets that are essential for the functioning of a society and economy.

     Pēc tam paskatos LLVV, ko nozīmē kritisks.

kritisks¹ 1. Tāds, kas satur kritiku (1). Tāds, kurā izpaužas kritika (1). 2. Saistīts ar kritiku (2), tai raksturīgs. 

kritisks² 1. Bīstams, sarežģīts, smags. 2. Tāds, kas izraisa krasas pārmaiņas.

     Un tad konstatēju, ka latviešu valodā varbūt nevajadzēja veidot vienkāršu virsrakstā minēto kalku. Man sanāk «izšķirīgi svarīga (svarīgā?) infrastruktūra».

izšķirīgs Tāds, kurā tiek izšķirta, izšķiras kāda no vairākām iespējām. Tāds, kas izšķir, nosaka (ko). Izšķirošs.

     Kopā ar svarīgs nav gluži tas pats, kas, piemēram, krasu pārmaiņu izraisītājs, lai gan kritiskā infrastruktūra ir iemūžināta arī Latvijas Republikas likumos.
Tomēr jautājums arī angļvalodīgajiem — kāpēc ne crucial infrastructure?

Unmalted and malted

— Jūs vēl te? — Zemes vāvere Botsvānā

No Vikipēdijas raksta par iesalu var noprast, ka varētu tulkot neiesalots un iesalots. «Cēsu alus» raksta par neiesalinātiem miežiem. LLVV ir gan iesalot, gan iesalināt, bet mulsina, ka nevienam no šiem darbības vārdiem nozīmes skaidrojumā nav minēta iesala darīšana.

iesalot -oju, -o, -o, pag. -oju; trans.; lauks. Apstrādāt (barību) ar karstu ūdeni, lai daļu cietes pārvērstu cukurā. 

iesalināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans. Apstrādāt (miltus maizes cepšanai) ar karstu ūdeni, lai daļu cietes pārvērstu cukurā.

Aktivēt un aktivizēt

Austrālijas nekuriene

Šis LZA Terminoloģijas komisijas sēdes protokola fragments man lika priecīgi pasmaidīt. Cik jauki, ka kādam tas ir vienkārši. :)

Vārdu aktivēt un aktivizēt nozīmes nav grūti nošķiramas: aktivēt ‘radīt, ierosināt aktivitāti’; aktivizēt ‘padarīt vēl aktīvāku’ (ķīmijā ir aktivētā ogle — ogle ar aktivētu virsmu, aktivizēšana ir intensīvāka).

Piemēram, MLVV nemaz nav darbības vārda aktivizēt, savukārt LLVV ir abi, taču aktivēt ir rezervēts ķīmijai, fizikai un bioloģijai, bet aktivizēt der visam. :)

aktivēt parasti 3. pers., -ē, pag. -ēja; trans.; ķīm, fiz., biol. Palielināt aktivitāti (2). Padarīt aktīvu 1 (2). 

aktivizēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans. 1. Pamudināt uz aktīvu darbību, izraisīt aktivitāti. 2. Parasti 3. pers.; ķīm., fiz., biol. Aktivēt.

Developer

Leopardus atšķirībā, piemēram, no lauvām parasti ir grūti pamanīt. Krīgera nacionālais parks DĀR

developer — izstrādātājs; būvētājs, būvuzņēmējs, apbūvētājs; attīstīšanas šķīdums (attīstītājs); kodne

Nē, jauno apbūves projektu pasūtītāji, celtnieki un patiesie labuma guvēji, jūs neesat attīstītāji. Tas ir eifēmisms (vārds vai teiciens, ko lieto kāda cita vārda vietā; cilme no grieķu euphēmismos (euphēmos ‘labskanīgs’)) jūsu, kā teiktu tai pašā angļu valodā, pretrunīgās darbības apzīmēšanai, ko nav nekāda pamata pārņemt latviešu valodā.

Pavēles izteiksme un izsaukuma zīme šķiras

Bet Okavango deltas lauva ir liela, slapja un netīra, kad mūsu deguna priekšā iznāk no ūdens

Lai gan daudzo kļūdu dēļ to nav iespējams lasīt, ieskatījos Ievas Zaubergas grāmatas «Tulkošanas teorija profesionāliem tulkiem un tulkotājiem» tulkojumā. Manu uzmanību piesaistīja atziņa, ka angļu ēdienu receptēs tradicionālā sintaktiskā struktūra ir pavēles izteiksme (piemēram, noskalojiet un nosusiniet gaļu), turpretī latviešu valodā pieņemtā struktūra ir īstenības izteiksmes vienkāršās tagadnes 3. personas forma (piemēram, gaļu noskalo un nosusina), taču tulkojumu ietekmē šī tradīcija mainās. Beigu beigās noformulēju, kas mani visus šos gadus ir mulsinājis neskaitāmajās visādi citādi pievilcīgajās lietošanas pamācībās utt., ko arī pati esmu pārtulkojusi pavēles izteiksmē, — teikumi ar darbības vārdu pavēles izteiksmē parasti vairs nav izsaukuma teikumi, tas ir, to beigās ļoti bieži vairs netiek likta izsaukuma zīme, jo, lai arī pavēles izteiksmē, teksts ir tikai stāstījums (apraksts), kas ir vai nav jādara, lai kaut ko panāktu.

Tu un jūs

Pat hiēnas dažkārt izskatās skaisti. Krīgera nacionālais parks, DĀR

Kliente: — Lūgums nemainīt uzrunas formu (paliekam pie tu).
     Es: — Vai jums ir kaut kāds pamatojums tai vienskaitļa formai? Vispār ir galīgi nepareizi uzrunāt vienskaitlī nepazīstamu personu, kas vecāka par 
16 gadiem.
     Jautāju tāpēc, ka nesen šis uzņēmums veica klientu aptauju. Varbūt noskaidrojās, ka tieši šī uzņēmuma klientiem patīk familiāra attieksme. Bet, piemēram, valodniece Linda Lauze un komunikācijas speciāliste Linda Kimeiša raksta par citām savstarpēji nesaistītām latviešu aptaujām, kurās konstatēts, ka vairumam respondentu neatkarīgi no viņu vecuma nepatīk, ja svešas personas viņus uzrunā ar tu.
     Kliente: — Tāds ir uzņēmuma noteiktais balss tonis komunikācijā ar saviem klientiem.
     Nu ko var gribēt no uzņēmuma, ja reklāmas aģentūras speciāliste neatšķir uzrunas toni no uzrunas formas un uzskata, ka jūs aizstāšana ar tu šo toni uzreiz padara draudzīgu, nevis, piemēram, augstprātīgu. Vai prātā nepazib doma, ka varbūt tirgvedības speciālisti, kas mūs aplaimojuši ar šo terminoloģiju, ir domājuši ko citu, jo viņiem nav iespēju rīkoties tik primitīvi?
     Un kur nu vēl otrās personas vietniekvārdu rakstīšana ar lielo sākumburtu tēlota personiskuma vārdā it visur, kur iepriekš skaidri nav nosaukta attiecīgā persona, kam šī uzruna ir domāta. Te nu man rokas galīgi līdz zemei nolaidušās no nepārtrauktajiem pieprasījumiem rakstīt otrās personas vietniekvārdus ar lielo burtu katrā bukletā, plakātā un tamlīdzīgā ārkārtīgi personiskā sarakstē ar sabiedrību. Par sevišķi intīmu saraksti ar pūli tiek uzskatīti mājaslapu teksti, jo tos taču vienlaikus konkrētajā ekrānā, visticamāk, lasa viena atsevišķa persona, vai ne?

Vispārīgs un vispārējs

Un kāpēc tiek uzskatīts, ka šakāļi ir slikti? Šis Kalahari šakālis izskatās pat ļoti labs :)

Ilgi brīnījos, kāpēc gan latviešu valodas gramatika būtu jāpaskaidro ar piemēriem no angļu valodas, ja runa galīgi nav par tulkojumiem un tulkošanu, bet tad kādu dienu pieķēru sevi pārbaudām vispārīgs/vispārējs lietojuma pareizību, domās salīdzinot ar general/total.

Dizains un dizaineri

Kempings Atlantijas okeāna krastā netālu no Svakopmundes Namībijā

design — nodoms, nolūks, iecere; skice, uzmetums; dizains, konstrukcija, projekts; zīmējums, raksts; kompozīcija; noformējums, noformēšana; konstruēšana; dizainparaugs; plāns; modelis; apdare; domāt, plānot, iecerēt; konstruēt, projektēt; modelēt, skicēt, zīmēt; strādāt par dizaineru

conceptual design, preliminary design — skices projekts
data design — datu struktūra
design current — aplēses strāva
design element — noformējuma elements
graphic design — grafiskā veidošana; grafiskais ietērps; grafiskā apdare; lietišķā grafika
product design — ražojuma noformējums
test design technique — testa izstrādes paņēmiens

designer — projektētājs, konstruktors; noformētājs; dizainers, modelētājs; intrigants

art designer — grafiķis
book designer — grāmatas mākslinieks; grāmatas iekārtotājs; grāmatas noformētājs; grāmatas veidotājs
fashion designer — tērpu modelētājs

Ja gadījumā nav nepieciešams

Etnogrāfiskajā ciematā Floresā

Iespējams, garākie parazītvārdi latviešu rakstu valodā ir nepieciešamības gadījumā. Lai gan lietvārda gadījums pamata nozīme ir ‘pēkšņs, atsevišķs notikums’, piemēram, nelaimes gadījums, tagad par gadījumu kļūst arī ilgstoši un plānoti stāvokļi, piemēram, nepieciešamības gadījums, ko var attiecināt arī uz kaut ko ilglaicīgu, kas arī ietilpst vai ir pakļauts, kam var piemērot utt. Manā izpratnē angļu if necessary un in case of need latviešu valodā atbilst līdz iespraudumam noreducējies palīgteikums, ko ievada saiklis ja: ja nepieciešams, lai gan varētu arī citādi, jo žēl, ka nekas vairs nav vajadzīgs vai izsakāms vajadzības izteiksmē — parasti tiek izvēlēts tieši nepieciešams.
     Kaut gan neskaidrību gadījumā visticamāk tiešām ir ‘pēkšņs, atsevišķs notikums’, es tomēr rakstu ja rodas neskaidrības. Man šķiet, ka, baidoties kļūdaini izteikties krievu valodas ietekmē, mēs veltīgi esam gandrīz pavisam atmetuši cēloņa palīgteikumus.
     Tomēr nekādā gadījumā noteikti nav gadījums — ja reiz iepriekš stingri nolemts, tas nevar būt pēkšņs. Varētu domāt, ka katrā gadījumā un jebkurā gadījumā nozīmē ‘vienmēr’, taču ne — tas var nozīmēt arī ‘noteikti, obligāti’.
     Par gadījumā, ja ļoti skaidri ir izteicies valodnieks Jānis Kušķis, tomēr jocīgi, ka turpat lapas apakšā ir frāze «Jautājumu un ieteikumu gadījumā lūdzam sazināties ar biedrību «Latvietis»».

Īpašie ģenitīveņi

Tuvējie kaimiņi Floresā, Indonēzijā

Kad kāds klients kārtējo reizi vaicā, kāpēc tekstā ir, piemēram, papildu rīki, nevis papildus rīki, es parasti atbildu, ka «papildu» ir īpašības vārds un «papildus» ir apstākļa vārds, tāpēc «papildu» lieto kopā ar lietvārdu, bet «papildus» — kopā ar darbības vārdu. Lai gan šim paskaidrojumam ir teju maģiska iedarbība, jo pēc tā man neviens nekādus jautājumus vairs neuzdod, tomēr tas ir visai vienkāršots. Patiesībā papildu tiek pieskaitīts pie ģenitīveņiem.
     Termins ģenitīvenis ir samērā jauns — to 1976. gadā ir ieviesis Jānis Kušķis. Ģenitīveņi ir nelokāmi vārdi, kas funkcionāli līdzinās īpašības vārdiem. Teikumā tie ir apzīmētāji — raksturo lietvārdu. Tie tiek iedalīti vairākās grupās, kur īpašu vietu ieņem ģenitīveņi, kas pēc būtības un nozīmes ir tuvāki darbības vārdam, nevis lietvārdam, jo ir ar -u noformētas darbības vārdu saknes. Pie šīs grupas pieder arī papildu.
     Kāpēc būtu svarīgi to tomēr norādīt? Droši vien tas palīdzētu ņemt vērā, ka ir vēl citi līdzīgi veidoti vārdi ar tādu pašu funkciju un citi šo nelokāmo īpašības vārdu un apstākļa vārdu pāri ar tādu pašu šķīrumu. Piemēram, ja pacientam ir blakus, nevis blaku slimība, tad tam, kas to apgalvo, ir halucinācijas, norādīja Pēteris. Guļus nolikts cietušais atrodas guļu stāvoklī. Es esmu tulkotāja, un man ir nevis sēdošs, bet sēdu darbs.

     Par īpašības vārdiem lietojami aplinku, blaku, gulu, izklaidu, kopu, līdzteku, pagaidu, papildu, sēdu, tupu, vienlaidu. Par apstākļa vārdiem — aplinkus, blakus, gulus, izklaidus, kopus, līdztekus, pagaidām, papildus, sēdus, tupus, vienlaidus.

PS. Paldies, Pēter, par atbalstu šī stāstiņa tapšanā!

Breds vai Brads?

Tirgus — bezgalīgs iedvesmas avots fotogrāfiem. Bangkokā netrūkst ne pirmo, ne otro

Kā zināms, svešvārdu un citvalodu īpašvārdu atveides latviski galvenais princips ir vadīties pēc vārda izrunas oriģinālvalodā, cenšoties novērst nevēlamu starpniekvalodu ietekmi. Lai ikviens varētu uzzināt, kā kuru burtu vai burtkopu kādā valodā izrunā, mēs esam apgādāti ar daudzām grāmatiņām, kas ir veltītas atsevišķas valodas īpašvārdu atveidei latviski. Turklāt vairākām valodām mums ir pat divi īpašvārdu pareizrakstības avoti: attiecīgā grāmatiņa un Ministru kabineta noteikumi Nr. 114 «Noteikumi par personvārdu rakstību un lietošanu latviešu valodā, kā arī to identifikāciju».

     MK noteikumi ir stājušies spēkā 2004. gadā, jaunākā grāmatiņa «Angļu īpašvārdu atveide latviešu valodā» ir izdota 2006. gadā, un būtu bijis jauki, ja abi izdevumi būtu savstarpēji saskaņoti, taču tā nav.
     Grāmatiņā teikts, ka angļu skaņa [æ], kas ortogrāfiski ir izteikta ar a, latviešu valodā atveidojama ar e, ar atrunu, ka ir iespējams arī izdarīt atkāpi un skaņu [æ] atveidot nevis ar e, bet ar a pēc angļu ortogrāfijas, sekojot latviešu valodas tradīcijai, ja tā ir vārda sākumā un it sevišķi ja tai angļu valodā nav primārā uzsvara.
     MK noteikumi ir daudz lakoniskāki: [æ] — a. Tas izklausās visai prātīgi, taču ir viegli pieņemt, piemēram, vārdu Hamiltons un Kamerons rakstību ar a, bet jau minētais Brads vai, piemēram, Sams, Džaks un Karija, lai arī loģiski, tomēr ar a šķiet diezgan savādi, vai ne?
     Šī nenoteiktība ietekmē arī veidu, kā gribētos pierakstīt dažus svešvārdus. Biežāk lietotie nekonsekvences piemēri, šķiet, ir hakeris un skeneris, lai gan es ar abām rokām balsoju tieši par šādu nekonsekventu pierakstu.

Vissezonu

Latvijas vasara, kad ir, tad ir

Man kārtējo reizi kaut kas likās pašsaprotami, šoreiz — ka riepas ir vissezonu, nevis vissezonas, proti, tās ir paredzētas lietošanai visās sezonās. Turklāt AkadTerm mani atbalsta ar vissezonu apģērbu un eļļu. Taču mani neatbalsta MLVV. Tā kā Ceļu satiksmes noteikumi skaidri liek saprast, ka riepu sezonas ir tikai divas — ziemas un vasaras —, varētu saukt par absezonu riepām, bet neko tādu «Google» man nerāda, lai gan šķiet, ka salikteņu ar ab- mums ir pa pilnam.

Vecs jaunums: Marks Zakerbergs ir amerikānis

Rādās, ka būs lietus. Balī, Balī

Bet interneta mēdekļi tā nedomā. Lai gan Marks Zakerbergs ir slavenība jau visai sen, šodien «Google» ziņo: 741 Marks Zakerbergs 0,54 sekundēs un 
11 400 nepareizi 0,58 sekundēs. Un neticiet šķietamajiem latviešu valodas speciālistiem, kuri apgalvo, ka būs jau labi visādi, kā viņu nosauksit. Saprast varbūt var, bet labi gan tā nebūs.

Šodien, sestdien un šosestdien

Un orķestris spēlēj' tikai mums. Balī, Balī

Reiz metos tviterī aizstāvēt korektori, kuru kolēģe maketētāja apsmaidīja par to, ka viņa raksta šotrešdien, nevis šo trešdien. Cenšos nekur neiejaukties, ja man neko neprasa, jo tad man cauras dienas būtu jāpavada cīņā ar vējdzirnavām, tomēr šoreiz nenoturējos, jo maketētājas gavilēm par neprofesionālismā pieķerto speciālisti pievienojās arī kāda cita korektore. Un tad sākās. Pēkšņi man pa e-pastu sāka rakstīt klienti, kas, visticamāk, par šo starpgadījumu nemaz nezināja, un prasīt, kā jāraksta: šo sestdien vai šosestdien? Un es biju spiesta paskaidrot, kāpēc tā ir.
     Ņemu norādāmo vietniekvārdu šis, ar ko norāda uz tuviem priekšmetiem, sieviešu dzimtē šī un lietvārdu sestdiena: šī sestdiena. Loku visos locījumos.

	Sieviešu dzimte
	Vienskaitlis
Nominatīvs (kas?)	šī sestdiena
Ģenitīvs (kā?)	šās (šīs) sestdienas
Datīvs (kam?)	šai sestdienai
Akuzatīvs (ko?)	šo sestdienu
Instrumentālis (ar ko?)	ar šo sestdienu
Lokatīvs (kur?)	šai (šinī, šajā) sestdienā
Vokatīvs (bez jautājuma)	- sestdiena!

     Es neņemu apstākļa vārdu (patstāvīgi, nelokāmi vārdi, kas nosauc darbības, īpašības vai apstākļa pazīmes) sestdien, jo sk. iepriekš, uz ko norāda šī. Tā ka nav izvēles starp šosestdien un šo sestdien, bet šosestdien un citiem līdzīgi veidotiem apstākļa vārdiem ir sava, patstāvīga nozīme: pašreizējā [noteiktā laika sprīdī (piemēram, nedēļā, gadā)].

NB! Tas pats attiecas arī uz pagājšnedēļ pēkšņi aktualizētajiem nedēļas dienu apstākļa vārdiem savienojumā ar pagājušo-, pagājuš- un pagājš-, lai cik apšaubāma būtu, piemēram, pagājušootrdien, labskanība. Kas no tā cieš, vienmēr var lietot lietvārdus, piemēram, pagājušajā otrdienā.

Un vēl! Vai šodien ir jāraksta kopā vai atsevišķi, neviens nav prasījis.

Ārst, dziedini pats sevi! II

Māksla Venēcijā

Jau sen cenšos izvairīties no cilvēkiem domāto zāļu, kas Zāļu valsts aģentūras vietnē tiek lepni dēvētas par «humānajām zālēm», aprakstu tulkošanas, jo veidne, kur ir jāieraksta ziņas par konkrētajām zālēm, ir visai neveikli pārtulkota. Viskaitinošākais ir adverse reactions tulkojums ar blakusparādības, nevis blaknes, lai gan tajā pašā aģentūras vietnē publicētajā farmācijas terminu vārdnīcā blakne ir.

     Turpmāk centīšos izvairīties arī no dzīvnieku ārstēšanai domāto zāļu aprakstiem, ar ko pirmo reizi saskāros pavisam nesen, jo modrību iemidzināja veidnes normālais nosaukums «Veterināro zāļu apraksts». Taču arī šī veidne ar reālistisku tulkojumu neizceļas. Visjocīgākais bija apakšvirsraksts «Piesardzības pasākumi, kas jāievēro personai, kura lieto veterinārās zāles dzīvnieku ārstēšanai». Manuprāt, šo tulkojumu var saprast paredzētajā nozīmē tikai tad, ja zina, kas bija teikts angliski: special precautions to be taken by the person administering the veterinary medicinal product to animals.

Par toni un vārdšķirām

Vēl no Padangas promenādes ainiņām. Indonēzija

Man šķita interesants Ingmara Zemzara sacerējuma virsrakstā ««Radošums» ir modes nevārds. Ko likt vietā?» pieteiktais mēģinājums kaut ko piedāvāt valodas praksei, tāpēc nolēmu rakstu izlasīt. Vispār man bieži ir grūti lasīt to, ko citi raksta par latviešu valodu. Parasti man visvairāk traucē vīzdegunīgais tonis un kļūdas tekstā. Nu un šis izrādījās kā parasti.
     Pirmkārt, īsti nekas lietderīgs vietā nav piedāvāts, ja par tādu neuzskata svešvārda izmantošanu. Literārā redaktore Guna Kalniņa lekciju cikla «Pareiza un moderna rakstu valoda» ievadā izjusti apgalvo: «Dzīvo tā valoda, kurā var runāt par visu. Latviešu valodā var runāt par visu.» Lai arī man nav nekādu iebildumu pret svešvārdiem pašiem par sevi, sanāk, ka par dažiem pamatjēdzieniem tomēr nevar.
     Ingmara Zemzara raksta galveno daļu aizņem augstprātīgs pieņēmuma apraksts, ko varētu būt domājis lietvārda «radošums» radītājs, kaut gan to, kāpēc šī forma ir nepareiza, var pateikt, nevienu neapvainojot «drosmē neapzināties savu nekompetenci». Un, nē, es to neuztveru personiski — uz vārda «radošums» autortiesībām nepretendētu pat tad, ja tas būtu labs, pareizs un iederīgs, kā arī neesmu čakla šī vārda lietotāja, bet gan jau kādu reizīti ir kaut kur iesprucis.
     Otrkārt, raksts ir pārāk īss, lai tajā būtu vieta nekonsekventai terminoloģijai, tāpēc ir kaitinoši, ka vārdšķiru nosaukšanai ir izmantoti gan svešvārdi, gan latviski termini, piemēram, ir runa par verbiem un adjektīviem, kā arī par lietvārdiem un divdabjiem.
     Vikipēdija paskaidro, ka latviešu valodā izšķir šādas vārdšķiras: lietvārdus, darbības vārdus, īpašības vārdus, vietniekvārdus, apstākļa vārdus, skaitļa vārdus, partikulas, izsauksmes vārdus, prievārdus un saikļus, taču valodnieks Jānis Endzelīns ir sacījis:

«Daži latviskie gramatikas termini, piem., darbības v., īpašības v., neatbilst precīzi attiecīgo vārdu šķiru nozīmei. Tâ, piem., sēšana, pļaušana īsteni taču apzīmē darbību, bet pieskaitāmi substantīviem, ne darbības vārdiem, slinkums, laiskums apzīmē īpašību, taču tie nav īpašības v., bet substantīvi, turpretim tādus vārdus kâ gulēt, sēdēt, slinkot, kas apzīmē stāvokli, ne darbību, saucam tomēr par darbības vārdiem. Tāpēc labāk lietāt latīniskos nosaukumus (verbs, adjektīvs), jo tie, mazākais, nemodina aplamus jēgumus.»