Pasludinu jūs par vīnu un sieru

Spēlē «Stulbs un vēl stulbāks» tautu vienmēr uzvar Valsts valodas centrs. Es gaidu, kad mēdekļi pastāstīs par kādu pētījumu, kurā konstatēts, ka viss vidusmēra latvieša vārdu krājums ir 300 citvalodu kalku, kad no apakšas ikdienišķi pieklauvē Valsts valodas centrs ar paziņojumu: «latviešu valodas eksperti lēmuši, ka vārds karavīrs tagad būs arī sieviešu dzimtē — karavīre».

     Tieši cik stulbam ir jābūt, lai nesaprastu, ka, kaut gan lielākajai daļai personu apzīmējumu uz gramatisko dzimti norāda tikai gramatiskas vai derivatīvas pazīmes, ir personu nosaukumi, kuriem dzimtes atšķirības realizējas, apvienojoties vārda morfoloģiskajām pazīmēm ar vārda leksisko nozīmi — dzimtes opozīcija jau ir ietverta vārda leksiskajā nozīmē, bet gramatiski noformēta ar attiecīgām galotnēm. Šādu vārdu nav daudz. Tie ir vārdu pāri, kas apzīmē radniecību, piemēram, tēvs — māte, dēls — meita, brālis — māsa, znots — vedekla, vīrs — sieva.
     Kādām klapēm uz acīm ir jābūt, lai nesaskatītu atšķirību starp dzimti, kas izteikta ar galotni, un dzimti, kas ietverta leksiskajā nozīmē, un vēl vīzdegunīgi kladzinātu, ka, ja tauta pieņēma mērs — mēre un tulks — tulce, gan jau pieņems arī šo.
     Zīmīgi, ka vecās latviešu valodas gramatikas grāmatas autori tikai apraksta faktu, ka pastāv personu nosaukumi, kuru dzimti nosaka ne tikai galotne, bet arī leksiskā nozīme, taču jaunās autoriem jau ir aizdomas, ka Valsts valodas centra tumsoņi neliksies mierā, kamēr nebūs visu pārtaisījuši pēc sava ģīmja un līdzības. Ne velti jaunajā gramatikas grāmatā ir iekļauts tālāk citētais paragrāfs, kam līdzīga nav vecajā gramatikas grāmatā.

663. §.

Īpašu grupu veido personu nosaukumi, kuru leksiskajā nozīmē jau ir ietverta piederība pie viena vai otra dzimuma, piemēram, karavīrs, valstsvīrs, runasvīrs, medicīnas māsa (arī citi šīs profesijas paveidu nosaukumi — virsmāsa, operāciju māsa, diētas māsa, pediatrijas māsa u. tml.), vecmāte. Šiem lietvārdiem ar galotnes maiņu piešķirt citu dzimti nav iespējams, un tas rada neērtības to lietošanā (Pūtele 2005: 75). Profesiju nosaukumus reglamentējošos dokumentos vārdi vecmāte un medicīnas māsa (arī šīs profesijas paveidi) doti tikai sieviešu dzimtes formā (PK 2007).

     Bet kā gan mēs varējām cerēt, ka Valsts valodas centra tumsoņi mēdz ielūkoties gramatikas grāmatā vai ka viņiem piemīt tīri sadzīviska attapība, lai intuitīvi apjēgtu šo vienkāršo patiesību.

Hallo, vēl daži nosacīti eksotiski ēdamaugi!

Sevišķi neveiksmīgs angļu valodas kalks ir kale attiecībā uz lapu kāpostiem, kas pieder pie dārza kāpostiem (Brassica oleracea), jo šim vārdam latviešu valodā jau ir piecas citas ar kāpostiem nekādi nesaistītas nozīmes. Daži rakstītāji tā paša angļu valodas vārda izrunas ietekmē tos dēvē par keiliem, bet arī šim vārdam latviešu valodā jau ir nozīme — kuilis. Vietnē Tezaurs.lv bez kādas avota norādes rakstīts, ka kalē kāposti ir taksons (objektu kopums, kam ir noteiktas kopīgas pazīmes un kas atbilst noteiktai taksonomiskai kategorijai), bet lapu kāposti — kolokācija (bieži sastopams vārdu savienojums bez kopīga nozīmes pārnesuma). Galīgi nav saprotams, kā pie tādām domām vispār varēja nonākt. Savukārt Mārīte Gailīte gluži taisnīgi raksta: «Bulduru Dārzkopības skolas dibinātāja agronoma Pētera Dindoņa grāmatā «Ienesīga sakņkopība», kas izdota Rīgā 1923. gadā, šis augs dēvēts par lapu kāpostiem, un tāpat tas saukts vēl savus deviņdesmit gadus pirms Dindoņa grāmatas iznākšanas, tā ka nav nekāda pamata no šī nosaukuma atkāpties.»

     Biju ļoti izbrīnīta, kad atklāju, ka latviešu valodā lapu biešu (Beta cicla) apzīmēšanai pastāv vārds mangolds — tam pat ir savs šķirklis 1984. gadā izdotajā Latviešu literārās valodas vārdnīcas 5. sējumā, kā arī vietnē Tezaurs.lv, lai gan vietnē Termini.gov.lv ir vēstīts, ka jau 1973. gadā terminologi ir piešķīruši la Beta vulgaris ssp. cicla (L.) Moq. un ru мангольд, листовая свёкла tikai vienu atbilsmi latviešu valodā — lapu biete. Savukārt en mangold ir tulkotāja viltusdraugs, jo tā atbilsme latviešu valodā ir lopbarības biete, bet no vairākiem lapu biešu angliskajiem nosaukumiem, piemēram, chard, spinach beet, silverbeet, angļu–latviešu valodas vārdnīcā ir iekļuvis tikai chard ar vienu vienīgu latviešu valodas atbilsmi mangolds.
     Vietnes Tezaurs.lv šķirklī Illicium verum bez kādas avotu norādes rakstīts, ka tā ir īstā ilīcija, bet turpat ir šķirklis anīsa koks, kur dots paskaidrojums no «Populārās dabas enciklopēdijas», ka tā ir īstā ilīcija. Savukārt vietnē Termini.gov.lv rakstīts, ka Illicium verum ir zvaigžņainais anīss jeb anīskoks. Internetā to dēvē par zvaigžņu anīsu un krievu valodas ietekmē pat par badjanu, kas pat ir iekļuvis vietnē Tezaurs.lv, diemžēl bez zinātniskā nosaukuma, lai varētu saprast, kurš augs ar to ir domāts. Pimpinella anisum jeb Anisum vulgare ir parastais anīss. Illicium anisatum ir japāņu zvaigžņu anīss, ko iekšķīgi nelieto.
     Tāpat kā ASV, arī Latvijā vienmēr ir skaidri zināms, no kuras puses pūš kulinārijas vējš — koriandra (Coriandrum sativum) zaļumiem un sēklām ir atšķirīgi nosaukumi. Amerikāņi lapas pēc spāņu parauga sauc par silantro, latvieši pēc krievu no gruzīniem aizgūtā parauga — par kinzu, bet par koriandru sauc sēklas, lai gan šādam dalījumam nav nekāda cita pamata.
     Ne visi no gruzīniem aizgūtie krievu nosaukumi ir tik dzīvotspējīgi. Piemēram, droši vien no vāciešiem aizgūto estragonu (Artemisia dracunculus) par tarhūnu gandrīz neviens nesauc, taču vietnē Tezaurs.lv ir iekļuvis estragona angliskais nosaukums — taragons.
     Angliskais turnepsis (Brassica rapa var. rapa) ir lauka rācenis, kam ir arī lopbarības šķirnes — tās sauc par lopu rāceņiem.
     Dienvidaustrumāzijā angliskajās ēdienkartēs bieži sastopamais morning glory ir Ipomoea aquatica — ūdens spināti. Te svarīgi pievērst uzmanību, ka pie tīteņu dzimtas pieder arī Ipomoea batatas — batāte, kam ēd pavisam citas daļas un ko nevajadzētu pēc angļu parauga saukāt par saldajiem kartupeļiem, kā arī jaukt ar bumbuļu topinambūru (Helianthus tuberosus).
     Mīkstmiesīgā Latviešu valodas ekspertu komisija nekad nav iebildusi, ka mēs Origanum vulgare dēvējam par oregano, tikai piekodinājusi, lai nerakstām ar garo a — oregāno, kaut gan mums ir pašiem savs latviešu nosaukums — parastā raudene. Toties kumīns (Cuminum cyminum) ir jāraksta ar garo i.
     Pasaule mums cenšas iegalvot, ka itāļu virtuve ir tās augstākais kulinārais sasniegums. Tāpēc mēs sējam pazvērītes, bet ēdam rukolu (Eruca vesicaria, otrs populārs zinātniskais nosaukums Eruca sativa, bet ir vēl), audzējam kabačus, bet ēdam cukīni (Cucurbita pepo var. giraumontia, Cucurbita pepo var. cylindrica), tas ir, kabacīšus, kad tie vēl ir mazi un nav jau izauguši lieli.
     Preču eksotizēšanas nolūkos mums ir parādījušās godži ogas, lai gan tās ir parastās līcijas (Lycium barbarum) ogas. Chenopodium quinoa ir kinoja jeb kinojbalanda. Noslēpumainā čija ir Spānijas salvijas (Salvia hispanica) sēklas. Safrāns ir kaltētas krokusu (Crocus sativus) drīksnas.

Kas ir ievilkums

Iegriezos pasmelties gudrību no ES iestāžu publikāciju noformēšanas rokasgrāmatas, kur ievēroju, ka par aizzīmi tiek izmantota domuzīme, savukārt ar šādu aizzīmi sāktie apakšpunkti tiek saukti par ievilkumiem.

     Kā redzams, latvieši nav paši to izdomājuši, tā ir arī angliski, lai gan taisnības labad jāteic, ka daudzviet, kur latvieši tajā rokasgrāmatā raksta ievilkums, ar to domājot uzskaitījuma apakšpunktu, angliski tas tomēr nav darīts, taču dīvainā doma izmantot domuzīmi par aizzīmi pilnīgi pieder ne latviešiem.
     Angļu valodā domuzīmei ir daudz funkciju, bet aizzīmes funkcijas tai nav. Latviešu valodā domuzīmi parasti lieto savrupinājumu izdalīšanai, starp vispārinātājvārdu un vienlīdzīgiem teikuma locekļiem, izlaistas saitiņas vai citu izlaistu teikuma locekļu vietā, stilistiskos nolūkos — arī palīgteikuma nošķiršanai no virsteikuma. Kā redzams, nekāda sakara ar sarakstiem un uzskaitījumiem. Es īsti pat neapjēdzu, kāpēc mūslaikos, kad ir veseli aizzīmju un piktogrammu fonti un plašas emocijzīmju kolekcijas, būtu jācenšas paplašināt pieturzīmju funkcijas.
     Arī vārdam indent nav tieša sakara ar apakšpunktiem. Drīzāk saskaņā ar definīcijas daļu, kas attiecas uz tekstiem, visus uzskaitījuma elementus, kas nesākas no spoguļa kreisās malas, var uzskatīt par ievilkumu neatkarīgi no tā, vai tie ir apzīmēti ar cipariem, burtiem vai vēl kaut kā citādi. Mans glītrakstīšanas dievs Roberts Bringhērsts daudz raksta par ievilkumiem, taču nekad sarakstu un uzskaitījumu sakarā.

indent — v start (a line of text) or position (a block of text, table, etc.) further from the margin than the main part of the text; n a space left by indenting a line or block of text

     1924. gadā Jēkaba Dravnieka izdotajā pirmajā Angļu–latvju vārdnīcā ir ļoti mīlīgs darbības vārda indent tulkojums — ieŗaukt (rindiņu).

ievilkums — teksta rindas atvirzījums no malas (rindkopas sākumā)

     Tātad attiecībā uz tekstiem ievilkums ir atkāpes sinonīms. Šajā rakstā es esmu izmantojusi divu veidu ievilkumus: teksta rindas atvirzījumu no spoguļa malas rindkopas sākumā, kā arī definīciju teksta bloku atvirzījumu no spoguļa malas.

     Es saprotu, ka ievilkums ir jauks, labskanīgs vārds un ir liels vilinājums piešķirt tam citu vai vēl kādu nozīmi, tomēr neatbalstu bezrūpīgu semantisko robežu izplūdināšanu līdz nepazīšanai. Manuprāt, produktīvāka izvēle būtu bijusi vai nu iekļaut ar aizzīmēm apzīmētos uzskaitījuma elementus pamīšajā punktu, apakšpunktu pierakstā,

vai arī nosaukt tos par uzsvēruma punktiem — ir iederīgāk paplašināt nozīmi kaut cik tuviem terminiem.

Konničiva, komercsēnes!

Enoki (Flammulina filiformis)

Tagad katrs bērns zina, ka šampinjoni, portobello un portobellīni ir dārza jeb divsporu atmatenes. Šajā gadījumā grūtākais ir mēģināt šīs sēnes identificēt pēc latīniskā nosaukuma: pavisam sēņu klasifikatorā «Index Fungorum» šai sugai 2017. gadā ir uzrādīti 32 latīniskie sinonīmi, pašlaik — 12. Par populārākajiem, šķiet, ir atzīti Agaricus bisporus, agrāk arī Agaricus hortensis, Psalliota hortensis, Psalliota hortensis var. bispora un Psalliota campestris var. hortensis.

     Tomēr no eksotiskajiem sēņu nosaukumiem tirdzniecībā ļoti izplatīti ir tieši japāniskie nosaukumi. Sēnes, ko Latviešu valodas ekspertu komisija jau 2013. gadā ieteica saukt par šitakēm, tiek plaši audzētas visā pasaulē, ne tikai Japānā, no kurienes cēlies šis nosaukums. Četrpadsmit sinonīmiski latīniskie nosaukumi, kādreiz piederējusi pie sīkstenēm, bet pašreizējais latīniskais nosaukums ir Lentinula edodes, kam latviešu valodā cita atbilsme bez šitakes neatradās. Lentinula edodes pieder pie bazīdijsēņu nodalījuma (Basidiomycota) himēnijsēņu klases (Hymenomycetes) pūkaiņu rindas (Triholomatales) un pūkaiņu dzimtas (Tricholomataceae).
     Pholiota microspora ir labāk pazīstama ar zinātnisko nosaukumu Pholiota nameko. Tādējādi arī latviski šīs sēnes ir labāk pazīstamas ar japānisko nosaukumu nameko, lai gan tā ir zvīņeņu suga, kam savādā kārtā latviskais nosaukums neatradās. Sliktā ziņa, ka mums ir arī nejauki kukaiņi, ko sauc par zvīņenēm.
     Ganoderma lucidum latviskais nosaukums ir lakas plakanpiepe, bet, tā kā viss eksotiskais ir daudz labāks, ārstniecības līdzekļu aprakstos to sauc par reiši atbilstoši japāniskajam nosaukumam.
     Sēni ar zinātnisko nosaukumu Grifola frondosa, kas tirdzniecībā ir pazīstama ar japānisko nosaukumu maitake, patiesībā latviski sauc par daivaino čemureni.
     Lai gan Pleurotus ostreatus ir piešķirts arī japāniskais nosaukums hiratake, šķiet, ka latviski tā visplašāk ir pazīstama ar nosaukumu austersēne, pilnais nosaukums — austeru sānause, 1960. gada augu aizsardzības terminu kolekcijā saukta par ausveida sēni. Pleurotus eryngii sēņu audzētāji sauc par karaliskajām austersēnēm. Latvijā tiek piedāvāts audzēt arī Pleurotus djamor — rozā austersēnes, Pleurotus citrinopileatus — citronu jeb zeltainās austersēnes (japāniskais nosaukums — tamogitake) un Pleurotus Dobrzeatus — melnās austersēnes.
     Ārstnieciskās Ophiocordyceps sinensis, kas agrāk bija pazīstama ar nosaukumu Cordyceps sinensis, latviskais nosaukums ir Ķīnas miltene.
     Interesanti, ka mēs ļoti ātri pieņēmām angļu japānisko tirdzniecības nosaukumu kombuča, lai gan tas ir vecās, labās tējas sēnes dzēriens. Tējas sēnei ir piešķirts zinātniskais nosaukums Medusomyces gisevii, kas, protams, nav iekļauts sēņu klasifikatorā, jo patiesībā tējas sēne ir rauga un baktēriju kolonija, savukārt japāņu konbuča ir pilnīgi cits dzēriens, ko gatavo no aļģēm, bet tējas sēnes dzērienu japāniski sauc kōča kinoko.

Vai čuraina lupata un sūdains miets ir viens un tas pats vai vismaz kaut kas līdzīgs

Ar sūdainu koku vai mietu, vai rungu vajadzētu noslānīt visus, kas jaunākajos laikos vispār kaut ko kalkē no krievu valodas, it sevišķi, ja tas ir frazeoloģisms, piemēram, гнать ссаными тряпками, kur nu vēl, ja kalkē ar patriekt ar čurainu lupatu, jo, kā jau noprotams, mums ir pašiem savi atbilstošie izteicieni. Atbilstošais izteiciens ar darbības vārdu patriekt ir patriekt (arī aiztriekt) ratā (arī uz elli). Neitrālā tekstā pilnīgi iederēsies padzīt ar negodu.

     Bet es šo kalku ievēroju pavisam cita iemesla dēļ. Pašlaik plašākajā latviešu valodas vārdnīcā Tezaurs.lv ir teikts, ka lietvārds čuras ir lietojams četrās nozīmēs: 1) urīns, 2) kausētu tauku pārpalikumi, dradži, 3) kruzuļaini svārki, 4) mūsainums, vasaras raibumi; darbības vārds čurāt ir lietojams divās nozīmēs: 1) urinēt, 2) cepoties sprakšķēt, bet īpašības vārds čurains ir lietojams tikai vienā nozīmē — mūsains, vasarraibumains.
     Es saprotu, ka ne mums kūtsmēslu, ne mietu un apčurāta lupata šķiet gluži mūsdienīgs ierocis, bet īsti negribas ticēt, ka teicējs grasās čurāt virsū kādai drānai — tas ir tikai tēlains izteiciens. Lai cik ļoti apzīmētāja funkcijā es dodu priekšroku īpašības vārdiem salīdzinājumā ar lietvārdiem ģenitīvā, atbilstoši krievu izteiciena internetā atrodamajam izcelsmes aprakstam un pēc putekļu lupatas parauga tās ir čuru lupatas, ar ko saslauka čuras, nevis kāda sačurātas drānas.

Komisiju dubultdzirnas

Reklāmisti un citi propagandisti piespēlē arvien jaunas entitātes, kam ir vajadzīgi nosaukumi latviešu valodā, daudz straujāk, nekā Terminoloģijas un Latviešu valodas ekspertu komisija spēj reaģēt. Bet kur tie latviešu nosaukumi paliek, kad beidzot ir doti? Šķiet, ka pareizajai atbildei vajadzētu būt, ka tie nonāk vietnē Termini.gov.lv. It sevišķi tam vajadzētu attiekties uz augu nosaukumiem, kam tur ir atsevišķas terminu kolekcijas un kam LZA Terminoloģijas komisijas Botānikas terminoloģijas apakškomisija ir apstiprinājusi botānikas terminu veidošanas principus. Tomēr dzīvē viss ir citādi.
     Tālajā 2014. gadā ievēroju, ka, lai ko nolemtu kāda Terminoloģijas komisijas apakškomisija, nepaies ne pieci gadi, kad Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija par to pašu jautājumu nolems kaut ko pilnīgi citu. Toreiz bija runa par Argania spinosa, kas no ērkšķainās argānijas tika pārlabota par argānu, un attiecīgā eļļa no argāniju eļļas tika pārlabota par argāneļļu. Nekas no tā visa Termini.gov.lv meklēšanā nav atrodams. Ja kādu baigi interesē tie nosaukumi, lai meklē pa lēmumiem, protokoliem utt.
     Tāpat es toreiz palauzīju rokas pret Visumu, diez kā gan latviski būtu jādēvē Vitellaria paradoxa un attiecīgais sviests, kā arī Euterpe oleracea un tās ogas.
     Vietnē Termini.gov.lv latīniskais nosaukums Vitellaria paradoxa nav atrodams, taču ir divi šķirkļi ar atšķirīgiem latviskajiem nosaukumiem katram šī latīniskā nosaukuma sinonīmam: Butyrospermum parkii (en shea tree, shea butter tree) latviski saucas basija, bet Butyrospermum paradoxum (en karite) — sviestkoks. Taču 2018. gadā, kad Latviešu valodas ekspertu komisija ķērās pie latviskā nosaukuma piešķiršanas šī auga riekstu taukiem, tā nevis mēģināja novērst šo misēkli, bet gan paziņoja, ka nosaukums šī sviests ir gana labs. Interesanti, ka šis jaunievedums Termini.gov.lv meklēšanā vairs nav atrodams, atšķirīgie latviskie nosaukumi bez jebkāda mājiena, ka tas ir viens un tas pats augs, ir palikuši un ir norādīta viena shea nuts un karite nuts atbilsme latviešu valodā — sviestkoka rieksti un viena shea butter un karite butter atbilsme — basijas sviests.
     Euterpe oleracea kārta pienāca 2022. gadā. Nu Terminoloģijas komisijai beidzot bija skola rokā, un tā uzreiz piešķīra ogām divus nosaukumus — eiterpes ogas un asaī (ai, cik ļoti mums vajadzēja vēl kādu nelokāmu vārdiņu). Neviens no šiem nosaukumiem nav atrodams Termini.gov.lv meklēšanā.

Visur ir labi, kur mūsu nav

Noteikumi

Nemūžam nebūtu domājusi, ka par ilgspēlējošu un varbūt pat bezgalīgu matu skaldīšanas tematu kļūs datuma pieraksts. Jau esmu uzrakstījusi dažus stāstiņus par laika skaitīšanu, un atkal gribas ko teikt. No vienas puses, mums ir Ministru kabineta noteikumi, kur izklāstīts, kā pierakstīt datumu lietišķajos tekstos, kas sarakstīti latviski, no otras puses, lietišķo tekstu rakstītāji mēdz tēlot šausmīgus dumpiniekus un pierakstīt datumu citādi. Bet kāda tam ir jēga? Pilnīgi visām datuma pieraksta formām ir savas priekšrocības un trūkumi.

     Par tekstuālo datuma pierakstu parasti domstarpību nav, jo to tādā formā iemāca skolā, piemēram, 2025. gada 5. jūnijs, tomēr puskoka lēcēji modernie dievturi vienā no jaunākajām afišām pieraksta datumu daļēji pēc leišu parauga.

     Jau rakstīju, ka augšraksts gadskaitlī maldina lasītājus. Smieklīgi, ka dievturi mēneša nosaukumu raksta latviešu valodai neraksturīgi ar lielo burtu un vēl liek klāt kārtas skaitli iekavās, taču šis pieraksts tik un tā paliek pārprotams, jo mums ir trīs ziemas mēneši un pirmais attiecīgās ziemas mēnesis ir pērnais decembris. Viņus nekādi nav atturējis fakts, ka pat PATS Ernests Brastiņš nav devis katram no gada 12 mēnešiem vienu skaidru un konkrētu latvisku nosaukumu. Atbilde uz jautājumu, kāpēc tā, ir sniegta pašu dievturu tīmekļa vietnē: latviešu gads ir iekārtots pēc Saules kalendāra un sadalīts astoņos laikos, nevis 12 mēnešos. Saskaņā ar to bija jāraksta 12025. gada sala laika 14. diena. Kādu varbūt interesē, kā es zinu, ka ir domāts tieši šis datums, ja jau pieraksts ir tik pārprotams? Tā, ka turpat blakus datums ir nepārprotami pierakstīts angliski angļu valodai tradicionālā formā. Tā ka, ja gribētu iedziļināties moderno dievturu bangaino dvēseļu dzīlēs, nevis aplūkot datuma pierakstu vien, varētu vēl parunāt arī par pašpietiekamību.
     Ikdienā es biežāk saskaros ar rakstītāju nespēju tekstuālajam datuma pierakstam pievienot nedēļas dienas nosaukumu. Tas nepadodas pat visādā ziņā cienījamajai Valentīnai Skujiņai grāmatā «Latviešu valoda lietišķajos rakstos».

     Ja šādi būtu uzrakstījis kāds nabaga tulkotājs, kura tulkojuma kvalitāti man ir uzdots novērtēt, vērtējums būtu ļoti zems: 1) starp š. un g. ir vajadzīga nedalāmā atstarpe; 2) plkst. ir viens no pašiem bezjēdzīgākajiem saīsinājumiem latviešu valodā, jo ietaupa tikai divas rakstzīmes; 3) nav nekāda pamatojuma rakstīt nulles augšrakstā; 4) otrais komats bija jāliek aiz datuma un pirms pulksteņlaika, jo tieši tur beidzas savrupinājums. Vispār arī š. g. šeit ir nepamatots saīsinājums, tā ka būtu jābūt šādi: otrdien, šā gada 18. martā, pulksten 14 notiks.. Tieši tā tas ir atspoguļots arī Valodaskonsultacijas.lv atbildēs.

     Bet Skujiņa ir visai smalks gadījums. Parasti ļaudis liek tikai vienu komatu aiz nedēļas dienas nosaukuma, un sanāk, ka svinības notiks gan kādā nezināmā trešdienā, gan 4. maijā.
     Man šķiet gluži dabiski, ka datuma pierakstā skaitliskā veidā par skaitļu atdalītāju tiek izmantots punkts, jo tekstuālajā pierakstā tie punkti aiz kārtas skaitļiem jau ir. Bet nē, gaudas un pīkstieni, kāpēc mums nav slīpsvītras kā amerikāņiem vai defises kā ISO standartā, nerimstas. Savukārt tie, kas ir pieņēmuši, ka mums ir punkti kā eiropiešiem, var turpināt gausties par mūsu oriģinālo punktu aiz gadskaitļa, taču argumentus, ko tieši mēs iegūtu, ja tā punkta aiz kārtas skaitļa tur nebūtu, nav gadījies lasīt. Viena iebilde, protams, varētu būt, ka tad, ja tie ir punkti aiz kārtas skaitļiem, aiz katra punkta ir jābūt atstarpei, piemēram, 05. 06. 2025., bet nu pašlaik ir spēkā tāds kompakts variants bez atstarpēm. Var jau būt, ka kaut kādu ļaunumu tas nodara — iespējams, ļaudis vispār biežāk izlaiž atstarpes aiz kārtas skaitļiem, ko citādi varbūt nedarītu. Un nevajag aizmirst, ka datumu saīsināti var pierakstīt arī citos veidos, piemēram, 2025. g. 5. jūn. vai 2025. g. 5. VI.
     Otra lieta, par ko skaitliskajā datuma pierakstā var čīkstēt mūžīgi, ir skaitļu secība. Tā kā mums pašlaik skaitļi rindojas augošā secībā (datums, mēnesis, gads), protams, atrodas ļaudis, kas ir pārliecināti, ka otrādi, tas ir, dilstošā secībā (gads, mēnesis, datums), būtu labāk. Viens acīmredzams ieguvums tiešām būtu: aiz tāda pieraksta varētu dabiski piekabināt pulksteņlaiku, piemēram, 2025.06.05. 18.25. Protams, ir ļaudis, kam šķiet loģiski datumu skaitliski pierakstīt tādā pašā secībā, kā tas tiek pierakstīts tekstuāli, proti, gads, datums, mēnesis, piemēram, 2025.05.06.
     Nu un tad vēl visādi sīkumi, par ko var kasīties. Ir ļautiņi, kam viencipara datumu un mēnešu pieraksta ar nulli priekšā estētiskā vērtība ir vienaldzīga, un viņi grib bez. Ir citi, kas lauž šķēpus, vai gads ir jāpieraksta ar diviem vai četriem cipariem. Šis mani izbrīnīja visvairāk, jo man šķiet pašsaprotami, ka tiek pierakstīts pilns gadskaitlis, arī skaitot laiku pēc holocēna kalendāra, piemēram, 05.06.12025.
     Pareizrakstības noteikumi ir vienošanās. Attiecīgās valodas lietotāju savstarpēja vienošanās. Nevis vienošanās ar visu pasauli, jo visiem vienādi pielāgoties nav iespējams — kaut kas ir jāizvēlas. Žēl, ka šajā it kā vienkāršajā jautājumā visiem lietišķo tekstu sastādītājiem neizdodas izvēlēties vienu un to pašu.

«Birzī pogā lakstīgala, pogā vaļā, pogā ciet»

Reiz no Valodas kultūras jautājumiem izkonspektēju Rūtas Riekstiņas rakstu «Nepareizs darbības vārdu priedēkļu lietojums», kur pati pirmā norādītā kļūda ir darbības vārda ar priedēkli lietošana kopā ar darbības vārdu sākt un apstākļa vārdiem vienmēr un nepārtraukti, kur ir jālieto bezpriedēkļa darbības vārds kopā ar apstākļa vārdu. Jaunajā gramatikas grāmatā šim jautājumam ir veltīti vairāki paragrāfi, kur sīki izskaidrots, kāpēc konstrukcija bezpriedēkļa darbības vārds + apstākļa vārds ir nevis kaut kāda tur sarunvalodas sīka vienība, bet gan literārajā valodā neaizstājams veids, kā izteikt nepabeigtu darbību. Tālāk gan pārsvarā ir konspektēta vecā gramatikas grāmata, jo tā ir sakarīgāk sarakstīta bez nejēdzīgiem saīsinājumiem ar elementiem augšrakstā un apakšrakstā un matemātiskām izteiksmēm.

     Raksturojot ar darbības vārdu izteiktu darbību kā pabeigtu vai nepabeigtu, latviešu valodā šo starpību izsaka ar priedēkļa un bezpriedēkļa darbības vārdiem. Vienas saknes darbības vārda priedēkļa un bezpriedēkļa forma ir pirmā ārējā pabeigtas vai nepabeigtas darbības pazīme.
     Pabeigta veida darbības vārdiem ar priedēkļa vietas vai virziena nozīmi atbilst īpašas nepabeigta veida formas — bezpriedēkļa darbības vārda sakopojums ar apstākļa vārdu, turklāt apstākļa vārds nozīmes ziņā līdzinās atbilstošā pabeigta veida darbības vārda priedēklim, piemēram, pārcelt — celt pāri. Apstākļa vārdi mēdz pievienoties darbības vārdiem ar konkrētas, uz zināmu mērķi virzītas kustības nozīmi. Atkarībā no tā, vai darbības vārda priedēklim ir viena vai vairākas potenciālas vietas vai virziena nozīmes, vienu priedēkli var aizstāt viens vai vairāki apstākļa vārdi. Lūk, daži piemēri.
nepabeigts veids                                                pabeigts veids
bezpriedēkļa darbības v. + apstākļa v.   priedēkļa darbības v.
nākt iekšā                                                                  ienākt
sviest ārā                                                                   izsviest
slēgt vaļā                                                                   atslēgt
cirst ciet                                                                     aizcirst
iet prom                                                                     aiziet
nākt šurp                                                                   atnākt
kāpt augšā                                                                uzkāpt
skriet lejā                                                                  noskriet
gāzt apkārt                                                              apgāzt
likt virsū                                                                   uzlikt
ņemt nost                                                                 noņemt
celt pāri                                                                    pārcelt
plēst pušu                                                                pārplēst
     Bez veida izteikšanas nozīmes, kas atklājas visās darbības vārda formās, konstrukcijām ar apstākļa vārdu piemīt arī īpaša darbības palēninājuma nokrāsa. Tā vairāk novērojama citās darbības vārda formās, nevis tagadnē, kur svarīgāka ir konstrukcijas tīrā nepabeigtības nozīme.
     1. Apstākļa vārds pastiprina nepabeigta veida ilgstošas darbības nozīmi pagātnes formās, piemēram, Dzijas nevarēja tik viegli pārraut, pirkstu grieza pušu.
     2. Nepabeigta veida bezpriedēkļa darbības vārds ar apstākļa vārdu pastiprina ilgstošas darbības nozīmi arī nākotnes formās, piemēram, Es šodien pat iešu no šejienes projām.
     3. Par kustību vienā virzienā, par kuru nav droši zināms, vai tā notiks, var jautāt, tikai lietojot nepabeigta veida darbības vārdu ar apstākļa vārdu, piemēram, Vai kāpsit ārā? Vai iesit prom?
     Pārsvarā nepabeigtu veidu izsaka vārdkopas ar bezpriedēkļa darbības vārdu un atbilstošu apstākļa vārdu centrā. It sevišķi vārdkopu raksturs izmanāms frazeoloģiskos teicienos ar ekspresīvu nokrāsu, piemēram, Plijos virsū, lai man vēl dod pūslīšus.
     Nepabeigts veids ar apstākļa vārdu noder ne tikai nepabeigtas darbības izteikšanai, bet arī darbības precizēšanai, kad bezpriedēkļa darbības vārdam nav noteiktas virziena nozīmes, piemēram, Es dzirdu, ka taisa istabas durvis [vaļā] un runā sieviešu balsis (..) Un atkal taisa durvis [ciet], un tās aizkrīt smagi. Nepabeigtajam darbības vārdam aut (kājas) ir korelatīvi noaut (kājas) un apaut (kājas); precizējot aut (ar ko palaikam gan arī saprot apaut), ir nepieciešams apstākļa vārds ciet vai nost, piemēram, Lauris ienāk bezbēdīgs, nosēstas ātri un sāk steidzīgi aut kājas nost. Tas pats sakāms par ģērbties, ja to lieto apģērbties vai noģērbties vietā; var ģērbties ciet un ģērbties nost.
     Līdzīgas vārdkopas ar bezpriedēkļa darbības vārdu un apstākļa vārdu priedēkļa darbības vārda vietā ir parastas sarunvalodā arī tad, kad darbības vārdam nav ne kustības, ne virziena nozīmes, piemēram, raksti augšā! saki ārā! (laukā!). Tāda tipa nepabeigts veids ir it īpaši parasts, aizstājot pabeigtos darbības vārdus ar nobeigšanas, nogalināšanas nozīmi, piemēram, māc nost, moka nost, bendē nost.
     Darbības vārds un apstākļa vārds šajās konstrukcijās neveido monolītu leksisku, morfoloģisku un sintaktisku vienību, jo apstākļa vārds nav gramatizējies un teikumā saglabā savu apstākļa funkciju, patstāvīga vārda uzsvaru un apstākļa vārda nozīmi. Tās nevar saukt par analītiskajām konstrukcijām, jo apstākļa vārdam nav palīgvārda funkcijas. Darbības vārdu un apstākļa vārdu kombinācijas var brīvi variēties atkarībā no izsakāmās informācijas, piemēram, kāpt iekšā, kāpt ārā, kāpt lejā, kāpt augšā; nākt iekšā, iet iekšā, skriet iekšā, tikt iekšā, bērt iekšā.
     Darbības vārds kopā ar apstākļa vārdu neveido nepabeigta veida sintaktisku konstrukciju, ja apstākļa vārds pievienojas priedēkļa darbības vārdam, piemēram, atraut vaļā, ielikt iekšā, uzkāpt virsū, pārkāpt pāri, apiet apkārt. Te apstākļa vārds precizē priedēkļa lokālo nozīmi, tā dubultojot darbības mērķa norādi.

Kalkēt vai kalkot

Kad rakstīju iepriekšējo stāstiņu, vajadzēja izvēlēties, kā rakstīt — kalkēt vai kalkot. Lielākajā daļā valodnieku tematisko publikāciju ir rakstīts kalkēt, bet vietnē Termini.gov.lv ir ievietots jau 1963. gadā apstiprināts valodniecības termins kalkot. Jaunās latviešu valodas gramatikas grāmatas autori cenšas apliecināt, ka «valodnieki nav viendabīga masa» (© Aldis Lauzis), un šajā grāmatā ir gan kalkēt, gan kalkot, lai gan no profesionālu korektoru viedokļa konsekvences neievērošana publikācijā ir rupjāka kļūda nekā gramatikas nezināšana. Savukārt Latviešu valodas ekspertu komisija uzskata, ka izskaņai nav nozīmes — 2016. gadā tā ir ieteikusi paralēlformu čipēt/čipot lietošanu.

     Tomēr tai pašā jaunajā gramatikas grāmatā ir rakstīts, ka gluži vienalga tas tomēr nav. Tur teikts, ka visos latviešu rakstu valodas attīstības posmos aktīvākais darbības vārdu darināšanas līdzeklis ir piedēklis -ē- un ir raksturīgi, ka daudzi atvasinājumi ar -ē- ir transliterēti vai kalkēti darbības vārdi. Savukārt paragrāfā par darbības vārdu darināšanu ar piedēkli -o- nekādi svešvārdi nav pieminēti.

Pateicoties

Kā zināms, darbības vārdam pateikties ir tikai viena nozīme — ‘izteikt, izpaust savu pateicību (kādam)’, tāpēc varētu domāt, ka divdabim pateicoties vajadzētu parādīties, piemēram, šādā un līdzīgos teikumos: pateicoties Jānim par labo darbu, priekšnieks kopā ar algu pasniedza viņam divas biļetes uz futbolu. Anita Ščucka, kas ir pētījusi divdabja pateicoties vietu latviešu valodā, raksta, ka patiesībā ir grūti latviešu tekstos atrast tamlīdzīgu teikumu. Parasti sastopamie teikumi ir aptuveni šādi: pateicoties linu eļļai, mati iegūst īpašu spīdumu. Te trūkst vienas no divdabja teiciena ar divdabi, kas beidzas ar izskaņu -ot, -oties, pazīmēm: gan ar divdabi, gan ar izteicēju nosauktajai darbībai ir jābūt vienam darītājam, bet mati pateikties nevar. Protams, pastāv absolūtā datīva konstrukcijas, kur tas tā nav, tomēr arī to šeit ir grūti piemērot, jo tā arī nekļūst skaidrs, kas tad pateicas un kāpēc vispār pateikties lietai.

     Īsi sakot, pateicoties tekstā parasti ir krievu благодаря vai angļu thanks to someone/something desemantizēts (t. i., sākotnējo nozīmi zaudējis) kalks, kura izmantošanu šī iemesla dēļ gluži pamatoti apkaro valodnieki. No otras puses, visu laiku turpinās centieni piedēvēt divdabim pateicoties kādas citas vārdšķiras funkcijas un nozīmi un tādējādi ievilkt šo kalkēto konstrukciju literārajā valodā.
     Piemēram, Latviešu literārās valodas vārdnīcā ir teikts, ka šim kalkam ir partikulas nozīme. Savukārt jaunajā latviešu valodas gramatikas grāmatā ir teikts, ka «Partikulas ir nelokāma vārdšķira, palīgvārdi, kas izsaka teksta autora attieksmi pret izteikuma saturu, piešķirot kādam teikuma loceklim vai visam teikumam modālas, emocionālas vai jēdzieniskas nozīmes niansi. Tā kā partikulas nav cieši saistītas ar vārdu, kuru tās niansē, teikuma gramatiskā uzbūve nemainās, ja šī partikula tiek atmesta, zūd tikai nozīmes nianse.» Kādu niansi piešķir pateicoties (kam)? Neatradu nevienu partikulu, ko «lieto, lai norādītu uz (parasti kā pozitīva) cēloni, iemeslu.»
     Mūsdienu latviešu valodas vārdnīcā apgalvots, ka šajā konstrukcijā divdabis ir lietots apstākļa vārda nozīmē. Šis jau ir diezgan interesanti, jo, pirmkārt, apstākļa vārdu, kas cēlušies no darbības vārdu divdabja formām, ir diezgan daudz (vislīdzīgākais ir nekavējoties), otrkārt, pastāv cēloņa apstākļa vārdi, un, treškārt, apstākļa vārdi var raksturot lietvārdus. Tomēr pateicoties atšķiras no pārējiem divdabja formā izteiktajiem apstākļa vārdiem ar to, ka, pirmkārt, pārējie ir saglabājuši sākotnējo nozīmi, otrkārt, tiem ir sinonīmi, un, treškārt, neviens cēloņa apstākļa vārds nav divdabja formā.
     Īsi sakot, kalkēta konstrukcija ir kalkēta konstrukcija un nekas vairāk.
     Krievu–latviešu valodas vārdnīcā viena no благодаря atbilsmēm ir prievārds dēļ, kā novēlējis dižais Endzelīns un kā māca valodas kultūras pētījumi. Ievērojiet, ka krievi nepiešķir attiecīgajam latviešu valodas divdabim nekādas papildu funkcijas vai nozīmes, mēs paši kā mazi bērni bāžam mutē visu, kas pagadās pa rokai. Angļu–latviešu valodas vārdnīcas sastādītāji gan ir kalkējuši bez žēlastības, kaut gan, piemēram, Kembridžas vārdnīcā ir teikts, ka thanks to someone/something ir idioma, tātad vajadzēja papūlēties un tomēr nekalkēt. Un te nu ir tas pats, kas ar iepriekš aplūkoto frāzi as soon as possible — «to latviski nevar vienmēr vienādi atveidot» un to nevajag tulkot vārdu pa vārdam. Jāņa Kušķa minētajos piemēros vien ir nosauktas četras atbilsmes — dēļ, ar, jo, tāpēc ka —, Jānis Endzelīns min piemēru, kur atbilsme ir tâ kâ, stāstiņa sākumā minētais piemērs latviski skan linu eļļa piešķir matiem īpašu spīdumu vai no linu eļļas mati kļūst īpaši spīdīgi utt.
     Īsi sakot, ar šo kalku nevajadzētu aizstāt citus, precīzus, valodas līdzekļus.

Atkarības diena

Vikipēdijā ir rakstīts, ka kaut kādu nebūt neatkarības dienu svin vairāk nekā 150 pasaules valstīs, tas ir, aptuveni trijās ceturtdaļās pasaules valstu. Latvieši 4. maijā svin Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas dienu. Ja jau «atjaunošanas», tad likumā «Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām» vajadzētu būt iekļautai arī Neatkarības dienai, taču tā nav. Latvijas valsts izveides svētku, ko svinam 18. novembrī, nosaukums ir Latvijas Republikas proklamēšanas diena. Vai pirms 1990. gada 4. maija Latvija bija atkarīga no cccp? Nē, cccp to bija okupējusi. Tas ir iemūžināts arī jau minētajā likumā — 17. jūnijā tiek atzīmēta Latvijas Republikas okupācijas diena.

     Lai gan kāda latviešvalodas padomdevēja norāda, ka «apgalvojums vienmēr ir iedarbīgāks un vieglāk uztverams nekā noliegums», tā nav taisnība. Piemēram, baušļi pārsvarā ir doti nolieguma formā, bet nav novērots, ka kāds tos nebūtu uztvēris. Tomēr gribētos, lai svētku nosaukumi būtu formulēti bez nolieguma — gribētos svinēt kaut ko apliecinošu un uz nākotni vērstu, nevis visu laiku atkauties no pagātnes.
     Diemžēl šīs problēmas risinājums nedodas rokās arī kaimiņiem. Piemēram, leiši 1918. gada notikumiem veltīto svinamo dienu 16. februārī tāpat kā mēs spēja nosaukt apgalvojuma formā par Lietuvas valsts atjaunošanas dienu, bet 1990. gada notikumiem veltītajai 11. martā neko pozitīvu vairs neizdomāja — tā saucas par Lietuvas neatkarības atjaunošanas dienu kā visiem. Taču kaimiņi valodas prasmīgas izmantošanas ziņā svētku nosaukumos mūs apsteidz divos citos jautājumos. Pirmkārt, viņi nebāž visur valsts pārvaldes formu (labi, viņiem bijušas dažādas, bet arī mēs varētu to nedarīt, ja jau mums bez republikas nekā cita nav bijis). Otrkārt, viņi veido svētku nosaukumu kā vienu veselu frāzi atšķirībā no iebiedētajiem latviešiem, kam iedauzīts, ka visādos nosaukumos nākamais vārds aiz valsts nosaukuma katrā ziņā ir rakstāms ar lielo sākumburtu (šeit speciāli uzrakstīju pareizi, nevis tā, kā ir likumā). Interesanti, ka likumā okupācijas un starptautiskās atzīšanas diena, kas neietilpst svētku kategorijā, ir rakstītas pareizi.
     Kaut arī visur ir pieņemts rakstīt, ka igauņi 24. februārī svin Neatkarības dienu un 20. augustā — Neatkarības atjaunošanas dienu, patiesībā 1918. gada notikumiem veltīto svētku nosaukums ir Igaunijas Republikas gadadiena. Taču mums pat Latvijas karoga likumā ir norādīts nepareizi.

«Kad atnāks latviešiem tie laiki?»

Kad Periodika.lndb.lv ārēs tekalēju pakaļ izlejamajam alum, uzdūros vienam otram interesantam rakstam. Piemēram, 2009. gadā Baiba Kangere sūrojas, ka Mākslīgā intelekta laboratorijas vadītājs viņu uzaicinājis konsultēt turienes valodnieces par morfoloģiju, bet izrādījies, ka smalkās jaunlaiku speciālistes neprot latīņu valodu, tāpēc saprašanās nav izveidojusies. Tālāk pārpublicēju Jāņa Priedkalna atklāto vēstuli toreizējai izglītības un zinātnes ministrei Baibai Rivžai. 2006. gadā šī vēstule dažādās redakcijās ir publicēta vairākos izdevumos. No vienas puses, protams, ir apnikusi nebeidzamā pasūtīšanas un pasūtināšanas zelēšana vai cita līdzīga matu skaldīšana, no otras puses, nopietni jautājumi, kaut vai par to pašu latīņu valodas atveidi, vispār netiek cilāti.

Atklāta vēstule Latvijas Republikas izglītības un zinātnes ministrei prof. Baibai Rivžai par Valsts valodas polītikas programmas projektu 2006.–2010. gadam
Ļoti cienījamā ministres kundze!
     Ievērojot, ka minētās programmas mērķis cita starpā ir nodrošināt latviešu valodas labu lingvistisko kvalitāti, atļaujos piedāvāt valodnieku apspriešanai un analizei tālāk minētos ierosinājumus. Tie lielākoties saistās ar pēdējos gadu desmitos ieviesušos tendenci neprecīzu, paslinku izrunu atspoguļot vārda rakstībā. Neprecīza izruna ir sastopama daudzu tautu valodās, bet tā parasti nepāriet vārda rakstībā. Piemēram, franču valodā izrunā ievērojami mazāk burtu, nekā uzrakstīts, bet tas nenozīmē, ka franči savu valodu maina, izsvītrojot neizrunātos burtus. To darot, būtu sabojāta vārda struktūrālā loģika un līdz nepazīšanai noslēpta vārda izcelsme. Vārda uzbūvi un izcelsmi vienmēr mēģināja rakstībā parādīt starptautiski ievērojamais latviešu valodnieks Jānis Endzelīns, tā nepiesavinot latviešu valodai vārdus, kas īstenībā ir latīņu, seno grieķu vai citas izcelsmes.
Ierosinājumi
     • Atjaunot dubultos līdzskaņus vārdos, kuŗos priedēklis izsaka sevišķu nozīmi, piemēram, pretstatu, papildina līdzību vai izsaka sadarbību. Šādu vārdu piemēri: immatrikulācija, illūzija, kommentārs, kollēga, kolledža, kollokvijs, immigrācija, korrektūra, korrupcija, irrēgulārs.
     • Izsvērt lēkājošo gaŗumzīmju piemērotību latviešu valodai, jo tas vairāk atbilst krievu nekā latviešu valodas izrunas ritmam un tika ieviests padomju okupācijas gados; tā dēvētajā Endzelīna pareizrakstībā gaŗumzīmes dažādos vārda atvasinājumos nemainās, piemēram, demokrats/demokratizēt, teātris/teātrāls, grafisks/fotografs (grāfs ir grāfistes pirmā persona), mūza/mūzika/mūzejs.
     • Mīkstināto h (t. i., ch) un r (t. i., ŗ) un o gaŗumzīmes (t. i., ō) atjaunošana. Piemēri: medicīnas terminoloģijā h un ch atšķirības neievērošana rada chaosu vārda nozīmes izprašanā, piemēram, holo- un cholo- ir gluži atšķirīgi jēdzieni; par ŗ — arājs aŗ ar spīļarklu; par ō — oktōbris.
     • Vai latviešiem ir jāpiedēvē nespēja izrunāt dažādus burtu kopojumus, piemēram, eu vārdos Europa, euro, neuroloģija? Vairākumā Eiropas valodu šajos vārdos lieto dubultpatskani eu, jo vārda sakne nāk no eu, kas senā grieķu valodā nozīmē ‘īsts’, ‘labs’, ‘patiess’.
     • Neatrisināts ir jautājums par latīņu / seno grieķu saliktā patskaņa æ transskripciju latviešu valodā; senāk lietojām ai, šodien e, bet mēs varētu arī atgriezties pie pavisam senā æ, ar ko varētu apzīmēt arī latviešu plato e un daudzos angļu vārdos a, ko izrunā līdzīgi kā latviešu plato e. Piemēri: paidagoģija/pedagoģija/pædagoģija; Mišigæna.
     • Lai atvieglotu Eiropas Savienības valodu īpašvārdu transskripciju latviešu valodā, mēs varētu mūsu pašreizējo alfabētu papildināt ar dažiem burtiem, piemēram, ü, ö, ñ, ø, arī ar angļu mīkstināto t (t. i., th).
     • Bieži lietoti vārdi, piemēram, operātīvi, perspektīvi, technika (ir metode, nevis darbarīks), ir jālieto saskaņā ar vārda izcelsmes nozīmi klasiskajās valodās; kvalitāte var būt gan laba, gan slikta (lat qualitas, qualis = kāds vai kāda līmeņa saturs), līdzīgi kā kvantitāte var apzīmēt gan lielu, gan mazu skaitu (lat quantitas, quantus = cik daudz).
     • Latviešu un latīņu valodas sajaukums šodien lietots arī akadēmisko gradu apzīmējumos, piemēram, nepareizā habil. novietojumā: latviešu ‘habilitēts veterinārmedicīnas doktors’ latīņu apzīmējumā ir Dr. med. vet. habil. Secība no vispārējā uz specifisko apzīmējumu latviešu valodā ir pretēja latīņu valodas kārtībai. Šīs kārtības nepazīšana ārzemju zinātniekos rada izbrīnu.
     • Par loģiku. Vēlreiz izsvērt: 21 vīrs vai vīri? Un vai ir nepieciešams dubultnoliegums, lai izteiktu vienkāršu noliegumu (piemēram, man nekā nevajaga)?
     • Beidzot, cik ilgi vēl dzersim izlejamo alu, kad ievērosim, ka lūgt un ielūgt ir atšķirīgi vārdi, ka pasūtīt un pasūtināt ir dažādas darbības, ka vārds territorija ir atvasinājums no latīņu terra? Un ka daudz glītāks Melngalvju nama apzīmējums angļu valodā nekā šodien lietotais (‘Blackheads’ House apzīmē patoloģisku iekaisumu) varētu būt Saint Mauritius Guild!
Patiesā cieņā
Jānis Priedkalns,
Latviešu valodas immatrikulācijas programmas vadītājs Austrālijas izglītības iestādēs 1975–1995, Latviešu akadēmisko mācībspēku un zinātnieku apvienības (LAMZA) prezidents

Krāna alus

Kā redzams, ir dzertuves, kas lepojas ar sava krāna alus slepeno dzīvi

Ikša zobgaļi pievērsa manu uzmanību tam, ka Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisija ir iesaistījusies sacensībā ar Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisiju, kura no abām ar lielāku novēlošanos pēc iespējas nepiemērotāk nosauks kādu entitāti latviski. Izrādās, Terminoloģijas komisija 2024. gada 11. jūnijā par ieteicamo разливное пиво atbilsmi latviešu valodā ir apstiprinājusi terminu mucu alus. Uzjautrinātie krodzinieki uzreiz norādīja, ka viņiem arī maisu alus ir. Nu un jāteic, ka arī piemēros minētais vīns bieži ir sastopams jau minētajos maisos un stikla balonos, nevis mucās. Attiecībā uz mucu kvasu nāk prātā tikai padomijas smagajam automobilim piekabināmās dzeltenās cisternas.
     Dīvainā kārtā vietnē Termini.gov.lv ir vesels viens termins ar izlejam- — izlejamā veidā ar atbilsmi vienīgi angliski on tap. Tas pašlaik tiek izmantots Alkoholisko dzērienu aprites likumā. Vai saskatāt būtisku atšķirību starp nožēlojamo kalku izlejamais un dokumentēto terminu izlejamā veidā? Nu lūk, es arī ne. Tā ka, pirms atkal kaut ko ieteikt, Terminoloģijas komisijai vajadzētu ieviest kārtību jau sastrādātajā.
     Krievi par vārdkopas разливное пиво atbilsmēm angļu valodā uzskata beer on tap, tap beer, draught beer, draft beer, draught (bāros), beer from the wood. Kā redzams, mucu alus ir tikai viena no tām.
     Termins mucu alus nav jauns — tas ir minēts, piemēram, 1965. gada 1. decembrī «Technikas Apskata» 48. numurā publicētajā alus rūpniecības terminoloģijas vārdnīcā. Tā atbilsmes ir en cask beer; de Fassbier. Turpat ir minēts alus no mucas — en ale on draught; de vom Fass, kas vispār arī katrā vidusmēra tulkojošajā vārdnīcā ir. Interesanti, ka, lai gan en keg dažu citu terminu atbilsmēs ir minēts, šajos divos tā nav. Skaidrs, ka jēdziens mucu alus pastāv, taču tas neaptver visu mūsdienu krogu reāliju beer on tap, ar ko saprot pretstatu pudelēs un skārdenēs pildītiem dzērieniem, kurus parasti tai pašā traukā arī pasniedz viesiem. Tāpēc krodzinieki jau sen ir vienkārši pārtulkojuši beer on tap ar krāna alus / alus no krāna un mierīgi lieto pēc vajadzības. Savukārt no valodas viedokļa mums ir precedents — krāna ūdens.

Vai, kā latviešvalodu mīl mans prāts!

Jau esmu rakstījusi, ka visdziļāko grūtsirdību uzdzen nevis kurš katrs latviešu analfabēts, bet gan analfabēti latviešu valodas kopšanas pulciņos. Cik nu šajā afišā ir teksta, bet kļūdu ka biezs.

     1. Latviešu valodā pieņemtajā skaitliskajā datuma pierakstā gan datumu, gan mēnesi raksta ar diviem cipariem. Ja tas ir viencipara skaitlis, liek priekšā nulli.
     2. Senākos laikos varētu iztikt bez gadskaitļa: skaidrs, ka ir domāts tuvākais nākamais 7. oktobris. Tomēr, kā zināms, internets neko neaizmirst, tāpēc laikam mūsdienās gadskaitlis kļūst obligāts.
     3. Vertikālajai līnijai | parastos latviešu tekstos līdz šim, šķiet, nav bijis nekādu funkciju. Pat neatradu, ka tai būtu piešķirts nosaukums kā citām pieturzīmēm. Piemēram, lietuviešu Vikipēdijā | sauc par vertikālo domuzīmi, bet latviešu Vikipēdijā vispār nav raksta par to. Mans glītrakstīšanas dievs Roberts Bringhērsts ļauj angļvalodīgajiem to saukt arī par cēsūru (lat. caesūra no caedere — atšķelt), tomēr parasti ar šo vārdu saprot ritmisku pauzi vārsmā, nevis rakstzīmes nosaukumu, un šo literatūrzinātnē pazīstamo cēsūru Enciklopēdija.lv iesaka apzīmēt ar divām cēsūrām (rakstzīmēm), taču ir doti piemēri ar vienu cēsūru arī. Turklāt jau pirms kara latvieši ir aizstājuši s ar z un pēc kara pazaudējuši garumzīmi uz e — pašreizējais pieraksts ir cezūra. Viena (pēdējā) garā patskaņa paturēšana latviešu atveidojumā atbilst Ābrama Feldhūna latīņu īpašvārdu atveides norādījumiem, taču s viņš iesaka vienmēr atveidot ar s neatkarīgi no patskaņu klātbūtnes. (Es saprotu, kāpēc mums ir grūti bez starpniekvalodu ietekmes atveidot japāņu un ķīniešu vārdus, bet kāpēc mēs to nodarām latīņu valodai — nesaprotu.) Matemātiskās loģikas operācijās | nosaukums ir Šefera svītra. Izskatās, ka tikai līdz ar vietņu izstrādes paplašināšanos mēs esam pieņēmuši | par tekstu atdalītāju, kad vienā rindā ir jāsaraksta vairāki patstāvīgi teksti, kur komats vai citas pieturzīmes būtu maldinošas. Nē, datums no pulksteņlaika šādi nav jānorobežo, datums un pulksteņlaiks ir saistīti, tie ir tikai pareizi jāpieraksta.
     4. Jau tūkstošiem reižu esmu centusies iedzelt visādiem daiļamatniekiem, ka tikai ar lielajiem burtiem raksta vienīgi pirmsskolas vecuma bērni. Nu un vēl tādi jefiņi, kas nezina, kuri vārdi ir rakstāmi ar lielo sākumburtu un kuri nav, tāpēc drošības pēc visu raksta ar lielajiem burtiem.
     5. Saīsinājums g. bez atstarpes priekšā ir ne vien nepareizs, bet arī pilnīgi neiederīgs pašā galvenajā afišas tekstā — priekšlasījuma nosaukumā.
     6. Liekvārdība: Jaunā derība ir grāmata, neko citu par Jauno derību latviešu valodā nesauc, tāpēc tas nav papildus jāpiemin.
     7. Diez cik pirmo pirmdienu ir katrā mēnesī?!
     8. Nepamatots izsaukuma zīmes lietojums.
     Līdz ar to man sanāk aptuveni šādi.

2024. gada 7. oktobrī pulksten 18

Rīgas latviešu biedrības Kluba zālē

rakstnieka Aināra Zelča priekšlasījums

1685. gada Jaunā derība burtu pa burtam

Rīgas latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopas sēdes notiek katra mēneša pirmās pirmdienas vakarā. Laipni aicinām ikvienu izteikties par latviešu valodas jautājumiem.

Ieeja par ziedojumu

As soon as possible

Tālāk esmu pārpublicējusi OEM user) Emulatorins rakstu «As soon as possible atveide». Pat neprasiet, kā es esmu saklikšķinājusi šo saiti — es neatceros un autoru nepazīstu, bet viņam ir interesants domu gājiens. Beigās esmu piekabinājusi savus apsvērumus.

Angļu valodā as soon as possible ir saziņā plaši izmantots teiciens, ko latviski nevar vienmēr vienādi atveidot.
     Vispirms jāatgādina, ka mēs jau pasen esam ieraduši lietot krietni vairāk nolieguma formu ar ne- nekā dzimtās valodas runātāji angliski. Par piemēru, juridiskos, ekonomiskos tekstos, formālos dokumentos bieži atradīsit vārdus failure, default, kas izsaka kādu neveikšanu, neīstenošanos, latviski tad attiecīgi sakām neizdodas, nepilda, taču būtu derīgi spēt lietot vēl ko citu, ne tikai ne- formas! Tāpēc pieļaujams, ka angļi dažkārt lieto as soon as possible, lai bez nolieguma pateiktu ‘nečammājoties, netūļājoties’, ‘bez čammāšanās, bez tūļāšanās’.
     Jāpiezīmē, ka angļiem as soon as possible nav īpaši augstā cieņā; tā ir vienkārša klišeja lietišķā sarakstē, bet tiešāki termiņa norādījumi galu galā tiek vērtēti augstāk, par ko skatīt http://www.bartvermijlen.com/4-reasons-why-you-should-stop-using-the-word-asap/.

     Tādējādi iekš as soon as possible var saklausīt netiešas, pat pretrunīgas norādes, piemēram:
     a) adresātu steidzina;
     b) tomēr tiek pieļauts, ka viņš rīkosies pēc savām iespējām un ieskatiem;
     c) vēstītājs varbūt nezina visu adresāta apstākļu;
     d) adresātam rīkojoties būs jāņem vērā kāda ierastā kārtība, kuŗu viņš pats ietekmēt nevar.
     Tāpat der ielāgot, ka latviski drīz nozīmē ‘pēc neilga laika’, skatīt http://tezaurs.lv/#/sv/dr%C4%ABz/1, tāpēc latviskais drīz (vai tā atvasinājumi) varbūt pat ir tuvāk angļu urgently, nevis as soon as possible.
     Iz latviešu periodikas vēstures ir vērts pieminēt nepelnīti aizmirsto salikumu jo drīz, kas drīzumu samēro ar lietu dabisko kārtību.
     «(..) ikkatra vēlēšanās bija, lai jo drīz pienāktu tas laiks, kad nebūs vairs kaŗu.»
     «(..) Apsveicu kongresu un novēlu sekmīgu darbību, lai izpostīto apgabalu pilsoņi jo drīz iegūtu normālus dzīves apstākļus.»
     «(..) Šīs rindiņas rakstīdams, sevī loloju cerības, ka mūsu zeme jo drīz pārvērtīsies par rožu dārzu.»
     «(..) Varam tikai vēlēties, lai šāda tipa monografijas jo drīz parādītos arī citos jautājumos.»

Vai apstākļa vārds iespējami spēj konkrētizēt drīz
Es uzskatu, ka iespējami drīz ir neloģisms, ko var viegli pamanīt, ja pamēģina izveidot tā pretstatus neiespējami drīz un iespējami nedrīz. Nenoliedzu, ka iespējami drīz ir atrodams periodikā, taču ne agrāk kā 1912. g., aiz kam var secināt, ka šāds teiciens ir svešu valodu ietekmēts. «Drīzo iespēju» pienākšanu labāk raksturot ar pakārtotu struktūru un saikli: līdzko iespējams, kolīdz iespējams, tiklīdz iespējams. Saikļi līdzko un kolīdz ir gandrīz sinonimiski (vienīgā atšķirība — līdzko trūkst pārinieka, bet kolīdz dabiskais pārinieks ir tolīdz); tie raksturo nosacījuma izpildīšanos. Savukārt tiklīdz ir mēra saiklis, tāpēc tiklīdz iespējams nozīmē ‘līdz tādam mēram, cik iespējams’. Kamlīdz angliskais as soon as possible nav izsakāms visos gadījumos vienādi, tamlīdz iederīgākā saikleniskā konstrukcija jāpiemeklē pēc konteksta.

Vai as soon as possible var pārtulkot vienā vārdā
Kamlīdz tas ir stabils teiciens (nedalāms leksisks vienums), tamlīdz iekš tulkojuma patiešām nav pamata pieprasīt noteiktu vārdu skaitu. Ikviens latvietis var lepoties, ka latviešu valodā ir viegli veidot apstākleņus. Ja runātāji piekristu un laistu apgrozībā pēc zināmiem un labi atzītiem paraugiem darinātus jaunvārdus, daudzos gadījumos šo anglisko teicienu varētu aizstāt viens pats vārds drīzītēm (kas cita starpā veicinātu jaunvārda drīzītes (~ drīzās iespējas) veidošanos). Precēdents nav tālu jāmeklē: klusītēm (nevis cik vien iespējams klusu), vieglītēm (nevis maksimāli viegli), lēnītēm (sin.: lēnā garā, nesteidzoties).

KO ES PAR TO DOMĀJU
Pilnīgi piekrītu autoram, ka stabilu angļu valodas izteicienu as soon as possible nevajadzētu censties katrā ziņā tulkot vārdu pa vārdam, piemēram, ar cik drīz vien iespējams. Tāpat piekrītu, ka angļu valodā as soon as possible nav nekāda stila pērle, ar ko var aizstāt konkrētu termiņu. Tomēr angļu tekstu labošanas tīmekļa rīki iesaka sinonīmus without further delay, at your earliest convenience, with utmost priority, in a timely manner, expeditiously, promptly, urgently, immediately un quickly, kas latviski būtu aptuveni bez kavēšanās, pēc iespējas ātrāk, piešķirot visaugstāko prioritāti, laikus, operatīvi, nekavējoties, steidzami, tūlīt un žigli. Kā redzams, arī šos sinonīmu tulkojumus var likt lietā ASAP tulkošanā.
     Pie laika apstākļa vārda drīz savienojuma ar partikulu jo, kas pastiprina vārda nozīmi, man pietrūka vārdu savienojuma drīz jo drīz. (Starp citu, jaunajā gramatikas grāmatā kļūdaini rakstīts, ka partikulu jo lieto savienojumā nevis ar veida un laika apstākļa vārdiem, bet gan ar veida un vietas apstākļa vārdiem, taču piemēri un izcēlumi ir doti pareizi.)
     Kā daudziem nelokāmo vārdšķiru vārdiem, arī tik var būt dažādas funkcijas teikumā (gramatiskā homonīmija), no kurām viena ir mēra apstākļa vārds. Varbūt tas raksta autoram liek domāt, ka tiklīdz ir mēra saiklis. Latviešu valodas saikļu iedalījumā nemaz nav tādas kategorijas. Izskatītajās gramatikas grāmatās ir pausta šāda doma: «Saikļi tikko, tiklīdz, līdzko, kolīdz nozīmes ziņā ir līdzīgi — tie ievada tādu laika apstākļa palīgteikumu, kurā izteiktā darbība notiek pirms virsteikumā izteiktās darbības. (..) Saiklis tiklīdz var piesaistīt apstākļa vārdu kā, veidojot savienojumu tiklīdz kā.»
     Par jauno apstākļa vārdu drīzītēm varu tikai pasmaidīt: 1) neviens no minētajiem piemēriem nav laika apstākļa vārds; 2) izskaņa -ītēm izsaka pamazinātu, sašaurinātu pazīmi; 3) anglisko teicienu mierīgi var aizstāt viens pats jau pastāvošs apstākļa vārds ar tādu pašu nozīmi ‘pēc neilga laika’, kāda ir apstākļa vārdam drīz, proti, drīzumā.

Uzvelkamais apelsīns

Parasti es neko nenožēloju, tomēr es šausmīgi nožēloju, ka noskatījos filmu «A Clockwork Orange» (1971), jo līdz tam mans iemīļotākais amerikāņu mūzikls bija «Singin' in the Rain» (1952).

     Kopš žurnāla «Liesma» 1990. gada maija numurā turpinājumos sāka iznākt Antonija Bērdžesa romāna tulkojums «Mehāniskais apelsīns», šis nosaukums latviešu valodā ir nostiprinājies attiecībā gan uz romānu, gan uz filmu, gan uz citiem izmantojumiem, piemēram, mums ir SIA «Mehāniskais apelsīns». Taču ne vienmēr tā ir bijis — līdztekus ir figurējuši citi nosaukumi. Laikraksta «Laiks» 16. numurā 1972. gada 23. februārī Anšlavs Eglītis raksta, ka filmas nosaukumu «jēdzieniski var aptuveni tulkot «Mašinērijas apelsīns»», jo «filma vēstī par īpatnēju «augli», nākotnes cilvēku, kādu to izveido valsts sociālā, legālā un polītiskā «mašinērija».» Laikraksta «Literatūra un Māksla» 45. numurā tā paša 1972. gada 11. novembrī nenorādīts tulkotājs ir pārtulkojis poļu «Trybuna Ludu» žurnālista Maksimiliāna Berezovska rakstu, kur filmas nosaukums ir «Uzvelkamais apelsīns». 80. un 90. gados presē bieži tiek minēta filma «Uzvelkamais apelsīns». Tomēr 1986. gadā publicētajā Valentīnas Freimanes grāmatā ir «Mehāniskais apelsīns». Taču jaunākajos laikos «Uzvelkamais apelsīns» atgriežas.
     Filma «Singin' in the Rain» latviski parasti tiek dēvēta «Dziedot lietū» un jaunākos laikos — «Dziesmiņa lietū». 1986. gadā iznākušajā grāmatā Valentīna Freimane tituldziesmu ir nosaukusi «Dziedāsim lietū». Taču, ja noskatās filmu vai paklausās/palasa dziesmas vārdus, nav šaubu, ka gan filma, gan dziesma saucas «Dziedu lietū».

Japāņu īpašvārdu atveide latviski

Interesanti, ka Uģa Nasteviča domu graudi, kā tad patiesībā japāņu valoda būtu jāatveido latviski bez starpniekvalodu sagrozošās ietekmes, ir ienākušies starpniekvalodā, proti, angliski, tomēr galīgā japāņu–latviešu valodas atbilsmju tabula rakstā ir dota tikai šajās divās valodās. Tas, protams, veicina vajadzīgo precizitāti, bet es tulkoju no angļu un krievu valodas, tāpēc japāņu vārdi pie manis nonāk jau samalti latīņu alfabēta un kirilicas burtos. Kā iegūt atpakaļ japāņu skaņas, lai īstenotu slaveno fonētisko atveidi? Ne japāņu īpašvārdu atveides noteikumu, ne ieteikumu sistēmas mums nav, taču vēl no padomijas laikiem ir Gunas Eglītes un Edgara Kataja izstrādātās tabulas, kā atsevišķas angļu valodas burtkopas pārveidot par latviešu valodas burtkopām, ņemot vērā japāņu izrunu. Pēdējā laikā šīs tabulas tiek pamatoti kritizētas un tiek piedāvāti citi atbilsmju varianti, tāpēc es uztaisīju sarakstu, kurā melnā krāsā ir apkopotas Gunas Eglītes un Edgara Kataja dotās Hepbērna transkripcijas sistēmas–latviešu valodas atšķirīgās atbilsmes, zilā krāsā pievienots viss, ko varēju izlobīt praktiskai lietošanai no Agneses Haijimas raksta, un zaļā krāsā — no sākumā minētā Uģa Nasteviča raksta.