Pateicoties

Kā zināms, darbības vārdam pateikties ir tikai viena nozīme — ‘izteikt, izpaust savu pateicību (kādam)’, tāpēc varētu domāt, ka divdabim pateicoties vajadzētu parādīties, piemēram, šādā un līdzīgos teikumos: pateicoties Jānim par labo darbu, priekšnieks kopā ar algu pasniedza viņam divas biļetes uz futbolu. Anita Ščucka, kas ir pētījusi divdabja pateicoties vietu latviešu valodā, raksta, ka patiesībā ir grūti latviešu tekstos atrast tamlīdzīgu teikumu. Parasti sastopamie teikumi ir aptuveni šādi: pateicoties linu eļļai, mati iegūst īpašu spīdumu. Te trūkst vienas no divdabja teiciena ar divdabi, kas beidzas ar izskaņu -ot, -oties, pazīmēm: gan ar divdabi, gan ar izteicēju nosauktajai darbībai ir jābūt vienam darītājam, bet mati pateikties nevar. Protams, pastāv absolūtā datīva konstrukcijas, kur tas tā nav, tomēr arī to šeit ir grūti piemērot, jo tā arī nekļūst skaidrs, kas tad pateicas un kāpēc vispār pateikties lietai.

     Īsi sakot, pateicoties tekstā parasti ir krievu благодаря vai angļu thanks to someone/something desemantizēts (t. i., sākotnējo nozīmi zaudējis) kalks, kura izmantošanu šī iemesla dēļ gluži pamatoti apkaro valodnieki. No otras puses, visu laiku turpinās centieni piedēvēt divdabim pateicoties kādas citas vārdšķiras funkcijas un nozīmi un tādējādi ievilkt šo kalkēto konstrukciju literārajā valodā.
     Piemēram, Latviešu literārās valodas vārdnīcā ir teikts, ka šim kalkam ir partikulas nozīme. Savukārt jaunajā latviešu valodas gramatikas grāmatā ir teikts, ka «Partikulas ir nelokāma vārdšķira, palīgvārdi, kas izsaka teksta autora attieksmi pret izteikuma saturu, piešķirot kādam teikuma loceklim vai visam teikumam modālas, emocionālas vai jēdzieniskas nozīmes niansi. Tā kā partikulas nav cieši saistītas ar vārdu, kuru tās niansē, teikuma gramatiskā uzbūve nemainās, ja šī partikula tiek atmesta, zūd tikai nozīmes nianse.» Kādu niansi piešķir pateicoties (kam)? Neatradu nevienu partikulu, ko «lieto, lai norādītu uz (parasti kā pozitīva) cēloni, iemeslu.»
     Mūsdienu latviešu valodas vārdnīcā apgalvots, ka šajā konstrukcijā divdabis ir lietots apstākļa vārda nozīmē. Šis jau ir diezgan interesanti, jo, pirmkārt, apstākļa vārdu, kas cēlušies no darbības vārdu divdabja formām, ir diezgan daudz (vislīdzīgākais ir nekavējoties), otrkārt, pastāv cēloņa apstākļa vārdi, un, treškārt, apstākļa vārdi var raksturot lietvārdus. Tomēr pateicoties atšķiras no pārējiem divdabja formā izteiktajiem apstākļa vārdiem ar to, ka, pirmkārt, pārējie ir saglabājuši sākotnējo nozīmi, otrkārt, tiem ir sinonīmi, un, treškārt, neviens cēloņa apstākļa vārds nav divdabja formā.
     Īsi sakot, kalkēta konstrukcija ir kalkēta konstrukcija un nekas vairāk.
     Krievu–latviešu valodas vārdnīcā viena no благодаря atbilsmēm ir prievārds dēļ, kā novēlējis dižais Endzelīns un kā māca valodas kultūras pētījumi. Ievērojiet, ka krievi nepiešķir attiecīgajam latviešu valodas divdabim nekādas papildu funkcijas vai nozīmes, mēs paši kā mazi bērni bāžam mutē visu, kas pagadās pa rokai. Angļu–latviešu valodas vārdnīcas sastādītāji gan ir kalkējuši bez žēlastības, kaut gan, piemēram, Kembridžas vārdnīcā ir teikts, ka thanks to someone/something ir idioma, tātad vajadzēja papūlēties un tomēr nekalkēt. Un te nu ir tas pats, kas ar iepriekš aplūkoto frāzi as soon as possible — «to latviski nevar vienmēr vienādi atveidot» un to nevajag tulkot vārdu pa vārdam. Jāņa Kušķa minētajos piemēros vien ir nosauktas četras atbilsmes — dēļ, ar, jo, tāpēc ka —, Jānis Endzelīns min piemēru, kur atbilsme ir tâ kâ, stāstiņa sākumā minētais piemērs latviski skan linu eļļa piešķir matiem īpašu spīdumu vai no linu eļļas mati kļūst īpaši spīdīgi utt.
     Īsi sakot, ar šo kalku nevajadzētu aizstāt citus, precīzus, valodas līdzekļus.

Atkarības diena

Vikipēdijā ir rakstīts, ka kaut kādu nebūt neatkarības dienu svin vairāk nekā 150 pasaules valstīs, tas ir, aptuveni trijās ceturtdaļās pasaules valstu. Latvieši 4. maijā svin Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas dienu. Ja jau «atjaunošanas», tad likumā «Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām» vajadzētu būt iekļautai arī Neatkarības dienai, taču tā nav. Latvijas valsts izveides svētku, ko svinam 18. novembrī, nosaukums ir Latvijas Republikas proklamēšanas diena. Vai pirms 1990. gada 4. maija Latvija bija atkarīga no cccp? Nē, cccp to bija okupējusi. Tas ir iemūžināts arī jau minētajā likumā — 17. jūnijā tiek atzīmēta Latvijas Republikas okupācijas diena.
     Lai gan kāda latviešvalodas padomdevēja norāda, ka «apgalvojums vienmēr ir iedarbīgāks un vieglāk uztverams nekā noliegums», tā nav taisnība. Piemēram, baušļi pārsvarā ir doti nolieguma formā, bet nav novērots, ka kāds tos nebūtu uztvēris. Tomēr gribētos, lai svētku nosaukumi būtu formulēti bez nolieguma — gribētos svinēt kaut ko apliecinošu un uz nākotni vērstu, nevis visu laiku atkauties no pagātnes.
     Diemžēl šīs problēmas risinājums nedodas rokās arī kaimiņiem. Piemēram, leiši 1918. gada notikumiem veltīto svinamo dienu 16. februārī tāpat kā mēs spēja nosaukt apgalvojuma formā par Lietuvas valsts atjaunošanas dienu, bet 1990. gada notikumiem veltītajai 11. martā neko pozitīvu vairs neizdomāja — tā saucas par Lietuvas neatkarības atjaunošanas dienu kā visiem. Taču kaimiņi valodas prasmīgas izmantošanas ziņā svētku nosaukumos mūs apsteidz divos citos jautājumos. Pirmkārt, viņi nebāž visur valsts pārvaldes formu (labi, viņiem bijušas dažādas, bet arī mēs varētu to nedarīt, ja jau mums bez republikas nekā cita nav bijis). Otrkārt, viņi veido svētku nosaukumu kā vienu veselu frāzi atšķirībā no iebiedētajiem latviešiem, kam iedauzīts, ka visādos nosaukumos nākamais vārds aiz valsts nosaukuma katrā ziņā ir rakstāms ar lielo sākumburtu (šeit speciāli uzrakstīju pareizi, nevis tā, kā ir likumā). Interesanti, ka likumā okupācijas un starptautiskās atzīšanas diena, kas neietilpst svētku kategorijā, ir rakstītas pareizi.
     Kaut arī visur ir pieņemts rakstīt, ka igauņi 24. februārī svin Neatkarības dienu un 20. augustā — Neatkarības atjaunošanas dienu, patiesībā 1918. gada notikumiem veltīto svētku nosaukums ir Igaunijas Republikas gadadiena. Taču mums pat Latvijas karoga likumā ir norādīts nepareizi.

«Kad atnāks latviešiem tie laiki?»

Kad Periodika.lndb.lv ārēs tekalēju pakaļ izlejamajam alum, uzdūros vienam otram interesantam rakstam. Piemēram, 2009. gadā Baiba Kangere sūrojas, ka Mākslīgā intelekta laboratorijas vadītājs viņu uzaicinājis konsultēt turienes valodnieces par morfoloģiju, bet izrādījies, ka smalkās jaunlaiku speciālistes neprot latīņu valodu, tāpēc saprašanās nav izveidojusies. Tālāk pārpublicēju Jāņa Priedkalna atklāto vēstuli toreizējai izglītības un zinātnes ministrei Baibai Rivžai. 2006. gadā šī vēstule dažādās redakcijās ir publicēta vairākos izdevumos. No vienas puses, protams, ir apnikusi nebeidzamā pasūtīšanas un pasūtināšanas zelēšana vai cita līdzīga matu skaldīšana, no otras puses, nopietni jautājumi, kaut vai par to pašu latīņu valodas atveidi, vispār netiek cilāti.

Atklāta vēstule Latvijas Republikas izglītības un zinātnes ministrei prof. Baibai Rivžai par Valsts valodas polītikas programmas projektu 2006.–2010. gadam
Ļoti cienījamā ministres kundze!
     Ievērojot, ka minētās programmas mērķis cita starpā ir nodrošināt latviešu valodas labu lingvistisko kvalitāti, atļaujos piedāvāt valodnieku apspriešanai un analizei tālāk minētos ierosinājumus. Tie lielākoties saistās ar pēdējos gadu desmitos ieviesušos tendenci neprecīzu, paslinku izrunu atspoguļot vārda rakstībā. Neprecīza izruna ir sastopama daudzu tautu valodās, bet tā parasti nepāriet vārda rakstībā. Piemēram, franču valodā izrunā ievērojami mazāk burtu, nekā uzrakstīts, bet tas nenozīmē, ka franči savu valodu maina, izsvītrojot neizrunātos burtus. To darot, būtu sabojāta vārda struktūrālā loģika un līdz nepazīšanai noslēpta vārda izcelsme. Vārda uzbūvi un izcelsmi vienmēr mēģināja rakstībā parādīt starptautiski ievērojamais latviešu valodnieks Jānis Endzelīns, tā nepiesavinot latviešu valodai vārdus, kas īstenībā ir latīņu, seno grieķu vai citas izcelsmes.
Ierosinājumi
     • Atjaunot dubultos līdzskaņus vārdos, kuŗos priedēklis izsaka sevišķu nozīmi, piemēram, pretstatu, papildina līdzību vai izsaka sadarbību. Šādu vārdu piemēri: immatrikulācija, illūzija, kommentārs, kollēga, kolledža, kollokvijs, immigrācija, korrektūra, korrupcija, irrēgulārs.
     • Izsvērt lēkājošo gaŗumzīmju piemērotību latviešu valodai, jo tas vairāk atbilst krievu nekā latviešu valodas izrunas ritmam un tika ieviests padomju okupācijas gados; tā dēvētajā Endzelīna pareizrakstībā gaŗumzīmes dažādos vārda atvasinājumos nemainās, piemēram, demokrats/demokratizēt, teātris/teātrāls, grafisks/fotografs (grāfs ir grāfistes pirmā persona), mūza/mūzika/mūzejs.
     • Mīkstināto h (t. i., ch) un r (t. i., ŗ) un o gaŗumzīmes (t. i., ō) atjaunošana. Piemēri: medicīnas terminoloģijā h un ch atšķirības neievērošana rada chaosu vārda nozīmes izprašanā, piemēram, holo- un cholo- ir gluži atšķirīgi jēdzieni; par ŗ — arājs aŗ ar spīļarklu; par ō — oktōbris.
     • Vai latviešiem ir jāpiedēvē nespēja izrunāt dažādus burtu kopojumus, piemēram, eu vārdos Europa, euro, neuroloģija? Vairākumā Eiropas valodu šajos vārdos lieto dubultpatskani eu, jo vārda sakne nāk no eu, kas senā grieķu valodā nozīmē ‘īsts’, ‘labs’, ‘patiess’.
     • Neatrisināts ir jautājums par latīņu / seno grieķu saliktā patskaņa æ transskripciju latviešu valodā; senāk lietojām ai, šodien e, bet mēs varētu arī atgriezties pie pavisam senā æ, ar ko varētu apzīmēt arī latviešu plato e un daudzos angļu vārdos a, ko izrunā līdzīgi kā latviešu plato e. Piemēri: paidagoģija/pedagoģija/pædagoģija; Mišigæna.
     • Lai atvieglotu Eiropas Savienības valodu īpašvārdu transskripciju latviešu valodā, mēs varētu mūsu pašreizējo alfabētu papildināt ar dažiem burtiem, piemēram, ü, ö, ñ, ø, arī ar angļu mīkstināto t (t. i., th).
     • Bieži lietoti vārdi, piemēram, operātīvi, perspektīvi, technika (ir metode, nevis darbarīks), ir jālieto saskaņā ar vārda izcelsmes nozīmi klasiskajās valodās; kvalitāte var būt gan laba, gan slikta (lat qualitas, qualis = kāds vai kāda līmeņa saturs), līdzīgi kā kvantitāte var apzīmēt gan lielu, gan mazu skaitu (lat quantitas, quantus = cik daudz).
     • Latviešu un latīņu valodas sajaukums šodien lietots arī akadēmisko gradu apzīmējumos, piemēram, nepareizā habil. novietojumā: latviešu ‘habilitēts veterinārmedicīnas doktors’ latīņu apzīmējumā ir Dr. med. vet. habil. Secība no vispārējā uz specifisko apzīmējumu latviešu valodā ir pretēja latīņu valodas kārtībai. Šīs kārtības nepazīšana ārzemju zinātniekos rada izbrīnu.
     • Par loģiku. Vēlreiz izsvērt: 21 vīrs vai vīri? Un vai ir nepieciešams dubultnoliegums, lai izteiktu vienkāršu noliegumu (piemēram, man nekā nevajaga)?
     • Beidzot, cik ilgi vēl dzersim izlejamo alu, kad ievērosim, ka lūgt un ielūgt ir atšķirīgi vārdi, ka pasūtīt un pasūtināt ir dažādas darbības, ka vārds territorija ir atvasinājums no latīņu terra? Un ka daudz glītāks Melngalvju nama apzīmējums angļu valodā nekā šodien lietotais (‘Blackheads’ House apzīmē patoloģisku iekaisumu) varētu būt Saint Mauritius Guild!
Patiesā cieņā
Jānis Priedkalns,
Latviešu valodas immatrikulācijas programmas vadītājs Austrālijas izglītības iestādēs 1975–1995, Latviešu akadēmisko mācībspēku un zinātnieku apvienības (LAMZA) prezidents

Krāna alus

Kā redzams, ir dzertuves, kas lepojas ar sava krāna alus slepeno dzīvi

Ikša zobgaļi pievērsa manu uzmanību tam, ka Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisija ir iesaistījusies sacensībā ar Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisiju, kura no abām ar lielāku novēlošanos pēc iespējas nepiemērotāk nosauks kādu entitāti latviski. Izrādās, Terminoloģijas komisija 2024. gada 11. jūnijā par ieteicamo разливное пиво atbilsmi latviešu valodā ir apstiprinājusi terminu mucu alus. Uzjautrinātie krodzinieki uzreiz norādīja, ka viņiem arī maisu alus ir. Nu un jāteic, ka arī piemēros minētais vīns bieži ir sastopams jau minētajos maisos un stikla balonos, nevis mucās. Attiecībā uz mucu kvasu nāk prātā tikai padomijas smagajam automobilim piekabināmās dzeltenās cisternas.
     Dīvainā kārtā vietnē Termini.gov.lv ir vesels viens termins ar izlejam- — izlejamā veidā ar atbilsmi vienīgi angliski on tap. Tas pašlaik tiek izmantots Alkoholisko dzērienu aprites likumā. Vai saskatāt būtisku atšķirību starp nožēlojamo kalku izlejamais un dokumentēto terminu izlejamā veidā? Nu lūk, es arī ne. Tā ka, pirms atkal kaut ko ieteikt, Terminoloģijas komisijai vajadzētu ieviest kārtību jau sastrādātajā.
     Krievi par vārdkopas разливное пиво atbilsmēm angļu valodā uzskata beer on tap, tap beer, draught beer, draft beer, draught (bāros), beer from the wood. Kā redzams, mucu alus ir tikai viena no tām.
     Termins mucu alus nav jauns — tas ir minēts, piemēram, 1965. gada 1. decembrī «Technikas Apskata» 48. numurā publicētajā alus rūpniecības terminoloģijas vārdnīcā. Tā atbilsmes ir en cask beer; de Fassbier. Turpat ir minēts alus no mucas — en ale on draught; de vom Fass, kas vispār arī katrā vidusmēra tulkojošajā vārdnīcā ir. Interesanti, ka, lai gan en keg dažu citu terminu atbilsmēs ir minēts, šajos divos tā nav. Skaidrs, ka jēdziens mucu alus pastāv, taču tas neaptver visu mūsdienu krogu reāliju beer on tap, ar ko saprot pretstatu pudelēs un skārdenēs pildītiem dzērieniem, kurus parasti tai pašā traukā arī pasniedz viesiem. Tāpēc krodzinieki jau sen ir vienkārši pārtulkojuši beer on tap ar krāna alus / alus no krāna un mierīgi lieto pēc vajadzības. Savukārt no valodas viedokļa mums ir precedents — krāna ūdens.

Vai, kā latviešvalodu mīl mans prāts!

Jau esmu rakstījusi, ka visdziļāko grūtsirdību uzdzen nevis kurš katrs latviešu analfabēts, bet gan analfabēti latviešu valodas kopšanas pulciņos. Cik nu šajā afišā ir teksta, bet kļūdu ka biezs.

     1. Latviešu valodā pieņemtajā skaitliskajā datuma pierakstā gan datumu, gan mēnesi raksta ar diviem cipariem. Ja tas ir viencipara skaitlis, liek priekšā nulli.
     2. Senākos laikos varētu iztikt bez gadskaitļa: skaidrs, ka ir domāts tuvākais nākamais 7. oktobris. Tomēr, kā zināms, internets neko neaizmirst, tāpēc laikam mūsdienās gadskaitlis kļūst obligāts.
     3. Vertikālajai līnijai | parastos latviešu tekstos līdz šim, šķiet, nav bijis nekādu funkciju. Pat neatradu, ka tai būtu piešķirts nosaukums kā citām pieturzīmēm. Piemēram, lietuviešu Vikipēdijā | sauc par vertikālo domuzīmi, bet latviešu Vikipēdijā vispār nav raksta par to. Mans glītrakstīšanas dievs Roberts Bringhērsts ļauj angļvalodīgajiem to saukt arī par cēsūru (lat. caesūra no caedere — atšķelt), tomēr parasti ar šo vārdu saprot ritmisku pauzi vārsmā, nevis rakstzīmes nosaukumu, un šo literatūrzinātnē pazīstamo cēsūru Enciklopēdija.lv iesaka apzīmēt ar divām cēsūrām (rakstzīmēm), taču ir doti piemēri ar vienu cēsūru arī. Turklāt jau pirms kara latvieši ir aizstājuši s ar z un pēc kara pazaudējuši garumzīmi uz e — pašreizējais pieraksts ir cezūra. Viena (pēdējā) garā patskaņa paturēšana latviešu atveidojumā atbilst Ābrama Feldhūna latīņu īpašvārdu atveides norādījumiem, taču s viņš iesaka vienmēr atveidot ar s neatkarīgi no patskaņu klātbūtnes. (Es saprotu, kāpēc mums ir grūti bez starpniekvalodu ietekmes atveidot japāņu un ķīniešu vārdus, bet kāpēc mēs to nodarām latīņu valodai — nesaprotu.) Matemātiskās loģikas operācijās | nosaukums ir Šefera svītra. Izskatās, ka tikai līdz ar vietņu izstrādes paplašināšanos mēs esam pieņēmuši | par tekstu atdalītāju, kad vienā rindā ir jāsaraksta vairāki patstāvīgi teksti, kur komats vai citas pieturzīmes būtu maldinošas. Nē, datums no pulksteņlaika šādi nav jānorobežo, datums un pulksteņlaiks ir saistīti, tie ir tikai pareizi jāpieraksta.
     4. Jau tūkstošiem reižu esmu centusies iedzelt visādiem daiļamatniekiem, ka tikai ar lielajiem burtiem raksta vienīgi pirmsskolas vecuma bērni. Nu un vēl tādi jefiņi, kas nezina, kuri vārdi ir rakstāmi ar lielo sākumburtu un kuri nav, tāpēc drošības pēc visu raksta ar lielajiem burtiem.
     5. Saīsinājums g. bez atstarpes priekšā ir ne vien nepareizs, bet arī pilnīgi neiederīgs pašā galvenajā afišas tekstā — priekšlasījuma nosaukumā.
     6. Liekvārdība: Jaunā derība ir grāmata, neko citu par Jauno derību latviešu valodā nesauc, tāpēc tas nav papildus jāpiemin.
     7. Diez cik pirmo pirmdienu ir katrā mēnesī?!
     8. Nepamatots izsaukuma zīmes lietojums.
     Līdz ar to man sanāk aptuveni šādi.

2024. gada 7. oktobrī pulksten 18

Rīgas latviešu biedrības Kluba zālē

rakstnieka Aināra Zelča priekšlasījums

1685. gada Jaunā derība burtu pa burtam

Rīgas latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopas sēdes notiek katra mēneša pirmās pirmdienas vakarā. Laipni aicinām ikvienu izteikties par latviešu valodas jautājumiem.

Ieeja par ziedojumu

As soon as possible

Ukraiņu šahs

Tālāk esmu pārpublicējusi OEM user) Emulatorins rakstu «As soon as possible atveide». Pat neprasiet, kā es esmu saklikšķinājusi šo saiti — es neatceros un autoru nepazīstu, bet viņam ir interesants domu gājiens. Beigās esmu piekabinājusi savus apsvērumus.

Angļu valodā as soon as possible ir saziņā plaši izmantots teiciens, ko latviski nevar vienmēr vienādi atveidot.
     Vispirms jāatgādina, ka mēs jau pasen esam ieraduši lietot krietni vairāk nolieguma formu ar ne- nekā dzimtās valodas runātāji angliski. Par piemēru, juridiskos, ekonomiskos tekstos, formālos dokumentos bieži atradīsit vārdus failure, default, kas izsaka kādu neveikšanu, neīstenošanos, latviski tad attiecīgi sakām neizdodas, nepilda, taču būtu derīgi spēt lietot vēl ko citu, ne tikai ne- formas! Tāpēc pieļaujams, ka angļi dažkārt lieto as soon as possible, lai bez nolieguma pateiktu ‘nečammājoties, netūļājoties’, ‘bez čammāšanās, bez tūļāšanās’.
     Jāpiezīmē, ka angļiem as soon as possible nav īpaši augstā cieņā; tā ir vienkārša klišeja lietišķā sarakstē, bet tiešāki termiņa norādījumi galu galā tiek vērtēti augstāk, par ko skatīt http://www.bartvermijlen.com/4-reasons-why-you-should-stop-using-the-word-asap/.

     Tādējādi iekš as soon as possible var saklausīt netiešas, pat pretrunīgas norādes, piemēram:
     a) adresātu steidzina;
     b) tomēr tiek pieļauts, ka viņš rīkosies pēc savām iespējām un ieskatiem;
     c) vēstītājs varbūt nezina visu adresāta apstākļu;
     d) adresātam rīkojoties būs jāņem vērā kāda ierastā kārtība, kuŗu viņš pats ietekmēt nevar.
     Tāpat der ielāgot, ka latviski drīz nozīmē ‘pēc neilga laika’, skatīt http://tezaurs.lv/#/sv/dr%C4%ABz/1, tāpēc latviskais drīz (vai tā atvasinājumi) varbūt pat ir tuvāk angļu urgently, nevis as soon as possible.
     Iz latviešu periodikas vēstures ir vērts pieminēt nepelnīti aizmirsto salikumu jo drīz, kas drīzumu samēro ar lietu dabisko kārtību.
     «(..) ikkatra vēlēšanās bija, lai jo drīz pienāktu tas laiks, kad nebūs vairs kaŗu.»
     «(..) Apsveicu kongresu un novēlu sekmīgu darbību, lai izpostīto apgabalu pilsoņi jo drīz iegūtu normālus dzīves apstākļus.»
     «(..) Šīs rindiņas rakstīdams, sevī loloju cerības, ka mūsu zeme jo drīz pārvērtīsies par rožu dārzu.»
     «(..) Varam tikai vēlēties, lai šāda tipa monografijas jo drīz parādītos arī citos jautājumos.»

Vai apstākļa vārds iespējami spēj konkrētizēt drīz
Es uzskatu, ka iespējami drīz ir neloģisms, ko var viegli pamanīt, ja pamēģina izveidot tā pretstatus neiespējami drīz un iespējami nedrīz. Nenoliedzu, ka iespējami drīz ir atrodams periodikā, taču ne agrāk kā 1912. g., aiz kam var secināt, ka šāds teiciens ir svešu valodu ietekmēts. «Drīzo iespēju» pienākšanu labāk raksturot ar pakārtotu struktūru un saikli: līdzko iespējams, kolīdz iespējams, tiklīdz iespējams. Saikļi līdzko un kolīdz ir gandrīz sinonimiski (vienīgā atšķirība — līdzko trūkst pārinieka, bet kolīdz dabiskais pārinieks ir tolīdz); tie raksturo nosacījuma izpildīšanos. Savukārt tiklīdz ir mēra saiklis, tāpēc tiklīdz iespējams nozīmē ‘līdz tādam mēram, cik iespējams’. Kamlīdz angliskais as soon as possible nav izsakāms visos gadījumos vienādi, tamlīdz iederīgākā saikleniskā konstrukcija jāpiemeklē pēc konteksta.

Vai as soon as possible var pārtulkot vienā vārdā
Kamlīdz tas ir stabils teiciens (nedalāms leksisks vienums), tamlīdz iekš tulkojuma patiešām nav pamata pieprasīt noteiktu vārdu skaitu. Ikviens latvietis var lepoties, ka latviešu valodā ir viegli veidot apstākleņus. Ja runātāji piekristu un laistu apgrozībā pēc zināmiem un labi atzītiem paraugiem darinātus jaunvārdus, daudzos gadījumos šo anglisko teicienu varētu aizstāt viens pats vārds drīzītēm (kas cita starpā veicinātu jaunvārda drīzītes (~ drīzās iespējas) veidošanos). Precēdents nav tālu jāmeklē: klusītēm (nevis cik vien iespējams klusu), vieglītēm (nevis maksimāli viegli), lēnītēm (sin.: lēnā garā, nesteidzoties).

KO ES PAR TO DOMĀJU
Pilnīgi piekrītu autoram, ka stabilu angļu valodas izteicienu as soon as possible nevajadzētu censties katrā ziņā tulkot vārdu pa vārdam, piemēram, ar cik drīz vien iespējams. Tāpat piekrītu, ka angļu valodā as soon as possible nav nekāda stila pērle, ar ko var aizstāt konkrētu termiņu. Tomēr angļu tekstu labošanas tīmekļa rīki iesaka sinonīmus without further delay, at your earliest convenience, with utmost priority, in a timely manner, expeditiously, promptly, urgently, immediately un quickly, kas latviski būtu aptuveni bez kavēšanās, pēc iespējas ātrāk, piešķirot visaugstāko prioritāti, laikus, operatīvi, nekavējoties, steidzami, tūlīt un žigli. Kā redzams, arī šos sinonīmu tulkojumus var likt lietā ASAP tulkošanā.
     Pie laika apstākļa vārda drīz savienojuma ar partikulu jo, kas pastiprina vārda nozīmi, man pietrūka vārdu savienojuma drīz jo drīz. (Starp citu, jaunajā gramatikas grāmatā kļūdaini rakstīts, ka partikulu jo lieto savienojumā nevis ar veida un laika apstākļa vārdiem, bet gan ar veida un vietas apstākļa vārdiem, taču piemēri un izcēlumi ir doti pareizi.)
     Kā daudziem nelokāmo vārdšķiru vārdiem, arī tik var būt dažādas funkcijas teikumā (gramatiskā homonīmija), no kurām viena ir mēra apstākļa vārds. Varbūt tas raksta autoram liek domāt, ka tiklīdz ir mēra saiklis. Latviešu valodas saikļu iedalījumā nemaz nav tādas kategorijas. Izskatītajās gramatikas grāmatās ir pausta šāda doma: «Saikļi tikko, tiklīdz, līdzko, kolīdz nozīmes ziņā ir līdzīgi — tie ievada tādu laika apstākļa palīgteikumu, kurā izteiktā darbība notiek pirms virsteikumā izteiktās darbības. (..) Saiklis tiklīdz var piesaistīt apstākļa vārdu kā, veidojot savienojumu tiklīdz kā.»
     Par jauno apstākļa vārdu drīzītēm varu tikai pasmaidīt: 1) neviens no minētajiem piemēriem nav laika apstākļa vārds; 2) izskaņa -ītēm izsaka pamazinātu, sašaurinātu pazīmi; 3) anglisko teicienu mierīgi var aizstāt viens pats jau pastāvošs apstākļa vārds ar tādu pašu nozīmi ‘pēc neilga laika’, kāda ir apstākļa vārdam drīz, proti, drīzumā.

Uzvelkamais apelsīns

Parasti es neko nenožēloju, tomēr es šausmīgi nožēloju, ka noskatījos filmu «A Clockwork Orange» (1971), jo līdz tam mans iemīļotākais amerikāņu mūzikls bija «Singin' in the Rain» (1952).

     Kopš žurnāla «Liesma» 1990. gada maija numurā turpinājumos sāka iznākt Antonija Bērdžesa romāna tulkojums «Mehāniskais apelsīns», šis nosaukums latviešu valodā ir nostiprinājies attiecībā gan uz romānu, gan uz filmu, gan uz citiem izmantojumiem, piemēram, mums ir SIA «Mehāniskais apelsīns». Taču ne vienmēr tā ir bijis — līdztekus ir figurējuši citi nosaukumi. Laikraksta «Laiks» 16. numurā 1972. gada 23. februārī Anšlavs Eglītis raksta, ka filmas nosaukumu «jēdzieniski var aptuveni tulkot «Mašinērijas apelsīns»», jo «filma vēstī par īpatnēju «augli», nākotnes cilvēku, kādu to izveido valsts sociālā, legālā un polītiskā «mašinērija».» Laikraksta «Literatūra un Māksla» 45. numurā tā paša 1972. gada 11. novembrī nenorādīts tulkotājs ir pārtulkojis poļu «Trybuna Ludu» žurnālista Maksimiliāna Berezovska rakstu, kur filmas nosaukums ir «Uzvelkamais apelsīns». 80. un 90. gados presē bieži tiek minēta filma «Uzvelkamais apelsīns». Tomēr 1986. gadā publicētajā Valentīnas Freimanes grāmatā ir «Mehāniskais apelsīns». Taču jaunākajos laikos «Uzvelkamais apelsīns» atgriežas.
     Filma «Singin' in the Rain» latviski parasti tiek dēvēta «Dziedot lietū» un jaunākos laikos — «Dziesmiņa lietū». 1986. gadā iznākušajā grāmatā Valentīna Freimane tituldziesmu ir nosaukusi «Dziedāsim lietū». Taču, ja noskatās filmu vai paklausās/palasa dziesmas vārdus, nav šaubu, ka gan filma, gan dziesma saucas «Dziedu lietū».

Japāņu īpašvārdu atveide latviski

Interesanti, ka Uģa Nasteviča domu graudi, kā tad patiesībā japāņu valoda būtu jāatveido latviski bez starpniekvalodu sagrozošās ietekmes, ir ienākušies starpniekvalodā, proti, angliski, tomēr galīgā japāņu–latviešu valodas atbilsmju tabula rakstā ir dota tikai šajās divās valodās. Tas, protams, veicina vajadzīgo precizitāti, bet es tulkoju no angļu un krievu valodas, tāpēc japāņu vārdi pie manis nonāk jau samalti latīņu alfabēta un kirilicas burtos. Kā iegūt atpakaļ japāņu skaņas, lai īstenotu slaveno fonētisko atveidi? Ne japāņu īpašvārdu atveides noteikumu, ne ieteikumu sistēmas mums nav, taču vēl no padomijas laikiem ir Gunas Eglītes un Edgara Kataja izstrādātās tabulas, kā atsevišķas angļu valodas burtkopas pārveidot par latviešu valodas burtkopām, ņemot vērā japāņu izrunu. Pēdējā laikā šīs tabulas tiek pamatoti kritizētas un tiek piedāvāti citi atbilsmju varianti, tāpēc es uztaisīju sarakstu, kurā melnā krāsā ir apkopotas Gunas Eglītes un Edgara Kataja dotās Hepbērna transkripcijas sistēmas–latviešu valodas atšķirīgās atbilsmes, zilā krāsā pievienots viss, ko varēju izlobīt praktiskai lietošanai no Agneses Haijimas raksta, un zaļā krāsā — no sākumā minētā Uģa Nasteviča raksta.

«X»

Jūs jebkurā laikā varat apstādināt tramvaju, taču tādā gadījumā sabrauktie ir veltīgi gājuši bojā

Visa tvītojošā pasaule ir spiesta ņemt vērā Īlona Maska apsēstību ar burtu X. Kad uzrakstīju vienkārši iksā, kāds latviešvalodmīlis piesējās, ka esot jāraksta ikserī. Nē, censoni, stingri ņemot, nav pamata burtam X pievienot tieši izskaņu (ko jaunā gramatikas grāmata liek saukt par fināli) -eris. Jaunā gramatikas grāmata gan nepasaka, kam šo fināli pievienot, bet angļu valodā piedēkli -er parasti pievieno darbības vārdiem, lai mums, latviešiem, būtu jauki svešvārdi darītāju — gan personu, gan ierīču — apzīmēšanai, piemēram, mikseris, blenderis utt. Kad angļu valodā šis piedēklis tiek pievienots lietvārdam, piemēram, astronomer, latviski ir pievienota uzreiz galotne. Savukārt vecajā gramatikas grāmatā norādīts, ka ar izskaņu -eris veido personu nosaukumus ar profesijas nozīmi, piemēram, bokseris, šoferis, tā ka ikseris labākajā gadījumā ir attiecīgās platformas lietotājs.

     Faktiski simboliskajam nosaukumam «X» ir jāpievieno uzreiz galotne, taču arī man nebija taisnība, jo galotne -s jau ir aizņemta, lai varētu locīt burta x nosaukumu. Tā kā «X» ir sabiedriskais mēdeklis, gluži dabiski šķiet izvēlēties nākamo vīriešu dzimtes galotni -is un locīt pēc rauša parauga: iksis, ikša, iksim, iksi, iksī.
     Lai gan šajā rakstā ir aplūkoti divi ar «X» saistīti vārdi — iksis (pati platforma) un ikseris (tās lietotājs) — un tiem varētu pievienot citus atvasinājumus, piemēram, ‘rakstīt iksī’ — iksēt, man šķiet, ja stihiski neizveidosies, tad speciāli nav jēgas veidot tādu glītu latviešu vārdu sistēmu, kādu LZA Terminoloģijas komisijas Informācijas tehnoloģijas, telekomunikācijas un elektronikas apakškomisija bija izveidojusi tviterim, jo no viena burta sastāvošs simboliskais nosaukums tomēr liecina par nožēlojamu iztēles trūkumu, kam nevajadzētu izdabāt. Ne velti daudzi joprojām izmanto ar tviteri saistīto terminoloģiju.

Starp ģenitīveņiem un īpašības vārdiem

Vispārējā nosliece citvalodu īpašības vārdus tulkot latviski ar ģenitīveņiem, nevis īpašības vārdiem man sagādā morālas ciešanas un materiālus zaudējumus. Viens tāds piemērs ir vārdi, kas sākas ar starp-.

     1959. gadā izdotajā gramatikas grāmatā ir teikts, ka jaunākajos laikos ar puspriedēkli starp- atvasinātajiem lietvārdiem ir tikai ģenitīva forma. Arī nodaļā par īpašības vārdu darināšanu ir puspriedēklim starp- veltīts paragrāfs, kurā teikts, ka mūsdienu latviešu valodā ir nedaudz ar puspriedēkli starp- atvasinātu īpašības vārdu, piemēram, starptautisks, starpkulturāls, kas ir jaunāka laika darinājumi. Latvisko atvasinājumu ar puspriedēkli starp- dažreiz var aizstāt internacionālais īpašības vārds ar attiecīgo priedēkli inter-, piemēram, internacionāls.
     Savukārt jaunajā gramatikas grāmatā termins puspriedēklis ir atzīts par nepareizu. Attiecīgās morfēmas reiz kļūšot par priedēkļiem, bet, kamēr tas nav noticis, tās ir dēvējamas par prefiksoīdiem. Taču līdz paragrāfam par lietvārdu darināšanu ar starp- tas jau ir kļuvis par priedēkli, kas tiek izmantots, lai nosauktu reālijas, kuras atrodas starp kaut ko vai kaut kam vidū. Ģenitīveņi parasti nosauc reālijas, starp kurām atrodas vai kuru starpā notiek, pastāv tas, kas nosaukts ar analītiskās leksēmas otro komponentu. Nodaļā par īpašības vārdu darināšanu starp- nav pieminēts, lai gan atsevišķs paragrāfs ir veltīts pat priedēklim at-, ar kuru darinātu grāmatas autori ir konstatējuši tikai vienu vienīgu īpašības vārdu attāls. Tomēr pats populārākais īpašības vārds ar starp-, proti, starptautisks, citā sakarā tajā ir minēts 49 reizes un Korpuss.lv tā lietojums ir 516 reizes uz miljonu vārdlietojumu, kas Tezaurs.lv ieskatā ir ļoti daudz.
     No 263 latviešu valodas tēzaurā iekļautajiem vārdiem, kas sākas ar starp-, 75 ir ģenitīveņi un 12 ir īpašības vārdi. Ja mēs neko netulkojam, bet paliekam pie internacionālismiem, mums sanāk īpašības vārdi, lai apzīmētu arī to, kas atrodas starp kaut ko: no 295 tēzaurā iekļautajiem vārdiem, kas sākas ar inter-, 126 ir īpašības vārdi un nav neviena ģenitīveņa (te lieli nopelni profesoram Kristapam Rudzītim medicīnas terminu darināšanā).
     Kad reiz pārbaudes darbā intergalactic heroes pārtulkoju ar starpgalaktiskie varoņi, kāds man nezināms «latviešu valodas speciālists» to atzina par kļūdu (pareizi esot starpgalaktiku varoņi), un es to darbiņu nedabūju. Protams, ka es esmu dusmīga. Manuprāt, tie varoņi ‘attiecas uz vairākām vai visām galaktikām, ir tām kopīgi vai raksturīgi’, nevis ‘atrodas vai pastāv starp galaktikām’.

Kas notiek apkaimes apkaimē

Kad Rīgā parādās kāda jauna apkaime (‘pilsētbūvniecībā lietots apzīmējums funkcionāli nodalītai pilsētas daļai’), visi no jauna sašūt, cik nepareizi ir saukt pilsētas daļas vārdā, kas paredzēts to apkārtnes apzīmēšanai un piešķirt vārdam otru — pirmajai nozīmei pretēju — nozīmi. Arī man rodas tā saucamā kognitīvā disonanse, jo lietvārdu apkaime allaž esmu uztvērusi tikai 1972. gadā izdotās Latviešu literārās valodas vārdnīcas šķirklī apkaime norādītajā vienīgajā nozīmē ‘apkārtējā teritorija; apkārtne’, proti, vienmēr esmu uzskatījusi, ka vārds apkaime ir vārda apkārtne (‘vieta, teritorija, kas atrodas (kam) apkārt, (kā) tuvumā’), ko literārajā valodā ieviesis Atis Kronvalds, absolūts sinonīms bez kādām niansēm. Konstantīns Karulis tā arī raksta — kamēr vārda apkārtne nebija, parasti lietoja vārdu apkaime.

     Par kaimi, kam ir pievienots priedēklis ap-, Konstantīns Karulis raksta, ka kaims ir vārda ciems paralēlforma, kas latviešu valodā ir saglabājusies nevis pati par sevi, bet gan ar diviem citiem vārdiem: kaimiņš un apkaime. Tā kā apkaime ir priedēkļvārds, tad ielūkojos arī jau minētā Latviešu literārās valodas vārdnīcas sējuma, kas ir izdots sen, pirms mēs uzzinājām par Rīgas domes apkaimju izveides plāniem un reti kāds bija dzirdējis angļu vārdu neighbourhood, šķirklī ap-, kur pretrunīgā doma lietot vārdu apkaime pašas teritorijas, nevis tās apkārtnes apzīmēšanai izrādījās jau ietverta. Tur ir teikts, ka priedēklis ap- savienojumā ar lietvārdu norāda: 1) uz to, kas ir kam apkārt (piemēram, apkakle, aproce, apvāks); 2) uz teritoriālu norobežojumu (piemēram, apgaita, apkaime, apvidus). Uzreiz bez apdomāšanās vārdnīcā minētajiem piemēriem varēju pievienot vēl divus teritoriālos norobežojumus ar priedēkli ap- — apgabals un apriņķis. Paturpināju šķirstīt šo sējumu un pievienoju piemēriem, kur ar ap- veidots teritorijas, nevis tās apkārtnes nosaukums, arī vārdus apmetne un apstādījumi.
     Tikpat pretrunīgi kā Latviešu literārās valodas vārdnīcas autori rīkojas arī Tezaurs.lv sastādītāji, kas attiecīgajā šķirklī popularizē apkaimes jauno nozīmi un mierīgi būtu varējuši vārdu sarakstam katrā šķirklī likt virsrakstu «Apkārtne», taču tā vis nedara. Nav zināms, vai vispār ir iespējams nomainīta vārda nozīmi uz pilnīgi pretēju un cik ilgā laikā to var izdarīt, tomēr tas, ka nav citu piedāvājumu, kā tad tās apkaimes saukt, liecina, ka lietošana jaunajā nozīmē diez vai mazināsies. Turklāt nosacīti jauno reāliju apzīmēšanai vārds apkaime jaunajā nozīmē iederētos arī citās Latvijas pilsētās, jo ne jau tikai Rīgā ir mikrorajoni (‘dzīvojamās apbūves struktūras elements, kas sastāv no vairākām dzīvojamo ēku grupām un ikdienas kultūras un sadzīves apkalpes iestādēm’), kas varētu iegūt cilvēciskāku veidolu gan vārdos, gan darbos. To apkārtnes apzīmēšanai mums vienmēr paliek Ata Kronvalda apkārtne.

Iejūtība

Kad rakstīju stāstiņus par rezervējumu un akcelerāciju, mani ļoti uzjautrināja doma, ka angļu–latviešu valodas vārdnīcā reservation vienīgā atbilsme varētu būt rezervācija un acceleration — akselerācija. Bet nu es vairs nemaz nesmejos, jo angļu–latviešu valodas vārdnīcā ir vismaz viens tāds absurds šķirklis — empathy vienīgā atbilsme ir empātija.

     Līdz 1956. gadam nevienā Gramatas.lndb.lv pieejamajā izdevumā empātija nav pieminēta. Arī Periodika.lndb.lv līdz tam laikam tā pazib tikai vienreiz. Lūk, cik ilgi esam dzīvojuši bez empātijas.
     Vispār kas tur ko brīnīties, ja latviešu valodas vārdnīcās vispārinātā īpašība iejūtība nemaz nav definēta, nozīmes skaidrojums ir dots tikai īpašības vārdam iejūtīgs — ‘tāds, kas spēj iejusties citu pārdzīvojumos, domās, ir uzmanīgs pret tām, ievēro tās’, kas, starp citu, vairāk atbilst empathy definīcijai ‘the ability to emotionally understand what other people feel, see things from their point of view, and imagine yourself in their place’ nekā latviešu pašreizējais empātijas nozīmes apraksts: empātija [gr. ἐμπάθεια ‘iejušanās’] — ‘spēja iejusties cita cilvēka emocionālajā stāvoklī, izjust to pašu pārdzīvojumu’.
     Kad biju krietni pabrīnījusies par angļu–latviešu valodas vārdnīcu, varēju turpināt to pašu ar Termini.gov.lv, kur iejūtības vienīgā atbilsme ir sensitivity ‘the quality or condition of being sensitive’, kam patiesībā latviešu valodā atbilst jutīgums/jūtīgums. Taču tāds brīnišķīgs mums ir viss: «Tildes» monopolizētajos vārdos figurē empathy atbilsmes iejušanās un iejutība med., kas esot Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas Medicīnas terminoloģijas apakškomisijas devums. Kā tad tā — kāpēc šo vārdu nav vietnē Termini.gov.lv?

Endzelīns un šujmašīna

Jānis Endzelīns ir apgalvojis, ka «vācu valodā var verba sakni ar sekojošu substantīvu savienot saliktenī, piem. Stinkbombe, Dreschmaschine u. c., bet latviešu un krievu valodā tas nav iespējams.» Taču šis apgalvojums atstāj neatbildētus vairākus jautājumus.

     1. Ko nozīmē «nav iespējams»? Patiesībā latviešu valodā ir ļoti daudz salikteņu ar darbības vārda celma formu pirmajā daļā un lietvārdu otrajā. Piemēram, Valentīna Skujiņa 1969. gada «Valodas kultūras jautājumos» raksta, ka «no ekscerpētajiem 1650 tehnisko zinātņu salikteņterminiem 250 ir ar darbības vārda formu pirmajā komponentā (1/6–1/7), 280 ar īpašības vārdu pirmajā komponentā (mazāk par 1/6 no salikteņterminu kopskaita). No 250 salikteņterminiem ar darbības vārda formu pirmajā komponentā 225 ir ar darbības vārda saknes vai bezpiedēkļa celma formu.»
     2. Kāpēc senākos laikos, kad vācu valodas ietekme uz latviešu valodu bija lielāka, mēs esam darinājuši salikteni rakstāmspalva ar ciešamās kārtas divdabi pirmajā daļā, kas no Jāņa Endzelīna viedokļa skaitās pareizi, bet jaunākos laikos, kad ietekme vairs nav tik liela, — pildspalva?
     3. Kāpēc neviens nav jāpierunā runāt un rakstīt adāmmašīna, bet 99 % Dzintras Paegles aptaujāto otrā kursa filoloģijas studentu, kas ir informēti par Jāņa Endzelīna viedokli, runā un raksta kuļmašīna, nevis kuļammašīna?
     Vēl Jāņa Endzelīna dzīves laikā Mūsdienu latviešu literārās valodas gramatikas autori atzina, ka literārajā valodā ietilpst salikteņi ar lid-, sēd-, gāj-, deg-, stāv-, pļauj- un seg- pirmajā daļā, jo, lūk, tās esot lietvādu bezgalotnes formas, lai gan turpat piebilda, ka lielākā daļa latviešu par vairākiem no šiem lietvārdiem neko nav dzirdējusi un tik un tā gluži pamatoti uzskata šīs salikteņu daļas par darbības vārda celma formām: «Ja arī blakus salikteņiem stāvvieta, stāvzvaigzne, stāvlampa, pļaujmašīna, segpapīrs u. c. varam atrast lietvārdus stāvs, pļauja, sega, tad tomēr tie pēc savas semantikas nesaistās ar šo salikteņu pirmo komponentu. Salīdzinot, piem., četru mašīnu nosaukumus: lidmašīna, pļaujmašīna (kur pirmās daļas formu varētu uzskatīt par lietvārdu) un šujmašīna, kuļmašīna (kur blakus salikteņa pirmās daļas formai nav atbilstoša lietvārda), var vērot, ka visos četros gadījumos vienādi asociējas tikai konkrētais darbs, ko katra mašīna izpilda — mašīna lido, mašīna pļauj, mašīna šuj, mašīna kuļ.»
     Iepriekš citētajā rakstā Valentīna Skujiņa norāda, ka «vēl nesen domāja, ka darbības vārdam nav sevišķas tendences saplūst ar lietvārdu saliktenī un ka galvenā darbības vārda forma, kas sastopama salikteņos, ir ciešamās kārtas tagadnes lokāmais divdabis (ēdamkarote, rakstāmgalds)», un pēc samērā garas nozīmju un veidošanas likumību analīzes secina, ka «aplūkotie salikteņtermini ar saknes vai bezpiedēkļa celma formu un darītājvārda formu pirmajā komponentā ir vieni no visraksturīgākajiem mūsdienu zinātniskās terminoloģijas salikteņterminu veidiem.»
     Kā zināms, gramatika ir vienošanās. Tā kā mēs turpinām darināt salikteņus pēc šī parauga, vienošanās ar Endzelīnu nav notikusi un būtu, kā tagad saka, jāleģitimizē visi saliktie lietvārdi ar darbības vārda celma formu pirmajā daļā it visur, tostarp nosacīto valodnieku ķīviņos un aizrādījumos «neko nezinošanai un nesaprotošajai publikai», jo jaunajā gramatikas grāmatā tas ir noticis: šī salikteņu grupa tur vispār netiek aplūkota (tātad ir pašsaprotama, turklāt tā pati nelaimīgā šujmašīna tur bez komentāriem ir iekļauta fonētikas piemēros). Vienīgie salikteņi ar darbības vārda formu pirmajā daļā, kas ir izpelnījušies šīs grāmatas autoru uzmanību, ir ar darbības vārda nenoteiksmi, kam savukārt vecajā gramatikas grāmatā ir veltīts tikai viens teikums, jo tolaik tā ir pavisam jauna salikto lietvārdu grupa.

Variantums

Lai gan internets apgalvo, ka angļu valodā lietvārds optionality pastāv kopš 1817. gada, tajā pašā internetā bieži tiek apšaubīts, vai šis vārds vispār eksistē un ko tas varētu nozīmēt. Kolinsa vārdnīca šim vārdam piešķir divas nozīmes: 1) the potential for options; 2) linguistics the determination of whether or not a grammatical rule can be used. Turklāt ir rakstnieki, piemēram, Šeins Parišs, kas ļoti labi saprot, ko viņi domā ar optionality: «Optionality refers to the act of keeping as many options open as possible. Preserving optionality means avoiding limiting choices or dependencies. It means staying open to opportunities and always having a backup plan.»

     Savukārt «Financial Times» žurnāliste Lūsija Kelaveja uzskata optionality par žargonvārdu un choice eifēmismu. Protams, Kolumba universitāte tagad ir apkaunojusi sevi līdz mūža galam ar nenomazgājamu kaunu, kas liek apšaubīt arī turienes izglītības kvalitāti, tomēr jāpiemin, ka 2015. gadā tās izdevumā «Columbia Journalism Review» Merila Pērlmena ir atzinusi, ka optionality lielā mērā ir lieks: «A small shade of meaning might save “optionality” from being that “needless variant”. If you think of it not as the “option” itself, but as the ability to maintain “options”, it might qualify as a modification of the adjective “optional” rather than the noun “option”.»
     Vai mums ir jādanco līdzi visādiem modes vārdiem un, piemēram, katra struktūra jāsauc par ekosistēmu vai, ja attiecīgais modes vārds latviešu valodā vēl nepastāv, tad tas ir jāizgudro? Es uzskatu, ka mums ir jāvar atveidot latviski visus angļu valodas vārdus līdz pēdējam un jāsamazina aprakstošo tulkojumu daudzums.
     Triju iemeslu dēļ mans vienīgais optionality ekvivalenta latviešu valodā piedāvājums ir variantums. Pirmkārt, šis vārds jau pastāv latviešu valodas tēzaurā. Otrkārt, tā pašreizējai nozīmei valodniecībā ir universāluma potenciāls — ja no ‘sinhroniska valodas vienību (variantu) pastāvēšana un funkcionēšana’ atstāj ‘sinhroniska variantu pastāvēšana un funkcionēšana’, optionality definīcija latviešu valodā ir gandrīz gatava. Treškārt, variantums atbilst ne tikai optionality burtam, bet arī garam: abi vārdi izraisa pretestību, es pat teiktu — sašutumu. Var pagūglēt vai noklikšķināt uz saitēm šī stāstiņa otrajā rindkopā, lai uzzinātu, cik slikts un nepareizi lietots ir optionality. Savukārt variantums — uzsveru, termins, ko valodnieki ir radījuši paši savām vajadzībām, — ironiskā kārtā neatbilst latviešu valodas vārddarināšanas likumībām: lietvārdus ar piedēkli -um- galvenokārt darina no darbības vārdiem un īpašības vārdiem. Gramatikas grāmatā ir nosaukti tikai divi lietvārdi ar piedēkli -um-, kas ir darināti no lietvārdiem: austra — austrumi un riets — rietumi.

Akcelerācija un akcelerātōrs

Droši vien Tezaurs.lv ietekmē, kur ir savākts pilnīgi viss — gan dzīvs, gan nedzīvs —, viens otrs pareizas latviešu valodas lietošanas padomdevējs mēģina iestāstīt, ka svešvārdam akcelerācija ir kaut kāda baigi sarežģīta nozīme, bet akselerators vispār ir no citas operas. Bet tā, protams, nav taisnība.
     Akcelerācija (lat. accelerātiō) — paātrināšanās; kustības maiņa.
     Tas ir šķirklis Latviešu konversācijas vārdnīcas 1. burtnīcā, kas izdota 1927. gadā. Aiz tā seko šķirkļi akcents (lat. accentus), akceptilācija (lat. acceptilātiō), akceptēt (lat. acceptāre), akcesorisks (lat. accēdere, klāt nākt), akcesija (lat. accēssiō), akcidence (lat. accidens), akcidences (lat. accidentia), akcidentālijas (lat. accidentālia) — īsi sakot, latviešu valodā šie vārdi ir aizgūti no latīņu valodas. Tas pats attiecas uz akceleratoru, kura pamatā ir lat. accelerāre (‘paātrināt’), proti, tas ir un paliek latīņu valodas cilmes vārds, lai kādas būtu starpniekvalodas. Tāpēc nepārsteidz, ka Latviešu literārās valodas vārdnīcas 1. sējumā, kas izdots 1972. gadā, kad latviešu valodnieki acīmredzot vēl prata latīņu valodu, ir šķirkļi akcelerācija un akcelerators, un viss.
     Lai svešvārds akcelerācija kļūtu par specifisku terminu kādā nozarē, ir jāveido vārdkopa, piemēram, fiziskā akcelerācija. Viena pati akcelerācija nekādi nevar nosaukt tieši «paātrinājumu kāda organisma attīstībā».
     Vietnē Periodika.lv apkopotajās publikācijās akcelerators parādās 1925. gadā un izzūd no tām 1986. gadā. Savukārt akselerators turpat parādās arī tai pašā 1925. gadā un turpinās, turpinās… Abi mēdz parādīties nepareizā vārdkopā akceleratora pedālis (pamina) (tas nav pedālis akceleratoram — pats pedālis arī ir akcelerators, ja bez pedāļa pieminēšanas nevar iztikt, tad vēlams akcelerēšanas pedālis). Lai svešvārds akcelerators no jebkāda paātrinātāja pārvērstos par specifisku terminu kādā nozarē, ir jāveido vārdkopa, piemēram, automobiļa (spēkratu) akcelerators.
     Attiecībā uz akceleratoru ir vairāk pamata pastrīdēties nevis par to, vai rakstīt šo vārdu ar c vai s, bet gan par to, vai rakstīt to ar garo vai īso a: akcelerators vai akcelerātors. Es piekrītu Egīlam Skudram, kas raksta, ka «Samākslota šķiet arī viscaur īsu patskaņu rakstība pirms izskaņas -tōrs, piemēram, akumulators, amortizators un visi līdzīgie. Divzilbīgos un trīszilbīgos vārdos pirms izskaņas
-tōrs vaļējās zilbēs (slēgtas zilbes svešvārdos vienmēr ir īsas) tiešām figurē īsi patskaņi, piemēram, datōrs, retōrs, mótōrs, ktitōrs, debitōrs, ekvatōrs, kónditōrs, senatōrs u. c. Taču četr- un vairākzilbīgos vārdos vaļējās zilbes pirms -tōrs tiek izrunātas gari, piemēram, detónātōrs, inkvizītōrs, eksekūtōrs, akumulātōrs, eksperimentātōrs, raciónalizātōrs u. c., bet repróduktōrs, jo zilbe -duk- ir slēgta.»
     Par ō es nemaz nesākšu — skaidrs, ka vajag, lai gan pašreizējā pareizrakstība neatzīst arī to.

Rezervējums

Līdz šim neviens nav iebildis, kad es maksāšanas rezultātu nosaucu par maksājumu, tulkošanas rezultātu — par tulkojumu, paātrināšanas rezultātu — par paātrinājumu vai krāšanas rezultātu — par krājumu, taču atliek man uzrakstīt, ka rezervēšanas rezultāts ir rezervējums, kad viens otrs labotājs tūrisma un saistītajās nozarēs naktis neguļ, lai visus rezervējumus tekstā pārlabotu par… rezervācijām.

     Jaunajā gramatikas grāmatā bez aplinkiem ir rakstīts, ka mūsdienu latviešu valodā ļoti produktīvs ir derivatīvais tips darbības vārda pagātnes celms +
-um- = lietvārds ‘darbības rezultāta nosaukums’. Atvasinājumi nosauc darbības rezultātu (piemēram, blīvējums, griezums), abstraktus jēdzienus ar noteiktu konkrētības pakāpi, kas norāda uz rezultātu (piemēram, sacerējums, pārkāpums), konkrētus priekšmetus, kas tapuši nosauktās darbības rezultātā (piemēram, audums, saldējums), konkrētu kvantitatīvi raksturojamu pazīmi, kuru var izsacīt skaitliskā izteiksmē (piemēram, celmainums, kritums). Jaunajā gramatikas grāmatā katram variantam ir vairāk piemēru, tomēr neviens no tiem nav darināts no svešvārda vai internacionālisma.
     Par vārddarināšanu ar izskaņu -ācija tur nav teikts pilnīgi nekas, bet vecajā gramatikas grāmatā ir īsi pateikts, ka citvalodu cilmes lietvārdi ar paplašināto izskaņu -ācija apzīmē darbību, iedarbību vai to rezultātu u. tml., tomēr daudzo piemēru vidū rezervācijas nav. Savukārt Tezaurs.lv tam neraksturīgā manierē bez kādas atsauces uz avotu apgalvo, ka rezervācija nozīmē ‘darbība, process → rezervēt’. Es teiktu, ka darbības vārda rezervēt darbību un procesu nosauc lietvārds rezervēšana. Jaunā gramatikas grāmata man pilnīgi piekrīt: izskaņa -šana tiek plaši izmantota procesa nosaukumu darināšanā no pirmatnīgiem un sekundāriem darbības vārdiem — to var pievienot jebkura darbības vārda nenoteiksmes celmam.
     Ja pačabina Periodika.lv un Gramatas.lndb.lv elektroniskās lappuses, var uzzināt, ka vārds rezervācija kopš 1922. gada latviešu valodā ir izmantots visās angļu reservation nozīmēs, piemēram, «indiāņu rezervācija», «vācu rezervācijas (ierobežojumi)», «tiesību rezervācija». Par angļu reservation atbilsmēm latviešu valodā ir atzīti: n 1) iebildums; ieruna; without r. — bez ierunām; 2) rezervēšana; 3) amer. rezervēta vieta (viesnīcā, uz kuģa u. tml.); to make a r. — nodrosēt, rezervēt; 4) rezervāts (ASV, Kanādā); 5) jur. tiesību saglabāšana. Pirmā rezervācija ar nozīmi ‘rezervējums’ periodikā parādās 1936. gadā sakarā ar olimpiskajām spēlēm Berlīnē, bet nu tas rakstiņš vispār ir mīlīgs, piemēram, pirmā rindkopa: «27. maijā visu Berlīnes olimpiādē dalību ņemošo valšķu olimpiskie atašeji bija aicināti piedalīties izbraucienā uz Reichssportfeldu un olimpisko sādžu, lai pēc tam, atsevišķā darba sēdē, apspriestu tekošos jautājumus.» Savukārt rezervējums savā vienīgajā rezervēšanas rezultāta nozīmē turpat ir atrodams kopš 1926. gada publikācijām.
     Mums gan ir Valentīnas Skujiņas norādījums, ka rezervēt nozīmē ‘saglabāt krājumā, rezervē, paredzot kaut kam’, bet ‘iepriekšēja rezervējuma’ nianse piemīt vārdam nodrose, turklāt viņa ir paudusi cerību, ka vārdi nodrose, nodrosēt, nodrosēšana un nodrosējums izrādīsies patiesi nepieciešami mūsdienu valodas praksē, tomēr šķiet, ka šīs cerības nekādi nav attaisnojušās. Bet ievērojiet: Valentīna Skujiņa raksta rezervējums, nevis rezervācija.
     Jāsecina, ka vārds rezervācija latviešu valodā ir piektā tapa visiem caurumiem — lai kur šis vārds būtu izmantots, tā vietā ir iespējams lietot precīzāku un piemērotāku apzīmējumu.

Oops, something went wrong

ir vispārīgs kļūdas paziņojums, kas parādās neskaitāmu vietņu un lietotņu saskarnēs. Un gadu desmitiem, kopš vien pastāv lietotājsaskarņu virkņu tulkošana, latviešu tulkotāju parastā reakcija, ieraugot something went wrong, ir «kaut kas nogāja greizi».

     Britu angļu valodā frāzei to go wrong ir četras nozīmes: a) to turn out other than intended; b) to make a mistake; c) (of a machine, etc.) to cease to function properly; d) to go astray morally. Angļu–latviešu vārdnīcā ir norādītas trīs to go wrong atbilsmes: 1) sabojāties; 2) (par pasākumu) neizdoties; 3) pārn. noklīst no ceļa. Kā redzams, vārdnīcā nekā tāda nav, jo iet (arī iziet, noiet) šķībi (arī greizi) ar nozīmi ‘(pa)veikties slikti; (no)risināties kļūmīgi’ ir sarunvalodas frazēma, bet to go wrong nekāda stilistiska nokrāsa nepiemīt. Pārnestā nozīme, kā jau norādīts, attiecas uz morāli.
     Stingri ņemot, latviešu valodā tāda nenoteikta runāšana par something nav pieņemama: būtu skaidri jāpasaka, kas tieši kuro reizi nav sanācis — maksājums, reģistrēšanās, apstiprināšana utt. Bet nu labi, skaidrs, ka lietotnē viens un tas pats uznirstošais paziņojums something went wrong parādīsies visdažādākajās vietās, kur lietotājs būs palaidis kādu procesu, bet tas nebūs izrisinājies līdz galam, tāpēc man pietiekami vispārīgi un neitrāli šķiet «Darbība neizdevās», «Ir atgadījusies kļūme» un tamlīdzīgi tulkojumi.
     darbība — ‘darbošanās, darba process (ierīcēm)’
     izdoties — ‘notikt, noritēt labi, veiksmīgi, tā, kā iecerēts, vēlams (piemēram, par pasākumu)’

     atgadīties — ‘notikt (parasti pēkšņi, negaidīti)’

     kļūme — ‘neveiksme; arī kļūda’
     Dažkārt frāzi something went wrong ievada izsauksmes vārds oops! — used to show recognition of a mistake or minor accident, often as part of an apology, ko arī tulkotāji mēdz uztvert par zīmi, ka ir jāķeras pie sarunvalodas. Tulkošanas atmiņās ir redzēti visādi mēģinājumi to pārtulkot, piemēram, ar izsauksmes vārdiem ai! [1) lieto, lai izteiktu prieku, pārsteigumu, izbrīnu, vēlēšanos u. tml.; 2) lieto, lai izteiktu sāpes, bēdas, bailes u. tml.], ak! [1) lieto, lai paustu dažādas jūtas (prieku, sajūsmu, bailes, ciešanas); 2) lieto, lai izteiktu emocionāli intelektuālu attieksmi (piemēram, pārsteigumu, vilšanos, nosodījumu)], hmm [lieto, lai izteiktu, piemēram, izbrīnu, šaubas, pieļāvumu] un tamlīdzīgi.
     Jau rakstīju, un te arī labi redzams, ka gandrīz nav tiešu angļu un latviešu izsauksmes vārdu atbilsmju. Interesanti, ka pat slenga vārdnīcā iekļautā izsauksmes vārda ups nozīme, pēc vārdnīcas sastādītāju domām, nav tāda pati kā oops!: ups — lieto, lai izteiktu (parasti nepatīkamu) pārsteigumu. Es mēdzu izmantot partikulu diemžēl — lieto, lai izteiktu nožēlu: «Diemžēl darbība neizdevās», «Diemžēl ir atgadījusies kļūme».

Psst! ≠ ts!,

lai gan Angļu–latviešu vārdnīcā ir apgalvots tieši pretējais: psst — ts! (klusu!). Bet nav tāpēc, ka nozīme atšķiras.

     Psst is a sound that someone makes when they want to attract another person’s attention secretly or quietly.
     Izsauksmes vārdus tss! un cst! lieto, lai noklusinātu skaļu runāšanu, kliegšanu vai lai panāktu pilnīgu klusumu. Izsauksmes vārdu kuš! lieto, lai pamudinātu izturēties klusāk vai pilnīgi apklust.
     Lai aicinātu kādu ieklausīties, pievērst (kam) uzmanību, lieto izsauksmes vārdus klau!, paklau! un dzi!

Baltrusa

Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija ir uzskatījusi par savu pienākumu publiski pavēstīt, ka nav atbalstījusi «personas ierosinājumu sākt diskusiju par valsts nosaukuma maiņu latviešu valodā no Baltkrievija uz Baltrutēnija un tās iedzīvotāju nosaukuma maiņu no «baltkrievi» uz «baltrutēņi».» Arī es kā godīgs cilvēks pasaku, ka šoreiz gandrīz piekrītu šai visādā ziņā caurkritušajai komisijai: ko tur diskutēt, Baltkrievija ir jāpārdēvē par Baltrusu un baltkrievi — par baltrusiem, un miers. Par to grāmatas «No aistu vēstures» (1934) priekšvārdā diezgan plaši izsakās Jūlijs Bračs.

«Tālāk, latviešiem ieviesies nepareizi nosaukt par Krieviju seno austrumslavu apdzīvoto zemi Pycь un viņus pašus par krieviem. Ar to krievu nosaukums tiek pārnests uz visām trim austrumslavu tautām (balt„krievi“, maz„krievi“ jeb ukrainieši). Par Krieviju latvieši dēvē to valsti, kas cēlusies no Maskavas un tagad nosaucas Россия. Bet Россия nav tas pats, kas Pycь. Šie vārdi, kaut arī valodnieciski radušies no vienas saknes, apzīmē pavisam dažādas lietas. Senākos laikos par Rusi jeb Rutēniju sauca visu austrumslavu cilšu  z e m i, bet vēlāk galvenā kārtā tikai to daļu, kas bija apvienojusies vienā valstī ar leišiem. Šī vārda mantinieki ir baltie rusi jeb baltrutēņi, kas uzglabājuši to savas zemes nosaukumā:  B e l a r u ś. Tas tā tad cēlies no senā Pycь, nevis no Россия, skan pavisam citādi un pilnīgi nepareizi viņu tulkot par Baltkrieviju. Krievija — Россия ir vēlāko laiku Maskavas  v a l s t s  vārds, kas aptveŗ vienīgi krievus —  d a ļ u  tik no austrumslaviem (arī tagad Padomju Savienībā! Ukraina un Baltruse ir patstāvīgas padomju republikas, šķirtas no Krievijas). Ko vārds „krievi“ sensenos laikos nozīmējis, ir pilnīgi vienalga, svarīgi ir tas, kā to  t a g a d  lieto, svarīga ir skaidrība, lai mēs neaizmiglojam sev acis ar jēdzienu sajaukšanu tur, kur atšķirību ievēro visas (arī pašas slavu) valodas. Krieviski Pycь — Россия, baltrutēniski Ruś — Rasija, poliski Ruś — Rosja, latīniski Ruthenia un Russia — Rossia, vāciski Ruthenien — Rußland, franciski Ruthénie — Russie,  l i e t u v i s k i  G u d i j à  —  R ù s i j a! Nav latviešiem nekādas vajadzības krieviem par īpašu patikšanu šo atšķirību neievērot. (..) Pietiek, ka citas tautas pašas propagandē savas pretenzijas, ne tas jādara mums, latviešiem.»

No sevis tik piemetināšu: 1) tāpat kā ar Sakartvelu, ja jau kaut ko vispār maina, tad latviešu nosaukumus vēlams tuvināt pašnosaukumiem, tāpēc atbalstu nevis rutēņus un Rutēniju, bet gan rusus, baltrusus un Rusu, Baltrusu; 2) ņemot vērā, ka lielākā daļa valstu nosaukumu latviešu valodā ir IV, nevis V deklinācijas lietvārdi, tādiem būtu jābūt arī Rusai un Baltrusai. Uz vārdu Belarusa latviešu vietnēs atsaucas tikai traktora detaļas.

PS. Visiem tiem, kas uzskata, ka nosaukumi krievi un Krievija attiecas nevis uz vienu, bet gan uz trim austrumslāvu tautām un zemēm, un Seno Rusu sauc par krievzemi un Baltrusu — par Baltkrieviju, arī darbiņa ir pilnas rokas: konsekvences dēļ cīnieties par ukraiņu pārdēvēšanu par mazkrieviem un Ukrainas pārsaukšanu par Mazkrieviju, sīkie tumsoņas.

Vira vai virums

Absurdā jaunvārda sakarā mani ieinteresēja jautājums, kāpēc vira, nevis virums, jo, lai arī uzaugu ar «viru, viru putriņu», manā šodienas uztverē viras ir eņģes — kā norāda Konstantīns Karulis, skatīt virināt, proti, virināt ir tās pašas cilmes kā vērt. Darbības vārds virt ar nozīmi ‘vērties’ («Stāv vārtiņi paviruši») ir izzudis, iespējams, skaužot homonīmiju ar virt ‘mutuļot, vārīties’.

     Latviešu etimoloģijas vārdnīcā nav šķirkļu vira un virums. Pēdējais ir minēts šķirklī virt pie atvasinājumiem. Konstantīns Karulis raksta, ka atvasinājumus virējs(-a) un virtuve ir ieteicis Juris Alunāns pēc lietuviešu valodas parauga, un lietvārds virtuve latviešu literārajā valodā iesakņojies tikai XX gadsimta 20. gados. Toties šķirkli ir izpelnījies aizguvums zupa. Konstantīns Karulis raksta, ka vēl līdz pat XIX gadsimta beigām šajā nozīmē lietoja lietvārdu sula — «Zušu sula ar miltu kunkuļiem» (Baltijas pavāru grāmata, 1883).
     Vietnē Tezaurs.lv ir veseli seši homonīmi vira, no kuriem pirmais nozīmē ‘vārīts šķidrs ēdiens, kas iegūts no gaļas, zivju, dārzeņu novārījuma vai labības izstrādājumu novārījuma; zupa’, bet otrais — ‘kustīga savienojuma detaļa, ar ko piestiprina, piemēram, durvis, loga rāmi, vāku, lai tie varētu vērties’. Latviešu literārās valodas vārdnīcā ir doti tikai šie divi homonīmi, toties ir šķirklis virums, kas tādā pašā veidā pārņemts Tezaurs.lv — ‘tas, kas tiek vārīts, ir izvārīts (parasti ēdiens, arī vira)’. Tomēr domāju, ka virums ir lietošanai vēlamāka vira, nevis kurš katrs izvārīts ēdiens ir virums, jo: 1) virumam atšķirībā no viras nav homonīmu; 2) Latviešu valodas sinonīmu vārdnīca tos atzīst par sinonīmiem — šķirkļu vira un virums tur nav, bet aizguvuma zupa sinonīmi ir vira, virums un strebeklis; 3) virumam ir dots frazeoloģisms (biblisms) par lēcu virumu — ‘par niecīgu atlīdzību, par nelielu materiālu labumu’ (nevienai virai vispār nav frazeoloģismu).

Latviski tā ir Sakartvela

Varētu citēt Aldi Lauzi, bet citēšu Māru Poļakovu: «Lietuviešu valodā nolemts par labu lokāmai atveidei: Sakartvelas, Sakartvelo, Sakartvelui, Sakartvelą u. t. jpr. Arī oriģinālvalodā (kartuli ena) vārds ir lokāms: საქართველო, საქართველოს u. t. jpr. Latviski lokāmi valstu nosaukumi ir sieviešu dzimtē, tātad būtu Sakartvela.»

Jēgpilna un mierpilna salikteņu darināšana

Kāds, līdz šim domāju, ka valodnieks, iksī ierosināja par gada nevārdu pasludināt īpašības vārdu mierpilns — mierīgs vai rāms izsakot gluži to pašu (kas, protams, galīgi tā nav). Dīvainā kārtā tāda pieeja guva atbalstu — tika apšaubīta arī citu salikteņu ar -pilns lietderība. Vietnē Tezaurs.lv ir iekļauti šie salikteņi ar -pilns: baiļpilns, bažpilns, dompilns, gaidpilns, gaviļpilns, godpilns, jēgpilns, kaunpilns, miegpilns, mokpilns, mokupilns, murgpilns, naidpilns, nemierpilns, nepilns, pārpilns, pilnumpilns, priekpilns, puspilns, raižpilns, sniegpilns, spēkpilns, steigpilns, uzpilns, vaidpilns, vējpilns un ziedpilns. Interesanti, ka nemierpilns ir iekļuvis šajā vārdnīcā, bet mierpilns nav.

     Sekānos laikos to nepiemērotība latviešu valodai tika pamatota ar vācu valodas ietekmi, bet pašlaik vācu valodas ietekme uz latviešu valodu turpina samazināties, tāpēc tagad tika mēģināts aiz matiem pievilkt angļu peaceful, kam nav nekāda sakara ar salikteņu darināšanu latviešu valodā.
     Mūsdienu latviešu literārās valodas gramatikas grāmatā ir plaša nodaļa par saliktajiem īpašības vārdiem. Tajā ir skaidri pateikts, ka salikteņi ar -kārīgs,
-kārs un -pilns ir latviskas cilmes īpašības vārdi pretstatā saliktajiem īpašības vārdiem, kas radušies citu valodu ietekmē, piemēram, tāpat bieži apkarotajiem saliktajiem krāsu nosaukumiem (debeszils, sniegbalts un tamlīdzīgi). Vārdkopu veidā īpašības vārdi kārs, kārīgs, pilns biedrojas gan ar konkrētas, gan ar abstraktas nozīmes lietvārdiem, bet salikteņi ir izveidojušies galvenokārt no abstraktas nozīmes vārdkopām.
     2013. gadā izdotās Latviešu valodas gramatikas grāmatas autori par to izsakās skopi, tomēr norāda, ka noteiktām vārdkopām ir tendence kļūt par salikteņiem. Vienas no šādām vārdkopām ir lietvārda ģenitīvs ar īpašības vārdu, piemēram, pilns: miera pilns => mierpilns. Šādā saistījumā ģenitīvs izsaka stāvokļa, personas vai parādības vērtējumu. Tāpat jaunajā gramatikas grāmatā ir teikts, ka salikteņu darināšana ir otrs produktīvākais īpašības vārdu darināšanas veids aiz morfoloģiskā paņēmiena. Tā ka būtībā turpinās jēgpilns un mierpilns vārddarināšanas process, kam nevajadzētu pretoties, lai nenoplicinātu latviešu valodu. Salikteņi mierpilns un jēgpilns (vietnē Periodika.lv pirmo reizi atrodami attiecīgi 1923. un 1931. gadā publicētos tekstos) varbūt nav gluži uzskatāmi par jaunvārdiem, tomēr mierpilns biežākai lietošanai noteiktos laikposmos vai jēgpilns biežākai lietošanai noteiktas tematikas tekstos nevajadzētu raisīt vēlmi vispār tikt vaļā no šiem vārdiem — mode nāk un iet, bet veselais saprāts paliek.