Skaitīšana un augšraksts


NATO are cowards
Esmu ievērojusi dīvainu skaitļu pierakstu: «Dievturu Vēstnesī» gadskaitļus pieraksta ar vieninieku augšrakstā priekšā, piemēram, 12023. gads, savukārt neseno dziesmu un deju svētku kārtas skaitļi ir pierakstīti ar romiešu cipariem augšrakstā.
     Dievturi, kā viņi paši apgalvo, bailēs no nepamatotiem labojumiem, ir izkropļojuši holocēna kalendāra pierakstu. Par holocēna kalendāra priekšrocībām ir pat kodolīgs rakstiņš latviski Vikipēdijā.
     Holocēna kalendārs ir populārs nosaukums holocēna jeb cilvēku ērai — gadu numerācijas sistēma ir tuva gadu astronomiskajam pierakstam, vienīgi tai tiek pieskaitīti 10 tūkstoši gadu, par atskaites punktu izvirzot ģeoloģiskā holocēna jeb pēcledus laikmeta neolīta revolūciju un civilizācijas sākumu, kad cilvēki no mednieku-vācēju sabiedrības pievērsās zemkopju-vietsēžu dzīvesveidam. Tas vienkāršo ģeoloģisko, arheoloģisko, dendrohronoloģisko un vēsturisko datēšanu, jo nav jāņemas ar laika dalīšanu pirms mūsu ēras / mūsu ērā.
     Pašreizējo Gregora kalendāru var pārveidot par holocēna kalendāru ar vienkāršu vieninieka pievienošanu pirms gadskaitļa, piemēram, mūsu ēras 2023. gads atbilst cilvēku ēras 12023. gadam. Holocēna kalendāru pirmais ir piedāvājis Čezāre Emiliāni 11993. gadā, bet latviešiem viņš ir tikai vēlreiz apstiprinājis šādas laika skaitīšanas pamatotību, jo, lūk, ko 11929. gadā raksta Ernests Brastiņš:
     «Pirms beidzam šo ievadu, vēl gribētu izteikt kādus jaunus priekšlikumus. Proti, ir mazliet neveikli dievturim skaitīt gadus no Kristus piedzimšanas, kad katrai relīģijai ir pašai sava ēra, žīdi skaita gadus no pasaules radīšanas, musulmaņi no Mochameda bēgšanas iz Mekas uz Medinu. Dabīgi rodas vajadzība arī pēc dievtuŗu ēras.
     Tā kā Dievturība vispilnīgākā veidā ietvērusi sevī senāriešu relīģiju, bet āriešu tautas cilvēces gaŗajā mūžā ieņemot tikai nelielu daļu — tās esot tikai ap 10.000 gadu vecas (prof. Brauns), tad latviski dievturīgo ēru varētu saistīt ar šo ārisko skaitli. Ērtības labād pastāvošai kristīgai ērai šo skaitli varētu pieskaitīt klāt, noliekot āriešu izcelšanos 10.000 g. pr. Kristus. Tādā kārtā Eiropas laiku skaitīšana mums neradītu nekādas gŗūtības, jo pastāvošam gada skaitlim priekšā stāvētu skaitlis „1“, piem.: 1929. = 11929.
     Šaī āriskā ērā ērti iekļautos visi vēsturiskās kultūras laiki nepārtrauktā rindā un nebūtu vairs Eģiptes un Bābeles vēstūre jāskaita atžgārnā kārtībā ar pastāvīgo piebildumu „priekš Kr.“.»
     No augšraksta lietošanas viedokļa nav izprotama tā izmantošana kaut kā priekšā un romiešu ciparu izmantošana augšrakstā. Nekādus norādījumus par augšraksta lietošanu latviešu valodā neatradu, savukārt angliski daudzviet ir minēts, kad augšrakstu vispār mēdz lietot: attēlojot preču zīmesTM, reģistrētas preču zīmes® un pakalpojumu zīmesSM apzīmējumu; vēru numerācijai; ķīmisko elementu aprakstos; matemātiskajās izteiksmēs; fizikālo mērvienību apzīmējumos un tādā garā. Nav ieteikumu izmantot augšrakstu gadskaitļos un sarīkojumu numerācijā. It kā jau nav tieša sakara starp dievturiem un dziesmu svētku rīkotājiem, tomēr esmu ievērojusi, ka muļķības izplatās kā meža ugunsgrēks — strauji un neparedzamā virzienā.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru