Kad lasīju Ernesta Brastiņa domas par laika skaitīšanu, ieinteresēja jautājums, kāpēc latvieši nav paturējuši savus mēnešu nosaukumus, bet lietuvieši ir? Pirmkārt, būtu vēlams pierakstīt datumus tāpat kā pašlaik: ar kārtas skaitli un mēneša nosaukumu. Kā redzams, tas nebūtu viegli. Otrkārt, trūkst vienprātības: jau pats Brastiņš gandrīz katram mēnesim dod paralēlus nosaukumus.
Janvāris — ziemas mēnesis — sala mēnesis — jaunā gada jeb svētku mēnesisFebruāris — sveču mēnesis — meteņu jeb puteņu, jeb sala mēnesis
Marts — sērsnu jeb baložu mēnesis
Aprīlis — sulu mēnesis
Maijs — lapu jeb sējas mēnesis — ziedoņa mēnesis
Jūnijs — ziedu mēnesis — papuves mēnesis
Jūlijs — siena jeb liepu mēnesis
Augusts — rudzu jeb pļaujas mēnesis — suņu jeb labības mēnesis
Septembris — sila mēnesis — silu jeb veselo, jeb viršu mēnesis
Oktobris — rudens jeb veļu mēnesis — zemliku mēnesis — Miķeļa mēnesis
Novembris — sala jeb salnas mēnesis — salnu mēnesis
Decembris — vilku mēnesis — svētku mēnesis
Zilā krāsā ir iekrāsoti Ernesta Brastiņa minētie mēnešu nosaukumi, zaļie atšķirīgie ir ņemti no Vikipēdijas, oranžais — no raksta lsm.lv, sarkanie — no Eduarda Riekstiņa grāmatas «Naturālo skaitļu nosaukumi pasaules tautu valodās».
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru