Mēnešu nosaukumi

Kad lasīju Ernesta Brastiņa domas par laika skaitīšanu, ieinteresēja jautājums, kāpēc latvieši nav paturējuši savus mēnešu nosaukumus, bet lietuvieši ir? Pirmkārt, būtu vēlams pierakstīt datumus tāpat kā pašlaik: ar kārtas skaitli un mēneša nosaukumu. Kā redzams, tas nebūtu viegli. Otrkārt, trūkst vienprātības: jau pats Brastiņš gandrīz katram mēnesim dod paralēlus nosaukumus.

     Janvāris — ziemas mēnesis — sala mēnesis — jaunā gada jeb svētku mēnesis
     Februāris — sveču mēnesis — meteņu jeb puteņu, jeb sala mēnesis
     Marts — sērsnu jeb baložu mēnesis
     Aprīlis — sulu mēnesis
     Maijs — lapu jeb sējas mēnesis — ziedoņa mēnesis
     Jūnijs — ziedu mēnesis — papuves mēnesis
     Jūlijs — siena jeb liepu mēnesis
     Augusts — rudzu jeb pļaujas mēnesis — suņu jeb labības mēnesis
     Septembris — sila mēnesis — silu jeb veselo, jeb viršu mēnesis — ābolu mēnesis
     Oktobris — rudens jeb veļu mēnesis — zemliku mēnesis — Miķeļa mēnesis — lapkriša mēnesis
     Novembris — sala jeb salnas mēnesis — salnu mēnesis — miglu mēnesis
     Decembris — vilku mēnesis — svētku mēnesis — tumsas mēnesis
     Zilā krāsā ir iekrāsoti Ernesta Brastiņa minētie mēnešu nosaukumi, zaļie atšķirīgie ir ņemti no Vikipēdijas, oranžais — no raksta lsm.lv, sarkanie — no Eduarda Riekstiņa grāmatas «Naturālo skaitļu nosaukumi pasaules tautu valodās», rozā — no Rūtas Augstkalnes ierosinājumiem Latviešu valodas kultūras jautājumu 9. laidienā.