Ņergāšanās ar ēdienu

Sen zināms, ka Latviešu valodas ekspertu komisijai nepadodas vārddarināšana, it sevišķi ēdienu nosaukumu veidošana. Nesen nācis gaismā, ka tā ir arī samierinājusies ar nagetu pastāvēšanu latviešu valodā, tikai grib, lai tie būtu vīriešu, nevis sieviešu dzimtē.

kā pārtikas produkta — neliela panēta vai kapāta un cepta vai grilēta atkaulotas vistas gaļas gabala (chicken nugget) — nosaukums latviešu valodā ieteicama forma nagets (dsk. nageti), nevis nagete (dsk. nagetes)

     Grūti saprast, kāpēc izcelta tieši vistas gaļa. Angliski nugget trešā nozīme, pēc Meriama–Vebstera, ir ‘a small usually rounded piece of food’.
     Ko latviski nepasaka «panēts [kaut kas, piemēram, vistas gabaliņš]»? Varbūt «vista kažokā» vairāk asociējas ar salātiem, taču bez pūlēm internetā atradu «vistas nūjiņas kukurūzas pārslu kažokā», kas tieši ir marinēti, panēti un cepti vistas filejas gabaliņi. Vēl internetā ir pa pilnam recepšu līdzīgi pagatavotiem ēdieniem, kas saucas «[kaut kas, piemēram, garneles] mundierī». Ņemot vērā, ka vārds nugget attiecībā uz ēdienu tiek lietots pārnestajā nozīmē, domāju, ka mundieris un kažoks pilnīgi iztur kritiku. Nē, man nagetu nepietrūka un es ļoti labi iztiku bez tiem.

Workshop

Lietvārdam workshop latviešu valodā nav daudz atbilsmju: darbnīca, cehs; seminārs; studija. Dīvaini, ka daudzi semināru rīkotāji nez kādēļ izvēlas saukt savus seminārus par darbnīcām.

seminārs — mācību nodarbība (parasti augstskolā) par noteiktu tēmu, kurā dalībnieki noklausās un apspriež patstāvīgi sagatavotus referātus vai īsus dalībnieku ziņojumus; teorētiska vai praktiska nodarbība zināšanu papildināšanai

darbnīca — īpaši iekārtota telpa (piemēram, amatnieka, mākslinieka) darbam; uzņēmums, kur labo vai izgatavo dažādus (parasti sadzīves) priekšmetus

     Interesanti, ka pat valodniekiem seminārs šķiet nepietiekami izteiksmīga workshop atbilsme un ir pat sagudrots jaunvārds darbseminārs. MLVV apgalvo, ka tas nozīmē ‘seminārs, kurā notiek praktiskas nodarbības’, savukārt Tezaurs.lv rakstīts, ka tas no MLVV ir paņēmis darbsemināra definīciju ‘seminārs, kurā notiek intensīvas diskusijas par kādu jautājumu, darbs (nereti grupās) pie kāda projekta’.
     Vēl jāpiebilst, ka arī MLVV, no kurienes ir ņemtas definīcijas, pie šķirkļiem ir jāpieliek poga «Ziņot», lai, piemēram, semināra šķirklī «patstāvīgi» vietā apkaunojoši nerēgotos «pastāvīgi».

Spiedne un spiede

Un vēl no tā paša raksta viena lieta, kas man mūždien aizmirstas.

     spiedne — mašīna, mehānisms, iekārta (kā) apstrādei ar statisku spiedienu (bez triecieniem)
     spiede — ķermeņa deformācija, ko rada spiediens uz šī ķermeņa virsmas

Ar sufiksālo galotni -e mēdz darināt procesu nosaukumus (dzese, krite, slīde u. d. c.). Tādēļ zinātniskajā terminoloģijā, kur sevišķi svarīgi, lai vienas grupas objektu nosaukumi tiktu veidoti ar vienādiem vārdu darināšanas līdzekļiem, termins spiede, ko agrāk lietoja gan procesa, gan rīka nosaukšanai, paturēts tikai procesa apzīmēšanai, bet rīka nosaukšanai izvēlēts atvasinājums ar piedēkli
-n- — spiedne.

     Bet nu tas ir palicis tikai tādā vēlmju līmenī: Termini.gov.lv, kur nu tā kā vajadzētu būt tai zinātniskajai terminoloģijai, ir pilns ar visādām spiedēm, kas ir rīki, piemēram, sulu, vīnogu, augļu, reljefa, eļļas un drukas spiede.

Novecot un novecoties

LLVV abus darbības vārdus ir pasludinājusi par absolūtiem sinonīmiem, tas ir, tiem sakrīt visas četras nozīmes un citu nav.

     novecot, novecoties
     1. Būt tādam, kurā noris dabisks, neatgriezenisks bioloģisks process, kam ir raksturīga, piemēram, vielmaiņas palēnināšanās, uzbudināmības pavājināšanās (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām). Kļūt tādam, kam ir šāda procesa izraisītas ārējas pazīmes. // Pārtraucot augšanu, pakāpeniski zaudēt dzīvotspēju (par augiem, to daļām).
     2. Pakāpeniski kļūt lietošanai, izmantošanai nepiemērotam, nederīgam, arī neizskatīgam. // Neatbilst attiecīgā laikposma modernām lietošanas prasībām. Būt tādam, ko vairs nelieto.
     3. Kļūt tādam, kas savu laiku ir pārdzīvojis, neatbilst attiecīgā laikposma prasībām, uzskatiem.
     4. Kļūt tādam, ko attiecīgā laikposma valodā vairs nelieto.
     LLVV 5. sējums, kurā ir vārdi, kas sākas ar burtu N, ir iznācis 1984. gadā. Bet vēl senākos laikos, proti, 1970. gadā, Valentīna Skujiņa ir centusies nošķirt lietvārdu novecošana un novecošanās nozīmi.

Vārds novecošana vairāk attiecas uz kādu noilgumu (ja laika gaitā kas kļūst vecs), bet novecošanās iespējama arī īsākā laika posmā, ja kādu īpašu apstākļu dēļ attiecīgais objekts vairs neatbilst tam izvirzītajām prasībām. Tā, par kādas ierīces novecošanos var runāt, ja ir izgudrota modernāka ierīce un iepriekšējā atzīta par nelietderīgu, bet par ierīces novecošanu —, ja šī ierīce ilgi darbojusies, tāpēc nolietojusies un vairs nav izmantojama ražīgam darbam.

Starpnieks, nevis vidutājs

Par to kodolīgi uzrakstījis Jānis Kušķis.

Vārdus, kas beidzas ar -tājs, latviešu valodā atvasina tikai no darbības vārdiem, kas paši ir atvasināti ar kādu piedēkli, piemēram, no darbības vārdiem darīt, runāt, vēlēt, vērot ir pareizi darināti lietvārdi darītājs, runātājs, vēlētājs, vērotājs. No citām vārdu šķirām šādus lietvārdus pareizā valodā nedarina.
     Diemžēl bieži manāms aplam darināts vārds vidutājs, par ko ne mazums runāts. Šis vārds nav pareizs tāpēc, ka latviešu valodā nav tam atbilstoša darbības vārda, no kuŗa tas varētu būt atvasināts. Arī agrāk šāda darbības vārda nav bijis. Bet vārds vidutājs ir radies kā krievu valodas vārda посредник kroplīgs atdarinājums.
     Latviešu valodā jau vairāk nekā trīssimt gadu ir pareizs vārds ar to pašu nozīmi, ar ko tagad dzirdams aplamais vidutājs, un šis pareizais vārds ir — starpnieks. Daudzi runātāji šo labo vārdu aizmirsuši un bez vajadzības runā aplamo vārdu vidutājs.

Bet nu Latvijas Nacionālajā terminoloģijas portālā vidutājs, protams, ir. Diez cik tūkstošus rakstiņu varētu uzcept par to, kas Latvijas Nacionālajā terminoloģijas portālā ir tāds, kam tur nevajadzētu būt, un vai no tā varētu būt kāds labums?!

Suka, nevis birste

suka — rīks (tīrīšanai, mazgāšanai u. tml.), kas sastāv no plāksnes, kurā ir iestiprināti samērā tievi (saru, stiepļu u. tml.) elementi, un dažkārt no kāta

Konstantīns Karulis «Latviešu etimoloģijas vārdnīcā» raksta šādi.

Par vārda cilmi izteikti dažādi uzskati. Ticamākais, ka tas ir vienas cilmes ar suķis. Pamatā indoeiropiešu *sǚ-s ‘cūka’ (: avestas hū, latīņu sūs ‘cūka’) atv. *suk- ‘cūka’ (vīr., siev. dz.), ‘sars’ (nek. dz.). Vārds suka bijis nek. dz. dsk., tas formā sakritis ar siev. dz. vsk. un pēc nek. dzimtes izzušanas lietots siev. dzimtē. Sākotnējā nozīme ‘sari’ (dsk.!) –> ‘saru kopums sukāšanai’ –> ‘priekšmets sukāšanai’. Nozīmes pārnesums ‘sari’ –> ‘suka’ valodās ir parasts; sal. vācu Borste (vidusaugšvācu bürst, borst) ‘sars’: Bürste ‘suka’ (vidusaugšvācu dsk. forma); ig. harjas ‘sars’ (< baltu *šaras, no kā latviešu sars): hari ‘suka, suseklis’.

Diemžēl Latvijas Nacionālajā terminoloģijas portālā ir drēbju, neilona un zobu birste un pat neilona birstīte. Nu kāpēc tas ir vajadzīgs?!

Atkal par prievārdiem

Es, protams, gribēju visu vakaru iedziļināties latviešu valodas kultūras jautājumos, bet patiesībā stundām rakņājos pa internetu, lai noskaidrotu, kas tas par putnu. Tomēr neizdevās

Šoreiz īss fragmentiņš no «Latviešu valodas kultūras jautājumu» 16. laidienā publicētā Valentīnas Skujiņas raksta «Atkāpes no normām mūsdienu valodas praksē».

Blakus prievārdiskiem savienojumiem sastopami savienojumi bez prievārda, piemēram, aiziet kājām — aiziet ar kājām, censties visiem spēkiem — ar visiem spēkiem u. c. Taču dažos gadījumos prievārda atmešana atzīstama par kļūdu, piemēram, pareizi jāsaka saņemt piemaksu pie pensijas (nevis «pensijai»), izteikt savu protestu pret veiktajām provokācijām (nevis «provokācijām»), atbilde uz jautājumu (nevis «jautājumam»), teātris sāk biļešu iepriekšpārdošanu pilsoņiem uz izrādēm (nevis «izrādēm»), talcinieki nav skubināmi uz darbu (nevis «darbam»), atsaukties uz aicinājumu (nevis «aicinājumam»). Nepareizi ir teikt «atrodas uz kapitālo remontu», bet gan atrodas kapitālajā remontā. Ne vienmēr pareiza ir prievārda izvēle, piemēram, prievārds no nepareizi lietots teicienā «spriežot no sarunu tēmas», pareizi: spriežot pēc sarunu tēmas. Prievārds no nereti tiek lietots kopš vietā, piemēram, latviešu valodā pareizi ir teikt tā būs pirmā tikšanās kopš N vizītes (nevis «no N vizītes»).

Traction and overrun modes

Ku-kū, tūristi!

Man šķiet, ka es saprotu, kas ir diferenciālis (mehānisms kustības pārnešanai no vienas vārpstas uz divām vārpstām) un diferenciāļa bloķēšana (panāk, lai riteņiem būtu vienāds griezes moments un griešanās ātrums), tāpēc man liekas, ka šeit atbilde ir tikai nebloķēts/bloķēts, nevis procenti. Tādējādi es nespēju pārtulkot frāzi «the dual-clutch transmission versions of the models benefit from the enhancements made to their mechanical locking rear differential: in traction and overrun modes, this achieves locking values of 30 and 37 per cent as compared with 22 and 27 per cent with the manual transmission». Es pat atradu žurnālu ar shēmu, bet gudrāka nekļuvu.

     Es nespēju saprast, kas tie par režīmiem, kuros bloķēšanas vērtības ir procentuālas un atšķirīgas?!
     Uzdevu šo jautājumu gan LZA Terminoloģijas komisijas Spēkratu terminoloģijas apakškomisijas vadītājam Dr. habil. sc. ing. Jurim Gunāram Pommeram, gan kolēģiem forumā ProZ.com, bet neviens nav atbildējis. Nekā neatrisināta problēma man ir pirmo reizi. Es domāju, ka tomēr būtu jāsaņemas un jāapklaušinās latviešu automobilistu forumos.

Gridded ion thruster

Zilie gnu

Kad kādai entitātei angliski ir dots aprakstošs nosaukums, piemēram, nevis rīve, bet rokas mehāniskā smalcināšanas ierīce, tad latviski bieži vien ir liela vēlme tulkot šos nosaukumus vārdu pa vārdam, lai gan jaunais vārdu savirknējums neraksturo entitāti pēc būtības.

     Piemēram, klients bija pārliecināts, ka gridded ion thruster latviskā atbilsme ir režģotais jonu dzinējs. Man kaut kā šķita, ka jau angliski tas īsti neko nepasaka, tāpēc sāku apvaicāties visriņķī, kā to labāk nosaukt latviski. Protams, nevienam nav man jāpalīdz pelnīt, tomēr gribas domāt, ka skaidri saprotama latviešu terminoloģija ir mūsu kopējā rūpe.
     Pirmām kārtām vērsos pie Ilgoņa Vilka, kam ir pašam sava astronomijas terminu vārdnīca.
     — Tulkošanas nolūkā no angļu valodas latviski man būtu jāzina, kā latviski saukt «gridded ion engine» un pat visu garo nosaukumu kopumā «Gridded Ion Engine Standardised Electric Propulsion Platform». Sakiet, lūdzu, vai varat man pateikt, kā pareizi, vai ieteikt kādu avotu, kur to meklēt?
     — Varbūt «režģa jonu dzinējs»?
     — Liels paldies par atbildi! Es uzrakstīju «režģotais jonu raķešdzinējs» (lai nebūtu «režģa jonu») un «režģotā jonu raķešdzinēja standartizēta elektriskās spēkiekārtas platforma». Sakiet, lūdzu, vai tas ir kaut cik pareizi? Vispār man nepatīk, ka «gridded ion engine» tiek tulkots vārdu pa vārdam, nevis pēc būtības, bet vai tur var kaut ko darīt?
     — Jā, «režģotais» bija mans otrais variants.
     StarSpace.lv forumā diskusijā iesaistījās tikai Kobalts.
     — Sakiet, lūdzu, kā «gridded ion thruster» saucas latviski? Vikipēdijā ir jonu dzinējs, bet nesaprotu, kā to «gridded» loģiski pievienot.
     — «Grid» vakuumelektronikas ierīcēs ir tīkla/režģa vadības elektrods(-i), analoģijā ar iekšdedzes dzinēju — droseļvārsts. Iekš «gridded ion thruster» šie tīkli/režģi ar savu elektriskā potenciāla atšķirību joniem iedod papildu paātrinājumu. Savdabīga forsāžas kamera (afterburner) anoloģijā ar turboreaktīvo dzineju. Burtiskais latviskojums būtu — tīklots, režģots. Izklausās ne pārāk episki…
     — Paldies par atbildi! Es tieši domāju, ka režģots īsti neko nepasaka, kaut kā vajadzētu tos elektrodus pieminēt… vai papildu paātrinājumu. Cerēju, ka kāds jau ir izdomājis, kā latviski labāk.
     — Ticiet man, 99 % ASV redneku «gridded ion thruster» arī neizsaka absolūti neko! ;) Bet nācija ecē kosmosa āres visas planētas priekšā!
     Laikam uz precizitāti un nepārprotamību ir orientētas tikai sievietes, jo observatorijas «StarSpace» īpašniece Anna Gintere uz manu paskaidrojumu, kāpēc vēlos reģistrēties forumā, atbildēja īsi un skaidri.

Varbūt jonu dzinējs ar elektronu sietu (režģi), jo tas ir kā lādēts 2 slāņu režģis, kuram ejot cauri, pozitīvi lādētie joni tiek vispirms atfiltrēti un tad paātrināti.

Dofamīns, nevis dopamīns

Balodis no filmām

Tieksme abreviēt un veidot gramatiski jocīgus hibrīdvārdus pie laba gala nenoved. Zāļu valsts aģentūrā ir dopamīna hidrohlorīds, bet Vikipēdijā tomēr kāds ir skaidri uzrakstījis, kāpēc tā sanācis.

Dofamīns (bieži dēvēts arī par dopamīnu) ir kateholamīnu grupas viela, kam ir nozīmīga loma dzīvnieku psiholoģiskajos procesos. Dofamīns ir radniecisks pirokatehīna (katehola) atvasinājumam dihidroksifenilalanīnam (DOFA; angliskais saīsinājums DOPA). To ķīmiski var uzskatīt par DOFA, kas zaudējis karboksilgrupu, t. i., ir aminoskābei atbilstošais amīns — no tā cēlies nosaukums «dofamīns».

Legitimate

Mērkaķis no filmām

Šķiet, bieži netiek ņemts vērā, ka svešvārdam leģitīms latviešu valodā ir tikai viena nozīme ‘likumīgi atzīts, atbilstošs likumam’, taču īpašības vārda (ir arī darbības vārds) legitimate atbilsmes latviešu valodā ir 1) laulībā dzimis; 2) likumīgs, for legitimate purposes — likumā paredzētajam nolūkam; 3) pareizs, pamatots; legitimate reason — attaisnojošs iemesls.

Aktivitāte un notikums, kā arī pasākums un sarīkojums

Sosusvleja

Activity un event nozīme latviešu valodā pilnīgi nepārklājas ar lietvārdu aktivitāte un notikums nozīmi.

     Lietvārdu aktivitāte parasti izmanto vienskaitlī, jo tas nozīmē ‘aktīva darbība, rosīga, enerģiska rīcība; rosme’, tāpēc angļu activities parasti tulko ar darbības, bet lietvārds activity var būt arī nodarbošanās vai pasākums. Nu un nodarbošanās var būt arī nodarbe.
     Savukārt event atbilsmes ir gadījums, notikums; rezultāts, iznākums; (sabiedrisks) pasākums; sacensības (kādā noteiktā sporta veidā).

notikums — 1) norise, darbība, to kopums, arī situācija, kas ievērojami pārmaina, ietekmē kā stāvokli, procesu; 2) ievērojams fakts, izcila, nozīmīga parādība

     Nedrīkst aizmirst, ka daudzi pasākumi ir sarīkojumi, kas tā arī ir jāsauc.

pasākums — vairāku vai daudzu cilvēku organizēti veikts (parasti sabiedriski nozīmīgs) darbību kopums kāda mērķa sasniegšanai
sarīkojums — sabiedrisks pasākums (parasti ar īpaši izstrādātu programmu, tematisku ievirzi), kas noris, cilvēkiem (piemēram, kāda kolektīva locekļiem, interesentiem) pulcējoties vienkopus klubā, kultūras namā u. tml.

Vēl par uz

Akrobātērglis

Aizrakstīju valodas konsultācijām.

     Vai ir pareizi rakstīt «Pieteikties uz konsultāciju»? Man aizrāda, ka ar prievārdu ir rusisms, bet pareizi būtu «Pieteikties konsultācijai», taču man tieši tas šķiet nepareizi. Līdzīgi arī «noskaņoties uz mierīgu atpūtu» vai «noskaņoties mierīgai atpūtai»?
     Un saņēmu šādu atbildi. Neko nelaboju, tikai nomainīju pēdiņas.

Citu valodu ietekmē prievārda «uz» lietošana latviešu valodā ir paplašinājusies, tomēr jāievēro zināmi ierobežojumi. Latviešu valodā prievārdiskajiem savienojumiem ar «uz» nav raksturīga nolūka nozīme, piemēram, nevis «iesniegt uz izskatīšanu», bet «iesniegt izskatīšanai». Šādos gadījumos galvenokārt lietojamas konstrukcijas ar datīvu. (Sk. Skujiņa, V. Latviešu valoda lietišķajos rakstos. Rīga : Zvaigzne ABC, 2014, 74., 76. lpp.) 
     Darbības vārdu «pieteikties» pamatā lieto ar datīvu («pieteikties stipendijai») vai lokatīvu («pieteikties darbā», «pieteikties korī»), tāpat arī sastopams lietojums ar prievārdu «pie»: «pieteikties pie ārsta». 
     Savukārt ar vārdu «konsultācija» nereti sastopams priedēklis «uz», piemēram, «ierasties uz konsultāciju». 
     Iespējams, tieši tāpēc lietojums «pieteikties uz konsultāciju» un «noskaņoties uz mierīgu atpūtu» sastopams gana bieži. Turklāt prievārds «uz» ‘norāda darbības, norises mērķi, nolūku, arī rezultātu’, piemēram, «gatavoties uz zveju», «aicināt uz deju», «ierasties uz viesībām». 
     Pamatā mēs ieteiktu rakstīt «pieteikties konsultācijai» un «noskaņoties mierīgai atpūtai», taču arī lietojums ar prievārdu «uz» nebūtu uzskatāms par aplamu.

DIY

Where did you find happiness? I've been searching for it everywhere. — I created it myself.

«Microsoft» terminologi ir gājuši vieglāko ceļu, un viņiem DIY (the hobby or process of constructing and repairing things oneself) atbilsme ir «Dari pats», jo nu tā jau ir tikai kaut kāda tur kategorija. Interesanti, ka parastā angļu–latviešu vārdnīcā nav do-it-yourself, bet ir do-it-yourselfer — meistars (mājas darbos). Savukārt Termini.gov.lv ir do-it-yourself ar atbilsmi pašrocīgs darbs.
     DIY sakarā ļoti noderīgs ir īpašības vārds paštaisīts — ‘tāds, kas ir izgatavots, izveidots mājas apstākļos, mājsaimniecībā; tāds, kas ir kāda paša izgatavots’. Es izmantoju arī īpašības vārdu pašdarināts — ‘tāds, kas ir darināts mājas apstākļos, mājsaimniecībā’, lietvārdu pašdarinājums — ‘tas, kas ir darināts mājas apstākļos, mājsaimniecībā’ un lepnā vientulībā arī pašdarinātu darbības vārdu pašdarināt, jo nu kaut kā atbilstošus darbības vārdus gan nekur nemanīju, bet vajadzība ir.
     Tāpat jāņem vērā, ka rokdarbi nav tikai izšūšana, adīšana vai tamborēšana, bet gan visdažādāko ‘izstrādājumu darināšana (parasti ar rokām), piemēram, no tekstilmateriāliem, ādām; attiecīgais lietišķās mākslas veids’.

     Savukārt paštaisīti alkoholiskie dzērieni laika gaitā ir dabūjuši savu apzīmējumu pašdarīts (nevis pašdarināts) — ‘tāds, kas ir gatavots mājas apstākļos, mājsaimniecībā (parasti par alkoholisku dzērienu)’.

Covid-19 valoda: avīze

No fotofilmas

Kad mēdekļi sāka taurēt, ka Vakcinācijas projekta birojs izdos avīzi, nosūtīju turienes komunikatorēm CV, jo protu vairākus laikrakstu sagatavošanas darbus. Atbilde pienāca tajā pašā dienā.

«Tas diemžēl ir domāts tikai kā vienreizējs (izcēlums mans) izdevums, kurš taps lielākoties no jau gataviem materiāliem par vakcīnu darbības mehānismu, sagaidāmajām organisma blakusreakcijām pēc vakcinācijas, vakcinācijas procesu un biežāk uzdotajiem jautājumiem un atbildēm. Materiāls taps sadarbībā ar Veselības ministrijas padotībā esošo iestāžu esošo komunikācijas speciālistu un ekspertu iesaisti un atbalstu.»

     Nu jā, bet tad tas iespiedums nav avīze, jo avīze ir seriālizdevums, kas iznāk ar nelieliem intervāliem un sniedz jaunāko informāciju par aktuāliem notikumiem, parasti ar komentāriem.

Var neapsaukāties, bet problēma paliek

Okavango delta

Sākumā domāju, ka lietvārds homofobija (lat. homo — ‘cilvēks’, gr. φόβος — ‘bailes, nepatika’ (kā zināms, ir vairāki fobiju apzīmējumi ar latīņu pirmo daļu)) ir modīgs sinonīms lietvārdam mizantropija, taču internets mani apgaismoja, ka patiesībā jēdzienu homophobia (ang. homo — slengā ‘homoseksuālis’ (kas savukārt cēlies no gr. ὁμός — ‘tāds pats, vienāds, līdzīgs’ un lat. sexus — ‘dzimums’), gr. φόβος — ‘bailes, nepatika’) 60. gadu beigās–70. gadu sākumā ir ieviesis amerikāņu psihologs Džordžs Veinbergs, lai apzīmētu naidīgumu pret homoseksualitāti. Kaut gan šis jaunvārds bieži tiek dēvēts par terminu, daudzi jau ir norādījuši, ka tas ir pārāk nezinātniski veidots, lai pretendētu uz vietu zinātnē. 

     Arī latviešu valodniekiem jau pasen ir bijis jāatbild uz jautājumu «Cik korekti ir lietot vārdus homofobija un homofobs? Vārdu homofobija var saprast kā bailes no līdzīgā/tāda paša un bailes no cilvēkiem, tātad no etimoloģijas viedokļa šis vārds ir aplams!»

«Mūsdienu grieķi (ar mūsdienu saprotot apmēram divus gadu tūkstošus) šos vārdus izrunā omofils, omofobs, jo raksta bez dvesmas skaņas (h) un to arī neizrunā. Ja mēs rīkotos atbilstoši jaungrieķu izrunas variantam, nebūtu jucekļa ar latīņu cilvēku — homo. 
     Vai piedāvāsim pēkšņi latviešiem teikt omoseksuālis, omofobija?»

     Nē, nē, nē, nekādā ziņā, saka latviešu valodnieki.

«[Homofobija] nav vienīgais vārds, kura nozīme atšķiras no etimoloģiskā skaidrojuma vai tieša tulkojuma. 
     Homofobija un homofobs nav latviešu valodas termini, un ar šādu nozīmi un izrunu tie eksistē arī citās valodās, tāpēc diez vai latviešiem izdotos pārliecināt par attiecīgo pareizrakstību vai izrunu lietotājus Latvijā, kur nu vēl Eiropā vai pasaulē! 
     Šādi un tamlīdzīgi jautājumi valodās eksistē, taču ne vienmēr tie ir atrisināmi, kā tas ir arī šajā gadījumā. Mākslīgi radīt terminu un ar varu lauzt nostiprinājušos tradīciju nav iespējams.»

     Taču ne viss ir tik slikti. Internetā latviešu avotos izdevās atrast pāris omonīmijas. Tā ka kāds tomēr piedomā pie grieķu valodas.

Lieciet mieru arī skaitam!

Namiba tuksneša putniņi pirmie pamanīja, ka mums ūdenskrāns pil

Aizrakstīju valodas konsultācijām.

     Sakiet, lūdzu, vai latviešu valodā ir vārds «toskait»? Neatrodu nevienā vārdnīcā, bet varbūt slikti meklēju? Ja tomēr ir, pie kuras vārdšķiras tas pieder un kāda ir tā nozīme?
     Saņēmu atbildi.

«Kā liecina latviešu valodas vārdnīcas, gramatikas u. c. līdzīgi latviešu valodas avoti, latviešu valodā nav fiksēts vārds toskait. Ir vārdu savienojumi tai skaitā, tajā skaitā, to skaitā. 
     Vārds toskait pēdējā laikā parādījies valodas praksē un, visticamāk, radies, darinot pēc apstākļa vārda tostarp parauga no minētā vārdu savienojuma to skaitā. Šis apstākļa vārds uzskatāms par okazionālu darinājumu ar tādu pašu nozīmi kā vārdu savienojumam to skaitā. Tas guvis diezgan plašu izplatību, ko, šķiet, sekmē izmantojums populāros plašsaziņas līdzekļos, piemēram, televīzijas raidījumā “Panorāma”. 
     Latviešu valodā ir līdzīgi darināti apstākļa vārdi ar laika nozīmi, piemēram, tobrīd, todien, togad, tolaik.»

     Esmu par to jau rakstījusi, ka skaits ir noteikts skaitlisks kopums, tāpēc frāze «mēs veiksim dažādus pasākumus, to skaitā reklāmas kampaņu» ir aplama, lai kā to skaitu grozītu, bet frāze «nomira pieci slimnieki, to skaitā infektologs» ir pieņemama.

Jau iepriekš pateicos, ja vairs nepiesiesities katram vārdam!

Liels un smags, bet tik un tā lido

Ik pa laikam dažādās variācijās šur un tur uzpeld šī doma.

«Par visai nepatīkamu tradīciju kļuvusi no angļu valodas aizgūtā frāze Jau iepriekš paldies! (Thanks in advance!). (..) Paldies par ko? Par to, ka vēl neesat atbildējis vai, iespējams, atbilstīgi kompetencei neesat pareizais adresāts un nemaz nevarat palīdzēt? Tāpēc nepateiksimies par visu jau iepriekš, jo nekas jau nav vēl izdarīts!»

     No diskusijām internetā spriežu, ka no angļu valodas ir ievazāta tieši ļaunprātīga zemteksta vai stulbuma meklēšana vienkāršā pieklājības frāzē, kas pastāv ļoti daudzās valodās. Piemēram, es lietoju šīs frāzes variantu «Jau iepriekš pateicos!» pēc krievu «заранее благодарю» parauga. Kāpēc? Tāpēc, ka nekas nav ne universāli slikts, ne labs. Arī iepriekšējai pateicībai ir vieta valodā un dzīvē.
     Piemēram, es regulāri vacapā lūdzu ģimenes ārsti izrakstīt zāles hroniskam slimniekam. Vai ar «Labdien!» iesāktas ziņas nobeigumā pietiktu ar «Visu labu!», jo galu galā zāļu izrakstīšana ir ģimenes ārstes darba pienākums? Vai pietiktu ar strupu «Paldies!»? Vai vajadzētu rakstīt atsevišķu pateicības ziņu pēc zāļu saņemšanas, kas nav zināms, kad notiks, jo līdz tuvākajai aptiekai ir 15 kilometru (un atkal — es taču pateicos tieši par izrakstīšanu)?
     Kā jau var noprast, man neviens no šiem variantiem nešķiet labāks par iepriekšēju pateicību. Dažkārt pieklājības frāzi «Jau iepriekš pateicos!» izmantoju arī e-sarakstē ar valsts un pašvaldību iestādēm, kam tāpat ir pienākums kaut ko darīt vai atbildēt, bet kur pēc rīcības pateicība veicēju var arī nesasniegt e-pasta adreses konfigurācijas dēļ. Sākumā citētajā rakstā ir arī aicinājums nebūt pārspīlēti pieklājīgiem, bet man šķiet, ka tas nemaz nav iespējams — svešiem ļaudīm būtu jābūt savstarpēji ļoti pieklājīgiem, un tas ir tikai normāli.

Sesks un bebrs

Vēlreiz mans iemīļotais nebebrs

Cik labi, ka nestrādāju par tulci. Lai gan atziņa, ka neprotu pareizi runāt latviski, ir mazliet aizvainojoša, tomēr es tiešām varu pateikt [sæsks], bet nevaru pateikt [bæbrs]. Kas par vainu?

«Arvien biežāk dzirdama normai neatbilstoša vārda bebrs izruna — platā patskaņa [æ] vietā dzirdams šaurais patskanis [e]. Kļūdaina ir arī salikteņa bebrāda izruna. Latviešu literārās valodas norma nosaka, ka 1. deklinācijas lietvārdos (vsk. nom. ir galotne -s) visās formās saknē ir platais patskanis [æ], piemēram, tēvs, tēva, tēvam, tēvu, tēvā, tēvi, tēviem, tēvos; sesks, seska, seskam, sesku, seskā, seski, seskiem, seskos. Arī vārds bebrs ir jāizrunā ar platu patskani [æ], piemēram, bebrs [bæbrs], bebra [bæbrɑ], bebram [bæbrɑm].»

E-laseklis vai e-lasīklis?

Kudu

Skaidrs, ka e-reader (an e-reader, also called an e-book reader or e-book device, is a mobile electronic device that is designed primarily for the purpose of reading digital e-books and periodicals) NAV e-lasītājs (aptuveni pusotrs miljons «Google» meklēšanas rezultātu un pat šķirklis Termini.gov.lv), jo ar piedēkli -āj- atvasina darītāju, augu un vietu nosaukumus.

     Internetā sagrābstīju, ka šo nepareizību nesekmīgi cenšas novērst jau sen. 

Ir piedāvāts diezgan daudz variantu, no kuriem man uzmanības vērti šķiet 

e-lasīklis (aptuveni 214 «Google» rezultātu), grāmatdators (145) un 

e-laseklis (42).
     Grāmatdators liekas tā kā drusku par lepnu, savukārt no gramatikas viedokļa, kad no darbības vārdiem ar nenoteiksmes izskaņu -īt atvasina priekšmetu nosaukumus ar piedēkli -kl-, tad pirms šī piedēkļa var nostāties gan e, gan ī. Līdzīgi iepriekš piesaistītā raksta autoram vērsos pie Rīgas Latviešu biedrības valodniecības nodaļas sēžu protokoliem (1933—1942), un man iekrita acīs kāda cita profesora Endzelīna atbilde par pareizu priekšmetu nosaukumu veidošanu.

«Kā pareizāk: „skaitekļi”, „skaituļi”, „skaitīkļi”, „skaitīklas”? Atb.: tā kā dažādu rīku vārdus latvieši mēdz palaikam darināt ar piedēkļiem, kuŗos ir skaņu kopa -kl-, tad par labākajām formām jāatzīst: „skaitīkļi”, „skaitīklas” vai „skaitekļi”. Tā kā par visizplatītāko jāatzīst „skaitekļi”, tad arī paturams šis vārds.»

     Runājot par skaitekļiem, nekad tos citādi neesmu saukusi kā par skaitāmajiem kauliņiem. Savukārt runājot par e-reader, no vienas puses, it kā būtu vienalga, jo šīs ierīces vairs nav tik populāras kā kādreiz, bet, no otras puses, netrūkst citu datu lasāmierīču, kam varētu noderēt īss un skaidrs nosaukums lasīklis vai laseklis.

Guilty pleasure

Merry crisis and a happy new fear!

Tik ļoti ievajadzējās guilty pleasure atbilsmi latviski mūsdienu nozīmē, ka apvaicājos tulkotāju forumā. Ar balsu vairākumu uzvarēja slepenais prieciņš, lai gan īsti nepiekrītu, jo kas gan tur slepens, ja gandrīz galvenais ir tieši palielīties ar tāda prieciņa esību. Tad jau drīzāk slēpjamais prieciņš, ja paliek pie tā, ka kāds vispār interesējas un izvērtē citu prieciņus. 

     Tika piedāvāts arī veclaicīgais grēcīgais prieciņš, bet tas nevarēja uzvarēt, jo cenšos izvairīties no reliģiskas leksikas ārpus šīs jomas tekstiem. Tomēr šis piedāvājums pamudināja apdomāt, vai piemērotāka guilty pleasure atveide latviski nebūtu netiklais prieciņš, lai gan netikls nozīmē ‘tāds, kam trūkst kāda, parasti darba, tikuma’ tiek attiecināts uz personām, nevis kaut kādām citām entitātēm. Tad varbūt izlaidīgais prieciņš? Vai vienkārši apkaunojošais prieciņš? Nu vēl no piemērotiem sinonīmiem paliek necienīgais prieciņš un nepiedienīgais prieciņš.

Buon appetito! = Labu ēstgribu!

Namībija

Lai būtu viegli uzmest aci, ja rodas tāda vajadzība, saīsināju par alfabētisku sarakstu tabulas un vēl šo to no Baibas Bankavas raksta «Vērojumi un ieteikumi par itāļu ēdienu un dzērienu nosaukumu atveidi latviešu valodā», kas publicēts 10. populārzinātnisko rakstu krājumā «Valodas prakse: vērojumi un ieteikumi».

aceto balsamico (vsk.) —> balzametiķis

antipasto (vsk.), antipasti (dsk.) —> uzkodas

arancino (vsk.), arancini (dsk.) —> arančīni

barista —> kafijas meistars

bruschetta (vsk.), bruschette (dsk.) —> brusketa

cannellone (vsk.), cannelloni (dsk.) —> kannelloni

cappuccino (vsk.) —> kapučīno

carpaccio (parasti vsk.) —> karpačo

ceci (zuppa di) (parasti dsk.) —> aunazirņu jeb turku zirņu zupa

ciabatta (vsk.), ciabatte (dsk.) —> čabata

conchiglie (dsk.) —> konkilje

cottoletta (vsk.), cottolette (dsk.) —> karbonāde, Vīnes šnicele

crostino (vsk.), crostini (dsk.) —> baltmaizes grauzdiņi

espresso (vsk.) —> espreso

farfalline (dsk.) —> farfallīne

focaccia (vsk.), focacce (dsk.) —> fokača

fusilli (dsk.) —> fuzilli

gnocco (vsk.), gnocchi (dsk.) —> klimpas (njoki (paralēlformas ņjoki, ņoki))

gorgonzola (vsk.) —> gorgondzola

grissino (vsk.), grissini (dsk.) —> grisīni

lasagna (vsk.), lasagne (dsk.) —> lazanja

linguine (dsk.) —> lingvīne

mascarpone —> maskarpone

minestrone (parasti vsk.) —> dārzeņu zupa

mozzarella (vsk.), mozzarelle (dsk.) —> mocarella

mozzarella di bufala —> bifeļpiena mocarella

orata (vsk.), orate (dsk.) —> dorāde, dorāda

pancetta (vsk.) —> pančeta

panna cotta (vsk.) —> vārīts saldkrējuma krēms

parmigiano (vsk.) —> Parmas siers, parmidžāno

pecorino (vsk.) —> pekorīno

penne (dsk.) —> penne

polpetta —> kotlete

prosciutto —> šķiņķis

prosciutto cotto —> tvaicēts šķiņķis

prosciutto crudo —> vītināts šķiņķis

raviolo (vsk.), ravioli (dsk.) —> ravioli

ricotta (vsk.) —> rikota

risotto (parasti vsk.) —> rizoto

ristretto (vsk.) —> ristreto

rucola (vsk.) —> rukola, rukolu salāti

scamorza (vsk.) —> skamorca

spaghetti (dsk.) —> spageti

tagliatelle (dsk.) —> taljatelle

tiramisù (vsk.) —> tiramisu

tortellini, tortelli (parasti dsk.) —> tortellīni, tortelli

tortellini alla panna —> tortellīni saldkrējuma mērcē
zucchina (vsk.), zucchine (dsk.) —> cukīni

Covid-19 valoda: maska, es jūs pazīstu

Čobē

Vietnē Tezaurs.lv svešvārdam «maska» ir dotas 11 nozīmes, tāpēc nepārsteidz, ka, runājot par mutes un deguna aizklāšanas maskām, visu laiku it kā precizēšanai piešaujas klāt lietvārds ģenitīvā «sejas», lai gan nekādas vajadzības pēc tā nav: lietvārda «maska» ceturtā nozīme (un MLVV pat otrā nozīme) ir ‘speciāls sejas aizsegs vai pārklājs’.
     «Sejas maska» nav tikai sarunvalodisks niķis. No PTAC pamatīgā raksta par elpceļu aizsardzības līdzekļiem Covid-19 laikā uzzināju, ka ir pat valsts standarts «Medicīniskās sejas maskas», lai gan pietiktu ar «medicīniskās maskas». Vēl šis raksts mani apgaismoja, ka nemedicīniskās maskas ir dēvējamas par higiēniskajām maskām.

Covid-19 valoda: iekškārta un ārkārta, stāvoklis un situācija

Ārkārtējs notikums — satikām tuksneša ziloņus

Pirmkārt, nevienā parastā latviešu valodas vārdnīcā nav lietvārdu «iekškārta» un «ārkārta», ko mēdz lietot attiecīgi nozīmēs ‘iekšējā kārta’ un ‘ārējā kārta’, lai gan īstas vajadzības pēc salikteņa te nav.
     Otrkārt, Latviešu literārās valodas vārdnīcā nav vārda «ārkārtas». Tas parādās Mūsdienu latviešu valodas vārdnīcā un līdz Tezaurs.lv ar vēl divu vārdnīcu palīdzību ir ieguvis plašu aprakstu.

ārkārtas nelokāms lietvārds, ģenitīvenis; īpašības vārda nozīmē, sieviešu dzimte 
     Tāds, kas notiek ārpus parastās secības, kārtības. 
     Ārkārtas stāvoklis — ārkārtēju apstākļu kopums, kādos atrodas valsts vai tās teritorijas daļa, kā arī iedzīvotāji dabas katastrofu, stihisku nelaimju, epidēmiju un karastāvokļu gadījumā un ko izsludina saskaņā ar valsts Pamatlikumu vai ar likumu pilnvarota valsts institūcija, ieskaitot militāro vadību. 
     Ārkārtas vēlēšanas — vēlēšanas ārpus parastā vēlēšanu laika.

     Turklāt Termini.gov.lv uz vārdu «ārkārtas» atsaucas 105 termini, ārkārtas situāciju ieskaitot.
     Treškārt, īpašības vārds «ārkārtējs» ir visur, tostarp Tezaurs.lv.

ārkārtējs īpašības vārds 
     Pilnīgi neparasts, negaidīts, neparedzēts; vēl nebijis, nepiedzīvots. 
     // Tāds, kas notiek ārpus kārtas, neparastā veidā vai laikā; tāds, kas paredzēts īpašam nolūkam. 
     Ārkārtējais stāvoklis — īpašs valsts pārvaldes režīms, kad tiek ierobežotas valsts iedzīvotāju tiesības pārvietoties, rīkot mītiņus un demonstrācijas, pastiprināta valsts iestāžu un stratēģiski svarīgu objektu apsardze. 
     Ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks — diplomātiskā pārstāvja augstākā diplomātiskā klase starptautiskajās tiesībās, rangs.

     Termini.gov.lv gan ir tikai četri termini, kas atsaucas uz «ārkārtējais» (ārkārtējais vēstnieks, ārkārtējais stars, ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks, ārkārtējais un pilnvarotais ministrs), un seši, kas atsaucas uz «ārkārtējā» (ārkārtējā sesija, ārkārtējā sēde, izmantošana ārkārtējā situācijā, lielā jeb ārkārtējā avārija, personu pārvešana ārkārtējā situācijā, ārkārtējā apspriede par vides aizsardzību un transportu).
     Ceturtkārt, lietvārda «stāvoklis» viena no trešajām nozīmēm ir ‘valsts varas noteikts režīms, kārtība (valstī, kādā tās teritorijā)’. Savukārt lietvārdam «situācija» ir tikai viena nozīme ‘apstākļu kopums, kas (parasti) tieši ietekmē ko, iedarbojas uz ko’.
     Tā ka īsti nesaprotu, kāpēc Ministru kabinets ir izsludinājis tieši ārkārtējo situāciju, nevis stāvokli.

PS. RIP Termini.lza.lv. Paldies, ka saites pāradresējas, kā arī par Digitalis.lv, jo, ak dies, cik neparocīga ir Termini.gov.lv.

Voks ir trauks, nevis ēdiens

Bangkokā

Esmu labojusi neskaitāmas ēdienkartes, bet neesmu bijusi nevienā attiecīgajā restorānā. Tāpat esmu informēta, ka Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2017. gada 13. septembrī nolēma par voku saukt vokpannā gatavotu ēdienu, taču neaizdomājos, cik tas absurdi, un turpināju lietot šos vārdus šajās nozīmēs, līdz šomēnes nonācu divās voku ēstuvēs Rīgā un sapratu, cik stulbs ir bijis šis lēmums.
     Pasūtīšana nekā neliecināja par tuvojošos katastrofu: varēja izvēlēties trīs daļas (pamatu, mērci un piedevu), no kā sastāvēs mans ēdiens. Es izvēlējos cūkgaļu saldskābā mērcē ar rīsiem. Kad saņēmu ēdienu, biju pilnīgi satriekta: tā bija bļodiņa mērcē iemaisītas rīsu biezputras ar gaļu. Un pasniedzējs vēl gādīgi apvaicājās, ko es gribēšu: irbulīšus vai dakšiņu. Ak dies, nu biezputru es parasti ēdu ar karoti.
     Tajos kopumā aptuveni desmit gados, kad mani baroja vairāku Āzijas valstu sabiedriskā ēdināšana, nebiju piedzīvojusi, ka rīsi netiek pasniegti atsevišķi. Jā, ir arī ēdieni, kur rīsos kaut ko iemaisa, bet tad jau nosaukumā ir pateikts, ka tā būs. Un Āzijā, ko pazīstu, voku sabiedriskajā ēdināšanā galvenokārt izmanto pamatēdiena (bez piedevas) gatavošanai uz straujas uguns, čakli maisot, vai produktu slīcināšanai pārmērīgi lielā daudzumā karstas eļļas (slavenā taukvāre). Un neviens ēdiens netika saukts par voku tāpēc, ka gatavots vokā.
     Piemēram, Vikipēdija gan zina, kas ir voks un ko ar to dara.

«A wok is a round-bottomed cooking pot [nevis panna — S. K.], originating in China. (..) Woks are used in a range of Chinese cooking techniques, including stir frying, steaming, pan frying, deep frying, poaching, boiling, braising, searing, stewing, making soup, smoking and roasting nuts.»

     Tātad vokā var gatavot visu ko, un gatavais ēdiens ir vokā pagatavots kontrētais kaut kas jeb konkrētais kaut kas ķīniešu gaumē.

Insider = iekšnieks

Iekšnieks

Lai gan jebkurā angļu–latviešu valodas vārdnīcā apgalvots, ka insider latviski nozīmē ‘1) (grupas, organizācijas) loceklis; savs cilvēks; 2) labi informēts cilvēks’, bet akadēmiskajā terminu datubāzē AkadTerm norādīts, ka insider ir ‘noslēpumu zinātājs; insaiders; noslēpumu glabātājs’, jāteic, ka ir diezgan grūti šos aprakstus praktiski izmantot tulkojumos, tāpēc man iepatikās tajā pašā AkadTerm minētā termina insider threat tulkojumā izmantotais iekšnieks.
     Mīlenbaha un Endzelīna latviešu valodas vārdnīcā dotā iekšnieka atbilsme ir der Insasse un piemērs ir «daži nuo laivas iekšniekiem pazuda ūdenī».
     Savukārt Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas 2013. gada 10. decembra sēdē izskanējušais piedāvājums par iekšnieku saukt occupant (jebkuru personu, kas atrodas transportlīdzeklī) netika atbalstīts.
     Taču Tezaurs.lv, atsaucoties uz K. Mīlenbaha Latviešu valodas vārdnīcu, ko rediģējis, papildinājis un turpinājis J. Endzelīns (1923–1932), ir publicējis iekšniekam pavisam citu nozīmi — ‘iekšējā pasaule’, bet nu izskatās, ka ir pārķertas rindiņas, jo norādītajā avotā nekas tāds nav atrodams.

Daži veci jaunumi

Ieplaka

No «Latviešu valodas kultūras jautājumu» 18. laidiena izrakstīju dažus reti vai nemaz lietotus terminus, kas šķiet nepelnīti aizmirsti.

masisks — tāds, kas attiecas uz masu; masiskais ūdensizspaids

pieturis — metāla stienis, koka līste, trose, siksna v. tml., pie kā pieturas, virzoties augšup vai lejup; trapa р.; vagona kāpņu p.

tilpība (nevis tilpums) — kuģim — spēja ietilpināt noteiktu daudzumu (kaut kā); ietilpība; kravtilpība; pasažiertilpība; konteinertilpība

riesums (metastāze) — slimības ierosinātāja (mikroba, audzēja, šūnas) vietas maiņas rezultātā radies sekundārs slimības perēklis

padube (nevis šīberis) — gultā liekams trauks slimnieka dabisko vajadzību izdarīšanai

pleicība — vietumējs apmatojuma trūkums; pleicības ārstēšana

treme (nevis atgrūšana) — orgānu un audu pārstādīšanā — process, kurā saņēmējorganisms saārda pārstādītos audus un mēģina tos izgrūst

PS. Esmu izaugusi

Lepns putns

un vēl mazliet pāraugusi Latviešu valodas ekspertu komisiju un valodaskonsultacijas.lv: jau kādu laiku post scriptum abreviēju bez punkta aiz katra vārda pirmā burta, bet lieku to tikai teikuma beigās, kas sastāv no šī saīsinājuma PS, tieši tāpat, kā tas tiek darīts ar citām abreviatūrām no vārdu pirmajiem burtiem, izņemot personvārdu iniciāļus, no kā abreviatūru neveido.
     Galu galā tāpat pie epistulārā žanra (un te nu jums jāuzzina, ja tas vēl nebija noticis, ka epistolārs vairs nav modē) piederīgo abreviatūru RSVP gandrīz nekur vairs neredz pierakstītu ar punktiem, pat ne vārdnīcās, kur PS ir ar punktiem.
     Interesanti, ka, lai gan tikai kā variantu, normālu abreviēšanu māca arī skolā. Vienīgi savādi, ka citātā biju spiesta dzēst komatu aiz vārda uzrakstīšanas. Kā tas var būt, ka mācību materiālus sastāda persona, kura vispār iedomājās to tur ielikt, un nebija neviena, kas to laikus pamanītu!?

«Ja pēc vēstules uzrakstīšanas prātā ienācis kaut kas nepateikts, tad vēstules beigās var rakstīt piebildi, to apzīmējot ar lielajiem burtiem P. S. vai PS (no latīņu valodas «post scriptum» — «pēc uzrakstītā»).»

     Vēl interesantāk, ka PS jau sen raksta pat dzeltenā prese.

«— Kāpēc izrādes nosaukumā ir vārdi post scriptum?
— Jo to PS vienmēr var pielikt klāt un smagas lietas padarīt vieglākas, bet skaistas — vēl skaistākas. PS. Es tevi mīlu. PS. Ko tu dari rīt? PS. Nedusmojies…»

     Bet tad atkal šis. :(

Endzelīns un prievārdu atmešana II

…un dēli

Tālāk pārpublicēju Ievas Celmiņas rakstu «Skaust vai neskaust prievārdus?» no «Latviešu valodas kultūras jautājumu» 9. laidiena. Pietiekami koncentrēti uzrakstīts, lai nekas nebūtu jāizlaiž. Gandrīz pilnīgi izdevās pārvarēt arī parasto vēlmi izlabot tekstu (tikai aiz kola sāku vārdu ar mazo burtu, kur tā nebija). Iepriekšējā publikācijā gan redzams, ka Endzelīns ir nenogurstoši izteicies arī par prievārdu nepamatotu atmešanu.

Kādā valodniecības sēdē pirmskara gados akadēmiķis Endzelīns norādīja, ka būtu jāvairās no tādām vāciskām izteiksmēm kā uz viņa lūgumu (auf seine Bitte), pie labākās gribas (beim besten Willen), ar vienu vārdu sakot (mit einem Wort gesagt), ieteikdams to vietā lietot latviskas — ievērojot, paklausot viņa lūgumu, lai kā es gribētu, vārdu sakot. Kas interesējās par latviešu valodu, vērīgi uzklausīja akadēmiķa Endzelīna atzinumus un labprāt tos lika lietā. Tomēr radās arī pārpratumi un pārspīlējumi. Cenšoties atbrīvoties no minētajām vāciskajām izteiksmēm, aiz pārpratuma sāka skaust arī prievārdus latviskās izteiksmēs. Cilvēki, protams, joprojām runāja un rakstīja dabiskā valodā, tāpat kā runā un raksta vēl mūsu dienās, kaut gan viņi kopš tā laika gadu desmitiem lasa un radiopārraidēs dzird tādus teicienus kā atbildam vēstulēm, atbildam jautājumiem, kad būtu jāsaka atbildam  u z  vēstulēm un atbildam  u z jautājumiem, jo mēs atbildam tiem, kas raksta un runā, nevis vēstulēm un jautājumiem. Dabisko valodu nespēja sagrozīt arī tādas bieži lasītas un dzirdētas frāzes kā Blaumanis pieder rakstniekiem reālistiem, kaut gan būtu jāsaka Blaumanis pieder  p i e  rakstniekiem reālistiem, jo viņš taču nav rakstnieku reālistu īpašums.
     Šā pārprastā pareizuma vārdā prievārdus skauž vēl šobaltdien — ne tikai vāciskajās, bet arī latviskajās konstrukcijās. Šur tur izteiktās domas, ka tieksmi nelietot prievārdus būtu ietekmējušas tautas dziesmas, kurās, kā zināms, tie bieži atmesti ritma dēļ, nespēj pārliecināt, jo dziedātu dziesmu ietekme uz runātu valodu nevar būt liela.
     Apskatīsim kaut divas piemēra frāzes, kas parādījušās presē sakarā ar pārrunām par prievārdu lietošanu. (Avots K. Pārdomas par ieteikumiem. — «Literatūra un Māksla», 1973, Nr. 7.) Uzklāt segu gultai. Te datīva forma gultai lietota uz gultas vietā; uz jautājumu kam uzklāt segu? gaidāma atbilde: gulētājam. Tāpat apņemt vai aplikt lakatu pleciem. Jautājums: kam aplikt lakatu? Atbilde: kādai personai, teiksim mātei. Tātad mātei apliek lakatu ap pleciem.
     Abos šajos gadījumos prievārdi lietojami vietas nozīmē. Ar to, protams, nav teikts, ka uz vietu norādīt var tikai ar prievārdu. Saka, piemēram, uzkāpt trešajā stāvā, nevis uz trešā stāva. Ir arī gadījumi, kad iespējama divējāda konstrukcija — ar prievārdu vai ar lietvārdu lokatīvā: uzkāpt uz jumta un uzkāpt jumtā. Te jūtama nozīmes nianse. Gluži tāpat arī frāžu pārī likt ēdienu uz galda un likt ēdienu galdā. Tātad prievārda lietošana vai nelietošana var ietekmēt izsakāmās domas nozīmi.
     Prievārdu pareizais lietojums visnotaļ balstās uz objektīvām latviešu valodas likumībām, kuras nevar nedz noliegt, nedz patvaļīgi atcelt. Nav arī nekāda pamata tās tīši neievērot kādu valodas ekonomijas vai daiļskanības apsvērumu dēļ. Kaut arī desmitreiz lasīsim iespiestu frāzi pieplakt zemei, mēs simtreiz dzirdēsim runājam viņš pieplaka pie zemes, jo viena no latviešu valodas īpatnībām ir vārdu un skaņu kopu atkārtojumi, kuros izpaužas zināms izteiksmei nepieciešams ritms. Tas, ka prievārds it kā atkārto priedēkli, nekādu nelabskaņu nerada un valodas ziņā arī nav «neekonomisks». Tāpēc nevienu nevar traucēt prievārdi tādās frāzēs kā pieklaudzināt  p i e  vārtiem un piecirst kāju  p i e zemes, nokrist  n o  jumta un nomaldīties  n o  ceļa, uzkāpt  u z  zirga un uzskriet  u z  sēkļa.
     Dzīvajā valodā prievārdu nelieto tur, kur kāds darbības vārds ir guvis pārnestu nozīmi. Saka gan, piemēram,  p i e  makšķeres pieķērusies zivs, bet dēls pieķēries savai mātei, kājas nepiedūrās  p i e  zemes, bet viņš man nepiedūrās ne ar vārdiņu, pielaist laivu  p i e  malas, bet pielaist mājai uguni.
     Prievārds nav vajadzīgs, ja tas nenorāda uz vietu, un palaikam arī tad ne, ja teikumā nav vietas apstākļa, piemēram, viņš man pieskārās, (šo frāzi var saprast gan tiešā, gan netiešā nozīmē), bet viņš man pieskārās  p i e  rokas.
     Par prievārdu lietošanu strīdas jau sen. Te duras acīs kāda raksturīga parādība — runa ir tikai par dažiem prievārdiem, visbiežāk par uz un pie. Šķiet, ka iemesls tam ir jau minētais akadēmiķa Endzelīna norādījums vairīties no vāciskajām teikuma konstrukcijām, kurās sastopami tieši šie prievārdi. Pavisam reti no šāda viedokļa aplūkots prievārds par, jo akadēmiķa Endzelīna pirmskara darbības laikā tas nefigurēja nevienā skaužamā izteiksmē. Tāpēc mūsu dienās latviešu valodā mierīgi plaukst un zied tādas nelatviskas izteiksmes kā es aizmirsu  p a r  jūsu grāmatu, tas atgādina  p a r  notikušo traģēdiju, viņam neviens nepārmetīs  p a r  novirzi no maršruta, mēs  p a r  to nezinājām u. tml.
     Kāpēc prievārdu vajātāji nevēršas pret šo nepareizi lietoto prievārdu?

Endzelīns un prievārdu atmešana I

Tēvi…

No «Profesora J. Endzelīna atbildēm» pārpublicēju šo to par prievārdu nepamatotu atmešanu (kopumā vārds prepozicija atbildēs ir minēts 54 reizes).

• Daži mūsu rakstnieki, padzirduši, ka prepozicijas dažkārt var aizstāt attiecīgi substantīvu locījumi, atmet tās arī tādos gadījumos, kur tās nepieciešams lietot. Piemēri (K. Grigora savākti):
     (..) līgavainis ar tautu meitu zirgā — līgavainis ar tautu meitu uz zirga.
     [Un nevis kā mūsdienu nosacītie jaunieši raksta, kaut gan LNB ir pareizi aizrakstīts priekšā.

     Es, kā jūs paši saprotat, nosodu gan. 
     Tāpat arī slavenie dīvānā pirdēji sēž uz dīvāna, nevis tajā iekšā. — S. K.]
     • Beidzamajā laikā novērojama tieksme bez vajadzības skaust prepozicijas. Tā «Br. Z.» raksta: Čechoslovakija … būtu ienaidnieku ielenkta, kas to atgrieztu pārējai pasaulei (pareizi: no pārējās pasaules).
     • Apkaŗojams netikums bez vajadzības skaust prepozicijas. Nepareizs, piem., ir «J. Z.» nodrukātais teikums «atraisījusies visām važām» (pareizi: no visām važām).
     • Teikumā «suns savu laupījumu satveŗ kājām, bet kaķis ar muti» izteikts kontrasts, tādēļ labāk lietāt prepozic. ar abos gadījumos: «suns savu laupījumu satveŗ ar kājām, bet kaķis ar muti».
     • Prepozicija par bez iemesla atmesta šādā teikumā: «pieaug interese lauku darbam»; ar prepoziciju: «pieaug interese par lauku darbu».
     • Nevietā atmesta prepozicija šādā («Rītā» nodrukātā) teikumā: bumbu sprādzieniem (pareizi: ar bumbu sprādzieniem) nogalināti 500 cilvēku.
     • Žurnālā «Universitas» rakstīts: «sirdis ir vēl pārpilnas atceri». Te nedrīkst atmest prepoziciju un pareizi jāsaka: sirdis ir vēl pārpilnas ar atceri.
     • Peļama ir mūsu dienās novērojamā tendence bez vajadzības skaust prepozicijas, ar ko dažkārt teksts kļūst pārprotams, pat nesaprotams. Tâ, piem., «Rīts» raksta: pārējiem eksemplāriem vajadzēja iepriekš parakstīties. Pareizi: uz pārējiem eksemplāriem vajadzēja iepriekš parakstīties.
     • Kommentējot K. Sensansa skaņdarbu «Nāves deja», radio programmā minēts teikums «Nāve pieklauvē kapiem». Šai teikumā bez kāda pamata atmesta prepozicija «pie» (pieklauvē pie kapiem), un arī verbs klauvēt nav laikam latvisks, kāpēc labāk teikt: nāve piedauza (vai klaudzina) pie kapiem.
     • Pēc verba piederēt jāliek prepozicija «pie», kur tas vajadzīgs, piem.: latvieši pieder pie āriešu rases (ne: āriešu rasei!).
     • Teikums – «viņa piederēja tām māksliniecēm» (A. Bērziņš — «Jaunākajās Ziņās») — saprotams piederības nozīmē; te nav jāvairās no prepozicijas lietošanas un jāraksta: «viņa piederēja pie tām māksliniecēm».
     • Ka var nonākt līdz absurdam, atmetot bez vajadzības prepozicijas, rāda šāds «Rītā» nodrukāts teikums: «nelaiķis piederēja biedrības dibinātājiem». Pareizi: «piederēja pie biedrības dibinātājiem».