Endzelīns un prievārdu atmešana I

Tēvi…

No «Profesora J. Endzelīna atbildēm» pārpublicēju šo to par prievārdu nepamatotu atmešanu (kopumā vārds prepozicija atbildēs ir minēts 54 reizes).

• Daži mūsu rakstnieki, padzirduši, ka prepozicijas dažkārt var aizstāt attiecīgi substantīvu locījumi, atmet tās arī tādos gadījumos, kur tās nepieciešams lietot. Piemēri (K. Grigora savākti):
     (..) līgavainis ar tautu meitu zirgā — līgavainis ar tautu meitu uz zirga.
     [Un nevis kā mūsdienu nosacītie jaunieši raksta, kaut gan LNB ir pareizi aizrakstīts priekšā.

     Es, kā jūs paši saprotat, nosodu gan. 
     Tāpat arī slavenie dīvānā pirdēji sēž uz dīvāna, nevis tajā iekšā. — S. K.]
     • Beidzamajā laikā novērojama tieksme bez vajadzības skaust prepozicijas. Tā «Br. Z.» raksta: Čechoslovakija … būtu ienaidnieku ielenkta, kas to atgrieztu pārējai pasaulei (pareizi: no pārējās pasaules).
     • Apkaŗojams netikums bez vajadzības skaust prepozicijas. Nepareizs, piem., ir «J. Z.» nodrukātais teikums «atraisījusies visām važām» (pareizi: no visām važām).
     • Teikumā «suns savu laupījumu satveŗ kājām, bet kaķis ar muti» izteikts kontrasts, tādēļ labāk lietāt prepozic. ar abos gadījumos: «suns savu laupījumu satveŗ ar kājām, bet kaķis ar muti».
     • Prepozicija par bez iemesla atmesta šādā teikumā: «pieaug interese lauku darbam»; ar prepoziciju: «pieaug interese par lauku darbu».
     • Nevietā atmesta prepozicija šādā («Rītā» nodrukātā) teikumā: bumbu sprādzieniem (pareizi: ar bumbu sprādzieniem) nogalināti 500 cilvēku.
     • Žurnālā «Universitas» rakstīts: «sirdis ir vēl pārpilnas atceri». Te nedrīkst atmest prepoziciju un pareizi jāsaka: sirdis ir vēl pārpilnas ar atceri.
     • Peļama ir mūsu dienās novērojamā tendence bez vajadzības skaust prepozicijas, ar ko dažkārt teksts kļūst pārprotams, pat nesaprotams. Tâ, piem., «Rīts» raksta: pārējiem eksemplāriem vajadzēja iepriekš parakstīties. Pareizi: uz pārējiem eksemplāriem vajadzēja iepriekš parakstīties.
     • Kommentējot K. Sensansa skaņdarbu «Nāves deja», radio programmā minēts teikums «Nāve pieklauvē kapiem». Šai teikumā bez kāda pamata atmesta prepozicija «pie» (pieklauvē pie kapiem), un arī verbs klauvēt nav laikam latvisks, kāpēc labāk teikt: nāve piedauza (vai klaudzina) pie kapiem.
     • Pēc verba piederēt jāliek prepozicija «pie», kur tas vajadzīgs, piem.: latvieši pieder pie āriešu rases (ne: āriešu rasei!).
     • Teikums – «viņa piederēja tām māksliniecēm» (A. Bērziņš — «Jaunākajās Ziņās») — saprotams piederības nozīmē; te nav jāvairās no prepozicijas lietošanas un jāraksta: «viņa piederēja pie tām māksliniecēm».
     • Ka var nonākt līdz absurdam, atmetot bez vajadzības prepozicijas, rāda šāds «Rītā» nodrukāts teikums: «nelaiķis piederēja biedrības dibinātājiem». Pareizi: «piederēja pie biedrības dibinātājiem».