Voks ir trauks, nevis ēdiens

Bangkokā

Esmu labojusi neskaitāmas ēdienkartes, bet neesmu bijusi nevienā attiecīgajā restorānā. Tāpat esmu informēta, ka Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2017. gada 13. septembrī nolēma par voku saukt vokpannā gatavotu ēdienu, taču neaizdomājos, cik tas absurdi, un turpināju lietot šos vārdus šajās nozīmēs, līdz šomēnes nonācu divās voku ēstuvēs Rīgā un sapratu, cik stulbs ir bijis šis lēmums.
     Pasūtīšana nekā neliecināja par tuvojošos katastrofu: varēja izvēlēties trīs daļas (pamatu, mērci un piedevu), no kā sastāvēs mans ēdiens. Es izvēlējos cūkgaļu saldskābā mērcē ar rīsiem. Kad saņēmu ēdienu, biju pilnīgi satriekta: tā bija bļodiņa mērcē iemaisītas rīsu biezputras ar gaļu. Un pasniedzējs vēl gādīgi apvaicājās, ko es gribēšu: irbulīšus vai dakšiņu. Ak dies, nu biezputru es parasti ēdu ar karoti.
     Tajos kopumā aptuveni desmit gados, kad mani baroja vairāku Āzijas valstu sabiedriskā ēdināšana, nebiju piedzīvojusi, ka rīsi netiek pasniegti atsevišķi. Jā, ir arī ēdieni, kur rīsos kaut ko iemaisa, bet tad jau nosaukumā ir pateikts, ka tā būs. Un Āzijā, ko pazīstu, voku sabiedriskajā ēdināšanā galvenokārt izmanto pamatēdiena (bez piedevas) gatavošanai uz straujas uguns, čakli maisot, vai produktu slīcināšanai pārmērīgi lielā daudzumā karstas eļļas (slavenā taukvāre). Un neviens ēdiens netika saukts par voku tāpēc, ka gatavots vokā.
     Piemēram, Vikipēdija gan zina, kas ir voks un ko ar to dara.

«A wok is a round-bottomed cooking pot [nevis panna — S. K.], originating in China. (..) Woks are used in a range of Chinese cooking techniques, including stir frying, steaming, pan frying, deep frying, poaching, boiling, braising, searing, stewing, making soup, smoking and roasting nuts.»

     Tātad vokā var gatavot visu ko, un gatavais ēdiens ir vokā pagatavots kontrētais kaut kas jeb konkrētais kaut kas ķīniešu gaumē.