Grūti pielāgoties citu noregulējumiem

Kamas degunradžu rezervātā

Paņēmu veco mājas elektronikas lietošanas pamācību, lai ietulkotu informāciju par jaunā modeļa funkcijām. Ziņkārība uzvarēja veselo saprātu, lai gan es zinu, ka tā nedrīkst darīt, jo agri vai vēlu tulkošana pārtaps par nepārtrauktu izvēli, vai izmantot teksta leksiku vai rakstīt pareizi. Ilgi nebija jāgaida. Visai drīz nonācu pie dažādu lielumu (piemēram, skaļuma, spilgtuma) noregulēšanas, kas iepriekš ir dēvēta par pielāgošanu.
     Noregulēt pirmā nozīme ir ‘regulējot panākt, ka (iekārtai, ierīcei u. tml.) rodas vēlamais stāvoklis, vēlamās īpašības // regulējot (iekārtu, ierīci u. tml.), panākt, ka (kādam fizikālam lielumam) rodas vēlamā skaitliskā vērtība’.
     Un to neizsaka neviena pielāgot nozīme: ‘apstrādājot, veidojot (piemēram, priekšmetu), panākt, ka (tā) forma atbilst (kā cita) formai’, ‘izvēlēties atbilstoši (kam), arī padarīt atbilstošu (kam), piemēram, pēc krāsas, arī formas’, ‘izveidot (ko) atbilstoši izmantošanas mērķim, apstākļiem’.

Vēl izņēmumi

Jauni ziloņi ir visai lecīgi

Grāmatā «Latviešu terminoloģijas izstrādes principi» Valentīna Skujiņa bez vaimanām par svešvārda izcelsmi atzīst, ka

«no īsā vai garā patskaņa lietojuma izskaņā ir atkarīga patskaņa kvantitāte pirmsizskaņas zilbēs. Īss izskaņas patskanis iepriekšējo zilbju patskaņu kvantitāti neietekmē, piemēram, Darvins — darvinisms, fabula — fabulists un arī aktīvs — aktīvists, atestāts — atestācija, bibliogrāfs — bibliogrāfija. Turpretī, ja izskaņā ir garš patskanis, tad tās priekšā patskanis parasti ir īss: klerikālis, plastikāts, veterāns un arī nominatīvs (sal. nominācija), vokalīze (sal. vokāls); bibliotekārs (sal. bibliotēka).»

     Un ka

«divzilbīgos atvasinājumos ar -ēt (-ēts) saknes patskaņa garums tiek saglabāts: bāze — bāzēt, frāze — frāzēt, frēze — frēzēt, gāze — gāzēt.»

     No tā, cik bieži ir jālabo fotografēt, es zinu, ka šī patskaņu garuma maiņa mēdz sagādāt grūtības arī citiem, taču visu laiku nāk klāt vārdnīcās neaplūkoti jaunvārdi, piemēram, piārists — piarēt, emuārists — emuarēšana, kam ir jāvar patstāvīgi izveidot vajadzīgās gramatiskās formas un atvasinājumus.       
     Tomēr jāteic, ka V. Skujiņas minēto divzilbīgo atvasinājumu saknes patskaņa garumu īsti nenosaka tieši zilbju skaits. Vietnē valoda.lv bez šiem izņēmumiem ir minēti vēl mīnēt, prēmēt, arī prēmēšana, bet premiāls. Man nekad nav ienācis prātā rakstīt pārbazēt vai pārgazēt, bet vienmēr ir jāpaskatās vārdnīcā, lai uzrakstītu pārfrāzēt, nevis pārfrazēt, tik loģiski man tas šķiet.

PS. Pēteris Ūdris šajā sakarā norādīja, ka man nebūtu jānomokās ar darbības vārdu fotografēt un pārfrāzēt patskaņu kvantitātes iekalšanu, kā arī ar pareizrakstības vārdnīcu vienā un kursoru otrā rokā jāspīdzina citi ļaudis, ja šī gramatikas likuma autori nelasītu atsprākleniski un, pamatojoties uz to, neieviestu samākslotus noteikumus:

«Manuprāt, jāizlabo dažu vārdu pareizrakstība (neticami, ka neizdarīja jau 90. gados), nevis no akadēmiskiem (bieži iedomātiem) augstumiem jādīda dabiski runājoši latvieši, kam valodas izjūta mēdz būt labāka nekā vienam otram lingvistam. Nu kā var likt cilvēkam vienā teikumā rakstīt dežūra un dežurēt…»

Ak dies, ko es daru jūsu kompānijā?!

Patajā, Patajā

Lietvārdu company ar nozīmi ‘a commercial business’ es vienmēr tulkoju nevis kompānija, lai gan tezaurs.lv vārdnīcas to pieļauj (‘komercuzņēmums; sabiedrība (piemēram, aviokompānija, televīzijas kompānija)’), bet gan atkarībā no konteksta uzņēmums ‘īpaši organizēta ražošanas, tirdzniecības vai sadzīves pakalpojumu darba cilvēku grupa ar vienotiem darba uzdevumiem; vieta, kurā darbojas šāda cilvēku grupa’, sabiedrība ‘brīvprātīga apvienība (parasti ražošanas nozarēs)’ vai firma ‘uzņēmums (organizācija) vai uzņēmumu apvienība, kam ir juridiskas personas tiesības’.
     Diemžēl arī galvenās terminoloģijas vārdnīcas cenšas dezorientēt, vienā mierā piedāvājot vairākus company = kompānija, it sevišķi vārdkopās.
     AkadTerm šāds tulkojums ir ievazāts no «Jāņa sētas» 1997. gada Angļu–latviešu muitas terminu vārdnīcas un RTU 2006. gada Angļu–latviešu nodokļu terminu vārdnīcas. Turklāt Eiropas Interaktīvā terminoloģija un 
EU Vocabularies sacenšas, kurš nejēdzīgāk atveidos airline un low-cost airline, lai gan turpat, tas ir, AkadTerm, ir arī aviosabiedrība un lidsabiedrība, kā arī zemo izmaksu aviosabiedrība.
     Savukārt Valsts valodas centrs ir pacenties shipping company nosaukt par kuģošanas kompāniju, nevis kuģniecību vai rēdereju, kā ir AkadTerm. Tepat, tas ir, termini.gov.lv, ir atrodama arī stividoru kompānija (man uzreiz nāk prātā pēc darba pulciņā sasēduši krāvēji, kas iemet un uzkož), Dzelzceļa kompāniju asambleja (labi, ka ne simpozijs, lai gan… tezaurs.lv asamblejai dod otro nozīmi ‘Krievijas valdnieka Pētera I ieviestas sapulces privātās mājās, kurās gan risināja lietišķas sarunas, gan nodevās izpriecām’) un pat brīnumains pilots-helikopters vārdkopā aviokompānijas līniju pilota (helikoptera) licence (angliski bijis airline transport pilot licence - helicopter). Vai tiešām ir jāliek vārdnīcā viss, kas tulkotājam ar degošu nodošanas termiņu pasprucis cīņā ar pārgurumu?

Angļu daudzkrāsainās apkaklītes

Vietās, ko mēs apmeklējam, parasti nenotiek nakts safari un tamlīdzīgas apšaubāmas izklaides,
bet zvēriem tas nav šķērslis — paši atrod tūristus, ko pabiedēt

Cik nu angļu, vairākas vārdnīcas apgalvo, ka drīzāk amerikāņu. Un patiešām apkaklīšu krāsu var būt vesels lērums, minēšu tikai dažu, arī latviski populārāko, definīcijas.

white-collar — (adjective, in use since 1911) relating to the work done or those who work in an office or other professional environment
blue-collar — (adjective, in use since 1929) relating to manual work or workers, particularly in industry
pink-collar — (adjective, in use since 1975) relating to work traditionally associated with women

     Pats svarīgākais, ka šie daudzie vārdi ir defissavienojumi un īpašības vārdi. Tātad nevarēs pretstatīt baltročus un melnstrādniekus un nederēs praksē plaši izplatītais paņēmiens tulkot katru vārdu atsevišķi un rakstīt, piemēram, par balto apkaklīšu noziegumiem (white-collar crime, kas angliski skaitās idioma un kā dēļ man vispār bija jāpievēršas apcerei par apkaklītēm).
     Piemēram, 1995. gada «Jāņa sētas» angļu–latviešu vārdnīcas sastādītājiem arī nekas universāls nav ienācis prātā, un dažu šo īpašības vārdu tulkojums tajā ir atrodams tikai vārdkopās ar kādu lietvārdu.

white-collar job — kantora (iestādes) darbs
white-collar worker — kalpotājs; (iestādes) darbinieks
blue-collar worker — strādnieks

     Interesanti, ka tajā pašā vārdnīcā pink-collar ir bez defises un lietvārds.

pink collar — n «sārtā apkaklīte»; apkalpojošās sfēras darbiniece (sekretāre, mašīnrakstītāja, pārdevēja u. tml.)

Taukvāre vārdnīcu greizajos spoguļos

Esmu redzējusi krokodilus arī savvaļā, bet savādā kārtā smaidīgi šķita tikai šie — topošā
ādas galantērija audzētavā Kasanē

AkadTerm ir atrodams termins taukvāres katls, kas tur nonācis no Krievu–latviešu celtniecības terminu vārdnīcas (interesanti, vai ne?), un tāpēc tam ir tikai viena atbilsme фритюрница. Arī termini.gov.lv ir termins taukvāres katls, kur tam ir pievienojušās vēl divas atbilsmes en deep-fryer un fr friteuse. Angļu–latviešu vārdnīcā šīs ierīces nav, bet ir deepfried — a sacepts un deepfry — v sacept. Jebkura latviešu valodas vārdnīca internetā jums paskaidros, ka darbības vārdam sacept nav nozīmes ‘vārīt taukvielās’, bet nepaskaidros, kas ir taukvāre vai taukvāres — šo vārdu tajās nemaz nav.
     Tātad taukvāres procesa aprakstam nederēs darbības vārds sacept, bet darbības vārds taukvārīt nekur nav manīts. Varbūt der jaunvārds fritēt — vārīt taukos vai eļļā, kā dots MLVV? Es teiktu jā, bet daži greizie spoguļi darbības vārdam fritēt piedēvē nozīmi ‘taukos vārīt vai cept’ un sauc par žargonismu.
     Lai gan MLVV pie fritēt dod piemēru fritēti kartupeļi, turpat atrodams arī lietvārds frī ar nozīmi ‘eļļā vārītas kartupeļu šķēlītes’. Un valodaskonsultacijas.lv aplaudē, sak, lietojiet droši, šis nav ne žargonisms, ne kā citādi nelāgs vārds, lai gan es šeit apstrīdētu pilnīgi visu. Pirmkārt, tradicionālie pommes frites, manuprāt, nav uzskatāmi par šķēlītēm, nedz arī par ‘smalki sagrieztiem kartupeļiem’, kā French fries ir tulkots jau minētajā angļu–latviešu vārdnīcā. Turklāt šī pieķeršanās formai, nevis pagatavošanas veidam ir izslēgusi salmiņus, daiviņas utt. Otrkārt, kur, lūdzu, ir atsevišķie nosaukumi visiem pārējiem taukvielās vārītajiem produktiem? Kāpēc frī, ar ko ir jāsaprot kartupeļi, ir uzurpējis tieši visiem šādiem ēdieniem kopīgo fritēšanas daļu?

Pa kuru laiku nosirmoja basijas sviests jeb Locekļu nelokāmā izvēle

Augļu tirdzniecība Lombokā

Reiz tepat rakstīju, cik labi būtu, ja kāds stingri pateiktu, kā latviski ir shea butter (auga latīniskais nosaukums ir Vitellaria paradoxa). Un tiešām pagājušā gada nogalē

«Jautājumā par nosaukuma «basijas sviests» lietošanu LVEK konstatēja, ka praksē jau ilgāku lieto laiku nosaukumu «šī sviests», un ieteica to nemainīt.»

     (Citātā kļūdas, izņemot pēdiņu veidu, nav labotas — kā nu raksta valodas eksperti, tā raksta.)
      Tā kā esmu čakla vārdnīcu lasītāja, zināju, ka termini.gov.lv ir gan shea butter, gan shea butter tree ar attiecīgām atbilsmēm basijas sviests un basija, tāpēc uzdevu Valsts valodas centram jautājumu, kurai tā rokai patiesībā ir taisnība: Latviešu valodas ekspertu komisijai vai Latvijas Nacionālajam terminoloģijas portālam? Pēc šī jautājuma es saņēmu pateicību par informēšanu un basijas sviests pāris stundās novecoja, proti, terminoloģijas portāla šķirklim tika pievienota atbilsme šī sviests un attiecīgi paskaidrojumi (tajos kļūdas nelaboju — ja šādi raksta valodnieki, ko var gribēt no pārējiem).

basijas sviests
Administratīvais statuss: Neieteicams termins
Laiciskais apzīmētājs: Novecojis termins

šī sviests
Administratīvais statuss: Ieteicams termins
Apstiprinājuma statuss: Apstiprināts
Avots: Latviešu valodas ekspertu komisijas 2018. gada 14. novembra sēdes Protokols Nr. 7

     Tagad Latvijas Nacionālajā terminoloģijas portālā koks joprojām ir basija, bet attiecīgais sviests saucas pilnīgi citādi. Tā kā man nepatīk ne vien šī nekonsekvence, bet arī tas, ka dota priekšroka  n e l o k ā m a m, 
h o m o n ī m i s k a m  vārdam, aizsūtīju Valsts valodas centram jautājumu, vai par labu šī sviestam bija vēl kādi citi argumenti bez «visi tā dara»? Saņēmu atbildi no Valsts valodas centra galvenā lingvista Agra Timuškas (arī šajā citātā un amata nosaukumā nekas cits bez pēdiņu veida nav labots).

«Paskaidroju, ka Latviešu valodas ekspertu komisijas locekļu izvēlē par labu nosaukumam «šī sviests» galvenais arguments tiešām bija šā varianta stabils lietojums ilgākā laikposmā, kas jau nostiprinājies valodas lietotāju vizuālajā atmiņā. Šā iemesla dēļ eksperti atbalstīja arī nosaukuma shea butter oil atbilsmi formā «šī sviesteļļa» (LVEK 13.02.2019. sēdes protokola Nr. 2 3. §). Turpretī nosaukums «basijas sviests», lai gan no botānikas viedokļa precīzāks, tika noraidīts kā attiecīgo produktu (un zīmolu) mazāk raksturojošs.»

     Protams, ir palikuši neatbildēti jautājumi. Piemēram, vai «stabils lietojums ilgākā laikposmā» ir konstatēts personiskos novērojumos «Drogās» vai tomēr kādā pētījumā? Vai arī, kuru zīmolu raksturo attiecīgais nosaukums un kāpēc Latviešu valodas ekspertu komisijai ir jāizdabā šim zīmolam? Tomēr saraksti neturpināju — nav spēka. Tāda nepatīkama sajūta, Prātnieka vārdiem sakot: «Dievs zin, kas gan visās vietās tā likuma izmeklē? Un runas vīriem ir spēks rokā: ko tie nospriež, tas paliek.»
     Es nesaprotu, kāpēc ar latvisko nosaukumu piešķiršanu entitātēm nevar nodarboties LZA Terminoloģijas komisijas daudzās apakškomisijas, bet pastāv iznireļu kopa, kas bez sistēmas un ar apšaubāmu pamatojumu apgrābsta visdažādākos valodniecības jautājumus. Lai gan ir bijuši saprātīgi lēmumi, kļūdu un paviršību ir pārāk,  p ā r ā k  daudz.

Vārnām par nomenklatūras vārdiem un pēdiņām

Čiangmajā

Cenšos nekritizēt ne atsevišķus tulkotājus, ne redaktorus, ne korektorus, jo sevi pieskaitu pie visiem, bet dažiem manu tulkojumu labotājiem tomēr ir izdevies mani aizkaitināt ar nezināšanu, kur paliek nomenklatūras vārds, kas ir kopā ar simbolisko nosaukumu pēdiņās. Esmu par to jau rakstījusi mazliet citā rakursā, par to pat spriež tiesa un tiek rakstītas doktora disertācijas, nešaubos, ka to māca arī skolā un augstskolā, taču dažiem tik un tā ir izdevies palikt neinformētiem.
     Tātad 101. pēdējais brīdinājums: ja esat speciālists, to vajadzētu iegaumēt un teksta Zuzy Moxo gearing tulkojumu «Zuzy» zobpārvads «Moxo» nepārlabot Zuzy Moxo zobpārvads, ja ir skaidri zināms, ka «Zuzy» ir firmas, bet «Moxo» — firmas ražojuma modeļa nosaukums. Droši vien, ja visi vārdi, arī simboliskie nosaukumi, būtu lokāmi, jūs tomēr nerakstītu, piemēram, Staburadzes Cielaviņas torte, tāpēc ieteicams iegaumēt pašu principu. Jo sporta komandu pierakstā nupat saskāros ar to pašu. Piemēram, ir jābūt hokeja komanda Rīgas «Dinamo», nevis kaut kā citādi.

Kola vienkāršā dzīve, it sevišķi sadzīve ar domuzīmi, un punkta paralēlā īstenība

Patajā

Senāk man pat prātā neienāca, ka kola lietošana varētu sagādāt vielu pārdomām — pārāk vienkārši tas viss ir. Kols norāda, ka sekos paskaidrojums, teikumā tas var būt tikai viens, tā darbība nebeidzas līdz pat teikuma beigām, to parasti lieto: 1) aiz vispārinošā vārda vienlīdzīgu teikuma locekļu priekšā; 2) saliktā bezsaikļa teikumā starp teikuma daļām, ja nākamā daļa izsaka paskaidrojumu vai pamatojumu; 3) aiz piebildes tiešās runas priekšā; 4) ja seko uzskaitījums, kurā katra uzskaitījuma daļa ir apzīmēta ar skaitli, burtu vai citu tehnisku zīmi, un katru uzskaitījuma daļu raksta ar mazo burtu. Nu un kols pats var būt nosacīta tehniska zīme, piemēram, skaitļu attiecības izteikšanai (1 : 3). Lūk, šķiet, ka tas ir arī viss.
     Bet nu jūs jau zināt, kas notika pēc tam.
     Parādījās uzskaitījumi angliski (piemēram, aiz as follows:), pirms kuriem kols var karāties gaisā bez kādiem nosacījumiem par tālāko daļu apzīmēšanu un mazo burtu lietošanu, tā ka bija pat speciāli jāpiekodina tulkotājiem: «Latviešu tulkojumā frāzes beigās jāliek punkts, nevis kols.»
     Radās apjukums, kad pirms paskaidrojuma, precizējuma vai izvērsuma likt domuzīmi un kad — kolu, tā ka valodnieks Aldis Lauzis uzskatīja par nepieciešamu to iztirzāt un rezumēt: «Pirms paskaidrojuma, kurš sintaktiski saistīts ar vārdu/vārdkopu, kam tas seko, liekam domuzīmi; turpretī pirms paskaidrojuma, kurš nav sintaktiski saistīts ar vārdu/vārdkopu, kam tas seko, liekam kolu.»
     Bet nu kā parasti tas vēl nav viss, ko var izdarīt ačgārni. Neesmu manījusi kādu apšaubām, ka aiz piebildes tiešās runas priekšā ir jāliek kols, taču nepamatoti tiek izlaista pašu tiešo runu ievadošā pieturzīme, un tiešā runa aiz kola tiek rakstīta ar lielo burtu, kas pārkāpj vienu no galvenajiem jau minētajiem latviešu valodas gramatikas baušļiem: tev nebūs neko teikumā rakstīt ar lielo burtu, kas nav īpašvārds vai īpašvārda nozīmē lietots, kā arī tev būs pēc iespējas vairīties no vārdu bezjēdzīgas lietošanas īpašvārda nozīmē.
     Ja jums ir sūtības apziņa, ka jūsu publikācijas «(..) ir viens no tiem stabiņiem, pie kuriem valodai pieturēties, lai to nesarautu driskās», tad ir pienācis laiks tajās normāli noformēt tiešo runu ar piebildi teikuma sākumā — aiz kola nevis uzreiz sākt rakstīt tiešo runu ar lielo burtu, bet ievadīt tiešo runu ar domuzīmi. Man mute atpletās, kad ieraudzīju, ka viena otra tenku lapa to prot, bet tā dēvētais intelektuālais izdevums gan ne. Protams, liberālā latviešu valodas gramatika arī šeit piedāvā variantus. Tikpat labi intervijas var pierakstīt kā lugas, tas ir, runātāja nosaukumu ietvert atsevišķā teikumā un aiz tā likt punktu, nevis kolu. Diemžēl nevēlamo variantu publikācijās gadās ieraudzīt biežāk par kādu no vēlamajiem.

Spēkā esošs

Slāpes. Bangkoka

Kad atkal nodarbojos ar spēkratu terminu apceri, pamanīju nejauku neatbilstību. Ir divi LZA Terminoloģijas komisijas jau sen apstiprināti spēkratu terminu saraksti «Spēkratu ekspluatācijas, diagnostikas un remonta termini» un «Spēkratu motora teorijas un konstrukcijas termini», kas ir publicēti «Latvijas Vēstnesī» un likumi.lv, kur lepni atzīmēti ar «Spēkā esošs», taču šo sarakstu saturs nav pilnīgi atspoguļots ne akadēmiskajā terminu datubāzē AkadTerm, ne termini.gov.lv.
     Pavisam nejauši ievēroju, ka, piemēram, termins benzīna pildne no saraksta «Spēkratu ekspluatācijas, diagnostikas un remonta termini» ir abos minētajos terminoloģijas portālos, bet tam nav pievienotas visas sarakstā dotās valodas un definīcija latviski, savukārt, piemēram, termins pēcuzliesmošana ir sarakstā «Spēkratu motora teorijas un konstrukcijas termini», bet abos galvenajos terminoloģijas portālos vispār neparādās.
     Interesanti, cik vēl ir tādu apstiprinātu terminu sarakstu, kuru saturs nav pieejams galvenajās meklējamajās terminu datubāzēs? Aiz ziņkārības paskatījos, vai ir atrodami primāti no tāpat spēkā esošā saraksta «Primātu nosaukumi». Nē, piemēram, cekullangurs nav. Latvijas putnu nosaukumi, piemēram, ir. Vispār, ja vietnē termini.gov.lv paskatās publisko kolekciju izveides gadu, var uzzināt, ka jaunākā ir sagatavota 2008. gadā, lai gan terminu izstrāde taču turpinās, vai ne?

Sveika, joģe!

Peldēšanas nodarbība. Bangkoka

Biju ārkārtīgi izbrīnīta, kad visvisādi izguglējos, bet neatradu, ka vārds jogs (jogas piekritējs) būtu lietots sieviešu dzimtē. Izveidoju joģi pēc visādu -logu un

-loģu parauga, piemēram, biologs — bioloģe, astrologs — astroloģe, lai gan bija mazs kārdinājums veidot sieviešu dzimti pēc kungs — kundze parauga: jogs — jodze.

     Nupat izlasīju, ka arī agrāk līdzīga izšķiršanās nav bijusi viegla. Valodnieks Jēkabs Dravnieks rakstījis:

«(..) pie vīriešu uzvārdiem uz -gs pielaižamas sieviešu uzvārdiem trīs formas (-ga, -dze un -ģe); piemēram, Vanags: Vanaga, Vanadze un Vanaģe. Domāju, ka pietiktu ar vienu: Vanags — Vanadze (tāpat kā kungs — kundze).»

     Interesanti, ka krieviski ir йог — йогиня pēc бог — богиня parauga.

Kaltie diski un virzuļi? Hm… jā!

Vientuļa makšķernieka portrets. Samui

Kad automobiļiem parādījās par lietajiem lakstīgākie (koķetākie — tāds, kas cenšas citiem patikt, piesaistīt sev citu uzmanību; tas ir, es atzīstu, ka šis vārds ir piemērots jaunmodīgai lietošanai apnikušo seksīgs, foršs, kūlīgs, kruts vietā) forged discs, kas latviski tiek saukti par kaltajiem diskiem, man šis latviskojums šķita nepieņemams. Ievēroju, ka arī automobilistu un motociklistu forumos dažkārt rodas domstarpības šajā jautājumā — ne man vienai šķiet, ka «Kalējs kala debesīs, ogles bira Daugavā», tomēr turpat ir atrodams arī pamatojums, kāpēc gan diski, gan virzuļi tiešām ir kalti.
     Par kalšanu sauc plastiska metāla apstrādi ar statisku vai dinamisku slodzi. Kaļot mainās gan metāla ārējā forma, gan struktūra. Ir divi kalšanas veidi: brīvā kalšana un tilpumštancēšana. Kaļot uz metālu var iedarboties ar sitienu (dinamiski), izmantojot vesera krītošās daļas enerģiju (mehāniskā kalšana), vai pakāpeniski (statiski), izmantojot preses spiedienu. Kaļot iegūtās sagataves sauc par kalumiem. Lielus kalumus iegūst tieši no lietņiem, bet vidēja un maza izmēra — no velmētām sagatavēm.
     Kā redzams, kalšana ir ļoti vispārīgs jēdziens, bet man gribējās kaut ko precīzāku, piemēram, presētie (štancētie) diski (par štancēšanu sauc kalšanu tērauda veidnēs — štancēs), tāpēc nolēmu vēl drošības labad pārprasīt LZA Terminoloģijas komisijas Spēkratu terminoloģijas apakškomisijas vadītājam, Dr. habil. sc. ing. Jurim Gunāram Pommeram, vai mēs skaistāka nosaukuma dēļ neupurējam precizitāti. Īsi sakot, nē, neupurējam vis.

(..) var būt kalti vai štancēti (ko arī pieļauj angliskais forged). Latviešu valodā gan šos jēdzienus nodala, bet (..) dažos gadījumos kalšana no štancēšanas atšķiras nebūtiski. Kas attiecas uz terminu forged piston, tad es to visdrīzāk sauktu par kaltu virzuli tā izgatavošanas tehnoloģijas dēļ, lai gan, piemēram, 1999. gadā izdotās Politehniskās vārdnīcas 1. sējuma 586. lpp. Jūs varat atrast, ka tas ir štancēts virzulis.

Spēkrati ir daudzskaitlinieks

Nasta Bangkokas Čainataunā

Spēkrats ir spararats. Salikteņa otrā daļa rats — apaļa (iekārtas, ierīces, ietaises u. tml.) detaļa, kas griežas ap asi vai kopā ar vārpstu un kas parasti pārnes griezes momentu.
Spēkrati ir sauszemes bezsliežu rati ar spēkiekārtu vilces spēka radīšanai (piemēram, automobilis, traktors, motocikls). Salikteņa otrā daļa ir daudzskaitlinieks rati — zirgu (arī vēršu, mūļu u. tml. darba dzīvnieku) vilkmes transportlīdzeklis: kravas kaste, platforma vai sēdeklis uz diviem vai četriem riteņiem.

Lietu vai lietiskais internets

Rīts Bangkokā

Nekad neesmu jūsmojusi par «Microsoft» izstrādāto terminoloģiju latviešu valodā, tomēr jāteic, ka ar IoT (internet of things) tas ir ticis galā labāk par LZA Terminoloģijas komisiju, proti, nosaucis par lietisko, nevis lietu internetu. Pirmkārt, lietām nav sava interneta — ja būtu, tas būtu jāsauc citādi, jo internets ir viens noteikts tīkls un viens no tīkliem, kas tiek izmantots saziņā ar lietiskā interneta ierīcēm. Otrkārt, kas man ir pat svarīgāk par termina saturisko precizitāti, lietu internetu ir grūtāk iekļaut teikumā, piemēram, mēs esam izstrādājuši jaunu lietu interneta programmatūru pret mēs esam izstrādājuši jaunu lietiskā interneta programmatūru. Diemžēl neviens no abiem terminologiem nav papūlējies terminam uzrakstīt definīciju latviski (Vikipēdijā latviešu valodā ir dotas vairākas). Varbūt tas būtu pašiem palīdzējis, kā tagad saka, terminradē. Un tā nu esam palikuši gandrīz tikai ar pārīti lietisko terminu, proti, pierādījumiem juridiskajā terminoloģijā un avotiem vēstures terminoloģijā.

We tried our best, you know the rest

Samui

— Vai varat, lūdzu, salīdzināt tulkojumu ar oriģinālu un izlabot?
     — Maksājiet kā par tulkošanu, un es varēšu.
     — Labi. Paldies!
     Pārlaboju baterijas par akumulatoriem un rožu zeltu par sārto zeltu (nevar saprast, mašīntulkojums, vai), novēršu kā piedziedājumu katrā rindkopā ietverto jauno garuma mērvienību «visas dienas garumā», salieku atpakaļ nepamatoti izlaistos informatīvos vārdus, piemēram, ka ierīcei ir kontaktligzda, inteliģentās ierīces pārvēršu par intelektiskajām un nēsājamās ierīces — par valkājamierīcēm, salieku saistītās atstarpes starp iepriekš vienā vārdā rakstītajiem skaitļiem un mērvienībām utt., utt.
     — Klients diemžēl neļauj jūsu salabotos tekstus izmantot. Viņu PR aģentūra ir sagatavojusi šos tekstus. Vai varu palūgt vēlreiz izlasīt un izlabot tikai komatus un neuzmanības kļūdas?
     — Man šķiet, ka nevajag. Gan jau PR aģentūra to ir izdarījusi.

Apvienotā Karaliste ≠ Lielbritānija

Cita karaliste

Kad valodnieks Aldis Lauzis pārpublicēja «Latvijas Vēstneša» tvītu «Aktualizēts pasaules valstu un teritoriju nosaukumu saraksts! Tajā — 249 vienības. Sarakstu izvērtējusi un akceptējusi @_vvc Latviešu valodas ekspertu komisija», uzreiz norādot, ka tajā ir kļūda (atjaunināts, nevis aktualizēts), ievēroju, ka atbildēs tiek iesūtīti labojumi arī sarakstam. Valsts valodas centra tviterkonta administrators pārsvarā lēnprātīgi pateicās par vērību un solīja, ka drīzumā tos ieviesīs sarakstā, tomēr pūļpakalpojumu tāpat kā daudz ko citu dzīvē var izmantot tikai līdz savas izpratnes robežai: par Lielbritāniju viņš iespītējās.

Kopš 1922. gada oficiāli apstiprinātais valsts nosaukums ir Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste, tāpēc ir skaidrs, ka Apvienotā Karaliste un Lielbritānija nav sinonīmi. Apvienotā Karaliste ir valsts, šis nosaukums ir politisks termins. Nosaukums Lielbritānija ir ģeogrāfisks termins — nosauc salu. Ja to izmanto par politisku terminu, tas ietver Angliju, Skotiju, Velsu (interesanti, ka latviski tās parasti sauc par zemēm, nevis, piemēram, valstīm vai pavalstīm) un tām piederošās salas, bet ne Ziemeļīriju. Ģeogrāfiskais termins Britu salas ietver Lielbritāniju, Īriju, Menas salu un Normandijas salas. To ir ņēmuši vērā cita valstu saraksta sastādītāji.

Prātiņ, nāc mājās!

«Balle sen jau beigusies, nedzird mūziku», bet man joprojām ir dažas skaistas
vēl nepublicētas iemīļoto degunragputnu fotogrāfijas

Jau sūdzējos par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1169/2011, kas pārtikas tehnologiem liek uz ēdiena iesaiņojuma tiražēt visādus latviešu valodai neraksturīgus formulējumus, taču šķiet, ka Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2017/1469, ar ko nosaka apdrošināšanas produkta informācijas dokumenta standartizētu noformējumu, kļūdu skaita ziņā vidēji uz tūkstoš rakstzīmēm pārspēj iepriekšminēto vairākas reizes.
     Te ir šausmīgs pilnīgi viss. Sevišķi tas, ka, lai nepieļautu šīs kļūdas, gandrīz nav vajadzīgas padziļinātas latviešu valodas zināšanas: pietiek ar veselo saprātu un pamatskolas izglītību.
     1. Produkti, kas patiesībā ir pakalpojumi. Vispār jau pietiek ar attapību, lai saprastu, ka apdrošināšanas uzņēmumi sniedz finansiālus pakalpojumus, nevis izdāļā produktus, bet tam ir arī juridisks pamatojums. Piemēram, Apdrošināšanas līguma likumā vārds «produkts» nav pieminēts nevienu reizi pat citā sakarā. Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā ir skaidri pateikts, ka apdrošināšanas sabiedrības sniedz pakalpojumus.

Šis likums attiecas uz personām, kuras sniedz vai vēlas sniegt nedzīvības apdrošināšanas, dzīvības apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas pakalpojumus Latvijas Republikā.

     2. Virsraksti, kas beidzas ar jautājuma zīmi, lai gan tālākajā tekstā ir jāsniedz atbilde.

Jautājuma teikuma beigās liek jautājuma zīmi, tomēr ir nosaucošie jautājumi, kas rāda, ka tekstā būs atbilde uz virsrakstā izteikto jautājumu. Aiz šādiem virsrakstiem jautājuma formā jautājuma zīmi neliek. (Sk. Ainas Blinkenas «Latviešu interpunkciju».)

     3. Vajadzības izteiksme bez «ir».

Parasti tiek lietoti vajadzības izteiksmes vienkāršie laiki. Laiku norāda palīgdarbības vārda būt laika forma — vienkāršā tagadne: skolēniem ir jāmācās, vienkāršā pagātne: skolēniem bija jāmācās, vienkāršā nākotne: skolēniem būs jāmācās. (Sk. 7. klases mācību vielu.)

     4. Viens vienīgs apakšpunkts nodaļā. Tas pat ir oficiāli aizliegts — Ministru kabineta noteikumos Nr. 108 tas ir vairākkārt atkārtots.

Ja pantam ir viena daļa, to nenumurē. (..) Ja grozījums (pants) ir viens, to nenumurē. (..) Ja likumprojektam ir viens pielikums, to nenumurē. (..) Noteikumu projektā neveido nodaļas ar vienu punktu.

     5. Domuzīmes aizzīmju vietā. Labāk būtu par aizzīmēm neizmantot rakstzīmes, kam tekstā ir arī citas funkcijas.

Aizzīme ir simbols (parasti aplis vai kvadrāts) teksta rindiņas sākumā, kas norāda, ka ar šo rindiņu sākas kāda īpaša teksta daļa vai kāda saraksta elements.

     Tomēr pati šausmīgākā atkal ir prasība tiražēt šo tumsonību.

Latviešu valodā ir viss, arī domuzīme

Mūsu laiks beidzas, viņu — sākas

Gandrīz vienīgais jauno laiku teksts par pieturzīmēm, kam esmu uzdūrusies un kuru lasot negribas mirt vai slepkavot, ir Lidijas Leikumas un Alekseja Andronova raksts «Par dažām — «sīkajām» — rakstu zīmēm». Tur arī atrodams kodolīgs paskaidrojums un apstiprinājums, ka, jā, latviešu valodā ir visas horizontālās svītriņas: mīnuss, defise, vienotājdomuzīme un domuzīme. Savukārt definīcijas galvenokārt ir ņemtas no AkadTerm pieejamās «Valodniecības pamatterminu skaidrojošās vārdnīcas», kas arī apliecina, ka šī doma nepastāv tikai manā idilliskajā iedomu pasaulē.
     Mīnuss (−) ir zīme, ar ko matemātikā apzīmē atņemšanu vai negatīvu lielumu. No defises tā atšķiras tādējādi, ka tās parametri (augstums, biezums, garums) ir saskaņoti ar attiecīgā fonta pluszīmes parametriem.
     Defise (-) ir rakstzīme, ko lieto, lai parādītu vārda dalījumu zilbēs (sa-nāk-ša-na, pa-kār-to-jums) vai morfēmās (saul-e, pa-cel-t), vārda daļas, burta vai burtkopas izlaidumu (b-ba ‘biedrība’, pr-ks ‘priekšnieks’), kā arī minot tekstā atsevišķas vārda daļas (-īg-, -isk-, -niek-), atkārtojot un savienojot izsauksmes vārdus (Ha-ha-ha! Pēk-pēk! Pliku-plaku!), arī saistot vārdus vienā jēdzieniskā vienībā (ķemmes-bedrīšu kultūra, kloķa-klaņa mehānisms), pierakstot dubultuzvārdus (Saule-Sleine, Jansons-Brauns).
     Vienotājdomuzīmi (–) lieto, lai parādītu divu nozīmes ziņā līdzīgu jēdzienu ciešo saistījumu (starp kāda izgudrojuma, jaunas metodes u. tml. autoru uzvārdiem, piemēram, Boila–Mariota likums); norādot saistījuma pretējos polus, piemēram, sistēma Zeme–Mēness, Rīgas–Valmieras vilciens; arī prievārda ‘līdz’ nozīmē, ja saistāmie jēdzieni izteikti ar cipariem, piemēram, 22.–24. jūnijā. Vienotājdomuzīmi starp vienojamajiem vārdiem raksta bez atstarpes.
     Domuzīme (—) ir pieturzīme, kas lietojama atdalītājpieturzīmes, izdalītājpieturzīmes vai vienotājzīmes funkcijā. To parasti lieto savrupinājumu izdalīšanai, starp vispārinātājvārdu un vienlīdzīgiem teikuma locekļiem, izlaistas saitiņas vai citu izlaistu teikuma locekļu vietā, tiešo runu atdalīšanai, stilistiskos nolūkos — arī palīgteikuma nošķiršanai no virsteikuma. No pārējā teksta tiek atdalīta ar atstarpi.
     Ja horizontālās svītriņas gribētu izteikt defisēs, tad vienotājdomuzīme būtu divas defises gara, bet domuzīme — trīs.
     Tomēr ir citi valstiskie latviešu valodas uzziņu avoti internetā, kas šajā jautājumā maldina, cik spēj. Jau rakstīju, ka jaunā Latviešu valodas rokasgrāmata ar spožu intelektu nežilbina. Diemžēl arī attiecībā uz domuzīmi.

     Nu labi, rokasgrāmatas sastādītāji nav paši to izdomājuši, bet pat Copy/Paste, neieviešot jaunas kļūdas, viņiem nepadodas: citi avoti apgalvo, ka patiesībā citētajā tekstā burtiem vismaz ir platums, nevis garums. Turklāt tās ir aplamības pēc būtības: slavenie em un en pieturzīmju angļu nosaukumos em-dash un en-dash nekādi nav saistīti ar konkrētiem alfabēta burtiem, bet apzīmē attiecīgi burta biezni (burta ķermeņa izmēru burta attēla stāvvirzienā) un pusi no burta bieznes. Šī mērvienība joprojām tiek izmantota arī datorsalikumā, piemēram, ja jums ir žurnāls platformā «Blogger» kā man, varat atvērt kāda raksta HTML skatu un paskatīties, kā tiek mērīts attālums ap attēliem.
     Savukārt «Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze» māca šādas muļķības.

     Varbūt šo paziņojumu ir iedvesmojis Latvijas valsts standarts LVS 24:1993 «Latviešu valoda datoriem», kur, kā runā, arī domuzīmes neesot, nu bet to es nekad neuzzināšu, jo ar Latvijas standartiem var iepazīties tikai par maksu (minētais, piemēram, maksā 20,61 €), kas man šķiet pilnīgi nesaprotami, jo man liekas, ka tieši bija jāgrib, lai pēc iespējas vairāk ļaužu uzzina, kādi tie standarti ir, un ievēro tos. Attiecībā uz domuzīmi šī slepenība gan ir laba, jo, kā redzams, aplamie varianti tāpat cirkulē. Vairāk nevajag.

Cik novecojis ir jaunais tīmekļa resurss

Garknābja cīrulis

Kad es ar valodnieka Jāņa Kušķa vairogu un kursora zobinu gadiem esmu karojusi un jau gandrīz pārliecinājusi vairākus ražotājus, ka darbības vārdu saturēt nevajag lietot krievu содержать nozīmē ‘ietvert sevī, savā sastāvā’, pirmais, ko ieraugu jaunajā, valsts sarūpētajā vietnē «Latviešu valodas rokasgrāmata», ir rokasgrāmatas definīcija, kas pat ar tādu kā lepnumu (ir atsauce) pārkopēta no vecās, labās LLVV. Tajā rokasgrāmata gan satur informāciju, gan ir paredzēta praktiskam mērķim. Salīdzinājumam attiecīgā definīcija no mūžam slepenajiem Latvijas standartiem, kas ir publicēta AkadTerm, Meriama un Vebstera vārdnīcas un Lielās krievu valodas skaidrojošās vārdnīcas.

Rokasgrāmata — uzziņu avots, kas sniedz pamatzināšanas par noteiktu tēmu. 

Handbook: a) a book capable of being conveniently carried as a ready reference (manual); b) a concise reference book covering a particular subject. 

Справочник — книга, в которой можно навести справку, которая содержит краткие сведения по какому-л. вопросу, предмету, области знаний.

     Turklāt persona, kas definīciju ielikusi blakus virsrakstam, ir sadalījusi to rindās ar rindkopas zīmi, tāpēc, ja pārlūka logu sašaurina, noteiktā platumā teksts sadalās trijās rindās, kur nabaga «informācija» ir viena pati vidējā rindā. Cik moderni un profesionāli tas ir?
     Bet, kā saka reklāmisti, tas vēl nav viss. Ja noklikšķina uz saites «Vairāk», var uzzināt, ka «Latviešu valodas rokasgrāmata ir enciklopēdiska rakstura darbs». Izdodas apspiest kognitīvo disonansi un smīnu no rokasgrāmatas enciklopēdiskuma, bet pie nekoptai krievu valodai raksturīgā «rakstura» lietojuma gan pilnīgi pārgāja vēlme vēl drusku palasīt šo tekstu.
     Apakšā parakstījušās pat veselas divas filoloģijas zinātņu doktores. Biedējoši un skumji.

Gan virāls, gan virusāls, bet nozīmei būtu jāatšķiras

Sapulce

Grāmatā «Latviešu terminoloģijas izstrādes principi» Valentīna Skujiņa raksta:

«Izstrādājot zinātnisko terminoloģiju, dažu terminelementu semantika tiek apzināti specializēta, protams, balstoties uz nozīmes niansēm, kas attiecīgajam elementam piemīt arī vispārlietojamā valodā. (..) Semantiski apsvērumi ir pamatā vārddarināšanas celmu vir- (‘vīrišķs’, sal. lat. vir ‘vīrietis’) vai virus- (‘ar vīrusu saistīts’) (..) izvēlei atvasinājumos virāls — virusāls (..).»

     Taču IATE un līdz ar to arī AkadTerm viral video = virālais video, tāpēc ka, spriežot pēc LZA TK protokola Nr. 1/1082-TSK, domas, tā teikt, dalās:

«E. Cauna atzīst, ka īpašības vārdi virāls un virusāls praksē radījuši jukas. V. Skujiņa norāda, ka augkopībā sākotnēji pieņemts terminelemets virāls, bet vēlāk tas mainīts uz virusāls (pamatojumu sk. LZA TK protokolā Nr. 8/1080). E. Cauna pauž viedokli, ka īpašības vārds virāls nekad nav lietots ar nozīmi ‘vīrišķs’.»

     Visa šī rakstīšana, apspriešana un protokolēšana nekādi nav traucējusi AkadTerm bez labojumiem publicēt ar vīrusiem saistītos virālos augkopības terminus no 1960. gada vārdnīcas «Augu aizsardzība».
     Interesanti, ka «AILab» publicētajās vārdnīcās vispār nav vārda virāls, bet virusāls ir.

Tūdaļ kabatā bāž roku, izvelk savu… viedtālruni

Paskat, tūristi atbraukuši…

     — Vai varat pārtulkot šo?
     — Jā, varu. Cik maksāsit?
     — Summa ir X eiro. Es saprotu, ka tas ir mazāk par jūsu parasto likmi, bet šis ir bezpeļņas projekts, mēs esam savākuši naudu no ziedotājiem.
     X-Mailer: iPhone Mail (16A366)
     Nez vai šis paskaidrojums, kas ir nosūtīts no visjaunākās, tikai pirms pāris nedēļām izlaistās «iPhone» operētājsistēmas, bija domāts manis iežēlināšanai vai nokaunināšanai?

Ir fonti, un ir «Arial»

Kāpzemes degunragputni (Bucorvus leadbeateri) lietū

Mīkstinājuma zīme ir diakritiskā zīme, kas norāda, ka līdzskanis ir mīksts. To attēlo ar komatu zem burta, piemēram, latviešu valodā ķ, ļ un ņ, rokrakstā mēdz izmantot ieslīpu svītru, ar kuru pārsvītro līdzskaņa apakšējo daļu. Taču kaut kāda mistiska (bet varbūt ne sevišķi mistiska, jo kļūdains ir arī šo mīksto līdzskaņu burtu nosaukums) iemesla dēļ Arial veidotāji ir tam uzšķaudījuši un šiem līdzskaņiem piešķīruši sediļu (āķīti zem burta) ķ, ļ un ņ. Turklāt Arial ir tikai piemērs — patiesībā sediļa mīkstinājuma zīmes vietā ir arī citos universāli izmantojamos fontos.
     Šis jautājums ir apspriests, un ir secināts, ka latviešu valodā «the use of the classic cedilla is nowadays inadequate», tomēr nekādas pārmaiņas nemanu — lietošana iet vaļā pilnā sparā arī tur, kur visi fonti ir jāizmanto tikai paša datorā un ir lielākas iespējas izvēlēties latviešu valodai piemērotu fontu, tas ir, drukātajos tekstos, kas nav jāpieskaņo potenciālai parādīšanai svešā, nezināmā datorsistēmā.
     Piedevām netrūkst pareizu fontu, ko var droši izmantot internetā. Piemēram, no kāda speciālista minētajiem 15 vispopulārākajiem absolūti internetdrošajiem fontiem deviņos mīkstinājuma zīme ir komats, nevis sediļa, bet daudzi nez kādēļ neredz tālāk par to pašu nelaimīgo Arial.

PS. Savukārt par to, vai cedilla latviski pareizi ir sediļa, sedijs vai sedija, gribu pateikt, ka Latviešu valodas ekspertu komisija nav nekāda armijas virspavēlniecība, kas var komandēt bez paskaidrojumiem. Šai komisijai ir jāpublicē savu lēmumu pamatojums tieši tāpat, kā līdz šim ir darījusi Terminoloģijas komisija, citādi pašreizējā Latviešu valodas ekspertu komisijas darbība neko labu neliecina ne par komisijas locekļu attieksmi pret šo darbu, ne par viņu zināšanu līmeni.

Dāvinātā zirga dīvainie zobi

Zebra uz zebru fona

Daudzi pārbauda «Google» tulkošanas prasmes un iegūst pārsteidzošus rezultātus. Arī man tas izdevās. Šie ir visi vārda cryptocurrency tulkojuma varianti, kas tika piedāvāti piectūkstoš rakstzīmju garā tekstā (tik daudz «Google» tulko vienā logā) par kriptovalūtām.

cryptocurrency = kriptvulāņu, kriptvūžu, kriptovaršu, kriptvulūšu, kriptovērnu, kriptvizuālajai, kriptvagonu, kriptovaransu, kriptokultūrām

Kā tas iespējams, ka kriptovalūta vai kriptonauda neparādās nevienu reizi nekādā locījumā? Bet, ja tulkojamajā logā ieraksta vienu pašu cryptocurrency, var dabūt kriptogrāfijas valūta un kriptonauda.

Loose powder = irdenais pūderis

Oriksi

Gribēju krāt jokus līdz pirmajam aprīlim, bet nevaru nociesties. Bija pienākusi mana kārta uzzināt, kas ir izlejamā alus ekvivalents sieviešu pasaulē: tas ir birstošais pūderis. Vēl pārsteidza, ka ir kādam pacietība vienkāršu flomāsteru (felt-tip) nosaukt par šķidro zīmuli ar filca galu. Diemžēl tālākās izpriecas ierobežoja teksta īsums — tikai 145 rakstzīmes (ar atstarpēm), t. i., aptuveni par pusi mazāk nekā šajā komentārā.

Projektu vadītāju spēle «Padod tālāk»

Ģimene

Nododu tulkojumu. Zvana satraukta kliente: viņas klients esot neapmierināts, ka tulkojumā ir daudz kļūdu. Tas, protams, ir normāli, ka nav ne redaktora, ne korektora, kam to vajadzēja pamanīt pirmajiem, bet, no otras puses, ko es varu atbildēt, ja pašai šķiet, ka tur nekādu kļūdu vispār nevar būt: raksta temats nav nekāda, kā tagad saka, raķešu zinātne. Saku, lai klients, lūdzu, atsūta vismaz dažus kļūdu piemērus, lai es varu saprast, par ko ir runa.
     Nekādi piemēri nepienāk, bet pēc pāris dienām tulkošanai atkal pienāk tas pats raksts, tikai izrediģēts. Tagad zvanu es: kā tad palika ar tām manām kļūdām, vai es varētu izmantot to pašu terminoloģiju utt.? Jā, droši. Bet es jau esmu iebiedēta, prasu, vai būs arī ilustrācijas. Jā. Pienāk saite. Tā izrādās uz visu preses datubāzi, kur fotogrāfijas ir sadalītas nevis pa tematiem, bet pēc izšķirtspējas: drukātajiem un interneta mēdekļiem. Attēliem ir numuri, nevis nosaukumi, nav zināms, kuras fotogrāfijas attiecas tieši uz šo rakstu. Nododu tulkojumu.
     Vēl pēc pāris dienām tulkošanai pienāk pauerpointa prezentācija. Tajā, glīti noformēts, ir tas pats raksts, kam pievienotas attiecīgās fotogrāfijas. Nododu tulkojumu.

Ne gaisa kondicionieris, ne kondicionētājs

Okavango ūdensroze

Jaunajā valodas konsultāciju elektroniskajā datubāzē var uzzināt, ka abi varianti ir pareizi:

«Pareizi ir abi varianti: gaisa kondicionētājs un kondicionieris. Lai gan sākotnēji kā latviskāks vairāk tika atbalstīts vārds kondicionētājs, mūsdienu valodā abus lietvārdus vairs nešķir, un viena vai otra vārda lietojumā ierobežojumu nav.»

     Vairāk par konsultācijas padomiem un stilu es skumstu par ko citu — ka ir pilnīgi izļodzījusies atšķirība, ar kurām izskaņām darināt personu, bet ar kurām rīku nosaukumus. No izskaņu viedokļa ir nepareizi gan šie abi, gan tautā vēl vairāk iemīļotais kondiķis.
     Izskaņas -ieris un -iķis parasti ir sastopamas personu nosaukumos. Izskaņu 
-ājs pievieno darbības vārdiem, lai apzīmētu darbības darītāju. Šo izskaņu pievieno ar piedēkļiem atvasinātiem vārdiem. Izskaņas -ājs, -āja norāda uz tādu darītāju, kas darbību veic regulāri, vienmēr. Priekšmetu nosaukumus atvasina ar izskaņām -eklis, -ēklis, -īkla, -īklis, -kl(i)s, -nīca, -nieks, -(s)lis, -tava, -tuve, 
-ulis.
     Tas ir pakopēts no pamatskolas mācību grāmatām. Es nezinu, kas realitātē nosaka vairīšanos tieši no priekšmetu nosaukumu atvasināšanas izskaņām. Cik jaunvārdu jūs zināt ar šīm izskaņām? Pat par turētāju bez konteksta nevar pateikt, vai ir runa par personu vai priekšmetu. Tomēr zīmulis vai grābeklis taču nešķiet ne smieklīgs, ne neveikls veidojums. Bet gaisa kondicionekli vai kondicionīklu nekur neatradu.
     Interesanti, ka agrāk veidots daudz vārdu savienojumu ar mašīna, piemēram, kalšanas mašīna, akmeņu novācamā mašīna, apdares mašīna, ko tagad nemana darām.

Esmu Dziesmu svētku kolektīvu vaimanātāju komandā

Man jau likās, ka esmu izložņājusi visus cienījamā fotogrāfa krājumus, bet tad pēkšņi atrodu ko tādu…

Jau daudzus gadus es ciešu no masu psihozes nozarē izvairīties no lietvārda kolektīvs lietošanas tāpēc, ka tas Latvijā ir ienācis kopā ar padomju varu. Tagad var tikai minēt, kas būtu ienācis, ja padomijas nebūtu, bet kaut kas jau nu nāktu, jo ar «pulkā eimu, pulkā teku» droši vien nepietiktu tik un tā, tāpēc ka mainās pašas reālijas.
     Vispār interesanti, ka daudzu vārdu, kas ir domāti ‘cilvēku grupas, kam raksturīgs kopējs uzdevums, kopēja darbība un savstarpēja palīdzība, kontaktu pastāvīgums, noteikta organizācija; cilvēku, kurus saista kopēja darbība (piemēram, vienā un tai pašā uzņēmumā, iestādē)’ apzīmēšanai, pamatnozīmes ietver arī kādu militāro terminu.
     Par laimi, kolektīvam tādas nav, taču tāda ir jaunmodīgajam kolektīva aizstājējam komanda, ar ko tagad savukārt angļu valodas ietekmē mēdz apzīmēt darba kolektīvus. Man bieži ir darīšana ar tekstiem, kur, piemēram, ar our team ir domāts tieši ‘uzņēmuma kolektīvs’, bet es, visiem trauksmes zvaniem galvā džinkstot un sevi nicinot, rakstu mūsu komanda. Jo divu svešvārdu cīņā uzvar kalks, pat ja patiesībā es dodu priekšroku vārdiem bez militārām un sportiskām nozīmēm, ja nav runas par šiem tematiem. Tādās, lūk, mokās rodas visi šie prastie «aicinām mūsu komandai pievienoties» un «komandas saliedēšanas pasākumi».