Prātiņ, nāc mājās!

«Balle sen jau beigusies, nedzird mūziku», bet man joprojām ir dažas skaistas
vēl nepublicētas iemīļoto degunragputnu fotogrāfijas

Jau sūdzējos par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1169/2011, kas pārtikas tehnologiem liek uz ēdiena iesaiņojuma tiražēt visādus latviešu valodai neraksturīgus formulējumus, taču šķiet, ka Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2017/1469, ar ko nosaka apdrošināšanas produkta informācijas dokumenta standartizētu noformējumu, kļūdu skaita ziņā vidēji uz tūkstoš rakstzīmēm pārspēj iepriekšminēto vairākas reizes.
     Te ir šausmīgs pilnīgi viss. Sevišķi tas, ka, lai nepieļautu šīs kļūdas, gandrīz nav vajadzīgas padziļinātas latviešu valodas zināšanas: pietiek ar veselo saprātu un pamatskolas izglītību.
     1. Produkti, kas patiesībā ir pakalpojumi. Vispār jau pietiek ar attapību, lai saprastu, ka apdrošināšanas uzņēmumi sniedz finansiālus pakalpojumus, nevis izdāļā produktus, bet tam ir arī juridisks pamatojums. Piemēram, Apdrošināšanas līguma likumā vārds «produkts» nav pieminēts nevienu reizi pat citā sakarā. Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā ir skaidri pateikts, ka apdrošināšanas sabiedrības sniedz pakalpojumus.

Šis likums attiecas uz personām, kuras sniedz vai vēlas sniegt nedzīvības apdrošināšanas, dzīvības apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas pakalpojumus Latvijas Republikā.

     2. Virsraksti, kas beidzas ar jautājuma zīmi, lai gan tālākajā tekstā ir jāsniedz atbilde.

Jautājuma teikuma beigās liek jautājuma zīmi, tomēr ir nosaucošie jautājumi, kas rāda, ka tekstā būs atbilde uz virsrakstā izteikto jautājumu. Aiz šādiem virsrakstiem jautājuma formā jautājuma zīmi neliek. (Sk. Ainas Blinkenas «Latviešu interpunkciju».)

     3. Vajadzības izteiksme bez «ir».

Parasti tiek lietoti vajadzības izteiksmes vienkāršie laiki. Laiku norāda palīgdarbības vārda būt laika forma — vienkāršā tagadne: skolēniem ir jāmācās, vienkāršā pagātne: skolēniem bija jāmācās, vienkāršā nākotne: skolēniem būs jāmācās. (Sk. 7. klases mācību vielu.)

     4. Viens vienīgs apakšpunkts nodaļā. Tas pat ir oficiāli aizliegts — Ministru kabineta noteikumos Nr. 108 tas ir vairākkārt atkārtots.

Ja pantam ir viena daļa, to nenumurē. (..) Ja grozījums (pants) ir viens, to nenumurē. (..) Ja likumprojektam ir viens pielikums, to nenumurē. (..) Noteikumu projektā neveido nodaļas ar vienu punktu.

     5. Domuzīmes aizzīmju vietā. Labāk būtu par aizzīmēm neizmantot rakstzīmes, kam tekstā ir arī citas funkcijas.

Aizzīme ir simbols (parasti aplis vai kvadrāts) teksta rindiņas sākumā, kas norāda, ka ar šo rindiņu sākas kāda īpaša teksta daļa vai kāda saraksta elements.

     Tomēr pati šausmīgākā atkal ir prasība tiražēt šo tumsonību.

Kas ir virsraksts un jautājuma teikums

Tik mazus neļāva aiztikt, lai nedabū no mums kādu slimību, bet ar drusku lielākiem, kurus
vēl ielikšu, mēs paspēlējāmies. Tas gan bija sāpīgi: jo lielāks kaķītis, jo lielāki nadziņi. Lauvu
audzētava Dienvidāfrikas Republikā

Virsraksts ir grāmatas, teksta vai tā daļas nosaukums, t. i., vārdisks, arī ar burtiem, cipariem izteikts (kā) apzīmējums. Virsraksta beigās neliek punktu, jo tas parasti veido atsevišķu (pirmo) rindkopu un ir noformēts atšķirīgi no pārējā teksta, vizuāli atklājot savu virsraksta funkciju, bet liek pārējās teikuma beigu pieturzīmes — izsaukuma vai jautājuma zīmi, kā arī daudzpunkti — atbilstīgi izteikuma mērķim. Ja kāda teksta virsraksts ir iekļauts citā tekstā, to, tāpat kā visus simboliskos nosaukumus, liek pēdiņās.
     Jautājuma teikumos izsaka pieprasījumu pēc informācijas. Parasti jautājuma teikumus ievada jautājamie vārdi, tostarp jautājamie vietniekvārdi kas, kurš, kāds. Jautājuma teikuma beigās liek jautājuma zīmi, tomēr ir nosaucošie jautājumi, kas rāda, ka tekstā būs atbilde uz virsrakstā izteikto jautājumu. Aiz šādiem virsrakstiem jautājuma formā jautājuma zīmi neliek. (Sk. Ainas Blinkenas «Latviešu interpunkciju».)
     Tāpēc tiem, kas internetā ironiski brīnās, ka daudz apsmaidītais Valda Zatlera jautājums «Kas es esmu?» viņa grāmatas nosaukumā ir zaudējis jautājuma zīmi, īsti nav vielas pašizpausmei: šis virsraksts tikai apsola, ka grāmata pateiks, kas ir tās autors.
     Valdi Zatleru nepazīstu, viņa grāmatu neesmu lasījusi, jautājuma konteksts man nav zināms, tas vienīgi šķita labs parasta un nosaucošā jautājuma piemērs. Patiesībā šis ir vēstījums visiem, kam jātulko pamācībās iecienītie virsraksti, kas sākas ar «How to…», bet uz -šana pāriet negribas. Tātad jautājuma zīme virsraksta beigās nav jāliek, ja virsrakstā uzdod jautājumu, uz kuru turpat seko atbilde. Punkts virsraksta beigās vispār nav jāliek.