Brīvvalsts mantinieki

Bouldersbīča, Atlantijas okeāna krasts

«Атаман решил, что где-то таится подвох, но поняв, что подвох этот в нем самом — расстроился.»

Šis citāts, kas ir attēla paraksts no Ksenijas Sobčakas un Antona Krasovska raksta «Как любить родину», man ienāca prātā pēc kārtējā latviešu oriģinālteksta rediģēšanas. Parakstā minētais atamans iepriekš nebija iedomājies, ka ir pretrunīgi valkāt cara armijas uzplečus un vienlaikus būt dedzīgam staļinistam.
     Savukārt Latvijā ir ne mazums laimīgo «Latvijas pirmās brīvvalsts laika» vērtību mantinieku, kas, rakstot par tradīcijām, ko viņi ir pārņēmuši no Latvijas neatkarības pirmā posma, nevar ne pāris vārdu savirknēt bez līdzības ar krievu valodu: «runa iet», «kāds no darbiniekiem», «divus gadus atpakaļ», «ņem dalību», «pie vadības stājies», «pateicoties pasākumiem», «dzīvo uz Brīvības ielas».
     Taču pilnīga aplamība ir pat smieklīga. Nesen interneta plašumos uzdūros dievturu mājaslapai, kur teksti ir sarakstīti, atdarinot teikumu uzbūvi krievu valodā un izmantojot padomju laikos ierasto klanīšanos uz visām pusēm, tikai tagad atsauces ir uz Eiropas Savienību, nevis dižo Ļeņinu, viss ir papildināts ar citātiem no angļu valodas ietekmē uzrakstītiem ārzemju latviešu darbiem un izdaiļots ar tautasdziesmām, kas acīmredzami parāda, ka dažiem autoriem vienkārša un skaidra izteiksme ir nesasniedzams ideāls.

«Bez savas valodas tu esi sūds…»

Lai gan žirafes izskatās visādi dažādi, sugas ir tikai četras

Tomēr vārda sūds tur nav, lai gan ir dirsa.

     Runa ir par MLVV, kas no 2003. līdz 2014. gadam taisīta par mūsu naudu. 

     Lūk, piemēri. Tie ir pilnīgi nejauši, jo šo elektronisko vārdnīcu nav iespējams sistemātiski pārlūkot, tāpēc ka nav nekādu meklēšanas papildiespēju. Šo pašu izstrādātāju LLVV ir poga «piedāvāt ortogrāfiski līdzīgos vārdus», bet šeit tās nav, tāpēc, ja meklē ananāss, tad vārdnīca iedos ananass, bet galotne un līdzskaņu lietojums ir jāzina precīzi: meklējot skrēperis, neiedos neko, jo ir skrēpers, meklējot harizma, neiedos neko, jo pareizi ir harisma, uz cerība nereaģē, jo vārdnīcā ir cerības, un tā, šķiet, var turpināt un turpināt. Nepārsteidz, ka daudzu vārdu skaidrojumi MLVV ir vienkārši pārkopēti no LLVV, jo tā jau nav, ka literārā valoda mūsdienās galīgi netiek lietota, taču pārsteidz atlases principi. Kāpēc MLVV nav iekļuvis vārds rets, bet ir iekļuvis sovhozs? Turklāt, veidojot LLVV, skaistāks sanācis arī vārdnīcas teksta noformējums — MLVV šķirkļos nav rindkopu, lai gan šai vārdnīcai, cik noprotu, ir tikai elektroniskā versija un nekādas eglītes nav bijis jāsaudzē.

     Noklikšķinot uz saites «Instrukcija», kur cerēju saņemt kaut kādas norādes par vārdnīcas lietošanu, atklājās apraksts, kā vārdnīca bija iecerēta, lai es skaidri uzzinātu, ko es nesaņemu. Cita starpā tur solīts, ka ir norādīta vārda cilme, bet, piemēram, «sibarītam» un «čefīram» nav. Un vai tiešām mūsdienās latviešu valodā pēdējo minēto vārdu lieto biežāk nekā, piemēram, piesmiet, kura šajā vārdnīcā nav? Bēta ir ietverta vārdnīcā, bet, piemēram, «sigma» tur nav. Ir pat īstas kļūdas, piemēram, šķirklī kāpurķēde rakstīts «vienlaidus ķēde».

     MLLV katram šķirklim nav sava ULR — tas apgrūtina atsaukšanos uz to un atsevišķu vārdu saišu saglabāšanu turpmākai lietošanai, kā arī domu apmaiņu ar citiem šīs vārdnīcas lietotājiem, lai gan vārdnīcas anotācijā rakstīts, ka «vārdnīca paredzēta plašam lietotāju lokam: gan vecāko klašu skolēniem, gan studentiem, gan arī tiem, kuru ikdienas darbs saistīts ar valodu — tulkiem, tulkotājiem, redaktoriem, valodu skolotājiem u. c.».

PS. Kopš 2014. gada šis tas ir mainījies, tomēr MLLV vēl arvien ir tālu no pilnības. Piemēram, vārdnīcā joprojām ir iekļauts sovhozs (diez cik tālā pagātnē stiepjas vārdnīcas veidotāju mūsdienas), aizgūtiem vārdiem un (atsevišķos gadījumos) jaunvārdiem, kā arī pazīstamu kultūras darbinieku darinātiem vārdiem solītā cilme nav parādījusies, sigma nav radusies, kāpurķēde joprojām ir vienlaidus.

Dažas pieturzīmes ir vienlīdzīgākas par citām

Kualalumpuras okeanārijā «Aquaria KLCC»

Interesanti, ka korektūras klienti atzīst manu kvalifikāciju, lai gandrīz kautrīgi lūgtu «salikt komatus pareizi», bet pēdiņu lietošanā uzskata sevi par kompetentākiem. Parasti tas gan nozīmē tikai to, ka viņu uzņēmuma simbolisko nosaukumu ir aizliegts likt pēdiņās, un viss.
     Starptautisku uzņēmumu pārstāvji parasti aizbildinās, ka latviešu tulkojumā pēdiņas nedrīkst lietot tāpēc, ka oriģinālajā tekstā to nav, taču tā paša uzņēmuma tulkojumos lietuviski visas pēdiņas ir vietā, tāpēc nākas secināt, ka to nosaka nevis kaut kādi «lielie bosi», bet gan pašu vietējo darbinieku izpratne par to, kas ir labi un kas ir slikti.
     Reizēm negribīgi tiek pieņemts ieteikums likt nosaukumu slīprakstā. Lai gan arī tas ir izcēlums, tomēr šāda rīcība man šķiet muļķošanās, jo slīprakstā ieteicams likt tekstu svešvalodā, ja tāds ir. Bieži vien uzņēmējiem ir skaidrs, ka viņu firmas nosaukums tekstā labi izskatīties, tikai rakstīts ar visiem LIELAJIEM burtiem kā abreviatūra. Turklāt man šķiet, ka viņi pēdiņas uzskata gandrīz vai par sodu, jo turpat tekstā blakus viņu firmas nosaukumam citu uzņēmumu simboliskos nosaukumus drīkst likt pēdiņās.
     Iespējams, tas viss ir tik sarežģīti tāpēc, ka ir grūti izšķirties, kuras pēdiņas latviešiem vajadzētu uzskatīt ar savām: franču «un», vācu „un“, angļu “un” vai „un”, ko Vikipēdija atzīst par raksturīgām ungāriem, poļiem, rumāņiem un serbiem. Eiropas Savienības Publikāciju birojs skaidri zina, ka mums ir jālieto angļu pēdiņas, taču, piemēram, LZA Terminoloģijas komisija savās publikācijās lieto franču pēdiņas. Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija ir nākusi klajā ar kārtējo gļēvo domu, ka, lietojot apaļās pēdiņas, atvērējpēdiņas var būt gan augšā, gan apakšā. Žēl, ka nevar saņemties tik vienkāršā jautājumā.

Vai krievu valodā ё ir tas pats, kas latviešu valodā ŗ?

Hinduistu svētnīcu komplekss Prambanans nokrēslī, lietū un no attāluma (Java Indonēzijā)

Par vienu no vislabākajām es uzskatu 1959. gadā izdoto divsējumu Krievu–latviešu valodas vārdnīcu. Arī tulkojot no angļu valodas, īpaši grūtos gadījumos mēdzu pārtulkot angļu vārdu krieviski un tad apskatīties, ko iesaka šī vārdnīca. Tajā ir plaša un vienlaikus, kā tagad saka, intuitīvi saprotama apzīmējumu sistēma (tas nozīmē daudz paskaidrojumu par vārdu lietošanu). Tajā ir ļoti daudz šķirkļu, kas tā vien liek nevilšus iedomāties, ka latviešu valoda nav nekas mazāk «великий и могучий» (es šaubos, vai Ivans Turgeņevs ar to domāja izsmeļošo krievu lamuvārdu bagātību — tas ir cits temats).
     Tā kā mēs esam tik smalki izstudējuši krievu un latviešu valodas atbilsmes, nav nekāds brīnums, ka arī krievu īpašvārdu atveide mums ir visai precīzi izstrādāta. Sk. kaut vai Ministru kabineta noteikumus Nr. 114 «Noteikumi par personvārdu rakstību un lietošanu latviešu valodā, kā arī to identifikāciju». Tāpēc mums nav vienalga, vai krievi atmet ё lietošanu vai ne un, piemēram, Krievijas Federācijas lauksaimniecības ministru nosauc Николай Фёдоров vai Николай Федоров, jo ё un е atveide latviešu valodā atšķiras: Fjodorovs un Fedorovs. Protams, netrūkst latviski rakstošo ar vēsturisko atmiņu, kas tik un tā var uzrakstīt Fjodorovs, tomēr internetā ir sastopami abi varianti, tātad ne visiem tā vēsturiskā atmiņa ir.

Ar cieņu un bez komata

Vai es jau teicu, ka Čiangmajā ir skaists pilnīgi viss?

Jā, tradīcijām ir milzīgs un pilnīgi neizskaidrojams spēks. Tradicionālās vēstuļu nobeiguma frāzes «Ar cieņu» un «Cieņā» nav jāatdala ar komatu no paraksta, jo, kā laipni paskaidroja latviešu valodas konsultantes, latviešu valodā pieturzīmes liek pēc gramatiskā, nevis intonatīvā principa.
     Un tomēr šis komats dzīvo.

Ar ko Latvijas pasts atšķiras no «Latvijas balzama»

Pa ceļam uz Pura Besakih (Bali Indonēzijā)

Kopš man tulkošanas vajadzībām ir pieejams moderns lielo sākumburtu lietošanas noteikumu konspekts — Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisijas apstiprinātie V. Laugales un Dz. Šulces izstrādātie ieteikumi vairākvārdu nosaukumu rakstībai —, ir vieglāk iesniegt kaut kādus pierādījumus tulkojumu pasūtītājiem, kāpēc rakstīts tā, nevis citādi, tomēr ne visam tur norādītajam varu piekrist.

     Piemēram, es neliktu Latvijas pastu un «Latvijas balzamu» gluži vienā plauktiņā. Jā, abos nosaukumos nākamais vārds aiz vietvārda ir jāraksta ar mazo burtu, jo bez šī pirmā vārda nosaukums neiegūst īpašvārda nozīmi, t. i., nenorāda uz noteiktu entitāti, bet pēdiņās ir jāliek tikai «Latvijas balzams», jo tas ir rūpnīcas, tātad simbolisks, nosaukums, savukārt Latvijas pasts tiešām ir pasts, kas pieder šai valstij, nevis, teiksim, kafejnīca ar šādu nosaukumu.

Ārst, dziedini pats sevi!

Pie orangutanu mājas Čuncjinas zoodārzā

Ir divu veidu tulkošanas aģentūras: labās un sliktās. Sliktās uzskata, ja reiz tās dod darbu, tad pateicībā tas ir jādara gandrīz par velti, jo visriņķī esot tik daudz tulkotāju kā mēslu, kurus tas pilnīgi apmierina. Labās tulkošanas aģentūras gan nedomā, ka tulkotājus ir laimējušas loterijā. Nu es, protams, sadarbojos ar labo. Tā pat cenšas celt savu tulkotāju, tostarp arī manu, kvalifikāciju. Lūk, pienāca padomi, kā tulkot labāk.
     Vai kāds var pateikt, ar ko vārdi tastatūra, pārlūkprogramma un dialoglodziņš ir labāki par vārdiem klaviatūra, pārlūks un dialoglogs? Es neteiktu, ka AkadTerm vai LLVV šādu nostāju kaut kā atbalsta. Vairāk šķiet, ka tā ir tulkotāju tiekšanās pretī nepiepildāmajam sapnim, lai katram vārdam vienā valodā atbilstu viens vārds citā valodā, tomēr pieķēru sevi ievērojam šos norādījumus — it kā mīļā miera labad, jo nekā nepareiza jau arī tajos nav, lai gan par deminutīvu terminā vēl varētu pastrīdēties.

However forever

Dažkārt man ir citas rūpes

Jau profilā esmu pieminējusi, ka ne vien tulkoju no angļu un krievu valodas, bet arī laboju tekstus latviešu valodā. Pirmajā acu uzmetienā šķiet, ka to izdarīt vajadzētu būt daudz vieglāk nekā tulkot, jo pašai vispār nekas nav jāizdomā: viss jau priekšā uzrakstīts — gan teksts, gan gramatikas likumi —, atliek izlabot kādu neuzmanības kļūdu, un, skat, jau gatavs. Maza, bet viegla naudiņa plānā galdiņa urbējai, vai ne? Kā pērtiķītim, kas peldināja banāna miziņu. Bet dzīvē, protams, viss ir… jā, pareizi: dzīvē viss ir citādi. Latviešu teksti mēdz būt uzrakstīti nomācoši nelatviski. Viens piemērs.

     Mācoties angļu valodu, jūs agri vai vēlu nonākat līdz garum garajam transitional words or phrases sarakstam, kuru galvenais uzdevums ir norādīt, ka jaunā teikuma doma ir saistīta ar iepriekšējo. Latviešu valoda nav veidojusies, bet tagad pārveidojas angļu valodas ietekmē. Pretstatījuma saikļi un saikļa nozīmē lietoti apstākļa vārdi, kas līdz šim saistīja saliktus sakārtotus un pakārtotus teikumus, piemēram, tomēr, taču, tāpēc, savukārt, turpretī, tagad nešaubīgi ievada nākamo teikumu neatkarīgi no tā, vai to var kaut kā gramatiski vai stilistiski pamatot vai ne.

Vai mēs jau esam gatavi?

Svētnīca Čiangmajā

Saistībā ar militāro apvērsumu Taizemē man ienāca prātā: ņemot vērā to, ka ikviens apzinīgs latviešu tūrists ir bijis vismaz Patajā vai Puketā, vai nav jau pienācis laiks Taizemi latviski saukt par Tajzemi un taizemiešus par tajiem? Latviešu valodas ekspertu komisija jau spērusi pirmo soli — taju valoda mums ir.

Nē, es neesmu tulce un, man veicas, kouče arī ne

Sieviešu darbi viesnīcas labiekārtošanā Ubudā (Bali Indonēzijā)

Dr. habil. philol. Andrejs Veisbergs ir laipni paskaidrojis:

«Kopš neatkarības atgūšanas valodu jomā Latvijā attīstījusies jauna profesija jeb niša — mutiskā tulkošana. Tās veicējs ir tulks atšķirībā no rakstiskā tulkojuma veicēja — tulkotāja.»

Turklāt par sieviešu profesijām mums arī ir skaidrs priekšraksts:

«Minot amata, profesijas, titula, goda nosaukumu vispārinātā nozīmē, lieto vīriešu dzimtes formu, jo dzimumam šādos gadījumos nav nozīmes: ministrs, skolotājs, tiesnesis, tulks. Savukārt, ja amata, profesijas, titula, goda nosaukums tiek minēts konkrētai personai, t. i., kopā ar konkrētas personas vārdu un uzvārdu, attiecīgo nosaukumu tāpat kā vārdu un uzvārdu raksta vīriešu vai sieviešu dzimtē atbilstoši konkrētās personas dzimumam: ministrs — ministre, skolotājs — skolotāja, ārsts — ārste, tulks — tulce, leitnants — leitnante.»

Tā nu sanāk, ka es esmu tulkotāja. Mani, tas, protams, priecē, jo tulce man vienmēr ir šķitis diezgan smieklīgs sievietes profesijas nosaukums, lai gan, loģiski spriežot, kas nu tur tāds sevišķs. Taču nesen atklāju vēl kādu smieklīgāku sieviešu profesiju. LZA Terminoloģijas komisija ir pieņēmusi «kompromisa variantu» coach dēvēt par

«(..) izaugsmes veicinātājs, koučs, lai gan tiek atzīts, ka tas nav labākais variants un labāka termina meklējumi vēl jāturpina.»

Jūs jau droši vien nojaušat, ka ar to nodarbojas samērā daudz sieviešu, kam savu pakalpojumu sludinājumos kopā ar vārdu ir jāraksta kouče, nevis koučs.

Man ļoti pietrūkst latu

Kamerūna kalniene Malaizijā

LZA īst. loc. Dr. habil. philol. Valentīna Skujiņa (02.10.1937.–27.04.2015.) brošūrā «Latviešu valoda lietišķajos rakstos» to ir skaidri uzrakstījusi visiem, kas no skolas mācībgrāmatām vairs neko daudz neatceras:

«Ar lietvārda daudzskaitļa ģenitīvu saistās pamata skaitļa vārdi desmit, divdesmit un citi desmitnieki, simt vai simts, divsimt vai divi simti un citi simtnieki, tūkstoš vai tūkstotis, divtūkstoš vai divi tūkstoši, tāpat miljons utt., kā arī vienpadsmit līdz deviņpadsmit, piemēram, desmit latu, divpadsmit pircēju, piecdesmit gadu, tūkstoš kilometru. Šajās konstrukcijās noteicošā nozīme ir skaitļa vārdam, tas atbild uz jautājumu cik? un izsaka skaitu, daudzumu.»

Nu, lūk, kad bija lati, ar tiem tulkojumu pasūtītājiem vienkārši varēja ilustrēt ģenitīva lietošanu ar skaitļa vārdiem. Tagad teorētiski it kā būtu atlikušas tablešu paciņas, bet skatos, ka tur kaut kādi pašpasludinātie speciālisti jau vietām ir pastrādājuši. :(

Kas bija pirmais — iesaiņojums vai iepakojums

Džogdžakartas putnu tirgū

Lai gan slavenais Niro (Nerons) Vulfs uzskatīja par vajadzīgu sadedzināt Vebstera jaunās starptautiskās angļu valodas vārdnīcas pilno izdevumu, es domāju, ka mums pret savu vienīgo Latviešu literārās valodas vārdnīcu ir jāizturas daudz saudzīgāk, kaut arī tā, protams, nav pati pilnība.
     Tulkojot es tajā ielūkojos samērā bieži, lai precizētu vārdu nozīmi un niansētāk izvēlētos sinonīmus saviem tulkojumiem. Tā man ir sanācis nošķirties no galvenā virziena vārdu package, packaging, packing tulkošanā, kas parasti tiek latviskoti ar iepakojums. LLVV tomēr norāda, ka pamatvārds ir iesaiņojums, jo tieši ar to tiek izskaidrots vārds iepakojums, nevis otrādi.
     iesaiņojums
     1. Parasti vsk. Paveikta darbība, rezultāts → iesaiņot.
     2. Materiāls, izstrādājums, kurā iesaiņo. Arī tara.
     iepakojums
     Iesaiņojums.
     Diemžēl angļu valodas ietekmē vārds iepakojums ir kļuvis arī par glābšanas riņķi visiem sliņķiem, kas nevīžo rakstīt skaisti un konkrēti. Ir simtiem reklāmu, kas piedāvā laimestu loterijā, ja nopirksit dažus iepakojumus kāda zīmola preču, bet reti ir skaidri uzrakstīts: pāris paku autiņbiksīšu, pāris pudeļu šampūna, trīs kastes alus utt.

Es skrienu pa priekšu vilcienam pēc šī sviesta

Lai mežā noskaidrotu, kur ir dienvidi, vajag skatīties uz kokiem. Ja koki ir palmas,
tad dienvidi ir tieši šeit. Lomboka Indonēzijā

2009. gadā sazinājos ar LZA Terminoloģijas komisijas attiecīgo apakškomisiju, lai dotu latviešu vārdu argan oil. Speciālisti pakonsultējās savā starpā un nolēma, ka Argania spinosa latviski ir ērkšķu argānija. Līdz ar to prasītā tad nu būtu argāniju eļļa. Mani tulkojumu pasūtītāji no tās kategoriski atteicās. To neviens nesapratīšot. Jābūt argāna eļļai. Un tiešām! Atbalsts tirgotājiem, kas labāk par patērētājiem zina, ko patērētājiem vajag, pienāca no pavisam citas puses. Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2014. gada 8. janvāra sēdē ir nolēmusi, ka auga Argania spinosa latviskais nosaukums ir argāns, tā augļu eļļas nosaukums — argāneļļa.
     Nu tad tagad kāds labvēlis varētu apliecināt, kas ir shea butter (auga latīniskais nosaukums ir Vitellaria paradoxa): šī (14 500 «Google» rezultātu šodien), basijas (1 570), karitē (942) sviests vai kas cits, ko man neienāca prātā paguglēt. Un nākamās rindā ir açaí berries (palmas latīniskais nosaukums Euterpe oleracea): asaī (15 700) vai akai (1 470) ogas.

Nosaukumi un skaitļi

Paldies visiem laipnajiem un pašaizliedzīgajiem speciālistiem, kas ir sastādījuši citvalodu īpašvārdu atveides tabulas (diezgan daudzas ir pieejamas Vikipēdijā, turklāt Letonika.lv piedāvā četru valodu personvārdu atveides vārdnīcu un arī Latviešu valodas aģentūra ir izveidojusi bagātīgu citvalodu personvārdu atveides vietni), lai es varētu tulkojumu pasūtītāju acīs spīdēt ar satriecošu erudīciju. Pie viena arī uzzinu, ka pilsēta, kas man Ķīnas ceļojumā tā iepatikās, latviski ir dēvējama par Čuncjinu (Chóngqìng). Kad tas nāca gaismā, tad jau varēju to atrast arī citos rakstu avotos latviešu valodā. Tur esot vairāk nekā septiņi miljoni iedzīvotāju (aptuveni 32 miljoni visā municipalitātē). Kas to būtu domājis, skatoties uz šīm Jandzi krastmalas Čuncjinā fotogrāfijām!

Vai mums ir nākotne?

No Kouluņas uz Honkongu

«Nākotnē pastāv personu paralēlformas: būsit/būsiet. Ieteicamākas ir formas ar -it: tās ir senākas, īsākas, tām nav homonīmu galotņu (kā formām ar -iet, indikatīva nākotnē un arī imperatīvā), tās saskan arī ar pirmās personas formu: nāksim, nāksit. Formas ar -it lieto visi labākie valodas zinātāji.»

Ar šo citātu no Intas Freimanes grāmatas «Valodas kultūra teorētiskā skatījumā» ne reizi vien esmu taisnojusies tulkojumu pasūtītājiem par -it formas izmantošanu. Parastā pasūtītāju atbilde ir aptuveni šāda: «Es visiem saviem kolēģiem pajautāju, visi to uzskata par kļūdu.» Tāpēc jo lielāks prieks, ka tagad skolā māca pareizi.

Kas tu esi, jigsaw puzzle?

Keramika Čiangmajā

Biju iesākusi reizi gadā zvanīt Latviešu valodas aģentūras valodas konsultantēm, lai apjautātos, vai nav kaut kas jauns izdomāts, kā saukt jigsaw puzzle. Atbilde vienmēr bija viena un tā pati: saliekamattēls un lauzīši (tie gabaliņi, no kā attēls sastāv). Pat nezinu, kāpēc viņas tā domā, jo nekādus rakstu avotus par to internetā neatrodu. Diemžēl konsultācija arvien biežāk arī rakstiskas atbildes sniedz bez paskaidrojumiem: gribi — tici, negribi — netici. Attiecībā uz pēdējo terminu mani nepamet sajūta, ka tā vienīgais nolūks ir iemūžināt latviešu valodā valodnieka Alda Lauža vārdu (un es nesaku, ka tas ir viņa nolūks).
     Pagājušajā gadā vairs nezvanīju, jo man iepatikās kaut kur pēkšņi pamanītā mozaīkmīkla. Tagad lietoju to. Neviens tulkojumu pasūtītājs nav iebildis.
     mozaīka
     (1. noz.) Monumentālās un dekoratīvās glezniecības veids, kurā par pamatmateriālu izmanto virsmai ar saistvielu piestiprinātus īpašus stikla kausējumus, keramiku, akmeņus u. tml.
     mīkla
     (1. noz.) Alegorisks, parasti īsi formulēts, uzdevums vai jautājums un tā atminējums, atbilde.
     Lai gan jaunvārds mozaīkmīkla neizceļas ar sevišķu popularitāti internetā, interesanti, ka to ir izmantojis kāds ES dokumentu tulkotājs un ar atzīšanas ķeksīti atzīmējusi «Google» tulkotāju kopiena.

PS. Interesanti, ka par patchwork ‘the form of sewing or needlework that involves sewing pieces of fabric together to create a larger design or pattern’ atbilsmi parasti lieto salikteni tekstilmozaīka.