Āāāāāāā! Satraucošie cepumi un dzira

Iepirkumu ratiņi Čiangmajas vairumtirdzniecības tirgū

Ne reizi vien esmu bijusi to vidū, kam ir grūti pieņemt LZA Terminoloģijas komisijas jaunradi, pat ja man nav nekādu priekšlikumu, kā tad būtu labāk, tomēr Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisijas 12. novembra devums pārspēj jebkādas manas fantāzijas par to, kādā virzienā no manis attālinās latviešu paralēlā pasaule.

     Līdz tam man ekspertu komisijas darbošanās šķita visai lietderīga: ir taču jauki, ja kāds skaidri pasaka, kur likt garumzīmes vārdos cukīni un ājurvēda, vai atļauj locīt vārdu šitake (es jau sen to gribēju, bet nebija ar ko pamatot klientiem). Tā ka patiešām paldies! Bet 12. novembrī pielemtie konditorejas izstrādājumu nosaukumi man liek saķert galvu.

     Turklāt LZA Terminoloģijas komisijas mājaslapā viss ir kā uz delnas: sēžu protokoli, apakškomisiju sastāvs — var uzzināt, gan kādi apsvērumi mudinājuši pieņemt noteiktu terminu, gan kas to ir darījis. Nu no LVEK, kā viņi paši sevi dēvē, arī to var uzzināt, ja palūdz, ko mēs ar kolēģi arī izdarījām. Komisijā ietilpst 22 prominences. Un nāca gaismā, ka viņu 12. novembra lēmuma pamatojums ir šāds.

«Ja iespējams izvēlēties izstrādājumam latvisku nosaukumu svešvārda vietā, tad tam dodama priekšroka. Tieši šādu apsvērumu dēļ komisija iesaka mafinus turpmāk dēvēt par kēksiņiem, braunijus — par brūnīšiem vai šokolādes kēksiņiem, kūkijus — par biskvītiem, makaronus — par mandeļu bezē, bet kapkeikus — par glazūrkēksiņiem. Savukārt smūtija vietā piedāvāto apzīmējumu gludenis komisija noraidīja.»

     Paskaidrojumā ir kautrīgi noklusēts Valsts valodas centra mājaslapā publicētajā lēmumā redzamais komisijas ieteiktais makaronbiskvīts. Es tā arī paliku neziņā, kas ekspertu skatījumā kaiš vārdam cepums, ka tagad par biskvītiem vien jārunā — kāpēc tas viņu izpratnē ir latvisks nosaukums svešvārda vietā? Nelaimīgo franču makaronu sakarā attaisnojums varētu būt, ka abi ir franču vārdi, bet citur?

     Par daudzajiem deminutīviem vispār nezinu, ko teikt. No kāda tilpuma veidnes tad nu būtu jāsāk par kēksiem runāt mīlīgā pamazinājuma formā? Brūnīšus un brūniņus ir grūti iztēloties uz cenu zīmēm, bet varbūt tas ir tikai laika jautājums? It kā jau ir deminutīvu precedenti, piemēram, sieriņš, taču tas ir ne vien nosacīts porcijas lieluma gabaliņš, bet arī ne gluži siers šī vārda pamata nozīmē. Turklāt tas ir arī precedents ar glazūru klātu izstrādājumu apzīmējumiem: tiek veidota vārdkopa glazēts [kaut kas], nevis saliktenis glazūr[kaut kas]. Piemēram, AkadTerm ir šis tas glazēts, bet nav salikteņu ar glazūr-.

     Nu un nobeigumā mans ieguldījums. Tā kā 22 valodnieki ir spējuši nākt klajā tikai ar gludeni, es iesaku vērīgāk ielūkoties internetā. Man no pieejamajiem latviešu smūtijiem visvairāk patīk biezkokteilis pēc biezsulas, biezzupas utt. parauga (nu īstiem pūristiem laikam ir jāsaka biezdzēriens vai vienkārši dzira :).

PS. Ha-ha-ha! Vajadzēja paiet diviem mēnešiem, lai 22 prominences nokaunētos par šo lēmumu un pieņemtu citu, kas gan neliecina, ka viņu vārddarināšanas prasmes būtu uzlabojušās, tomēr vismaz neliek uzreiz domāt par to, kāpēc šie cilvēki spriež par lietām, no kurām neko nesaprot un kas viņiem ir pilnīgi vienaldzīgas.

Ārst, dziedini pats sevi!

Pie orangutanu mājas Čuncjinas zoodārzā

Ir divu veidu tulkošanas aģentūras: labās un sliktās. Sliktās uzskata, ja reiz tās dod darbu, tad pateicībā tas ir jādara gandrīz par velti, jo visriņķī esot tik daudz tulkotāju kā mēslu, kurus tas pilnīgi apmierina. Labās tulkošanas aģentūras gan nedomā, ka tulkotājus ir laimējušas loterijā. Nu es, protams, sadarbojos ar labo. Tā pat cenšas celt savu tulkotāju, tostarp arī manu, kvalifikāciju. Lūk, pienāca padomi, kā tulkot labāk.
     Vai kāds var pateikt, ar ko vārdi tastatūra, pārlūkprogramma un dialoglodziņš ir labāki par vārdiem klaviatūra, pārlūks un dialoglogs? Es neteiktu, ka AkadTerm vai LLVV šādu nostāju kaut kā atbalsta. Vairāk šķiet, ka tā ir tulkotāju tiekšanās pretī nepiepildāmajam sapnim, lai katram vārdam vienā valodā atbilstu viens vārds citā valodā, tomēr pieķēru sevi ievērojam šos norādījumus — it kā mīļā miera labad, jo nekā nepareiza jau arī tajos nav, lai gan par deminutīvu terminā vēl varētu pastrīdēties.