Ar ko Latvijas pasts atšķiras no «Latvijas balzama»

Pa ceļam uz Pura Besakih (Bali Indonēzijā)

Kopš man tulkošanas vajadzībām ir pieejams moderns lielo sākumburtu lietošanas noteikumu konspekts — Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisijas apstiprinātie V. Laugales un Dz. Šulces izstrādātie ieteikumi vairākvārdu nosaukumu rakstībai —, ir vieglāk iesniegt kaut kādus pierādījumus tulkojumu pasūtītājiem, kāpēc rakstīts tā, nevis citādi, tomēr ne visam tur norādītajam varu piekrist.

     Piemēram, es neliktu Latvijas pastu un «Latvijas balzamu» gluži vienā plauktiņā. Jā, abos nosaukumos nākamais vārds aiz vietvārda ir jāraksta ar mazo burtu, jo bez šī pirmā vārda nosaukums neiegūst īpašvārda nozīmi, t. i., nenorāda uz noteiktu entitāti, bet pēdiņās ir jāliek tikai «Latvijas balzams», jo tas ir rūpnīcas, tātad simbolisks, nosaukums, savukārt Latvijas pasts tiešām ir pasts, kas pieder šai valstij, nevis, teiksim, kafejnīca ar šādu nosaukumu.

     Lai noteiktu, vai nākamais vārds aiz vietvārda ir diferencējošs, tātad lietots, lai atšķirtu vienu entitāti no citas, un tāpēc rakstāms ar lielo burtu, es parasti iedomājoties šo nosaukumu tekstā bez ievadītājvārda: vai tas joprojām norāda uz kādu noteiktu entitāti. Ja norāda, piemēram, Lauksaimniecības universitāte, tad ir jāraksta, ja ne, tad nevajag. Šāda pieeja ir pretrunā ar vairākām norādēm minētajā dokumentā, bet tā nu tas ir — mani nepārliecina arguments, ka Latvijas banka ir «valsts mēroga unikāla organizatoriska veidojuma nosaukums, kuros ar lielo sākumburtu raksta visus nosaukumā ietilpstošos pilnnozīmes vārdus», bet tas pats Latvijas pasts, kam arī ir unikālas funkcijas, piemēram, pastmarku izdošana, tāds nav, un Latvijas universitāte kļūst par universitāti ar lielo burtu tikai tāpēc, ka nosaukumā ir divi vārdi (taču tas tomēr neattiecas uz visiem divvārdu nosaukumiem).

     Pašlaik nevaru atrast, kur tas bija rakstīts, lai pievienotu atsauci, bet valodnieka Jāņa Endzelīna piemērs par izšķiršanos rakstīt vai nerakstīt ar lielo burtu nākamo vārdu aiz vietvārda noteiktos nosaukumos esot bijis Baltijas siļķe.

     Lai gan īsti neesmu gatava tādai radikālai pieejai lielo burtu lietošanas reglamentēšanai, kādu ir izvēlējušies vācieši, man tomēr šķiet, ka pašlaik šai vienai mazajai pareizrakstības daļai ir pārāk daudz dažādu noteikumu un to vienkāršošana ievērojami veicinātu pareizu lietošanu. Priekšzīmi varētu rādīt preses izdevumi, pārtraucot rakstīt ar lielo burtu katru pilnnozīmes vārdu nosaukumā. Kaut gan arī šajā ziņā dažiem jau ir izdevies iestreipuļot pretējā grāvī. Piemēram, «Praktiskā latvieša» nosaukumā uz žurnāla vāka ar lielo burtu nav rakstīts neviens vārds.