Tipveida līgums

Gaidām savu pārcēlāju, DĀR

Kādu dienu mani bildināja plaši pazīstams, Latvijā reģistrēts uzņēmums, kurā es vienmēr esmu gribējusi strādāt: teksti nav viegli, bet tie ir par interesantiem tematiem un tiek izplatīti pa publiskiem kanāliem (nekā valsts (tas ir, no nodokļiem) samaksāta, slepena vai sektantiska).
     Izpildīju divus parastus pārbaudes darbus: par redaktori un tulkotāju. Abi tika atzīti par labiem, un pienāca tulkotāja autoratlīdzības līgums. It kā vajadzētu spiegt no prieka, jo tagad vairums uzņēmumu sadarbojas tikai ar tām personām, kas ir reģistrējušās par pašnodarbinātajiem, taču es šo līgumu neparakstīju, tāpēc nu varu atļauties to drusku pacitēt. Kopumā tas aizņem 20 lapu (43 tūkstoši rakstzīmju). Valoda citātos ir mazliet pielabota. Arī tas mani nebeidz pārsteigt, ka daudzi izcilas tulkojuma kvalitātes pieprasītāji paši raksta ar šausmīgām kļūdām.

«Ja klientu menedžeri apliecina, ka tulkotājs atskaiti ir iesniedzis XX. datumā vai vēlāk, tad pasūtītājam ir tiesības ieturēt no tulkotāja līgumsoda samaksu par atskaites kavētu iesniegšanu X EUR apmērā par katru kavēto darba dienu. (..) 

Ja tulkotājs kavē darba nodošanas termiņu, kas noteikts attiecīgajā pieprasījumā, tad tulkotājs par katru kavējuma dienu maksā pasūtītājam līgumsodu XXX,XX EUR apmērā par katru nokavēto dienu. (..) 

Par šī līguma X. pielikumā noteikto Komercnoslēpuma aizsardzības noteikumu pārkāpumu pasūtītājs ir tiesīga aprēķināt līgumsodu XXXX,XX EUR apmērā.»

Trīs punkti ar konkrētām soda naudām eiro augošā secībā no viencipara skaitļa pirms komata līdz četrciparu skaitlim pirms komata. Varbūt šī uzņēmuma publiski pieejamie tulkojumi ir tikai aisberga redzamā daļa? Sev, protams, uzņēmums gan neparedz nekādas sankcijas, ja tas nav kaut ko izdarījis, piemēram, laikus samaksājis, bet līgumsoda draudus tulkotājam vēl pavada biedinājums, ka līgumsoda samaksa neatbrīvo tulkotāju no darba izpildes.

Zelta sietiņš

Čiangmaja

Reiz pagājušajā gadā caur proz.com no kādas tulkošanas aģentūras ar uzslavu par šo emuāru man pienāca ļoti laipns uzaicinājums piedalīties konkursā uz liela starptautiska uzņēmuma, kurā, aģentūrasprāt, sapņo strādāt ikviens, latviešu tekstu redaktora vietu. Darbs nebūšot grūts, bet atbildīgs: jālasa tikai tulkojumi, nesalīdzinot ar oriģinālu, lai pārliecinātos, ka tie skan brīvi un neatgādina tulkojumus.
     Ne pirmo dienu es kūkoju ar pīpi uz jumta, tāpēc man ir diezgan skaidrs priekšstats ne vien par saviem trūkumiem, bet arī par to, ko tikai visu dažādi speciālisti nezina par latviešu valodu un tādējādi saskata kļūdas tur, kur to nav. Ikdienišķs piemērs ir darbības vārdu nākotnes forma -it, ko man citi speciālisti regulāri pārlabo par -iet. Tādējādi man nebija īpašu ilūziju par to, kādas ir manas izredzes dabūt šo darbu, bet toties ļoti sagribējās uzzināt, kā tad rekrutē darbaspēku šādi milzeņi, tāpēc es iesniedzu CV, visās iespējamajās vietās parakstījos par mūsu informācijas apmaiņas konfidencialitāti un saņēmu pārbaudes darbu.

Nopakaļ aktuālam tematam — Grieķija

Gar Oranžu uz Atlantijas okeānu: klinšu kāpšana ar auto. DĀR

Dzīvojot pie «Alfas», man kaut kā galīgi bija izkritis no prāta, ka grieķu alfabēta burtu nosaukumi latviešu valodā ir nelokāmi vārdi. Tezaurs.lv vārdnīcās tas nez kāpēc ir pierakstīts tikai pie dažiem šiem nosaukumiem, turklāt ne visi grieķu burtu nosaukumi tur ir pagodināti ar atsevišķu šķirkli. Letonika.lv ir līdzīgi. Automātiskā vārdu analīze pakalpīgi izloka, piemēram, alfa un lambda, visos locījumos gan vienskaitlī, gan daudzskaitlī, neaizmirstot arī par deminutīviem, bet, piemēram, uz pī un zēta, nereaģē — neesot tādu vārdu. Kaut kā ļoti nevienlīdzīga mums ir tā attieksme pret grieķu alfabēta burtiem.

Kas ir virsraksts un jautājuma teikums

Tik mazus neļāva aiztikt, lai nedabū no mums kādu slimību, bet ar drusku lielākiem, kurus
vēl ielikšu, mēs paspēlējāmies. Tas gan bija sāpīgi: jo lielāks kaķītis, jo lielāki nadziņi. Lauvu
audzētava Dienvidāfrikas Republikā

Virsraksts ir grāmatas, teksta vai tā daļas nosaukums, t. i., vārdisks, arī ar burtiem, cipariem izteikts (kā) apzīmējums. Virsraksta beigās neliek punktu, jo tas parasti veido atsevišķu (pirmo) rindkopu un ir noformēts atšķirīgi no pārējā teksta, vizuāli atklājot savu virsraksta funkciju, bet liek pārējās teikuma beigu pieturzīmes — izsaukuma vai jautājuma zīmi, kā arī daudzpunkti — atbilstīgi izteikuma mērķim. Ja kāda teksta virsraksts ir iekļauts citā tekstā, to, tāpat kā visus simboliskos nosaukumus, liek pēdiņās.
     Jautājuma teikumos izsaka pieprasījumu pēc informācijas. Parasti jautājuma teikumus ievada jautājamie vārdi, tostarp jautājamie vietniekvārdi kas, kurš, kāds. Jautājuma teikuma beigās liek jautājuma zīmi, tomēr ir nosaucošie jautājumi, kas rāda, ka tekstā būs atbilde uz virsrakstā izteikto jautājumu. Aiz šādiem virsrakstiem jautājuma formā jautājuma zīmi neliek. (Sk. Ainas Blinkenas «Latviešu interpunkciju».)
     Tāpēc tiem, kas internetā ironiski brīnās, ka daudz apsmaidītais Valda Zatlera jautājums «Kas es esmu?» viņa grāmatas nosaukumā ir zaudējis jautājuma zīmi, īsti nav vielas pašizpausmei: šis virsraksts tikai apsola, ka grāmata pateiks, kas ir tās autors.
     Valdi Zatleru nepazīstu, viņa grāmatu neesmu lasījusi, jautājuma konteksts man nav zināms, tas vienīgi šķita labs parasta un nosaucošā jautājuma piemērs. Patiesībā šis ir vēstījums visiem, kam jātulko pamācībās iecienītie virsraksti, kas sākas ar «How to…», bet uz -šana pāriet negribas. Tātad jautājuma zīme virsraksta beigās nav jāliek, ja virsrakstā uzdod jautājumu, uz kuru turpat seko atbilde. Punkts virsraksta beigās vispār nav jāliek.

Nothing lasts forever

Ļoti jūtu līdzi visiem ceļotājiem, kam Bali liekas šausmīgs tūristu pūznis. Mums kopumā gāja labi

Sāku gatavoties jaunajai kalendāru sezonai, lai gan māc šaubas, vai nedaru to pārāk aizlaikus. Pagājušajā gadā Saeima grozījumus likumā Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām veica oktobrī, pārdēvējot 1991. gadā ANO Ģenerālās asamblejas pasludināto Starptautisko veco ļaužu dienu, ko atzīmē 1. oktobrī, par Starptautisko senioru dienu (angliski visu laiku ir nemainīgi The International Day of Older Persons). Turklāt tas esot Latvijas Pensionāru federācijas ieteikums. :)

Nekad nesaki nekad

— Dakter, man ir labs garastāvoklis, gribas iet uz kafejnīcām, veikaliem un pirkt visu, kas patīk.
Kas ar mani ir? — Tā jums ir alga, tas pāries. — Modes preču veikals Džogdžakartā

Biju domājusi par šo vārddarināšanas smalkumu nekādā ziņā nerakstīt, jo no interneta uzzināju, ka to apgūst pamatskolas 6. klasē, bet es taču esmu absolvējusi vairākas smalkas skolas, tātad atrodos daudz augstākā pakāpē, vai ne, un arī problēmām līdz ar to vajadzētu būt smalkākām. :) Tomēr es pārdomāju, kad pēc kāda gara ziemas vakara, ko pavadīju visos locījumos Find/Change glabātuvi par glabātavu, pa ceļam pielabojot vēl šo to pamanīto un beigās visam izejot cauri ar pareizrakstības pārbaudes programmu, lai vispār varētu uzsākt man piešķirtās daļas tulkošanu, saņēmu pieklājīgu klienta atbildi: «Lūdzu, turpmāk nepūlieties labot jums uzziņām iedotos tulkojumus, jo tie ir apstiprināti un mēs šos labojumus tik un tā neieviesīsim.»
     Tātad vietu apzīmējumus ar izskaņām -tuve un -tava darina šādi:
     a) vietu apzīmējumus ar izskaņu -tuve atvasina no vienzilbes darbības vārdiem (1. konjugācija);
     b) vietu apzīmējumus ar izskaņu -tava atvasina no vairākzilbju darbības vārdiem.
     Priedēkļi zilbju skaitīšanā netiek ņemti vērā.
     Tādējādi ir pārbrauktuve, paslēptuve un krātuve, bet darītava, glabātava un mazgātava.
     Vai mēs, tas ir, es, ticētu, ka tas ir īsts gramatikas likums, ja tam nebūtu izņēmumu? Nē. Lūk, izņēmums: noliktava (nevis noliktuve).
     Turklāt atklājās, cik nepateicīgs ir vidējā posma priekšnieku darbs. Tā, lūk, viņi sēž pie datoriem un uz visām zemeslodes malām sūta draudīgus norādījumus tulkotājiem, lai ieviestu vismaz kaut kādu kārtību pasaulē, bet izrādās, ka tikmēr viņu pašu organizācijā izpildītāji viņus neklausa: internetā pamanīju, ka manis atzīmētie labojumi tomēr ir ieviesti.

Mugurkaula stiprināšana

Tur, kur tagad slāj Komodo varāns, nupat stāvēju es. Rinča Indonēzijā

Vai jums ienāktu prātā teikumu «Viņš atnāca dažas minūtes pēc pusnakts» izlabot par «Viņš atnāca dažās minūtēs pēc pusnakts»? Un es taču nelikšu klientam kā skolēnam pasvītrot teikuma locekļus un zīmēt bultiņas, kas kam ir pakārtots un ko tas nozīmē saturiski. No sākuma man nolaidās rokas, 
nodomāju — lai raksta, kā grib. Ja bija netālu, varbūt tiešām ieradās dažās minūtēs, un droši vien nav svarīgi, vai uzreiz pēc pusnakts vai, iespējams, tikai uz rīta pusi, lai gan oriģinālā bija rakstīts tieši tā, kā biju pārtulkojusi. Tad saņēmos un sāku paskaidrot, lai gan no papildu jautājumiem radās iespaids, ka atšķirība starp kad? un cik ilgā laikā? netiek izprasta, jo abi taču ir pareizi, vai ne? Tomēr darīju, ko varēju, jo esmu kolēģos vienmēr augstu vērtējusi mugurkaulu, nevis locīšanos līdzi visādām kaprīzēm, lai gan es saprotu, ka pretējā galējība ir karojošā muļķība.
     Tāpat nekad nevajadzētu atstāt nelabotu pēdējā brīdī pamanītu kļūdu cerībā, ka viena maza kļūdiņa jau nav nekas briesmīgs. Ir jāņem vērā, ka tā nebūt nav vienīgā: vēl ir pietiekami daudz tādu, par kurām neviens neiedomājās, nepamanīja un tamlīdzīgi. Turklāt gandrīz garantēti kāds cits klients atnesīs atpakaļ šo kļūdaino tekstu ar uzvarošiem saucieniem: re, cilvēki tā raksta, tas ir normāli.
     Un vēl es vienmēr cenšos atvieglot tulkojuma lasītāja dzīvi, tekstā, kas prasa vienveidīgu terminoloģijas lietošanu, nerakstot visos iespējamajos dažādajos veidos terminus, par kuriem neesmu pārliecināta, kā tad īsti ir, lai kliedzoši neizrādītu savu nekompetenci. It kā jau no tās nav jākaunas, jo galu galā neviens nevar zināt pilnīgi visu (lai gan pēc tā, protams, ir jātiecas, kā arī jāizlūdzas no Visuma labāka atmiņa), taču, ja ir konsekventi izmantots viens termins, kas varbūt nav pareizs, tas tomēr parāda kaut kādu tulkotāja racionālo domu, kāpēc tā varētu būt, kā arī ļauj lasītājiem vismaz saprast, ka runa visu laiku ir par vienu un to pašu, lai kas tas būtu.

Saprāta brāļiem un māsām

Kualalumpuras okeanārijā

Kad «Apple» sāka par brīvu piedāvāt OS X Mavericks (version 10.9), atklājās, ka mani dzelži ir par vecu, lai es varētu izmantot šo laipno piedāvājumu, un jaunākais, kas man der, ir OS X Lion (version 10.7). Taču man veicas, ka man ir kompetents paziņa, kas ieteica pagarināt datora darbmūžu, izmantojot OS X 10.8.4 (MLPostFactor V0.3), jo es par šādu iespēju nezināju.
     Viena blakne tomēr šīm darbībām ir atklājusies, par kuras maģiski racionālo risinājumu arī gribu pastāstīt. Proti, ar šo instalējumu nav līdz galam saderīgas «Word» automātiskās Save funkcijas. Piemēram, strādājot ar ieslēgtu Track Changes lielos «Word» dokumentos, kur no visām malām ir sakopēti teksti un attēli, pēc kāda laika saglabājot parādās paziņojums, ka man nav piekļuves atļaujas, lai saglabātu šo dokumentu, bet es varu to saglabāt par citu dokumentu.
     Šeit gribēju iekopēt šī paziņojuma ekrānuzņēmumu, bet gūglējot neatradu tādu. Man pašai tajā brīdī nekad neienāk prātā uztaisīt šādu ekrānuzņēmumu, jo sākas panika par zaudēto laiku un naudu.
     Pēc divreizējas sistēmas pārinstalēšanas no rezerves kopijas (murminot pateicības vārdus visiem svētajiem, ka man tāda vispār ir, jo īsti vīri jau dublējumkopijas netaisa, un es to sāku darīt tikai pēc oriģinālā cietā diska nomaiņas ar ietilpīgāku, bet ne tik smalkas firmas ražojumu), kad biju paklausījusi šai norādei un mēģinājusi saglabāt šo dokumentu par citu dokumentu, tādējādi tikai padziļinot problēmas un sistēmas apjukumu, kas beidzas ar baltu ekrānu — sistēma nestartējas, varu ziņot, ka vismazsāpīgākā šīs problēmas novēršanas kārtība ir šāda.

Joki

Veltījums operdziedātājai Kristīnei Opolajai — kartupeļu čipsi šokolādē

Tulkošanā visgrūtākais ir nevis sarakstīt visus tos tulkojumus, bet gan pārvarēt slinkumu un vispirms rūpīgi izlasīt to tekstu, kas jātulko.
     Aprill, aprill!

Palīdzības vārdā nosauktie pakalpojumi

Ieslodzītie Batu alās

Tāpat kā mēs atzīstam, ka pateikties var tikai kādai citai personai vai personām par kaut ko labu, nevis par visu pēc kārtas, man gribētos, lai arī palīdzību nevar sniegt pilnīgi viss, bet tikai personas. Nevis «veikt aprēķinus ar kalkulatora palīdzību», bet «izrēķināt ar kalkulatoru». Tātad, lai vārdam palīdzība būtu tikai pirmā nozīme: rīcība, darbība, arī pasākumu kopums, lai novērstu vai mazinātu (kādam) ko nevēlamu; rīcība, darbība, lai (kāds) sasniegtu ko vēlamu, spētu ko paveikt, arī, lai (kas) tiktu paveikts, padarīts, bet nebūtu otrās nozīmes: labvēlīga ietekme (uz darbību), kuru rada tas (piemēram, ierīce, viela, informācijas avots, parādība dabā), ko cilvēks izmanto (kādas darbības veikšanai).
     Un vēl man patiktu, lai tie, kas sniedz maksas pakalpojumus, nekad nesolītu palīdzēt, jo manā izpratnē palīdzība ir nesavtīgs, vienpusējs pasākums, negaidot neko pretī. Bet tā jau nekad nebūs, jo kur tad paliks daži sevišķi populārie palīdzības vārdā nosauktie pakalpojumi, piemēram, neatliekamā medicīniskā palīdzība un palīdzība uz ceļa.

Nav jau nepareizi, bet…

Pandas Čuncjinas zoodārzā

Suņu barības reklāmas bukletā pārtulkoju visus pet par mīļdzīvniekiem, jo runa ir, protams, par lieliem un maziem suņiem. Vārds mīļdzīvnieks ir dots MLVV: ‘dzīvnieks, ko (kāds) tur mājās savam priekam, patikai’. AkadTerm ir arī mājas (istabas) dzīvnieks un iemīļots dzīvnieks, bet tas man šķita par garu, tāpat kā visai reti un galvenokārt ES dokumentos sastopamais lolojumdzīvnieks.

Bet klients manus mīļdzīvniekus izlaboja par mājdzīvniekiem, kas tai pašā MLVV ir definēti šādi: ‘dzīvnieks, ko audzē saimnieciskām, estētiskām vai pētnieciskām vajadzībām’. Tātad sanāk, ka nav jau nepareizi, bet es tomēr domāju, ka velti viņš tā.

Veco lietu jaunā dzīve

Singapūras Esplanāde

Svešvārdi avio-, bio-, makro-, mega-, pseido-, super-, ultra-, velo-, zoo- un tamlīdzīgi, kas latviešu valodā var būt tikai salikteņa pirmā daļa tāpat kā eko-, kurš vairākās latviešu valodas vārdnīcās saprotamu iemeslu dēļ nemaz nav atrodams, pēkšņi ir ieguvuši kaut kādas patstāvīgas nozīmes, tas ir, tiek lietoti atsevišķi kā patstāvīgi vārdi.
     Piemēram, AkadTerm pat ir atrodams termins makro. Latviskotajā Padomes Regulā (EK) Nr. 834/2007 piemin «atvasinājumus vai deminutīvus, piemēram, «bio» un «eko»» (jo tieši tā ir angliski), kas PVD oriģināldokumenta virsrakstā jau ir pārtapuši par terminiem. Arī tezaurs.lv svin jauno dzīvi — LLVV velo- ir aprakstīts pareizi, bet MLVV jau ir divi šķirkļi: velo- un velo.

Dabīgā viltība ir dabiska

Lielais Ķīnas mūris

Eiropas Savienības dokumentu tulkiem domātajās norādēs ir teikts:

dabīgs — ‘tāds, kam piemīt pamatvārdā nosauktais’, piemēram, dabīgi pārtikas produkti, t. i., bez ķimikālijām, nemodificēti utt.; 

dabisks — ‘tāds, kas ir līdzīgs pamatvārda nosauktajam’, piemēram, dabiska izturēšanās.

Savukārt Latviešu literārās valodas vārdnīcā ir gluži otrādi:

dabīgs -ais; s. -a, -ā dabīgi apst. 1. Tāds, kas atbilst (cilvēka) dabai, raksturam. Tāds, kurā izpaužas (cilvēka) daba, raksturs. Nemākslots, neviltots.

dabisks -ais; s. -a, -ā dabiski apst. 1. Tāds, kas radies dabā vai eksistē dabā (pretstatā cilvēka radītajam). Dabiskā gāze. Dabiskie akmens materiāli. Dabiskā radioaktivitāte. Dabiskā ūdenskrātuve.

Nu ko, atkal vērsos pie Latviešu valodas aģentūras konsultantēm, lai uzzinātu, kam tad ir taisnība. Bet viņas nesteidzās nostāties nevienā pusē.

«Morfoloģiski izskaņa -īgs/-īga norāda uz kādu piemītošu raksturīgu īpašību, piem., sirsnīgs, labsirdīgs, savukārt izskaņa          -isks/-iska norāda uz saistību ar vārdā nosaukto, piemēram, saimniecisks. Latviešu valodā ir dažādi mēģinājumi šķirt vārdu dabīgs un dabisks nozīmes, taču valodas praksē tas diemžēl nav izdevies. Visticamāk, tāpēc ka bieži vien nevar saprast attiecīgā vārdu savienojuma būtību, respektīvi, kurai no minētajām nozīmēm tā atbilst. Mēs teiktu, ka pašlaik šos vārdus var lietot bez nozīmes šķīruma.»

Tomēr ir ļaudis, kam ļoti labi izdodas nošķirt vārdu dabīgs un dabisks nozīmes. Lūk, valodnieka Alda Lauža publicētās definīcijas.

Dabisks ir tāds, kas radies dabā vai eksistē dabā (pretstatā cilvēka radītajam; pretmets — mākslīgs); dabas likumu nosacīts; tāds, kas piemīt no dzimšanas; likumsakarīgs, normāls.

Dabīgs ir tāds, kas saglabājis savu sākotnējo formu, pretstatā apstrādātam, pārveidotam (dabīgā šnicele); tāds, kas atbilst cilvēka dabai, raksturam; tāds, kurā izpaužas cilvēka daba, raksturs; nemākslots, neviltots; pretmets — nedabīgs.

Viņš arī norāda, ka «šis antonīmu lauks vēsturiski veidojies stihiski, bez virsuzraudzības un saskaņošanas pēc piedēkļu saderības».

Ne čipēt, ne čipot

Batu alās Malaizijā

Kad klients gribēja pastāstīt par mikroshēmas uzstādīšanu katram objektam, lai tos būtu iespējams identificēt, es sapratu, ka nezinu, kā ir jāveido darbības vārds no lietvārda čips.

čips v. lietv. Integrētā mikroshēma; elektronisko elementu kopums, kas izvietots vienā pusvadītājkristālā.

Internetā skaidri iezīmējās divas tendences. Ja mikroshēmu implantē dzīvniekam, tad tā ir čipēšana, ja uzstāda automobiļa motoram, tad tā ir čipošana. Man tas šķita pilnīgi nejaušs dalījums, tāpēc nolēmu kārtējo reizi apjautāties Latviešu valodas aģentūras konsultantēm. Savukārt viņas šo jautājumu pāradresēja LZA Terminoloģijas komisijai, kas atbildēja šādi.

«Vārdi, kas minēti Jūsu vēstulē, ir kvalificējami kā sarunvalodas vārdi, tāpēc sarunvalodā varat lietot jebkuru formu. Oficiālos rakstos lietojiet atbilstošu terminoloģiju: angļu chip atbilsme ir mikroshēma (arī integrētā shēma, integrālshēma).»

PS. Bet 2016. gada 20. maijā viss ir mainījies — LZA TK ITTEA ir uzvarējušas formas čipot un čipošana.

Man trūkst vārdu

Automobiļi un citi zvēri Dienvidāfrikā

Šoreiz tiešā, nevis pārnestā nozīmē — automobiļa virsbūves tipa nosaukšanai. Van, ko Meriama un Vebstera vārdnīca definē ‘a multipurpose enclosed motor vehicle having a boxlike shape, rear or side doors, and side panels often with windows’, AkadTerm spītīgi dēvē par furgonu, kas ir ‘slēgts, segts transportlīdzeklis (piemēram, kravas automobilis, bagāžas vagons, rati); slēgta, segta kravai paredzēta daļa (transportlīdzeklī, piemēram, kravas automobilī, vagonā, ratos)’, vai autofurgonu, kas ir ‘kravas automobilis ar slēgtu kastveida (vagona tipa) kravas kasti/kravas telpu’ un kuru tūrisma nozare savukārt grib izmantot caravan/camper atveidošanai latviski. Vikipēdija uzskata, ka furgons ir slēgta tipa virsbūve vieglajiem automobiļiem (kravas pasažieru), kas paredzēts kravu, cilvēku un iekārtu pārvadāšanai. AkadTerm ir atrodams arī delivery van = vieglais preču automobilis. MLVV ir minivens — palielinātas ietilpības vieglais automobilis. Tezaurs.lv ir vens — automašīnas tips, ko izmanto galvenokārt kravu pārvadāšanai, neliels furgons.
     Manus klientus kaut kā nemaz nesajūsmināja atziņa, ka gan viņu bulku vāģis, gan mikroautobuss ir furgons. Viņi abiem kopā izvēlējās plašāku terminu ‘a vehicle used for carrying goods or fare-paying passengers’, tas ir, komerctransports, lai gan, visticamāk, viņi diez vai liek maksāt saviem darbiniekiem par braucienu uz darbu ar minēto mikriņu. Latviski komerctransports ir definēts ‘automašīnas, ko lieto preču vai darbaspēka pārvadāšanai kā daļu no tirdzniecības pasākuma’ (apžēliņ, kas ir «tirdzniecības pasākums»?). Vēl es atklāju, kā citi ir tikuši galā ar šo problēmu, proti, atradu nosaukumu kravas mikroautobuss.

Vai pastāv slikti vārdi

Man visskaistākās šķiet Mozambikas pludmales

Savulaik, kad vairāk nodarbojos ar daiļliteratūras tulkojumiem, nevis nosacīti lietišķajiem tekstiem, kā tas ir tagad, es bieži iesāku labojumu pamatojumu ar teicienu, ka nav labu vai sliktu vārdiņu, ir tikai to nepiemērots lietojums, pārfrāzējot sera Renalfa Fainsa slaveno: «Nav sliktu laikapstākļu, ir tikai nepiemērots apģērbs.» Un te pēkšņi pie slenga apraksta 11. klases skolēniem ieraudzīju šo: «Nav sliktu vai labu leksēmu, ir tikai to nepiemērots lietojums.» Un man šķita, ka es to izdomāju. :) Varbūt kāds bijušais kolēģis piedalījies?

     Bet nosacīti lietišķo tekstu pasaulē tā, protams, ir koķetēšana. Te ir slikti vārdi. Pārsvarā tie ir tādi salikteņi, kas veidoti pretēji latviešu valodas vārddarināšanas likumībām. Valodnieks Jānis Kušķis, piemēram, kritizē salikteni medmāsa, jo «latvietis ar nebojātu valodas izjūtu vārdu medmāsa var saprast tikai kā medus māsu». Slikts vārds ir arī paralimpisks, kura aizstāvībai Mg. phys. Eduards Cauna 2008. gadā ir sabāzis vienā maisā citvalodu īpašvārdus, ko latviski galvenokārt atveido atbilstīgi izrunai, un sugasvārdus, kas parasti tiek tulkoti.

Ausaiņi

Pagājusī ziema Latvijā

Kad laiks kļūst aukstāks, vajag vairāk dažādu apģērba gabalu, tostarp stīpiņu, kas savieno kaut ko mīkstu un pūkainu ausu aizsardzībai no sala un vēja. Biju izbrīnīta, kad klients vēlējās šo aksesuāru saukt par ausaiņiem. Tā kā vārdam ausainis nav pārāk daudz nozīmju (Dzīvnieks ar garām ausīm. // sar. Neattapīgs cilvēks.),* nolēmu apjautāties latviešu valodas konsultācijā, vai valodnieces atbalsta šādu priekšlikumu.

     Nē, neatbalsta. Viņu pašreizējais ieteikums ir siltās austiņas un austiņas ziemai. Paguglējot atklāju, ka ar ausu sildītājiem biežāk saprot priekšmetu ar tādu pašu funkciju, kas izveidots platas, adītas lentes formā, bet par siltajām austiņām mēdz dēvēt arī ziemai pielāgotas audioaustiņas. :) Internetā ir sastopami pat uzauši — izrādās, tie ir auskari ar dekoratīvu ķēdīti, kuras gals ir jāpiestiprina pie auss malas. Taču — bungu rīboņa — par 2014. gada vārdu kļūst ausīši ausu sildītāju apzīmēšanai. 

«Mums bija neilgas pārdomas par to, vai tie deminutīvi tiešām ir tik ļoti visur vajadzīgi — vai varētu būt vienkārši «auši», ne tik salds vārds, bet pieteikti bija tieši «ausīši»,» stāsta divpadsmitās akcijas «Gada vārds, nevārds un spārnotais teiciens» žūrijas locekle Ieva Kolmane.

     «Google» laipni atklāja, ka interneta vidē ausīši ir lietoti jau vismaz 2010. gadā (parasti kā vārda auskari deminutīvs (jā, arī skaistulēm ir nezinātniska pieeja vārddarināšanai)) un ir pat fotogrāfiju sērija «Desmit auši» (tas ir vēl par kaut ko citu). :)

* Neaizmirsīsim, bet norobežosimies no sieviešu dzimtes: tradicionālās ausaines (cepure) un mazāk dzirdētajām ausainēm (bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases rinda un dzimta).

Āāāāāāā! Satraucošie cepumi un dzira

Iepirkumu ratiņi Čiangmajas vairumtirdzniecības tirgū

Ne reizi vien esmu bijusi to vidū, kam ir grūti pieņemt LZA Terminoloģijas komisijas jaunradi, pat ja man nav nekādu priekšlikumu, kā tad būtu labāk, tomēr Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisijas 12. novembra devums pārspēj jebkādas manas fantāzijas par to, kādā virzienā no manis attālinās latviešu paralēlā pasaule.

     Līdz tam man ekspertu komisijas darbošanās šķita visai lietderīga: ir taču jauki, ja kāds skaidri pasaka, kur likt garumzīmes vārdos cukīni un ājurvēda, vai atļauj locīt vārdu šitake (es jau sen to gribēju, bet nebija ar ko pamatot klientiem). Tā ka patiešām paldies! Bet 12. novembrī pielemtie konditorejas izstrādājumu nosaukumi man liek saķert galvu.

     Turklāt LZA Terminoloģijas komisijas mājaslapā viss ir kā uz delnas: sēžu protokoli, apakškomisiju sastāvs — var uzzināt, gan kādi apsvērumi mudinājuši pieņemt noteiktu terminu, gan kas to ir darījis. Nu no LVEK, kā viņi paši sevi dēvē, arī to var uzzināt, ja palūdz, ko mēs ar kolēģi arī izdarījām. Komisijā ietilpst 22 prominences. Un nāca gaismā, ka viņu 12. novembra lēmuma pamatojums ir šāds.

«Ja iespējams izvēlēties izstrādājumam latvisku nosaukumu svešvārda vietā, tad tam dodama priekšroka. Tieši šādu apsvērumu dēļ komisija iesaka mafinus turpmāk dēvēt par kēksiņiem, braunijus — par brūnīšiem vai šokolādes kēksiņiem, kūkijus — par biskvītiem, makaronus — par mandeļu bezē, bet kapkeikus — par glazūrkēksiņiem. Savukārt smūtija vietā piedāvāto apzīmējumu gludenis komisija noraidīja.»

     Paskaidrojumā ir kautrīgi noklusēts Valsts valodas centra mājaslapā publicētajā lēmumā redzamais komisijas ieteiktais makaronbiskvīts. Es tā arī paliku neziņā, kas ekspertu skatījumā kaiš vārdam cepums, ka tagad par biskvītiem vien jārunā — kāpēc tas viņu izpratnē ir latvisks nosaukums svešvārda vietā? Nelaimīgo franču makaronu sakarā attaisnojums varētu būt, ka abi ir franču vārdi, bet citur?

     Par daudzajiem deminutīviem vispār nezinu, ko teikt. No kāda tilpuma veidnes tad nu būtu jāsāk par kēksiem runāt mīlīgā pamazinājuma formā? Brūnīšus un brūniņus ir grūti iztēloties uz cenu zīmēm, bet varbūt tas ir tikai laika jautājums? It kā jau ir deminutīvu precedenti, piemēram, sieriņš, taču tas ir ne vien nosacīts porcijas lieluma gabaliņš, bet arī ne gluži siers šī vārda pamata nozīmē. Turklāt tas ir arī precedents ar glazūru klātu izstrādājumu apzīmējumiem: tiek veidota vārdkopa glazēts [kaut kas], nevis saliktenis glazūr[kaut kas]. Piemēram, AkadTerm ir šis tas glazēts, bet nav salikteņu ar glazūr-.

     Nu un nobeigumā mans ieguldījums. Tā kā 22 valodnieki ir spējuši nākt klajā tikai ar gludeni, es iesaku vērīgāk ielūkoties internetā. Man no pieejamajiem latviešu smūtijiem visvairāk patīk biezkokteilis pēc biezsulas, biezzupas utt. parauga (nu īstiem pūristiem laikam ir jāsaka biezdzēriens vai vienkārši dzira :).

PS. Ha-ha-ha! Vajadzēja paiet diviem mēnešiem, lai 22 prominences nokaunētos par šo lēmumu un pieņemtu citu, kas gan neliecina, ka viņu vārddarināšanas prasmes būtu uzlabojušās, tomēr vismaz neliek uzreiz domāt par to, kāpēc šie cilvēki spriež par lietām, no kurām neko nesaprot un kas viņiem ir pilnīgi vienaldzīgas.

Vilciens aizgājis

Gandrīz katru dienu darbinātā traktorā ir atradušies par šo atklājumu sapīkuši
 jau visai lieli cielavu cāļi (Latvija)

Mājaslapā «Latvietis» var lasīt valodnieka Jāņa Kušķa rakstu krājumu «Runāsim latviski». Mēdzu tur arvien ielūkoties, jo daži krievu valodas atdarinājumi tiešām ir tā iedzīvojušies latviešu valodā, ka ik pa laikam sev jāatgādina tos nelietot. Tādi ir arī aprīkot un aprīkojums, kas man šķiet gadu gaitā stabili mainījuši nozīmi.

     Valodnieks Jānis Endzelīns 1935. gadā ir norādījis: «Aprīkot var ļaudis un darbiniekus uz darbu. Par lokomotīvi jāsaka, ka tā apgādāta (ne aprīkota) vajadzīgām ierīcēm.» Arī Jānis Kušķis pareizi atgādina: «Vārdi aprīkot, aprīkojums nav ievietoti ne viensējuma Latviešu valodas vārdnīcā, kuŗas pirmais izdevums iznācis 1987. gadā, ne Latviešu literārās valodas vārdnīcā, kuŗā ir daudz krievu valodas atdarinājumu.» Bet tikpat pareizi viņš secina, ka pēdējos trīsdesmit gados оборудование, equipment un līdzīgās nozīmēs vārds aprīkojums ir ļoti iedzīvojies latviešu valodā. Par to liecina arī AkadTerm: vārds aprīkojums ir 37 terminos, ar aprīko- ir 56 termini, aprīkot — 4 termini.