Tipveida līgums

Gaidām savu pārcēlāju, DĀR

Kādu dienu mani bildināja plaši pazīstams, Latvijā reģistrēts uzņēmums, kurā es vienmēr esmu gribējusi strādāt: teksti nav viegli, bet tie ir par interesantiem tematiem un tiek izplatīti pa publiskiem kanāliem (nekā valsts (tas ir, no nodokļiem) samaksāta, slepena vai sektantiska).
     Izpildīju divus parastus pārbaudes darbus: par redaktori un tulkotāju. Abi tika atzīti par labiem, un pienāca tulkotāja autoratlīdzības līgums. It kā vajadzētu spiegt no prieka, jo tagad vairums uzņēmumu sadarbojas tikai ar tām personām, kas ir reģistrējušās par pašnodarbinātajiem, taču es šo līgumu neparakstīju, tāpēc nu varu atļauties to drusku pacitēt. Kopumā tas aizņem 20 lapu (43 tūkstoši rakstzīmju). Valoda citātos ir mazliet pielabota. Arī tas mani nebeidz pārsteigt, ka daudzi izcilas tulkojuma kvalitātes pieprasītāji paši raksta ar šausmīgām kļūdām.

«Ja klientu menedžeri apliecina, ka tulkotājs atskaiti ir iesniedzis XX. datumā vai vēlāk, tad pasūtītājam ir tiesības ieturēt no tulkotāja līgumsoda samaksu par atskaites kavētu iesniegšanu X EUR apmērā par katru kavēto darba dienu. (..) 

Ja tulkotājs kavē darba nodošanas termiņu, kas noteikts attiecīgajā pieprasījumā, tad tulkotājs par katru kavējuma dienu maksā pasūtītājam līgumsodu XXX,XX EUR apmērā par katru nokavēto dienu. (..) 

Par šī līguma X. pielikumā noteikto Komercnoslēpuma aizsardzības noteikumu pārkāpumu pasūtītājs ir tiesīga aprēķināt līgumsodu XXXX,XX EUR apmērā.»

Trīs punkti ar konkrētām soda naudām eiro augošā secībā no viencipara skaitļa pirms komata līdz četrciparu skaitlim pirms komata. Varbūt šī uzņēmuma publiski pieejamie tulkojumi ir tikai aisberga redzamā daļa? Sev, protams, uzņēmums gan neparedz nekādas sankcijas, ja tas nav kaut ko izdarījis, piemēram, laikus samaksājis, bet līgumsoda draudus tulkotājam vēl pavada biedinājums, ka līgumsoda samaksa neatbrīvo tulkotāju no darba izpildes.