 |
| Čobes nacionālajā parkā |
Man nosprāga datora akumulators. Saguglēju, ka man vēl baigi vai pat šausmīgi laimējies, ka tas salauza skaļruņus, nevis, piemēram, skārienpaliktni. Devos uz lietotājiem draudzīgu darbnīcu un, kā saka, neatejot no kases, dabūju jaunu akumulatoru, dzeses pastu, tīrīšanu un parastu rēķinu ar PVN un visiem rekvizītiem. Pēc dažiem mēnešiem pienāca vēstule no «Apple», ka uzņēmums atsauc šī modeļa akumulatorus un es savējo varu par brīvu nomainīt oficiālajā servisā. Vēl pēc dažiem mēnešiem radās vajadzība izmest līkumu ar lidsabiedrību, kas neļauj lidmašīnās ienest šī modeļa «Apple» datorus, kam nav izziņas par oficiālajā servisā nomainītu akumulatoru. Man kaut kā neradās šaubas, vai tas tiks pārbaudīts, jo reiz, kad reģistrējos lidojumam, šīs lidsabiedrības darbiniece lika uzrādīt naudaszīmes, par kurām dzīvošu galamērķī, un tikai dīvainas sagadīšanās dēļ man tās bija, jo parasti ar naudu apkārt nebraukāju.
Pēc nevienlīdzīgas cīņas par termiņu ar oficiālā servisa darbiniekiem dabūju jaunu virsu, akumulatoru un izziņu. Veco akumulatoru, kas, kā zināms, nemaz nebija tik vecs, man neatdeva, lai gan prasīju. Nu un pēc dažām dienām pienāca neizbēgamā vēstule, lai es novērtēju «Apple» sniegtos pakalpojumus. «Apple» servisa politika ir šausmīga, tomēr bija viens ļoti laipns, saprotošs, pacietīgs un izdarīgs darbinieks, kura profesionalitāti gribēju uzslavēt vērtējumā, tāpēc sāku meklēt rokā pārējos dokumentus, lai paskatītos, kā viņu sauc. Izrādījās, ka pasūtījumu ir pieņēmis darbinieks [desmit ciparu skaitlis].
No vienas puses, man šķita, ka depersonalizēšana ir koncentrācijas nometņu prerogatīva. No otras puses, kārtējā neveiksmīgajā mēģinājumā sadarboties ar «Google» viena no sākumprocedūrām bija «Gmail» konta piešķiršana it kā man (kad atteicos, adrese un obligātā kārtā nomainītā parole bija jānodod nākamajam) ar «Google» definētu adresi, kas sastāv no divpadsmit cipariem, defises, pasvītras un mērķvalodas saīsinātā apzīmējuma.
PS. Par izziņas lietderību. Biju triju valstu lidostās. Visur datoru lika izņemt no mugursomas un atsevišķi ielaist skenerī, tomēr neprasīja atvērt aizvēsturisko oderauduma datorsomu, kurā tas atradās, un arī jautājumus par zīmolu un modeli neviens neuzdeva.
 |
| Kualalumpuras okeanārijā |
Kad Apple sāka par brīvu piedāvāt OS X Mavericks (version 10.9), atklājās, ka mani dzelži ir par vecu, lai es varētu izmantot šo laipno piedāvājumu, un jaunākais, kas man der, ir OS X Lion (version 10.7). Taču man veicas, ka man ir kompetents paziņa, kas ieteica pagarināt datora darbmūžu, izmantojot OS X 10.8.4 (MLPostFactor V0.3), jo es par šādu iespēju nezināju.
Viena blakne tomēr šīm darbībām ir atklājusies, par kuras maģiski racionālo risinājumu arī gribu pastāstīt. Proti, ar šo instalējumu nav līdz galam saderīgas Word automātiskās Save funkcijas. Piemēram, strādājot ar ieslēgtu Track Changes lielos Word dokumentos, kur no visām malām ir sakopēti teksti un attēli, pēc kāda laika saglabājot parādās paziņojums, ka man nav piekļuves atļaujas, lai saglabātu šo dokumentu, bet es varu to saglabāt par citu dokumentu.
Šeit gribēju iekopēt šī paziņojuma ekrānuzņēmumu, bet guglējot neatradu tādu. Man pašai tajā brīdī nekad neienāk prātā uztaisīt šādu ekrānuzņēmumu, jo sākas panika par zaudēto laiku un naudu.
Pēc divreizējas sistēmas pārinstalēšanas no rezerves kopijas (murminot pateicības vārdus visiem svētajiem, ka man tāda vispār ir, jo īsti vīri jau dublējumkopijas netaisa, un es to sāku darīt tikai pēc oriģinālā cietā diska nomaiņas ar ietilpīgāku, bet ne tik smalkas firmas ražojumu), kad biju paklausījusi šai norādei un mēģinājusi saglabāt šo dokumentu par citu dokumentu, tādējādi tikai padziļinot problēmas un sistēmas apjukumu, kas beidzas ar baltu ekrānu — sistēma nestartējas, varu ziņot, ka vismazsāpīgākā šīs problēmas novēršanas kārtība ir šāda.
