 |
| Čobes nacionālajā parkā |
Man nosprāga datora akumulators. Saguglēju, ka man vēl baigi vai pat šausmīgi laimējies, ka tas salauza skaļruņus, nevis, piemēram, skārienpaliktni. Devos uz lietotājiem draudzīgu darbnīcu un, kā saka, neatejot no kases, dabūju jaunu akumulatoru, dzeses pastu, tīrīšanu un parastu rēķinu ar PVN un visiem rekvizītiem. Pēc dažiem mēnešiem pienāca vēstule no «Apple», ka uzņēmums atsauc šī modeļa akumulatorus un es savējo varu par brīvu nomainīt oficiālajā servisā. Vēl pēc dažiem mēnešiem radās vajadzība izmest līkumu ar lidsabiedrību, kas neļauj lidmašīnās ienest šī modeļa «Apple» datorus, kam nav izziņas par oficiālajā servisā nomainītu akumulatoru. Man kaut kā neradās šaubas, vai tas tiks pārbaudīts, jo reiz, kad reģistrējos lidojumam, šīs lidsabiedrības darbiniece lika uzrādīt naudaszīmes, par kurām dzīvošu galamērķī, un tikai dīvainas sagadīšanās dēļ man tās bija, jo parasti ar naudu apkārt nebraukāju.
Pēc nevienlīdzīgas cīņas par termiņu ar oficiālā servisa darbiniekiem dabūju jaunu virsu, akumulatoru un izziņu. Veco akumulatoru, kas, kā zināms, nemaz nebija tik vecs, man neatdeva, lai gan prasīju. Nu un pēc dažām dienām pienāca neizbēgamā vēstule, lai es novērtēju «Apple» sniegtos pakalpojumus. «Apple» servisa politika ir šausmīga, tomēr bija viens ļoti laipns, saprotošs, pacietīgs un izdarīgs darbinieks, kura profesionalitāti gribēju uzslavēt vērtējumā, tāpēc sāku meklēt rokā pārējos dokumentus, lai paskatītos, kā viņu sauc. Izrādījās, ka pasūtījumu ir pieņēmis darbinieks [desmit ciparu skaitlis].
No vienas puses, man šķita, ka depersonalizēšana ir koncentrācijas nometņu prerogatīva. No otras puses, kārtējā neveiksmīgajā mēģinājumā sadarboties ar «Google» viena no sākumprocedūrām bija «Gmail» konta piešķiršana it kā man (kad atteicos, adrese un obligātā kārtā nomainītā parole bija jānodod nākamajam) ar «Google» definētu adresi, kas sastāv no divpadsmit cipariem, defises, pasvītras un mērķvalodas saīsinātā apzīmējuma.
PS. Par izziņas lietderību. Biju triju valstu lidostās. Visur datoru lika izņemt no mugursomas un atsevišķi ielaist skenerī, tomēr neprasīja atvērt aizvēsturisko oderauduma datorsomu, kurā tas atradās, un arī jautājumus par zīmolu un modeli neviens neuzdeva.
 |
| Čiangmaja |
Reiz pagājušajā gadā caur proz.com no kādas tulkošanas aģentūras ar uzslavu par šo emuāru man pienāca ļoti laipns uzaicinājums piedalīties konkursā uz liela starptautiska uzņēmuma, kurā, aģentūrasprāt, sapņo strādāt ikviens, latviešu tekstu redaktora vietu. Darbs nebūšot grūts, bet atbildīgs: jālasa tikai tulkojumi, nesalīdzinot ar oriģinālu, lai pārliecinātos, ka tie skan brīvi un neatgādina tulkojumus.
Ne pirmo dienu es kūkoju ar pīpi uz jumta, tāpēc man ir diezgan skaidrs priekšstats ne vien par saviem trūkumiem, bet arī par to, ko tikai visu dažādi speciālisti nezina par latviešu valodu un tādējādi saskata kļūdas tur, kur to nav. Ikdienišķs piemērs ir darbības vārdu nākotnes forma -it, ko man citi speciālisti regulāri pārlabo par -iet. Tādējādi man nebija īpašu ilūziju par to, kādas ir manas izredzes dabūt šo darbu, bet toties ļoti sagribējās uzzināt, kā tad rekrutē darbaspēku šādi milzeņi, tāpēc es iesniedzu CV, visās iespējamajās vietās parakstījos par mūsu informācijas apmaiņas konfidencialitāti un saņēmu pārbaudes darbu.
